NODOKĻI

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. februārī konceptuāli atbalstīja plātos grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz nepiemērot nodokli ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa...

Darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām pēc formulas: Ad = Am : d Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; D – mēneša kalendāra dienu skaits. Piemērs Darbinieku 2025.gada 10.aprīlī atbrīvoja no darba uzņēmumā A un pieņēma darbā uzņēmumā B 2025.gada 22.aprīlī. Abās darbavietās iesniegta grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādībā esošām personām. Mēneša neapliekamais minimums ir 510 eiro. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādībā esošām personām 2025.gada aprīlī ir 250 eiro x 3 = 750 eiro. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins 2025.gada aprīlī: 510 eiro : 30 = 17,00 eiro – neapliekamais minimums, ko piemēro par vienu kalendāra dienu; 750 eiro : 30 = 25,00 eiro – atvieglojumu apmērs, ko piemēro par vienu kalendāra dienu. Uzņēmumā A darbinieks darba tiesiskās attiecības aprīlī bija 10 kalendāra dienas. 10 kalendāra dienās...

Fiziskajai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt PVN valsts budžetā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība) ir saimnieciskā darbība un tās ietvaros iekšzemē veiktā preču piegāde (kokmateriālu pārdošana) un pakalpojumu sniegšana (ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojums) par atlīdzību ir ar PVN apliekami darījumi. Ja fiziskā persona 12 mēnešu periodā sistemātiski par atlīdzību (vismaz divas reizes 12 mēnešu periodā, kas nav saistīts ar kalendāra gadu, bet var sakrist) veic kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums)izpratnē šī fiziskā persona veic saimniecisko darbību. Atsevišķos gadījumos arī vienu kokmateriālu piegādi var uzskatīt par darījumu, kas tiek veikts saimnieciskās darbības PVN likuma izpratnē ietvaros, ja tiek izpildītas sistemātiskas darbības (piemēram, meža izstrāde, kokmateriālu...

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja nav piemērojami nosacījumi par neapliekamu ienākumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizētajā informatīvajā materiālā "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošana". Piemēram, darbiniekam darba devējs piešķīris akciju pirkuma tiesības, kuras akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz īstenot jau pēc sešiem mēnešiem, proti, 30. maijā iegādāties akcijas ar 40% atlaidi. Akciju tirgus vērtība – akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā – ir 3000 eiro. Darbinieks izmanto savas tiesības un 30. maijā iegādājas akcijas par 1800 eiro (40% atlaide no 3000 eiro). Darba devējs darbinieka ienākumam 1200 eiro (3000 – 1800) no akciju pirkuma tiesību īstenošanas piemēro darbaspēka nodokļus (VSAOI...

Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoram, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, no saimnieciskās darbības mēnesī ir gan ieņēmumi, gan izdevumi. Skatāmies, vai kopumā ir ienākumi. Ja ienākumi sasniedz minimālās algas apmēru (740 eiro un vairāk), tad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir aprēķināmas pēc likmes 31,07% no vismaz 740 eiro (vai izvēlēta lielāka VSAOI objekta). Pensijas apdrošināšanai ir jāmaksā vismaz 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 740 eiro (vai cita izvēlētā VSAOI objekta, no kā veiktas VSAOI pēc likmes 31,07 %). Ja ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru (mazāk par 740 eiro), ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai (10% no faktiskajiem ienākumiem). Šis maksājums neietekmē nevienu pabalstu (piemēram, bezdarbnieku, māmiņalgu, vecāku pabalstu u.c.). Piemērs ar 50% izdevuma normu, ko var izmantot tikai atsevišķu autordarbu veicēji un ja netiek sniegti citi pakalpojumi, kas nav saistīti ar autortiesībām: vispārējais nodokļu maksāšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas 2025. gada janvārī publicēti oficiālajā vietnē Latvijas Vēstnesis. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā Grozījumi paredz ievērojamas izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, izplatīšanā un reklāmā. Tiek noteiktas papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, noteikti ierobežojumi alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegums tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma (nepārsniedz 0,2 litrus) plastmasas iepakojumos, noteikti alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežoti tirdzniecības veicināšanas pasākumi (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās. Ņemot vērā, ka atsevišķas iekļautās normas ir saistītas ar papildu pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt gan alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan mazumtirgotājiem pirms minēto normu stāšanās spēkā, atsevišķiem grozījumiem ir noteikts spēkā stāšanās un pārejas periods normu ieviešanai. 09.01.2025. 07.02.2025. Ministru kabineta...

