NODOKĻI

Visneapdomīgāk būtu, pat nepaskatoties, kam naudu tērējam, uzkraut iedzīvotājiem vai uzņēmējiem papildu nodokļus. It sevišķi bezjēdzīgi ir kāpināt izdevumus laikā, kad tautsaimniecība strādā tuvu tās potenciālam, valstī patēriņš aug, brīvu resursu nav. Tā saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanas iespējām secinājis Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš. Viņš norādījis, ka 2016. gadā plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana par vienu procentu punktu un pensiju 2. līmeņa iemaksu pieaugums palielinās iedzīvotāju ieguvumu par aptuveni 120 milj. EUR gadā. Tās ir vērā ņemamas summas, ko budžetā uzreiz tikai ar tautsaimniecības izaugsmi neatgūt. Pat sekmējoties citiem Finanšu ministrijas vidēja termiņa nodokļu politikas mērķiem (nodokļu sistēmas stabilitāte, samazināta izvairīšanās no nodokļu samaksas), 1/3 no IKP nodokļu ieņēmumu sasniegšana ar būtiski pazeminātu nodokļu slogu noteikti būs grūtāka. Ekonomists arī vaicā: ja tomēr "aiztikt" nodokļus, tad kādus? Ir daudz pētījumu par nodokļu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi, sk. piem. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) pētījumu, kuri pārsvarā...

Vakar Finanšu ministrijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā sociālie partneri apsprieda nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesa aktualitātes. Tostarp tika diskutēts par dažādām nodokļu politikas iniciatīvām, par kurām sociālie partneri uzsver – šādu nopietnu izmaiņu ieviešanu var izskatīt, tikai oficiāli tiekoties un izklāstot visu pušu argumentāciju par ietekmi uz tautsaimniecību, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK uzskata, ka šonedēļ izskanējusī un koalīcijas padomē apspriestā iniciatīva atcelt līdzšinējos sociālo iemaksu griestus vai ieviest papildu „solidaritātes nodokli” ir skaidrs signāls, ka valsts nevēlas veicināt augstu apmaksātu darbavietu veidošanos un augstu kvalificētu speciālistu kompetenci atbilstošu darba apmaksu. Turklāt LDDK ieskatā tik nopietna darba nodokļu reforma kā sociālo iemaksu griestu atcelšana tādā vai citādā veidā nav iespējama bez detalizēta ietekmes izvērtējuma, tostarp izvērtējama vadošo nozaru konkurētspēja Baltijas kontekstā, īpašu uzmanību veltot augstas pievienotās vērtības nozaru attīstības potenciālam, kā arī – analizējama šādu lēmumu ietekme uz Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro, ka tiem mikrouzņēmumiem, kuru uzņēmuma forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), ir jāiesniedz gada pārskati saskaņā ar Gada pārskatu likuma normām. SIA pārskata gads, kurā maksā mikrouzņēmumu nodokli, sakrīt ar kalendāra gadu: Piemēram, SIA “Vīģe” statūtos noteikts, ka pārskata gads sabiedrībai ir no 1.februāra līdz 31.janvārim. 2014.gada 8.septembrī dalībnieku sapulce pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, saskaņā ar kuriem tiek mainīts pārskata gads un tas turpmāk būs no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Statūtu grozījumu teksts un pilna statūtu jaunā redakcija iesniegta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, kas 2014.gada 15.septembrī pieņem lēmumu par šo statūtu grozījumu veikšanu. Tādējādi SIA “Vīģe” 2014.gada pārskatu sagatavo par periodu no 2014.gada 1.februāra līdz 2014.gada 31.decembrim un pēc tā apstiprināšanas to iesniedz VID. 2015.pārskata gads būs no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim. Tā kā SIA “Vīģe” 2015.gada pārskata periods sakritīs ar kalendāra gadu, ņemot vērā, ka sabiedrība atbilst arī pārējiem kritērijiem, lai iegūtu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2015.gada 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības, piemērojot indeksu 1,0158. Indekss noteikts, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 311 eiro, kas ir 50 procenti no 2014.gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļoti līdz veseliem eiro). Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 311 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 311 eiro, ar indeksu 1,0158 indeksēs tikai daļu no pensijas - 311 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas un atlīdzības tiks indeksētas ar indeksu 1,0158 neatkarīgi no to apmēra. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2015.gada 30.septembrim. Indeksējot pensijas, netiek ņemts vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas...

Sabiedrības diskusiju izraisījis vakar, 18. augustā, LNT raidījumā "900 sekundes" labklājības ministra U. Auguļa (ZZS) paziņojums, ka lēmums šogad tik strauji celt minimālo algu bija kļūda. Ministrs raidījumā pauda pārliecību, ka nākamgad minimālajai algai būtu jāpaliek nemainīgai - 360 eiro. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija pauž viedokli, ka būtiskāk par minimālās algas celšanu kopējā labklājības līmeņa paaugstināšanai ir valdībai pildīt likumā ietverto apņemšanos samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kā arī paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Vakar arī nākamā gada budžeta veidošanu un budžeta ieņēmumu un izdevumu iespējas apsprieda valdības koalīcijā. Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Rūpīga pieeja tiktu īstenota, ja nolemtu celt akcīzi dīzeļdegvielai. Lielākas iespēja celt akcīzi degvielas jomā būtu benzīnam un gāzei, un šādam solim...

Vakar, 17. augustā, Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē bija paredzēts skatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais konceptuālais ziņojums "Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu", taču, kā redzams no MKK darba kārtības protokola, ziņojuma izskatīšana atlikta. Jau ziņots, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) 18. jūnijā notikušajā sēdē vēl nevienojās par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un minimālās mēnešalgas apmēru 2016.gadā. NTSP neatbalstīja FM priekšlikumu, taču padome bija gatava turpināt sarunas par Labklājības ministrijas (LM) piedāvātajiem priekšlikumiem minimālās mēneša darba algas apmēra 2016.gadā noteikšanu. Tā kā abi jautājumi ir cieši saistīti, premjerministre Laimdota Straujuma norādīja, ka jautājumi tomēr ir jāskata komplektā, tāpēc pie abu priekšlikumu vērtēšanas premjerministre aicināja atgriezties šā gada augustā. Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) vērš uzmanību, ka tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, sākot no 2016. gada katru gadu līdz 1. februārim būs jāiesniedz VID informatīvā deklarāciju par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 euro. Informatīvā deklarācija būs jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes. Pirmo reizi informatīvā deklarācija būs jāiesniedz līdz 2016. gada 1. februārim, un tajā jānorāda fiziskās personas līzinga un/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, ja to summa attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma minēto mēnešu laikā pārsniedz 1440 euro. Sākot ar 2017. gadu, informatīvā deklarācija par fizisko personu jāiesniedz ik gadu,...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par mikrouzņēmumu nodokli uzskaitījis šī nodokļa režīma pārkāpumu situācijas, kurās uzņēmums zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu. Šādas sekas iestājas gadījumā, ja: par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – juridiskās personas – dalībnieku ir kļuvusi juridiskā persona;ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar pirmstaksācijas perioda otro ceturksni, un tam nav apgrozījuma pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā, ar pēctaksācijas periodu tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Piemēri. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam 2014.gadā nav apgrozījuma. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu tas zaudē ar 2015.gadu. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kas reģistrēts 2014.gada maijā, nav apgrozījuma 2014.gadā un 2015.gadā. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu tas zaudē ar 2016.gadu.

Otrdien, 11.augustā, Ministru kabinets atbalstījis risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanai lauku zemēm, paredzot speciālās vērtības aprēķināšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām. Turpmākos piecus gadus (t.i. līdz 2020.gadam) vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums lauku zemēm nevar būt lielāks par 20%. Izskatot jautājumu par Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija sēdes protokola (prot. Nr.36 45.§) “Noteikumu projekts “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2015. un 2016.gadam"" 6.punkta izpildi, tika nolemts uzdot Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas tiks izskatīti Ministru kabinetā valsts budžeta 2016.gadam likumprojektu paketē. Lai to īstenotu, lauku zemēm ārpus pilsētu teritorijām nodokļa vajadzībām noteiks speciālo vērtību. Pēc vienotiem principiem un uz tirgus informācijas pamata noteiktās kadastrālās vērtības, kas izmantojamas arī citām vajadzībām, lauku īpašumiem netiks mainītas. Speciālo vērtību ārpus Kadastra informācijas sistēmas, bet, izmantojot sistēmā reģistrētos datus par zemes vienību, Valsts zemes...

Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli", nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī, vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā. Lai iegūtu aktuālo informāciju par nekustamā īpašuma nodokli, nodokļa maksātāji var izmantot portālu www.epakalpojumi.lv. Portāls sniedz iespēju: Iegūt informāciju par savu nekustamo īpašumu nodokli Latvijas pašvaldībās;Pieteikties e-pasta vai SMS atgādinājumam par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas termiņa tuvošanos. Ja nodokli nesamaksā laicīgi, saskaņā ar likumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam - juridiskai personai - mēneša laikā no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīža turpmākai saziņai ar NĪN administratoru ir jāpaziņo sava elektroniskā pasta adrese.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā par mikrouzņēmumu nodokli sniedz skaidrojumu, kā pareizi veicama mikrouzņēmuma darbinieku pieņemšana un reģistrācija VID sistēmā. Vispirms mikrouzņēmumam jāsaņem visu mikrouzņēmuma darbinieku rakstisku piekrišanu strādāt pie darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Šādu vienošanos var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai ietvert darba līgumā. Mikrouzņēmumam triju darbadienu laikā pēc mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanas jāreģistrē VID uzņēmuma darbiniekus, iesniedzot Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.pielikumu (jeb ziņas par darba ņēmējiem). Ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu nevajag sniegt par mikrouzņēmuma īpašnieku, valdes locekli un prokūristu. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, mikrouzņēmumam jāiesniedz VID ziņas par to: ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas par darba ņēmējiem iesniedz papīra formā;ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas par darba ņēmējiem iesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 2015.gada 17.augustam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūlijā pārsniedza 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. VID atgādina, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem visa gada laikā ir līdz 142,29 eiro mēnesī, deklarācija jāiesniedz VID vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15.janvārim, t.i., par 2015.gadu – līdz 2016.gada 15.janvārim.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas: 1) īpašumā ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta;3) ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2015. gada 15. jūlijā un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2016. gada 15. jūlijā fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītos nosacījums par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no...

Lielā pelēkās ekonomikas sektora dēļ Latvijā daudzās nozarēs ir izkropļots tirgus, kas ražotājiem neļauj attīstīties, tāpēc ar lielāku bardzību jāvēršas pret ēnu ekonomiku, kas rada uzņēmējdarbībai nevienlīdzīgus apstākļus. To, tiekoties ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents norādīja, ka, iespējams, ir jādomā par stingrākiem risinājumiem, lai vērstos pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. I.Pētersone informēja, ka VID patlaban strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas paredz ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī kapacitātes stiprināšanu, tostarp personāla resursu jomā. Atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par ēnu ekonomikas apjomu un tā saistību ar aplokšņu algām, I.Pētersone informēja, ka situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies – neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis, pēdējā gada laikā par aptuveni astoņiem tūkstošiem ir palielinājies oficiāli nodarbināto skaits. Sarunas laikā Valsts prezidents rosināja VID pievērsties arī situācijai ar dabas resursu nodokli un uzņēmumiem, kuri ļaunprātīgi izmanto nodokļa atvieglojumus. Kā piemēru viņš minēja...

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver ne tikai kompensāciju par darbinieka personīgā auto izmantošanu vai labuma gūšanu no uzņēmuma auto izmantošanas (sīkāk skatīt: /?p=63205), bet arī izdevumus, kas saistīti ar darbinieka apmācību, darba aizsardzības nodrošināšanu, u.c. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par mikrouzņēmumu nodokli informē, ka darbinieka ienākumā netiek ieskaitīti mikrouzņēmuma izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Piemērs. Mikrouzņēmums samaksā izdevumus, kas saistīti ar tā darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem un ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu, nepieciešami to labākai veikšanai, nodrošināšanai, darbinieka kvalifikācijas celšanai u.tml. Mikrouzņēmuma segtos izdevumus neattiecina uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem. Tāpat par darbinieka ienākumu netiek uzskatīti mikrouzņēmuma izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei. Piemērs. Mikrouzņēmums darba ņēmējiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, sedz izdevumus, kas saistīti ar obligātajām...