NODOKĻI

Otrdien, 22. septembrī, valdībā tika izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta (MK) noteikumi par nozarēm, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Kopumā uzskaitītas 37 nozares. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Tas paredz, ka MK nosaka nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, jo mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošana attiecīgajās nozarēs neatbilst šā likuma mērķim. Tomēr plānots arī pārejas periods, kas nozīmē, ka pašreizējie mikrouzņēmumi (tie, kas dibināti līdz šāgada aprīļa beigām) varēs darboties savā nozarē vēl trīs gadus (līdz 2018. gadam). Noteikumos ir uzskaitītas 37 nozares, kurās: netiekot ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, jo pastāv augsts nelaimes gadījumu risks un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem sociālo pakalpojumu klāsts pieejams mazākā apmērā nekā tiem darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā režīmā;netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir paredzēts pārejas periods nozaru ierobežojuma piemērošanai. Ja mikrouzņēmums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ieguvis līdz...

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā...

Finanšu ministrija un Labklājības ministrija iecerējušas pamatīgas sistēmiskas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, paredzot samazināt nodokļa likmi un izslēgt no MUN valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu, bet vienlaikus paredzot, ka mikrouzņēmumam-darba devējam būs jāmaksā par savu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no vismaz minimālās algas iemaksu objekta apjoma. Pienākumu darba devējiem-mikrouzņēmumiem, sākot no 2018. gada, maksāt VSAOI par darbiniekiem no vismaz minimālās algas apmēra (pat, ja to ienākumi ir mazāki par minimālo algu), paredz grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas šodien, 22. septembrī, tiek izskatīti valdības sēdē. Grozījumu teksts nosaka, ka obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nevarēs būt mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar VSAOI likmi (34,09%). Tādējādi, ja mikrouzņēmuma darbinieks pelna, piemēram, tikai 200 eiro mēnesī, VSAOI par šo darbinieku tik un tā būtu jāmaksā no minimālās algas (šobrīd tas būtu - 360 x 34,09% = ~122 eiro). Grozījumi paredz vairākus izņēmuma...

Otrdien, 22. septembrī valdības sēdē tiek izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Nozares, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu". Noteikumu projektā uzskaitītas tās uzņēmējdarbības jomas, kurās, sākot no 2016. gada 1. janvāra, uzņēmums nedrīkstēs izvēlēties mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Paredzēts, ka mikrouzņēmumi nedrīkstēs darboties šādās nozarēs: NACE 2.redakcijas kods(nodaļa, grupa vai klase) Nozares nosaukums 02.20 (klase) Mežizstrāde 02.40 (klase) Mežsaimniecības palīgdarbības 09 (nodaļa) Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības 12 (nodaļa) Tabakas izstrādājumu ražošana 19 (nodaļa) Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana 21 (nodaļa) Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 24 (nodaļa) Metālu ražošana 25 (nodaļa), izņemot 25.71, 25.72, 25.73, 25.94 un 25.99 (klase) Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot galda piederumu ražošanu, slēdzeņu un eņģu ražošanu, darbarīku ražošanu, spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošanu, citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošanu 29 (nodaļa),izņemot 29.32 (klase) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, izņemot detaļu un piederumu ražošanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem 41 (nodaļa) Ēku būvniecība 42 (nodaļa) Inženierbūvniecība 43.1 (grupa) Ēku nojaukšana un...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pirmdien, 21. septembrī, izplatījusi paziņojumu, kurā kritizē Finanšu ministrijas iecerētās nodokļu izmaiņas, nodēvējot tās par "neatbilstošām Eiropas Komisijas rekomendācijām". Savukārt Finanšu ministrija atbildējusi ar līdzīgu preses relīzi, apgalvojot, ka LTRK priekšlikumi budžeta veidošanai savukārt esot "pretrunā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības (ES) kopējām iniciatīvām nodokļu jomā". LTRK uzsver, ka FM piedāvājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, neesot atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam. Turklāt tie ne tikai esot klajā pretrunā ar iepriekš parakstīto vienošanos ar uzņēmējiem, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un darbaspēku nodokļu neapliekšanu ar papildu nodokļiem, bet neatbilstot arī Eiropas Komisijas rekomendācijām, kas paredz izvēlēties tādus instrumentus ieņēmumu palielināšanai, kuri nebremzē kopējo ekonomisko izaugsmi. LTRK piedāvā savus risinājumus budžeta veidošanā, kas būšot ar labāku ietekmi uz ekonomiku, turklāt...

Otrdien, 15. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīta un atbalstīta iespēja paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Tāpat tika akceptēts ierosinājums pārcelt uz 2017. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) maksāšanas kārtības maiņu, kura paredz maksāt nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu, nevis par kārtējo gadu. Izmaiņas iepriekš bija paredzēts ieviest ar 2016. gada 1. janvāri. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu. Līdz ar to šāda veida nodokļu likmes neietekmē inflācija. Tādējādi būtu lietderīgi pārskatīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” , ko skatīja valdības sēdē, paredz, lai UVTN likmju paaugstinājums būtu samērīgs, likmes varētu tikt palielinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Tādējādi ir ierosināts tās...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 16.septembrī, konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi paredz Alkoholisko dzērienu aprites likumā iekļaus mazās vīna darītavas definīciju, lai viestu skaidrību, piemērojot likumā noteiktās normas un skaidrojumus. Likumprojektā noteikts, ka mazā vīna darītava ir komersants, kuram ir tiesības saņemt akcīzes nodokļa atvieglojumus, lai ražotu vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā dārzā vai dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem. Mazajiem vīndariem būs jānodrošina, ka saražoto dzērienu apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendārajā gadā, bet absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litrus kalendārajā gadā, paredz likuma grozījumi. Par šo likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Otrdien, 15. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstītas vairākas izmaiņas akcīzes nodokļa likumā. Tās paredz palielināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, naftas produktiem, smēķējamai tabakai un tabakas lapām, kā arī piemērot likmi elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem. Lai vēl vairāk mazinātu alkohola patēriņu Latvijā un sasniegtu pozitīvu fiskālo efektu, tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem 2016. gada, 2017. gada un 2018. gada 1. aprīlī. Tāpat paredzēts palielināt akcīzes nodokli naftas produktiem - visplašāk izmantojamajām motordegvielām (bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un naftas gāzēm jeb autogāzēm (LPG)). Līdz šim dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis tika pārskatīts 2009. gada 1. februārī, bezsvina benzīnam - 2011. gada 1. jūnijā, bet LPG - 2014. gada 1. janvārī. Akcīzes nodokļa palielinājuma gadījumā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, benzīna un LPG cenas pieaugums būtu aptuveni 3 eiro centi uz litru, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieaugums, iekaitot nodokļus, būtu ap 1 eiro centu uz litru. Akcīzes likmi rosināts palielināt arī atsevišķiem petrolejas...

Otrdien, 15.septembrī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi likumprojektos, kas nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Tas sniegtu iespēju identificēt riskus, ko skar izvairīšanās no nodokļu samaksas, un laicīgi tos novērst. Tādējādi VID, iegūstot kredītiestāžu un maksājuma pakalpojuma sniedzēju rīcībā esošo informāciju, to lietderīgi un efektīvi varētu izmantot cīņai ar ēnu ekonomiku. Lai uzlabotu VID darba efektivitāti attiecībā uz likumpārkāpumu, tajā skaitā noziedzīgu nodarījumu, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atklāšanu un novēršanu, ir ļoti būtiski, ka informācija par Latvijas nodokļu maksātāju veiktajiem aizdomīgiem darījumiem, ko sniedz kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, būtu pieejama arī VID. Informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpumus. Nodokļu kontroles pārbaudes procesā nereti atklājas, ka banku kontu informācija būtiski atšķiras no nodokļu maksātāju VID iesniegtās informācijas deklarācijās un pārskatos. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana ir prioritārs...

Labklājības ministrija ierosinājusi mainīt likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot, ka ikvienam darba ņēmējam mazākais iespējamais sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts mēnesī būs minimālā alga. Izmaiņas no 2017. gada 1. janvāra skartu darba devējus, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā, bet kuri darba ņēmējiem algotā darba ienākumus ir aprēķinājuši mazākus par Ministru kabineta noteikto minimālo algu, kā arī tos saimnieciskās darbības veicējus – fiziskās un juridiskās personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi), kas izvēlējušās maksāt mikrouzņēmumu nodokli vai plāno izvēlēties šo nodokļu maksāšanas režīmu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekus un arī autoratlīdzību saņēmējus. Pret to jau iebildusi Kultūras ministrija, kas aicinājusi saglabāt iespēju autoratlīdzību saņēmējiem maksāt mazākas sociālās iemaksas. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts paredz, ka "pārskata mēneša minimālais obligāto iemaksu objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga (pārejas periodā – 2017.gadā – trīs ceturtdaļas no minētās summas)". Tāpat rosināts noteikt personu kategorijas, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas...

