NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir aktualizēts informatīvais materiāls "Nodokļu maksāšanas kārtība ārvalstu vēstniecībās Latvijā nodarbinātām personām" . Informatīvajā materiālā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību ārvalstu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Latvijā nodarbinātu fizisko personu – rezidentu – ienākumam no algota darba. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Informatīvajā materiālā skaidrots: ja fizisko personu – Latvijas rezidentu – nodarbina darba devējs – ārvalsts nodokļu maksātājs –, algas nodokli aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs vai pats nodokļa maksātājs. Fiziskā persona pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs – ārvalsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu). Fiziskā persona – rezidents – reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā persona stājusies darba attiecībās ar ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda pasi...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā...

Vairāki jaunie un perspektīvie uzņēmumi ir nosūtījuši atklātu vēstuli valdībai, kurā pauž viedokli, ka valdības atbalstītais plāns atcelt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāja statusu var būtiski apdraudēt inovatīvu un jaunu IT produktu rašanos Latvijā. Kā norāda vēstules autori, MUN ir ārkārtīgi svarīgs IT jaunuzņēmumiem, kuriem pirmajos darbības gados darbaspēks rada nozīmīgākās izmaksas, un šādi grozījumi ilgtermiņā var traucēt tehnoloģiju nozares attīstību kopumā. Pēc valdības apstiprinātā plāna mainīt mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ir noteiktas 37 nozares, kas nedrīkstēs pretendēt uz MUN statusu. Starp tām ir iekļauti arī jaunuzņēmumi (start-up), kas tādējādi zaudēs vienu no instrumentiem kā efektīvi attīstīt savu uzņēmējdarbību. Jaunuzņēmumiem, kas strādā pie jaunu tehnoloģiju izstrādes nepieciešami kvalificēti darbinieki, kas ļautu radīt konkurētspējīgu produktu pasaules līmenī. Atņemot MUN, tiek mazināta iespēja šādus profesionāļus piesaistīt. Nepastāvot labvēlīgam nodokļu režīmam, IT speciālisti izvēlēsies citas valstis, lai attīstītu pasaules līmeņa produktus globālam tirgum. Rezultātā Latvija zaudēs ne tikai jaunus un uzņēmīgus speciālistus, bet arī nākotnes nodokļu ieņēmumus....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2015.gada septembrī Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Pieņemšanas datums: 17.09.2015. Spēkā stāšanās datums: 01.10.2015. Komentārs/skaidrojums: Likuma 1.pantu papildināts ar jaunu terminu - pamatdarbības veids — atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulai (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju par īpašām statistikas jomām klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību) darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. Likumā noteikta kārtībā, kādā nodokļu maksātājs paziņo par pamatdarbības veida maiņu. Likuma darbības sfēra papildināta ar normu, nosakot nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un kredītinformācijas biroja papildu pienākumus fizisko personu datu apstrādē, ja tiek sniegta informācija par fiziskās personas ienākumiem. Ar grozījumiem noteikts, ka administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā...

Vakar, 1. oktobrī, Valsts kontrole (VK) publiskojusi revīzijas ziņojumus "Par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un par trīs pašvaldību (Ozolnieku, Brocēnu un Liepājas) 2014. gada pārskatiem. VK konstatējusi, ka nepilnīga informācija par valstij pienākošos nodokļu apmēru, neizsekojama valsts institūciju pārskatu apkopošana kopējā valsts Saimnieciskā gada pārskatā jeb konsolidācijas process, neuzskaitīti vai nepareizi uzskaitīti pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi un nevēlēšanās uzrādīt Dienvidu tilta būvniecības izdevumus kā parādu aizdevējam – tie ir galvenie iemesli, kāpēc VK savu atzinumu par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Pārskats) sniegusi ar iebildēm. Taču VK šajā revīzijā vērtēja ne tikai finanšu uzskaites pareizību. Revīzijā tika vērtēta arī atbildīgo iestāžu rīcība valsts budžeta plānošanā un izdevumu likumības un lietderības nodrošināšanā. Īpaši tādēļ, ka jau iepriekšējos gados revidenti bija snieguši ieteikumus finanšu vadības uzlabošanai, taču tā bija izrādījusies “saucēja balss tuksnesī”. Varētu šķist, ka tikai VK saredz būtiskus...

Valdība 15.septembrī atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, informē Finanšu ministrija. Ir norisinājušās sarunas ar lielākajām kredītiestādēm, kuras apkalpo Latvijas Republikas rezidentus: SEB banku, Swedbank, DNB Nord un Citadeli. Minētās kredītiestādes pauda izpratni par to, ka šī informācija būtu nepieciešama VID, un saskatīja lietderības aspektus šādas informācijas aprites sistēmas izveidošanai. Vienlaikus minēto kredītiestāžu pārstāvji uzsvēra, ka šīs sistēmas iestrāde ir iespējama tikai, ja pastāv nepārvarami tiesiskie šķēršļi informācijas saņemšanai tieši no Kontroles dienesta. Tika pieņemts lēmums normatīvajā aktā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši sniegt ieņēmumu dienestam informāciju tādā pašā apjomā, kādu saņem Kontroles dienests, bet attiecībā uz nodokļu riskiem. Galvenie parametri, kas jāņem vērā, ir šādi: ja kredītiestāde konstatēs, ka konkrēts darījums ir aizdomīgs (iespējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas), informācija...

Uzturoties darba vizītē Gruzijā, Tbilisi, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Finanšu Ministra pirmais vietnieks, Gruzijas Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Giorgi Tabuashvili 29.septembrī parakstīja kompetento iestāžu līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Minētais līgums par informācijas apmaiņas nodokļu jomā intensificēšanu un automātisko informācijas apmaiņu par nerezidentu gūtajiem ienākumiem tika izstrādāts un ir parakstīts, balstoties uz 2004.gada 13.oktobrī noslēgto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Abas puses atzīst, ka informācijas apmaiņa starp Latvijas un Gruzijas nodokļu administrācijām ir būtisks efektīvas nodokļu iekasēšanas un pārkāpumu novēršanas priekšnosacījums. Minētais līgums būs pieejams VID mājaslapas www.vid.gov.lv sadaļā "Tiesību akti/ Starptautiskie līgumi/Administratīvās palīdzības līgumi", kā arī mājaslapas angļu valodas versijā. Vienlaikus darba vizītes laikā VID vadošās amatpersonas ar Gruzijas kolēģiem apsprieda arī viņu pieredzi un praksi vairāku nodokļu administrācijai aktuālu jautājumu risināšanā - darbības un attīstības stratēģija,...

Finanšu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izplatot publiski informāciju par nodokļu politikas izmaiņām no 2016.gada 1.janvāra, sniedz nepilnīgus un maldīgus aprēķinus. Šādi rīkojoties, uzņēmēju organizācija sniedz izkropļotu priekšstatu par nodokļu politiku valstī. Organizācijas sagatavotie informatīvie materiāli nesniedz patiesus un objektīvus rādītājus par nodokļu jomu, bet tie tiek pasniegti sev, nevis visai sabiedrībai vēlamā veidā. Lai sabiedrībai sniegtu precīzu un izvērstu informāciju par nodokļu politiku, ministrija aicina iepazīties ar Finanšu ministrijas komentāriem par LDDK informatīvajiem materiāliem. LDDK sagatavoto informāciju var skatīt šeit. Tā, piemēram, sagatavojot informāciju par darbaspēka nodokļu slogu, LDDK nav iekļāvusi aprēķinos atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc strādājošais pat tikai ar vienu apgādājamo Latvijā saņems vairāk un darba devējam nodokļos izmaksās mazāk kā pārējās Baltijas valstīs. Ņemot vērā visus nosacījums, Latvijā darba ņēmējs saņem lielāku atalgojumu "uz rokas" pēc visu nodokļu nomaksas. Tāpēc Latvijā no 1000 eiro bruto algas neto alga ir 612,81 eiro...

Nav iespējams akceptēt valdības iecerēto principiālo kursa maiņu nodokļu jomā, kas nopietni ietekmēs vispārējo uzņēmumu konkurētspēju, - šāds ir, Latvijas lielākās darba devēju organizācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viedoklis. LDDK sagatavojusi uzskatāmas infografikas, parādot kāds jau patlaban ir nodokļu slogs (skat zemāk zem teksta). LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis norāda – līdz pat šā gada augustam visiem trim sociālā dialoga partneriem – darba devējiem, arodbiedrībām un valdībai – bija vienota izpratne par Latvijas tautsaimniecības virzību: straujākā izaugsmes tempā tuvoties Rietumeiropas valstu līmenim, tostarp iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmenim, tādējādi mazinot iedzīvotāju motivāciju meklēt darbu ārpus Latvijas. Taču augustā valdība nāca klajā ar budžeta piedāvājuma paketi 2016.gadam, mainot līdzšinējo uzstādījumu un lemjot par labu būtiskam darbaspēka nodokļu sloga palielinājumam. Kā uzsver LDDK Viceprezidents Juris Biķis, pašreizējie valdības lēmumi ir kūlenis atpakaļ uz ēnu ekonomikas veicināšanu un īstermiņa risinājumiem. Valdība faktiski dod papildu konkurences priekšrocības tiem, kas maksā daļu algu aploksnēs vai darbojas...

Otrdien, 22. septembrī, valdības sēdē tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Viena no izmaiņām, ko likumprojekts paredz - krietni samazināt patentmaksu maksātāju pieļaujamo ienākumu slieksni. Pašreizējais maksimālais pieļaujamais ienākumu slieksnis patentmaksu maksātājiem ir 50 000 eiro, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam slieksnim, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Ar IIN likuma grozījumiem plānots šo slieksni samazināt vairāk nekā trīs reizes - līdz 15 000 eiro (šāds slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās jomās, vidējo gada apgrozījumu). Šādas izmaiņas plānotas ieviest tāpēc, ka uz patentmaksas maksātājiem netiks attiecināts nosacījums par minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.

Otrdien, 22.septembrī valdības sēdē, uzklausot lauksaimnieku organizāciju viedokli un izskatot sagatavotos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", tika pieņemts lēmums nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) rēķināt no speciālās vērtības (lauku zemes kadastrālā vērtība ar noteiktu pieauguma ierobežojumu). Lauksaimnieku organizācijas nepiekrīt otrdien apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz speciālās vērtības pieauguma ierobežojumu līdz 20 % gadā. Pēc garām diskusijām konceptuāli MK sēdē tika panākta vienošanās ar Ministru prezidenti, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju par speciālās vērtības lēzenāku pieaugumu līdz 10% gadā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības lēmums šajā jautājumā tiek gaidīts nākamās nedēļas sākumā. Minētās izmaiņas ir paredzēts veikt, kad likumprojekts nonāks atbildīgajā Saeimas komisijā. Valdības lēmumu komentē Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums tieši ietekmē lauksaimniecības gala produktu, tam kļūstot mazāk konkurētspējīgam. Uzsveram, ka Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji šogad krasi izjūt Krievijas embargo radītās sekas. NĪN straujais pieaugums Latvijas lauksaimniekus nostāda vēl nevienlīdzīgākā pozīcijā attiecībā pret pārējiem Eiropas...

Otrdien, 22. septembrī, valdībā tika izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta (MK) noteikumi par nozarēm, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Kopumā uzskaitītas 37 nozares. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Tas paredz, ka MK nosaka nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, jo mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošana attiecīgajās nozarēs neatbilst šā likuma mērķim. Tomēr plānots arī pārejas periods, kas nozīmē, ka pašreizējie mikrouzņēmumi (tie, kas dibināti līdz šāgada aprīļa beigām) varēs darboties savā nozarē vēl trīs gadus (līdz 2018. gadam). Noteikumos ir uzskaitītas 37 nozares, kurās: netiekot ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, jo pastāv augsts nelaimes gadījumu risks un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem sociālo pakalpojumu klāsts pieejams mazākā apmērā nekā tiem darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā režīmā;netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir paredzēts pārejas periods nozaru ierobežojuma piemērošanai. Ja mikrouzņēmums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ieguvis līdz...

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā...

Finanšu ministrija un Labklājības ministrija iecerējušas pamatīgas sistēmiskas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, paredzot samazināt nodokļa likmi un izslēgt no MUN valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu, bet vienlaikus paredzot, ka mikrouzņēmumam-darba devējam būs jāmaksā par savu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no vismaz minimālās algas iemaksu objekta apjoma. Pienākumu darba devējiem-mikrouzņēmumiem, sākot no 2018. gada, maksāt VSAOI par darbiniekiem no vismaz minimālās algas apmēra (pat, ja to ienākumi ir mazāki par minimālo algu), paredz grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas šodien, 22. septembrī, tiek izskatīti valdības sēdē. Grozījumu teksts nosaka, ka obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nevarēs būt mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar VSAOI likmi (34,09%). Tādējādi, ja mikrouzņēmuma darbinieks pelna, piemēram, tikai 200 eiro mēnesī, VSAOI par šo darbinieku tik un tā būtu jāmaksā no minimālās algas (šobrīd tas būtu - 360 x 34,09% = ~122 eiro). Grozījumi paredz vairākus izņēmuma...

Otrdien, 22. septembrī valdības sēdē tiek izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Nozares, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu". Noteikumu projektā uzskaitītas tās uzņēmējdarbības jomas, kurās, sākot no 2016. gada 1. janvāra, uzņēmums nedrīkstēs izvēlēties mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Paredzēts, ka mikrouzņēmumi nedrīkstēs darboties šādās nozarēs: NACE 2.redakcijas kods(nodaļa, grupa vai klase) Nozares nosaukums 02.20 (klase) Mežizstrāde 02.40 (klase) Mežsaimniecības palīgdarbības 09 (nodaļa) Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības 12 (nodaļa) Tabakas izstrādājumu ražošana 19 (nodaļa) Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana 21 (nodaļa) Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 24 (nodaļa) Metālu ražošana 25 (nodaļa), izņemot 25.71, 25.72, 25.73, 25.94 un 25.99 (klase) Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot galda piederumu ražošanu, slēdzeņu un eņģu ražošanu, darbarīku ražošanu, spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošanu, citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošanu 29 (nodaļa),izņemot 29.32 (klase) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, izņemot detaļu un piederumu ražošanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem 41 (nodaļa) Ēku būvniecība 42 (nodaļa) Inženierbūvniecība 43.1 (grupa) Ēku nojaukšana un...