NODOKĻI

Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF) un Eiropas Savienības Direktīvā (DAC8) noteiktās prasības. Tādējādi tiks sperts vēl viens solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā. Ieviešot likumprojekta regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama. Vienlaikus tiks paplašināts ziņojamās informācijas tvērums šobrīd jau esošam Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), ietverot arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu. Šobrīd, balstoties uz minēto standartu, informācijas apmaiņa notiek starp vairāk kā 100 jurisdikcijām. Tāpat ar grozījumiem tiks paplašināti mērķi, kuriem varēs izmantot no citu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Likuma 9. pants papildināts ar 1.1 daļu, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja — izglītojamā — saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros. Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot. Ja ieņēmumi sasniedz 3000 euro slieksni gadā un skolēns plāno darbību turpināt, skolēnam ir pienākums piecu darba dienu...

Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, noteic Saeimā 29. maijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša pauda, ka “šis būs neliels, bet būtisks atvieglojums mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Uzņēmējam būs atvieglotas prasības kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt ārvalstu platformās, kā arī nebūs jāveic virkne citu administratīvu procedūru”. Saskaņā ar izmaiņām mikrouzņēmumi varēs izmantot īpašo kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā PVN maksātājiem, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt arī ārvalstu platformās. Līdz šim, lai saņemtu pakalpojumu ārvalstī, uzņēmējam bija jābūt reģistrētam kā PVN maksātājam vispārējā kārtībā. Šādai kārtībai bija sarežģītākas nodokļa uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī mikrouzņēmums zaudēja savu statusu, teikts grozījumu projekta anotācijā. Lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniedz PVN...

Latvijā maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīvajiem aktiem par piedzenamiem šogad maija sākumā bija atzīti parādi 522,27...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%. Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors. Savukārt mazajos būvdarbos ir grūti izkontrolēt, vai darbus veic cilvēks pats vai piesaista meistarus un brigādes. Līdz ar to EM ieskatā galvenā uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanā jāpievērš mazajiem objektiem, vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka mazajos objektos EM negrib palielināt administratīvo slogu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta motivēšanas pasākumiem. "Privātpersonas...

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, 22. maijā svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem. Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris". Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā. Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu...

Turpinot attīstīt Automatizēto importa sistēmu (AIS), ir izstrādāti vairāki funkcionalitātes papildinājumi, ko plānots produkcijas vidē uzstādīt jūnija sākumā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AIS sasaiste ar EMCS Turpmāk tiks nodrošināta Automatizētās importa sistēmas (AIS) sasaiste ar Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS). Tas nozīmē, ka, iesniedzot importa deklarāciju, kurā norādītas akcīzes preces, kas tiks novietotas akcīzes preču noliktavās, notiks automātiska ievadīto datu pārbaude – deklarācijā norādītie dati tiks salīdzināti ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā (e-AD) ievadīto informāciju. Komersantiem, deklarējot akcīzes preces, importa muitas deklarācijā, sadaļā Prece – Dokumenti – Pavaddokuments, pavaddokumenta veida “0465” vietā būs jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: “C651 – Regulas (EK) Nr.684/2009 3. panta 1. punktā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD)”, “C658 – Regulas (EK) Nr.684/2009 8. panta 1. punktā minētais alternatīvais pavaddokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (APD)”. Importa deklarācijas izdrukas Ņemot vērā komersantu ierosinājumus, ir izstrādāta importa deklarācijas izdruka, ko varēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “X” (turpmāk – Iesniedzējs), kas sniedz svarīgus precizējumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanas pakalpojumiem, īpaši situācijās, kad daļa no šīm funkcijām tiek deleģēta meitas sabiedrībai. Izziņa datēta ar 2025. gada 4. aprīli. Faktiskā situācija Iesniedzēja pamatdarbība ir fondu pārvaldīšana. Šobrīd uzņēmums dibina AIF komandītsabiedrības formā, kurā Iesniedzējs būs komplementārs (persona ar neierobežotu atbildību), bet Fonds būs komandīts (atbildība ierobežota ar ieguldījuma apmēru). Iesniedzējs darbosies kā Fonda reģistrētais ārējais pārvaldnieks un ir reģistrēts Latvijas Bankā kā AIF pārvaldnieks kopš 2021. gada 1. jūnija. Informācija par reģistrāciju ir publiski pieejama Latvijas Bankas (agrāk FKTK) uzturētajā AIF pārvaldnieku reģistrā. Lai nodrošinātu Fonda pārvaldīšanu, Iesniedzējs plāno izveidot meitas sabiedrību un nodot tai daļu no ar Fonda pārvaldīšanu saistītajām funkcijām, iespējams, tikai ieguldījumu pārvaldīšanu, vai gan ieguldījumu, gan riska pārvaldīšanu (pilnībā vai daļēji). Meitas sabiedrībā plānots piesaistīt ekspertus, kuri...

Nodokļu maksātājiem, tostarp juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem, fiziskajām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, biedrībām un reliģiskajām organizācijām, katru mēnesi ir pienākums deklarēt savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus. Vispārīgie deklarēšanas noteikumi paredz, ka jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā ar vienu darījuma partneri veiktie skaidras naudas darījumi, kuru kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Šis 1500 eiro slieksnis tiek aprēķināts, saskaitot visas skaidras naudas operācijas (naudas saņemšanu vai izsniegšanu) viena darījuma ietvaros mēneša laikā ar konkrēto partneri. Piemēram, ja par aitas vilnas piegādi mēneša laikā veiktas divas skaidras naudas iemaksas 2000 eiro un 1500 eiro, kopsumma ir 3500 eiro, kas pārsniedz 1500 eiro, un šāds darījums ir jādeklarē. Deklarācija par iepriekšējo mēnesi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz ne vēlāk kā līdz sekojošā mēneša 15. datumam. Deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai papīra formā. Ja darījumi veikti gan bezskaidrā, gan skaidrā naudā, jādeklarē tikai skaidrās naudas daļa, ja tā mēneša...

Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta. Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam citā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde...

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 1,6% vairāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, nekā plānots. 2025. gada pirmajos trijos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmumu ienākuma nodoklis, muitas nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Gada pirmajā ceturksnī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,367...

Drošības nodokļa likums, kas Igaunijā tika pieņemts 2024. gada nogalē, paredz no 2026. gada 1. jūlija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pacelt no pašreizējiem 22% līdz 24%, savukārt no 2026. gada 1. janvāra iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) likmi paaugstināt no pašreizējiem 20% līdz 22%. Vēl no 2026. gada 1. janvāra uzņēmumiem būs jāsāk maksāt 2% peļņas nodoklis. Plānotais PVN un IIN pieaugums būs pastāvīgs, šogad 8. maijā nolēma Igaunijas valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai. Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs tikai līdz 2028. gadam. Igaunijas valdība apstiprināja arī izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro. Lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan IIN likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā. "Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis normatīvo aktu apskatu nodokļu jomā par aprīli: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Sākot ar 2025. gada 1. maiju, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs uz 510 euro mēnesī. 03.04.2025. 01.05.2025. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Noteikts, ka pamatdarbības veids nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. redakciju. Grozījumi veikti likuma 7.2 panta pirmajā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs (EDS), paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja VID EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Likuma...

Valdības 29. aprīļa sēdē tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu var piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saeima 2024. gada 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada 1. jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Pašreizējais regulējums noteic, ka, lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt MUN, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni; mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai. Rosinātie grozijumi likumā paredz, ka personām, kas reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2...