Valsts sekretāru sanāksmē 10. septembrī Tieslietu ministrija pieteikusi noteikumu projektu "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2016.gadā", jo saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nākamajam gadam nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Noteikumu projekts paredz noteikt URVN apmēru, maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos, Maksātnespējas administrācijas budžetā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2016.gadā. Noteikumu projektā URVN likme pārskata mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabāta iepriekšējā apmērā - o,36 eiro. Tāpat saglabāts noteikums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Savukārt, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu, 2016.gadā 96 procenti jeb 3 047 734 euro no URVN ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 2015. gada 15. septembrim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015. gada augustā pārsniedza 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem visa gada laikā ir līdz 142,29 eiro mēnesī, deklarācija jāiesniedz VID vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15.janvārim, t.i., par 2015.gadu - līdz 2016.gada 15.janvārim. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID mājaslapā sadaļā Veidlapas un iesniegumi apakšsadaļā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", Ministru kabineta 21.08.2012. noteikumi Nr.568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" pieejami VID mājaslapas sadaļā Nodokļi /Iedzīvotāju ienākuma...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" fiziskai personai paredzēti atvieglojumi par nepilngadīgu bērnu un par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana" minējis vairākus skaidrojošus piemērus, kurus būtu vērts atgādināt septembrī - laikā, kad daudzi jaunieši uzsākuši mācības vai studijas. Jāņem vērā: lai piemērotu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kuras turpina mācības, persona, kurai ir tiesības uz šo atvieglojumu, VID iesniedz mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tās apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu. Ilzei Ošai grāmatiņā ir ieraksts par apgādībā esošu nepilngadīgu dēlu, kurš mācās vidusskolā, 2014.gada 10.septembrī dēls sasniedza 18 gadu vecumu. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas VID ir iesniegta vidusskolas izsniegta izziņa, kas apliecina, ka dēls turpina vispārējās izglītības iegūšanu. 2015.gadā dēls absolvē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" no šī gada 1.jūlija ir paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, vienlaikus nosakot augstāku cigaretēm piemērojamo minimālo akcīzes nodokļa līmeni, kā arī no 1.augusta ir paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ievērojot to, ka minētās izmaiņas ietekmē maksājamā akcīzes nodokļa lielumu akcīzes precēm, kuras atrodas uzskaitē akcīzes preču noliktavā uz konkrētajiem datumiem (cigaretēm uz 2015.gada 1.jūliju, alkoholiskajiem dzērieniem uz 2015.gada 1.augustu), kā arī izmaiņas ietekmē akcīzes nodokļa nodrošinājuma izlietojuma aprēķinu veicot preču pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā un aprēķinot akcīzes nodokli izlaižot to brīvā apgrozībā, VID vērš uzmanību, ka iesniegtajam nodrošinājumam jāsedz iespējamā akcīzes nodokļa parāds. VID lūdz nodokļa maksātājus izvērtēt iesniegtā akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma pietiekamību atbilstoši jaunajām akcīzes nodokļa likmēm un nepieciešamības gadījumā to savlaicīgi palielināt. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicina kontaktēties ar VID Akcīzes preču aprites daļas speciālistiem: zvanot uz informatīvo tālruni 67120000 (akcīzes preces); zvanot...

Šobrīd noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs Latvijā rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu. Neko nemainot, nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, skaidro Finanšu ministrija. No kopējiem 800 000 nodarbināto solidaritātes nodokli būtu jāmaksā vien 4 700 darba ņēmēju, kuru darba alga gadā kopumā sasniedz 48 000 eiro jeb vidēji 4000 eiro mēnesī. Kopējais šo personu darba vietu skaits ir 7843, kas ir vidēji 1,6 darba vietas uz katru personu. Ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts...