NODOKĻI

Latvijas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir iespēja piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas atbrīvojumu, ja izpildīti noteikti kritēriji. Šīs tiesības regulē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" jaunais 139.¹ pants, kas nosaka, kādā veidā iespējams iegūt šo atbrīvojumu, informējis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Galvenie kritēriji atbrīvojuma piemērošanai 1. Netiek pārsniegts konkrētās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis. Katrai dalībvalstij ir savs reģistrācijas slieksnis (piemēram, Latvijā tas ir 50 000 eiro). Uzņēmumam jāzina šis slieksnis konkrētajā valstī, lai pārliecinātos, ka tas netiek pārsniegts. 2. Eiropas Savienības kopējais apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Lai piemērotu atbrīvojumu, jāaprēķina visu dalībvalstu darījumu kopējā vērtība, iekļaujot gan Latvijas, gan citu valstu teritorijās veiktos darījumus. Šī summa nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro kalendārā gada laikā. Kā pieteikties atbrīvojumam? Lai saņemtu atbrīvojumu, jāiesniedz pieteikums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Šajā sistēmā ir pieejama strukturēta pieteikuma forma. Šī forma atrodama sadaļā "PVN atvieglojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem". Izvēloties...

Ar 2025. gadu visā Eiropas Savienībā stājusies spēkā jauna regulējuma sistēma, kas būtiski atvieglo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem. Šīs izmaiņas ievieš elastīgākus noteikumus, ļaujot mazajiem uzņēmumiem izvairīties no PVN reģistrācijas sarežģījumiem gan savā mītnes valstī, gan citās ES dalībvalstīs. Kas mainījies? Jaunais regulējums nosaka, ka mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas savas mītnes valstī, ir tiesības piemērot PVN atbrīvojumu līdz noteikta apgrozījuma slieksnim. Šīs tiesības tagad tiek attiecinātas arī uz darbību citās ES dalībvalstīs, ja tiek izpildīti divi galvenie kritēriji: 1. Nepārsniegt vietējās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksni. Piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citā valstī, tam jāzina, kāds ir konkrētās valsts PVN reģistrācijas slieksnis. Maksimāli tas var būt 85 000 eiro. 2. Kopējais apgrozījums ES nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Tas ietver visus darījumus visās ES dalībvalstīs, un tikai nepārsniedzot šo summu, uzņēmums var saglabāt PVN atbrīvojumu. Kā tas darbojas Latvijā? Latvijā PVN atbrīvojuma slieksnis joprojām ir 50 000...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniedzēja šādu faktu aprakstu. SIA ”I” (turpmāk - Sabiedrība) apsaimnieko viesnīcas ēku Rīgā. Viesu izmitināšanas ēkā ir dažādi atsevišķi labiekārtoti apartamenti, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo viesu izmitināšanai. Ēkas pirmajā stāvā ir iekārtota reģistratūra, kas darbojas 24 stundas diennaktī. Apartamentu izmantošanas (īres) periods var būt dažāds - no vienas dienas līdz vienam gadam vai ilgāk. Īres maksa ir noteikta kā maksājums par 24 stundu apartamenta lietošanu vai mēneša maksājums. Atsevišķos gadījumos klientiem tiek izrakstīti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, ja īres periods ir garāks par vienu mēnesi. Sabiedrība uzskata, ka pēc ekonomiskā satura un būtības sniedz divus atšķirīgus pakalpojumus: viesnīcas pakalpojumus un dzīvojamo telpu īres pakalpojumus iedzīvotājiem, kuriem īres līgumu termiņš ir garāks par gadu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 42. panta desmitajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, tai skaitā, dzīvokļos vai dzīvojamās mājās, ja...

Valdībā 21. janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz nepiemērot ārvalsts nodokļu maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3% likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Grozījumu mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties kādā no ES valstīm, ir nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī, minēts likumprojekta anotācijā. Turklāt pērn 30. jūnijā ir stājies spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas izstrādāts MiCA regulas prasību ieviešanai. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 203. un 204. punktu šādā redakcijā: "203. Piemērojot šā likuma 3....

