NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada 10 mēnešos ir 6 631,21 milj. EUR. Līdz ar to ieņēmumu plāns 2016.gada 10 mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 49,48 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 5,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,8 %). Pēc apjoma lielākais plānoto ieņēmumu pārsniegums arī šī gada 10 mēnešos ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 8,2 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 6,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 2,9 %). 2016.gada 10 mēnešos turpina pieaugt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpilde, kas galvenokārt skaidrojams ar aprēķināto avansa maksājumu apmēru. Salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, 2016.gada 10 mēnešos strauji pieaugusi plāna izpilde muitas nodokļu ieņēmumiem, kas skaidrojams ar veiktiem antidempinga maksājumiem 2016.gada oktobrī 4,83 milj. EUR apmērā,...

Šodien Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, kuras laikā Eiropas Komisija (EK) plāno informēt par priekšlikumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmas reformai, kas nosaka, kā uzņēmumiem ES vienotajā tirgū tiek uzlikti nodokļi, lai nodrošinātu izaugsmi veicinošu un taisnīgu UIN sistēmu, kā arī kalpotu par efektīvu instrumentu cīņā pret nodokļu apiešanu un vienlaikus nepieļautu dubultu nodokļu uzlikšanu. Latvija uzskata, ka, ievērojot dalībvalstu nacionālo kompetenci tiešo nodokļu jomā, nodokļi ir jāuzliek tajā valstī, kur notiek ekonomiskā darbība. Tāpat sanāksmes laikā Slovākijas prezidentūra sniegs informāciju par panākto progresu saistībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas direktīvu un tās priekšlikumu grozījumiem, kas paredz pienākumu reģistrēt virtuālo valūtu tirdzniecības platformas, kā arī samazina iespējas izmantot priekšapmaksas kartes anonīmi, papildina Kontroles dienestu tiesības nepastarpināti pieprasīt informāciju un paredz pienākumu katrai ES dalībvalstij izveidot centralizētu banku un maksājumu kontu reģistru, kā arī citus priekšlikumus. ECOFIN arī tiek plānots, ka...

Jautājums: Esam biedrība un vēlamies izdot nozares kalendāru 2017. gadam. Kalendārs paredzēts tirgošanai biedriem un arī citiem interesentiem. Lūdzu palīdziet saprast, kādu PVN likmi jāpiemēro kalendāru tirdzniecībā biedrībai saviem klientiem, un kādu izdevniecībai, ar kuru esam noslēguši līgumu, par kalendāru iespiešanu, izrakstot rēķinu mums. Vai abos gadījumos var piemērot PVN 12% likmi? Atbildi sagatavoja portāla plz.lv redakcja. Lai varētu sniegt atbildi uz šādu jautājumu, būtu jāzina, kas domāts ar vārdiem "nozares kalendārs" - vai tas ir sienas kalendārs ar attēliem, vai kas līdzīgs gadagrāmatai ar zinātniskiem vai publicistiskiem rakstiem, ko varētu novērtēt kā oriģinālliteratūru. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādījis, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, 12 procentu PVN likmi var piemērot: mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai; laikrakstiem, žurnāliem un citiem periodiskiem izdevumiem. Vienreizēju kalendāru nevar attiecināt uz periodiskiem izdevumiem (kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru). Ja ar kalendāru domāts sienas kalendārs, tad tam...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda, ka grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tika pieņemti 2015.gada 30.novembrī, paredzot jaunas prasības, sākot no 2017.gada par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, tomēr skaidrojošā informācija par jaunajām izmaiņām tika izplatīta salīdzinoši nesen, un tikai tagad lauksaimnieki un citi lauku uzņēmēji apzinās sagaidāmās problēmas. Jaunās izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra attieksies uz visiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti vispārējā nodokļu režīmā, un tās paredz, ka minimālais pārskata mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts būs Ministru kabineta (MK) noteiktā minimālā mēneša darba alga ( 2017.gadā - ¾ valstī noteiktā minimālā mēneša alga, 2018.gadā - pilnā apmērā). Tas nozīmē, ja, piemēram, darba ņēmējam, būs mazāka darba alga nekā MK noteiktā minimālā mēneša darba alga, tad darba devējam būs jāaprēķina obligātās iemaksas no faktiskās darba algas un no starpības starp minimālo mēneša algu un faktiski aprēķināto algu. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējam būs jāmaksā no saviem līdzekļiem....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas), tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku. Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %). Piemērs: Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro). Aprēķina summu, no kuras atskaitīs obligātās iemaksas: ¾ no 380 =...

Saeima 31.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Deputāti galīgajā otrajā lasījumos paredz apstiprināt valsts budžeta 2017.gadam ieņēmumus 8 065 928 117 EUR apmērā un izdevumus 8 367 444 841 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 663,9 milj. EUR apmērā un izdevumu palielinājums 681,2 milj. EUR apmērā. Likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam ir 26 403 000 000 EUR. Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 2.novembra pulksten 23:59. Par valsts budžeta projektu otrajā galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 23.novembrī. Pasākumi, kas plānoti netiešo nodokļu jomā Izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas pārcelšana uz 2019.gada 1.janvāri Transportlīdzekļu nodokļu reformas ieviešana, t.sk., vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšana Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju paaugstināšana Izmaiņas akcīzes nodokļos Degvielas ar samazināto akcīzes nodokļa...

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību. "Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai," vēstulē raksta biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. "Uzskatām, ka jebkura uzņēmuma likvidēšana nozīmē sociālās spriedzes palielināšanu reģionos, vienlaicīgi veicinot līdz šim iesaistīto cilvēku uzņēmējdarbībā imigrāciju," raksta Vents Armands Krauklis. Vēstulē Vents Armands Krauklis atgādina, ka valdības...

Ministru kabinets 25. oktobrī pieņēma MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa. Noteikumi paredz, ka iesniegumus par preču, kas paredzētas labdarībai vai filantropiskiem nolūkiem, atbrīvošanu no ievedmuitas, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kurš pieņem šo lēmumu. Tāpat VID arī uzrauga preču izmantošanu atbilstoši ievešanas mērķim. Lai pārbaudītu, vai iestāžu un organizāciju ievestās preces izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam izmantošanas mērķim, VID salīdzina iestāžu un organizāciju iesniegtajos pārskatos norādīto preču nosaukumu, daudzumu un vērtību ar atļaujā un muitas deklarācijā esošo informāciju, identificē pārskatā norādītos preču saņēmējus, pārbauda vai iestādes un organizācijas nodrošina ievesto un izdalīto preču uzskaiti un identificēšanu. Ja preces nav tikušas izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam ievešanas mērķim, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa tiek anulēts. Noteikumi arī nosaka, kādā veidā persona iesniedz VID iesniegumu un kravas pavaddokumentus. Minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ja iesnieguma...

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6757,8 miljoni eiro, izdevumi – 6454,2 miljoni eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk kā 2015. gada deviņos mēnešos. Vairāk kā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā. 2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro. Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1598 miljoni eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk...

Minimālās algas pieaugums līdz 380 eiro mēnesī no nākamā gada tagad apstiprināts arī ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", ko valdība apstiprināja 25. oktobrī. Darba devēju izdevumi nākamajā gadā minimālās algas palielināšanas dēļ nedaudz pieaugs - no darbinieku darba algas 380 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %) par 2,36 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 10 eiro. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabošot konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas (bez „aplokšņu algām”), salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz „aploksnēs”, uzsvērts noteikumu projekta anotācijā.

Latvija 21. oktobrī pievienojusies to 49 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu lokam, kuras atbalsta lielāku nodokļu caurredzamību starptautiskajā līmenī. Tas nozīmē, ka Latvija būs starp tām valstīm, kuras apņemas automātiski veikt informācijas apmaiņu ar ikgadējiem pārskatiem par katru valsti (country-by-country-report), kas satur nodokļu nemaksāšanas riska identificēšanai vērtīgu informāciju, piemēram, informāciju par visām valstīm, kurās ir pārstāvēts attiecīgais daudznacionālais uzņēmums, ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli un sadalījumu par valstīm, kā arī darbinieku skaitu sadalījumā pa valstīm. Lielāka caurredzamība (apstāklis, ka nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par daudznacionāla uzņēmuma darbību citās valstīs) arī atturēs daudznacionālus uzņēmumus no vēlmes mākslīgi novirzīt peļņu no valsts, kurā tika veikta saimnieciskā darbība un faktiski radīta vērtība, uz valsti, kur ir jāmaksā mazāki nodokļi. Lai pievienotos šim valstu lokam, Latvija sarakstes ceļā parakstīja Deklarāciju par pievienošanos Daudzpusējo kompetento iestāžu vienošanās par automātisko informācijas apmaiņu par pārskatiem. Šis informācijas...

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas profesore Olga Lukašina žurnāla "Bilance" 371. numurā publicēja rakstu par nodokļu piemērošanas problēmām komercsabiedrības likvidācijas kvotu ienākuma gadījumā. Par likvidācijas kvotu tiek saukts ienākums, kuru komercsabiedrības kapitāla daļas īpašnieks (vai dažreiz tā mantinieks) var saņemt šīs sabiedrības likvidācijas, reorganizācijas vai atteikuma no pamata kapitāla palielināšanas gadījumā (KL 191.,197., 240., 328., 353. pants). Līdz 2010. gadam šāds fizisko personu apliekamais ienākums Latvijā tika saukts par “ienākumu no likvidācijas un reorganizācijas”. Šobrīd izmantojamais termins “likvidācijas kvota” ieviests ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pantu. Pagājuši jau pieci gadi, tomēr ar nodokli apliekamās summas aprēķināšanas kārtībā ir daudz neskaidrību, šaubu un jautājumu, uz ko godprātīgam nodokļu maksātājam nav skaidras atbildes. Pirmā neskaidrība – ienākums viens, bet nosaukumi divi Kopš likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stāšanās spēkā pirmās dienas nodoklis no analizējamā ienākuma bija jāmaksā jebkurai fiziskai personai, kas gūst ienākumu pēc biznesa slēgšanas, īpašniekiem, saņemot atlikušos līdzekļus. Nodoklis bija...

Lai rastu gan sabiedrības interesēm, gan ceļu finansēšanai atbilstošāko risinājumu, 21.oktobrī Satiksmes ministrijā (SM) notika ekspertu grupas ārkārtas sēde. Nozaru ekspertu un sociālo partneru diskusijas laikā puses vienojās par turpmāko rīcību attiecībā uz izmaiņām Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Eksperti diskusijas laikā vienojās virzīt uz Saeimas otro lasījumu šādus priekšlikumus: 1) kopā ar sociālajiem partneriem pārstrādātos transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinus pēc CO2 izmešu daudzuma – ir plānots būtiski samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes pirmajām trīs kategorijām un būtiski palielināt pēdējām trīs kategorijām (sk. tabulu), salīdzinot ar sākotnējo (MK atbalstīto) variantu, tādējādi veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Šī aprēķināšanas kārtība attieksies tikai uz vieglajiem automobiļiem kuru izlaiduma gads jaunāks par 2009.gada 1.janvāri un tiks piemērota no 2019.gada 1.janvāra uz transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti līdz 2016.gada beigām, un no 2017.gada 1.janvāra transportlīdzekļiem, kas tiks reģistrēti, sākot no 2017.gada, kas tiks reģistrēti...

Par nodokļu ieņēmumiem šī gada deviņos mēnešos 20. oktobrī informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā, bet VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora p.i. Ingrīda Gulbe-Otaņķe iepazīstināja ar VID muitas iestāžu darbības rezultātiem akcīzes preču un narkotisko vielu kontrabandas apkarošanas jomā. VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš plašāk informēja par šajā jomā uzsāktajiem kriminālprocesiem un nozīmīgāko kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu. Oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,369 miljardi eiro, kas ir par 3,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš (septembra sākumā Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 1,421 miljards eiro). Aktuālie nodokļu parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1.oktobrī bija 72% no kopējās parādu summas jeb 986,573 miljoni eiro. Par nepiedzenamiem 2016.gada 1.oktobrī bija atzīti parādi 9,918 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Par piedzenamiem šogad oktobra sākumā bija atzīti parādi 976,656 miljonu eiro apmērā,...

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas19.oktobrī pirms trešajā lasījuma atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā. Patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā un pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tiek veikta, deputātiem iepriekš skaidroja VID pārstāvji. Soda pārmaksa nereti veidojas gadījumos, kad persona sākotnēji samaksā naudas sodu, bet vēlāk to pārsūdz un tiesa prasību apmierina....