NODOKĻI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%. Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors. Savukārt mazajos būvdarbos ir grūti izkontrolēt, vai darbus veic cilvēks pats vai piesaista meistarus un brigādes. Līdz ar to EM ieskatā galvenā uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanā jāpievērš mazajiem objektiem, vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka mazajos objektos EM negrib palielināt administratīvo slogu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta motivēšanas pasākumiem. "Privātpersonas...

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, 22. maijā svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem. Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris". Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā. Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu...

Turpinot attīstīt Automatizēto importa sistēmu (AIS), ir izstrādāti vairāki funkcionalitātes papildinājumi, ko plānots produkcijas vidē uzstādīt jūnija sākumā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AIS sasaiste ar EMCS Turpmāk tiks nodrošināta Automatizētās importa sistēmas (AIS) sasaiste ar Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS). Tas nozīmē, ka, iesniedzot importa deklarāciju, kurā norādītas akcīzes preces, kas tiks novietotas akcīzes preču noliktavās, notiks automātiska ievadīto datu pārbaude – deklarācijā norādītie dati tiks salīdzināti ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā (e-AD) ievadīto informāciju. Komersantiem, deklarējot akcīzes preces, importa muitas deklarācijā, sadaļā Prece – Dokumenti – Pavaddokuments, pavaddokumenta veida “0465” vietā būs jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: “C651 – Regulas (EK) Nr.684/2009 3. panta 1. punktā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD)”, “C658 – Regulas (EK) Nr.684/2009 8. panta 1. punktā minētais alternatīvais pavaddokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (APD)”. Importa deklarācijas izdrukas Ņemot vērā komersantu ierosinājumus, ir izstrādāta importa deklarācijas izdruka, ko varēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “X” (turpmāk – Iesniedzējs), kas sniedz svarīgus precizējumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanas pakalpojumiem, īpaši situācijās, kad daļa no šīm funkcijām tiek deleģēta meitas sabiedrībai. Izziņa datēta ar 2025. gada 4. aprīli. Faktiskā situācija Iesniedzēja pamatdarbība ir fondu pārvaldīšana. Šobrīd uzņēmums dibina AIF komandītsabiedrības formā, kurā Iesniedzējs būs komplementārs (persona ar neierobežotu atbildību), bet Fonds būs komandīts (atbildība ierobežota ar ieguldījuma apmēru). Iesniedzējs darbosies kā Fonda reģistrētais ārējais pārvaldnieks un ir reģistrēts Latvijas Bankā kā AIF pārvaldnieks kopš 2021. gada 1. jūnija. Informācija par reģistrāciju ir publiski pieejama Latvijas Bankas (agrāk FKTK) uzturētajā AIF pārvaldnieku reģistrā. Lai nodrošinātu Fonda pārvaldīšanu, Iesniedzējs plāno izveidot meitas sabiedrību un nodot tai daļu no ar Fonda pārvaldīšanu saistītajām funkcijām, iespējams, tikai ieguldījumu pārvaldīšanu, vai gan ieguldījumu, gan riska pārvaldīšanu (pilnībā vai daļēji). Meitas sabiedrībā plānots piesaistīt ekspertus, kuri...

Nodokļu maksātājiem, tostarp juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem, fiziskajām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, biedrībām un reliģiskajām organizācijām, katru mēnesi ir pienākums deklarēt savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus. Vispārīgie deklarēšanas noteikumi paredz, ka jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā ar vienu darījuma partneri veiktie skaidras naudas darījumi, kuru kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Šis 1500 eiro slieksnis tiek aprēķināts, saskaitot visas skaidras naudas operācijas (naudas saņemšanu vai izsniegšanu) viena darījuma ietvaros mēneša laikā ar konkrēto partneri. Piemēram, ja par aitas vilnas piegādi mēneša laikā veiktas divas skaidras naudas iemaksas 2000 eiro un 1500 eiro, kopsumma ir 3500 eiro, kas pārsniedz 1500 eiro, un šāds darījums ir jādeklarē. Deklarācija par iepriekšējo mēnesi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz ne vēlāk kā līdz sekojošā mēneša 15. datumam. Deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai papīra formā. Ja darījumi veikti gan bezskaidrā, gan skaidrā naudā, jādeklarē tikai skaidrās naudas daļa, ja tā mēneša...

Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta. Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam citā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde...

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 1,6% vairāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, nekā plānots. 2025. gada pirmajos trijos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmumu ienākuma nodoklis, muitas nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Gada pirmajā ceturksnī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,367...