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas noteikumiem, ja dzīvošanai paredzētais īpašums tiek izmantots saimnieciskajai darbībai. Samazināta NĪN likme no 0,2% līdz 0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības tiek piemērota, ja īpašums (dzīvoklis, dzīvojamā māja u.tml.) tiek izmantots tikai dzīvošanai un atbilst pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Viena no galvenajām prasībām – dzīvesvietas deklarēšana īpašumā. Ja īpašums tiek izmantots arī saimnieciskajai darbībai, piemēro NĪN pamatlikmi – 1,5%. Par saimniecisko darbību uzskata, piemēram, preču ražošanu, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai īpašuma iznomāšanu (arī tūristiem un atpūtniekiem). Piemēram, ja viesus uzņem par maksu trīs vai vairāk reizes gadā, piecas vai vairāk reizes trīs gadu laikā, vai arī ja darbība skaidri vērsta uz ienākumu gūšanu, tā tiek uzskatīta par saimniecisko darbību. Izņēmumi un skaidrojumi atrodami likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un Dzīvojamo telpu īres likumā. Ja dzīvojamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, īpašniekam viena mēneša laikā par to rakstiski jāinformē pašvaldība un jāiesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidro, ka ārvalstniekam ir tiesības pēc izvēles piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi ienākumam, kas saņemts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, ja ārvalstnieks: ir saņēmis ilgtermiņa vīzu1 saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālināti (atrodoties Latvijā) darbu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. 1 Ilgtermiņa vīzu izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu. IIN 15% likmi var piemērot ienākumiem, kas gūti, sākot no 2023. gada 1. janvāra, un to var piemērot 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Izvēles regulējums par samazinātās 15% likmes piemērošanu nav attiecināms uz ārvalstnieku, kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto un spēkā...

No 2025. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā jaunas tiesību normas, kas paredz būtiskas izmaiņas pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanā. Iepriekš vienāds pensionāra neapliekamais minimums 500 eiro apmērā tika piemērots visiem pensionāriem, neatkarīgi no tā, vai persona bija strādājoša vai nestrādājoša, un bez saistības ar algas nodokļa grāmatiņas atrašanās vietu. No 2025. gada, lai nestrādājoša pensionāra pensijai automātiski piemērotu pilno divreiz palielināto pensionāra neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) algas nodokļa grāmatiņā ir jābūt norādītai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) kā galvenajai ienākuma gūšanas vietai, kas lielākoties sistēmā tā uzrādās pēc noklusējuma. Taču, ja algas nodokļa grāmatiņa EDS sistēmā nav iesniegta VSAA, neapliekamais minimums 1000 eiro apmērā pensijai netiek piemērots automātiski, un tas var ietekmēt izmaksājamo pensijas summu. Uzsākot janvāra pensiju izmaksu un saņemot jautājumus no pensionāriem, tika konstatēts, ka VSAA rīcībā nav visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu, kas personām, kam pensija ir lielāka par...

Lai iedzīvotāji smagu saslimšanu gadījumos varētu saņemt finansiālu atbalstu no sava darba devēja zāļu iegādei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šādām darbiniekam izmaksātajām naudas summām paredzēts nepiemērot ienākuma nodokli. Grozījumi rosināti, lai veicinātu darba devējus atbalstīt savus darbiniekus smagu saslimšanu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamas dārgas zāles, ko paši darbinieki nevar atļauties nopirkt. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, akcentējot, ka patlaban šādu finansiālu atbalstu apliek ar nodokļiem. Izmaiņas paredz, ka darba devējs dārgu medikamentu iegādi varēs kompensēt ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī viņu apgādājamajiem, tostarp bērniem. Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē. Tāpat paredzēts, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts, kā arī dokumenti par medikamentu iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2024. gada decembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Būtiskākās izmaiņas likumā: noteiktas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes – 25,5 % (gada ienākumiem līdz 105 300 eiro) un 33 % (gada ienākumiem virs 105 300 eiro); ieviesta papildu likme (3 %) ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, ko piemēro, ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro. Papildu likmi 3 % aprēķina un maksā pats cilvēks – ienākuma saņēmējs – gada ienākumu deklarācijā no gada ienākumu daļas, kas pārsniedz 200 000 eiro; ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma piemēro 25,5 % likmi; noteikts fiksēts neapliekamais minimums un atcelts diferencētais (prognozētais) neapliekamais minimums. 2025. gadā neapliekamais minimums neatkarīgi no ienākumu apmēra ir 510 eiro mēnesī; 550 eiro mēnesī – 2026. gadā; 570 eiro mēnesī –...

Saeimā iesniegts jauns likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību, nodrošinātu atsevišķu datu kopu pieejamību atvērto datu veidā un noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus par pārrobežu maksājumiem nodokļu administrēšanas funkciju izpildei. Viena no grozījumos paredzētajām izmaiņām - precizēt dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, varēs izvēlēties sev ērtāko dokumentu saņemšanas veidu: ● atstāt noklusējuma uzstādījumus, kas nozīmē, ka dokumenti un informatīvie paziņojumi tiks sūtīti gan uz EDS norādīto e-pasta adresi, gan uz E-adresi. ● atteikties no informatīvo paziņojumu saņemšanas uz e-pastu, saglabājot dokumentu saņemšanu EDS un E-adresē. ● atteikties no dokumentu saņemšanas E-adresē, saglabājot dokumentu un informatīvo paziņojumu saņemšanu EDS un e-pastā. Tāpat likumprojektā paredzēta arī atsevišķu datu kopu publicēšana atvērto datu veidā. Tas attieksies uz: ● informāciju par komersantu samaksāto...

Ar 2025. gada 1. janvāri ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi. Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15. janvārim (ieskaitot) ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā. Kā reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā? To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas vai fiziskām personām EDS sākumlapā pieejama flīze “Iesniegumi” – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem...

No 1. janvāra ir stājies spēkā likums "Par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro, skaidrots Finanšu ministrijas (FM) izveidotā infografikā. Piemēram, 36,4 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos samaksātā eiro šogad tiks novirzīti 10,5 centi. Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiek novirzīti 8,4 centi, valsts aizsardzībai – 9,7 centi, bet sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti 6 centi. Tāpat no viena nodokļos samaksātā eiro 14,2 centi tiek piešķirti finansējumam pašvaldībām, savukārt ekonomiskajai darbībai, tai skaitā satiksmei un lauksaimniecībai 5,5 centi. 0,4 centi tiek vides aizsardzībai un teritoriju attīstībai, bet valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā novirzīti 5 centi. 1 cents paredzēts kopīgi Prezidenta kancelejai, Saeimai, Ministru kabinetam...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Nodokļa atvieglojumu piemērošanu nodrošina ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas palīdzību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Atvieglojumu par apgādībā esošu personu nosaka vienam no apgādniekiem. 2025. gadā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs mēnesī – 250 eiro, gada apmērs – 3000 eiro. Atvieglojumu piemēro arī par bērnu un jaunieti, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai un ja apgādībā esošā persona mācās augstskolas dienas, vakara, neklātienes vai tālmācības nodaļā un saņem apgādnieka (tēva vai mātes) zaudējuma pensiju. Lai piemērotu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kuras turpina mācības ārvalstīs, persona, kurai ir tiesības uz šo atvieglojumu, VID iesniedz mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tās apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina izglītības iegūšanu ārvalstīs. Atvieglojumu nepiemēro par attiecīgo kalendāra mēnesi, kurā apgādībā esošā persona saņem apliekamos...

Tā kā minimālā mēneša darba alga no 2025. gada 1. janvāra ir noteikta 740 eiro mēnesī, tad no 1. janvāra: pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī: nesasniedz 740 eiro – reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai; sasniedz un pārsniedz 740 eiro – jāveic obligātās iemaksas vismaz no 740 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un, no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un obligāto iemaksu objektu – 10% pensiju apdrošināšanai. personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un veic obligātās iemaksas brīvprātīgi – iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8880 eiro. Tas nozīmē, ka obligātās iemaksas gadā jāveic vismaz no minētās summas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2025. gada 1 .janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta gada maksimālais apmērs noteikts 105 300 eiro. Obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo...

Pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts 2025. gadā ir: paša pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības, kas nevar būt mazāki par 740 eiro mēnesī, ja pašnodarbinātā peļņa ir vismaz 740 eiro mēnesī; paša pašnodarbinātā aprēķināts viss mēneša ienākums (peļņa), ja faktiskā peļņa ir mazāka par 740 eiro (nav 1. punktā minētā objekta) vai ienākumu daļa, ko aprēķina no faktiski saņemtajiem mēneša ienākumiem (peļņas) atņemot 1. punktā minēto brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objektu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) noteikts minimālo iemaksu objekts, ko aprēķina, lai kopā mēnesī obligātās iemaksas par katru personu būtu veiktas vismaz no 740 eiro. Summē arī darba algu un citus iemaksu objektus. Obligāto iemaksu objektu pašnodarbinātais izvēlas, ievērojot noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kā arī savus faktiskos saimnieciskās darbības ienākumus (peļņu). Obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu (peļņu) nosaka kā konkrētā mēneša ieņēmumu...