Jautājums Vai nerezidentiem - Latvijā nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem - arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no 1. janvāra ir 25,5%? Atbilde Pieņemot darbā Latvijā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienetā (VID), norādot ziņu kodu 11; aprēķina un ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un iemaksā tos vienotajā nodokļu kontā; par darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN); iesniedz pārskatus un deklarācijas. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, 2025. gadā ir 25,5%. Tas noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.3 panta 4. daļā: darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba...

Latvijā šā gada janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 844,276 miljoni eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada janvāra sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. 2024. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 862,329 miljoni eiro. Pparādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. janvārī bija 340,712 miljonu eiro apmērā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,541 miljonu eiro, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,023 miljonu eiro. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 64% no kopējās parādu summas jeb 540,02 miljonus eiro. VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. janvārī bija atzīti parādi 1,63 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Par piedzenamiem parādiem janvāra sākumā bija atzīti 538,39 miljoni eiro, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti 251,408 miljoni eiro, bet par reāli nepiedzenamiem - 286,982 miljoni eiro. No parādiem, kas atzīti par...

Valdība 21. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”, kas stāsies spēkā 2025. gada 23. janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Noteikumos veiktie būtiskākie grozījumi 1. Papildināts un precizēts noteikumu 1. pielikums “Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli”, 7. pielikums “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” un 9. pielikums “Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru/tekstila izstrādājumu svaru”. Pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli veidlapa papildināta ar jaunām sadaļām: “Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem”, “Nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem” un “Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu”. Videi kaitīgo preču saraksts papildināts ar jauniem dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objektiem (riepas, ar kurām aprīkoti dažādu kategoriju transportlīdzekļi). Tā...

Ja fiziska persona aizņemas naudu, bet neatmaksā to 6 mēnešu laikā pēc noteiktā termiņa, bet ne ilgāk par 66 mēnešiem no dienas, kad aizdevums tika izsniegts, šo aizdevumu vai tā daļu uzskata par ienākumu. Tas attiecas tikai uz fiziskās personas saņemtajiem aizdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Ja aizdevuma līgums ir ar cilvēku (Latvijas nerezidentu) no citas valsts, kas nav Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, un aizdevējs ir valstī, ar kuru Latvijai nav līguma par nodokļu dubultās neuzlikšanas novēršanu, vai valstī ar zemu nodokļu vai bez nodokļu, tad līgumam jābūt notariāli apstiprinātam. Ienākumam nepielīdzina aizdevumus: kas izsniegti fiziskajai personai vai tās ģimenes locekļiem (radniecībā līdz trešajai pakāpei) ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai: 1) aizdevumam jābūt izsniegtam bezskaidras naudas norēķinu veidā; 2) izlietojumu jāspēj pamatot ar attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina līdzekļu izlietojumu līgumā norādītajam mērķim divu gadu laikā; kas no viena aizdevēja nepārsniedz 1500 eiro kopsummā; kurus izsniedzis...

Latvijas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir iespēja piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas atbrīvojumu, ja izpildīti noteikti kritēriji. Šīs tiesības regulē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" jaunais 139.¹ pants, kas nosaka, kādā veidā iespējams iegūt šo atbrīvojumu, informējis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Galvenie kritēriji atbrīvojuma piemērošanai 1. Netiek pārsniegts konkrētās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis. Katrai dalībvalstij ir savs reģistrācijas slieksnis (piemēram, Latvijā tas ir 50 000 eiro). Uzņēmumam jāzina šis slieksnis konkrētajā valstī, lai pārliecinātos, ka tas netiek pārsniegts. 2. Eiropas Savienības kopējais apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Lai piemērotu atbrīvojumu, jāaprēķina visu dalībvalstu darījumu kopējā vērtība, iekļaujot gan Latvijas, gan citu valstu teritorijās veiktos darījumus. Šī summa nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro kalendārā gada laikā. Kā pieteikties atbrīvojumam? Lai saņemtu atbrīvojumu, jāiesniedz pieteikums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Šajā sistēmā ir pieejama strukturēta pieteikuma forma. Šī forma atrodama sadaļā "PVN atvieglojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem". Izvēloties...

Ar 2025. gadu visā Eiropas Savienībā stājusies spēkā jauna regulējuma sistēma, kas būtiski atvieglo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem. Šīs izmaiņas ievieš elastīgākus noteikumus, ļaujot mazajiem uzņēmumiem izvairīties no PVN reģistrācijas sarežģījumiem gan savā mītnes valstī, gan citās ES dalībvalstīs. Kas mainījies? Jaunais regulējums nosaka, ka mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas savas mītnes valstī, ir tiesības piemērot PVN atbrīvojumu līdz noteikta apgrozījuma slieksnim. Šīs tiesības tagad tiek attiecinātas arī uz darbību citās ES dalībvalstīs, ja tiek izpildīti divi galvenie kritēriji: 1. Nepārsniegt vietējās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksni. Piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citā valstī, tam jāzina, kāds ir konkrētās valsts PVN reģistrācijas slieksnis. Maksimāli tas var būt 85 000 eiro. 2. Kopējais apgrozījums ES nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Tas ietver visus darījumus visās ES dalībvalstīs, un tikai nepārsniedzot šo summu, uzņēmums var saglabāt PVN atbrīvojumu. Kā tas darbojas Latvijā? Latvijā PVN atbrīvojuma slieksnis joprojām ir 50 000...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniedzēja šādu faktu aprakstu. SIA ”I” (turpmāk - Sabiedrība) apsaimnieko viesnīcas ēku Rīgā. Viesu izmitināšanas ēkā ir dažādi atsevišķi labiekārtoti apartamenti, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo viesu izmitināšanai. Ēkas pirmajā stāvā ir iekārtota reģistratūra, kas darbojas 24 stundas diennaktī. Apartamentu izmantošanas (īres) periods var būt dažāds - no vienas dienas līdz vienam gadam vai ilgāk. Īres maksa ir noteikta kā maksājums par 24 stundu apartamenta lietošanu vai mēneša maksājums. Atsevišķos gadījumos klientiem tiek izrakstīti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, ja īres periods ir garāks par vienu mēnesi. Sabiedrība uzskata, ka pēc ekonomiskā satura un būtības sniedz divus atšķirīgus pakalpojumus: viesnīcas pakalpojumus un dzīvojamo telpu īres pakalpojumus iedzīvotājiem, kuriem īres līgumu termiņš ir garāks par gadu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 42. panta desmitajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, tai skaitā, dzīvokļos vai dzīvojamās mājās, ja...

Valdībā 21. janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz nepiemērot ārvalsts nodokļu maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3% likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Grozījumu mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties kādā no ES valstīm, ir nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī, minēts likumprojekta anotācijā. Turklāt pērn 30. jūnijā ir stājies spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas izstrādāts MiCA regulas prasību ieviešanai. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 203. un 204. punktu šādā redakcijā: "203. Piemērojot šā likuma 3....

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas noteikumiem, ja dzīvošanai paredzētais īpašums tiek izmantots saimnieciskajai darbībai. Samazināta NĪN likme no 0,2% līdz 0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības tiek piemērota, ja īpašums (dzīvoklis, dzīvojamā māja u.tml.) tiek izmantots tikai dzīvošanai un atbilst pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Viena no galvenajām prasībām – dzīvesvietas deklarēšana īpašumā. Ja īpašums tiek izmantots arī saimnieciskajai darbībai, piemēro NĪN pamatlikmi – 1,5%. Par saimniecisko darbību uzskata, piemēram, preču ražošanu, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai īpašuma iznomāšanu (arī tūristiem un atpūtniekiem). Piemēram, ja viesus uzņem par maksu trīs vai vairāk reizes gadā, piecas vai vairāk reizes trīs gadu laikā, vai arī ja darbība skaidri vērsta uz ienākumu gūšanu, tā tiek uzskatīta par saimniecisko darbību. Izņēmumi un skaidrojumi atrodami likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un Dzīvojamo telpu īres likumā. Ja dzīvojamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, īpašniekam viena mēneša laikā par to rakstiski jāinformē pašvaldība un jāiesniedz...