Drošības nodokļa likums, kas Igaunijā tika pieņemts 2024. gada nogalē, paredz no 2026. gada 1. jūlija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pacelt no pašreizējiem 22% līdz 24%, savukārt no 2026. gada 1. janvāra iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) likmi paaugstināt no pašreizējiem 20% līdz 22%. Vēl no 2026. gada 1. janvāra uzņēmumiem būs jāsāk maksāt 2% peļņas nodoklis. Plānotais PVN un IIN pieaugums būs pastāvīgs, šogad 8. maijā nolēma Igaunijas valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai. Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs tikai līdz 2028. gadam. Igaunijas valdība apstiprināja arī izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro. Lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan IIN likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā. "Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis normatīvo aktu apskatu nodokļu jomā par aprīli: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Sākot ar 2025. gada 1. maiju, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs uz 510 euro mēnesī. 03.04.2025. 01.05.2025. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Noteikts, ka pamatdarbības veids nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. redakciju. Grozījumi veikti likuma 7.2 panta pirmajā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs (EDS), paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja VID EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Likuma...

Valdības 29. aprīļa sēdē tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu var piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saeima 2024. gada 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada 1. jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Pašreizējais regulējums noteic, ka, lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt MUN, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni; mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai. Rosinātie grozijumi likumā paredz, ka personām, kas reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2...

Finanšu ministrija izstrādājusi un līdz 7. maijam starministriju saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nodokļu maksātājam savukārt būs ar likumu noteikts pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID, kā arī pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, noteiks Ministru kabinets. Likumā paredzēts veikt izmaiņas saistībā ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (turpmāk – CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz ar šiem...

Finanšu ministrijā sagatavots un līdz 12. maijam nodots saskaņošanai grozījumu projekts Ministru kabineta (MK) 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 17). Ar rosinātajiem grozījumiem ir plānots precizēt MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikumu, pielāgojot tajā esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā). Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu. Saskaņā ar PVN likuma 66. panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka valdības izdotie noteikumi. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus Nr. 17 ir nepieciešams papildināt ar iesnieguma veidlapas paraugu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Īpašās reģistrācijas kārtības mērķis ir PVN nomaksa par saņemtajiem pakalpojumiem...

Aktualizēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskais materiāls "Apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli (7. pielikums)". Metodiskajā materiālā ir izklāstīta kārtība, kādā Latvijas nerezidenti VID iesniedz apstiprināšanai apliecinājumu (Certificate on income received and income tax paid in the Republic of Latvia) par nerezidenta ienākumiem un samaksāto uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) Latvijas Republikā. VID atgādina, ka nerezidents - juridiskā persona - nodokļu likumos ir definēts kā nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona un nav izveidots un nav reģistrēts vai tam nebija jāizveido un tam nebija jāreģistrējas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Nerezidentiem ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem. Metodiskajā materiālā uzskatāmi skaidrots, kā aizpildāma apliecinājuma veidlapa (7. pielikums). Iesniegumu par apliecinājuma apstiprināšanu iesniedz ienākumu izmaksātājs, to visērtāk ir iesniegt elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), pielikumā pievienojot aizpildītu Ministru kabineta 2017....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis aktuālu informāciju par nodokļu piemērošanu un atbalsta sniegšanu saistībā ar notikumiem Ukrainā. Materiālā ir apkopota informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, kā arī muitas procedūrām un nodokļu samaksas termiņu pagarinājumiem. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem PVN nepiemēro, un par ziedoto preču iegādi vai ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem priekšnodoklis nav atskaitāms. Tomēr reģistrētiem PVN maksātājiem, kuri ziedo preces, par kurām priekšnodoklis ir atskaitīts, ir jāveic priekšnodokļa korekcija vai jāaprēķina PVN par pašpatēriņu. Svarīgi, ka ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir ieviesta PVN 0 % likme ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Šī likme ir piemērojama preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), kas šīs preces eksportē no Eiropas Savienības (ES) humānās vai labdarības darbības ietvaros, lai sniegtu atbalstu Ukrainas sabiedrībai, vai piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas tās nodod kā...

Izsludināta publiskā apspriešana Finanšu ministrijas sagatavotajam likumprojektam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Sabiedrība iebildumus vai priekšlikumus par minētā likuma grozījumiem var izteikt līdz 1. maijam. Likumprojekts ir saistīts ar 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, ar kuriem ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā. Atgādinām, ka Grāmatvedības likuma regulējums paredz, ka visiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma subjektiem) no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (Business to Business (B2B) darījumos). Savukārt Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kuru izraksta budžeta iestādei - preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (Business to Goverment (B2G) darījumi) jau sākot no 2025. gada 1. janvāra. Tādēļ arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) regulējums ir pielāgojamsu grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktai obligātai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā....