NODOKĻI

Zemāki ekonomikas izaugsmes tempi šogad salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn ietekmē budžeta ieņēmumu pieaugumu. Lai arī joprojām šī gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 miljonu eiro liels pārpalikums, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tas ir samazinājies uz pusi (par 133,5 miljoniem eiro jeb 50,4%). Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5 263,7 miljoni eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - jūlijā bija 5 132,1 miljons eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu palielinājums par 175,8 miljoniem eiro jeb 4,6% šā gada septiņos mēnešos ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī - jūlijā, tomēr tas ir zemāks nekā tika plānots likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par...

Šogad uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izmaiņas nav bijušas, bet vēl aizvien ir aktuāli saprast, kad jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis un kā piemērot atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas, žurnāla "Bilance" jūlija (361./362.) numurā raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu nosaka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi – Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 „Prasības maršruta kontroles sistēmām” un Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība”. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā komersantiem – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un ārvalstu komersantu filiālēm par īpašumā vai turējumā esošajām vieglajām automašīnām. Īpašumtiesības vai turējums ir reģistrēts transportlīdzekļa tehniskajā...

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada. “Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,” skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Tādēļ paredzēts,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 18.augustā apturēja tiesvedību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieteicējam aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli no Lauku atbalsta dienesta izmaksātajiem atbalsta maksājumiem. Augstākās tiesas ieskatā pastāv šaubas par Eiropas Savienības Padomes regulas Nr.73/2009 (EK) 29.panta 1.punkta interpretāciju, jo minētā regula nenoteic, ka no izmaksātajiem atbalsta maksājumiem var tikt veikti kādi nodokļu ieturējumi, savukārt no nacionālajām tiesību normām secināms, ka atbalsta maksājumi tiek atzīti par ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamiem ienākumiem. Pastāvot šādām šaubām, AT nolēma vērsties ar prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesā. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Valsts ieņēmumu dienests veica pieteicējam vienkāršu iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2011. un 2012.gadu. Audita rezultātā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējam papildus nomaksai aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda. Lēmuma pamatojumā norādīts, ka pieteicējs 2011. un 2012.gadā no Lauku atbalsta dienesta saņēma atbalsta maksājumus. Iestādes ieskatā,...

Abas uzņēmēju organizācijas aicinājušas atteikties valdību no vairākiem nākamā gada budžetā plānotajiem nodokļu pasākumiem, iesakot tos aizstāt ar, uzņēmējuprāt, piemērotākām alternatīvām. Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), gan Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) ir pret sociālās solidaritātes nodokļa ieviešanu, un aicina to aizstāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām. Tāpat darba devēju organizācijas iebilst pret Finanšu ministrijas nodomu atteikties no IIN likmes samazinājuma. Tomēr, ja citas izejas nav, uzņēmēji iesaka aizvietot līdz šim plānoto IIN likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu. Par šo iespēju arī jau tikusi panākta vienošanās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. LTRK šo vērtē kā vienīgo kompromisu, lai pildītu darba devējiem dotos solījumus. LDDK atgādina, ka Finanšu ministrija, parakstot Nodokļu politikas stratēģiju, ir uzņēmusies veicināt nodokļu iekasējamību un vienkāršot nodokļu sistēmu kopumā, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus. Tāpat Finanšu ministrija ir apņēmusies ievērot likumā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību un deputātus būt izlēmīgiem – pieņemt lēmumu par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 150 eiro. Šāds lēmums pieņemts LTA 21.pārskata konferencē: "Šis ir pēdējais brīdis, lai apturētu latviešu darba emigrāciju un saglabātu iespējas attīstīties vietējiem uzņēmumiem. Darba devēji ir ieinteresēti stimulēt savus darbiniekus, maksājot tiem lielākas algas. Lai cilvēki dzīvē justos stabilāki, nepamestu valsti un jaunieši varētu vīt ģimenes ligzdu, nepieciešami līdzekļi. Tomēr iespējas nodrošināt labklājību un attīstīt uzņēmējdarbību ietekmē valstī noteiktie darba spēka nodokļi. Pagājušajā gadā likumdevēji pacēla minimālo algu, nepaceļot neapliekamo minimumu. Rezultātā nelielos lauku veikalos, lai uzņēmēji spētu izmaksāt lielākas algas darbiniekiem, tika samazināts darba laiks un auga cenas. Šogad jārīkojas otrādi - jāpalielina neapliekamais minimums un jāsaglabā nemainīta minimālā alga. Ja tiktu palielināts neapliekamais minimums, tiktu panākti daudzi svarīgi mērķi: paaugstināta mazākas algas saņemošo labklājība, palielinātos Latvijas konkurētspēja un samazināta cilvēku vēlme doties strādāt citu valstu attīstības labā, pieaugtu dzimstība, mazinātos ēnu ekonomika....

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatītas iespējas palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Ņemot vērā Saeimā 2015. gada 18. jūnijā pieņemtos grozījumus likumā par akcīzes nodokli, ar 2015. gada 1. augustu akcīzes nodoklis tika palielināts visiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, izņemot raudzētos dzērienus ar spirta saturu līdz 6 tilp.% (ieskaitot). Lai gan akcīzes nodokļa likmju palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem un alum tika paredzēta arī turpmākajos gados, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās, ka akcīzes nodokļa paaugstināšanā varētu tikt veikta arī 2016. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā. Lai vēl vairāk mazinātu alkohola patēriņu Latvijā un sasniegtu pozitīvu fiskālo efektu, tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem 2016. gada 1.aprīlī, 2017. gada 1. aprīlī un 2018. gada 1. aprīlī. Lietuvā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tika paaugstināts 2015. gada 1. martā, savukārt Igaunijā tas tiek paaugstināts ik gadus vidēji par 5% visiem alkoholisko dzērienu veidiem.

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīta iespēja piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam, kas šobrīd saskaņā ar PVN likumu netiek darīts. PVN piemērošana arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam būtu saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu. Tādejādi šobrīd veidojas neatbilstība starp PVN likumu un minēto direktīvu, kuru plānotās izmaiņas novērstu. Lai nodokļu maksātāji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz PVN režīma piemērošanu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam, minētiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā ne ātrāk kā 2016. gada 1. jūlijā.

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatītas iespējas piemērot akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem. Pašlaik strauji pieaug elektronisko cigarešu un tajās izmantojamo šķidrumu tirgus. Minētais produkts tiek lietots kā alternatīva tabakas smēķēšanai. Tirdzniecībā atrodas gan vienreizējās lietošanas elektroniskās cigaretes, gan daudzkārt lietojamas, atkārtoti uzlādējamas elektroniskās cigaretes ar uzpildāmiem šķidrumiem, kuri var saturēt nikotīnu dažādās koncentrācijās, piemēram, 20 mg/ml, 15mg/ml, 10 mg/ml vai var nesaturēt nikotīnu. Saistībā ar Eiropas Savienības prasību pārņemšanu Veselības ministrijas izstrādātajā likumprojektā par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, Finanšu ministrija ir saņēmusi vēstules no Beztabakas nozares asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kurās tiek sniegts atbalsts samērīga akcīzes nodokļa piemērošanai elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem. Papildu tam arī Veselības ministrija rosina piemērot akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem. Ņemot vērā minēto, kā arī, lai noteiktu vienotu pieeju savstarpēji aizvietojamiem...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīta iespēja vēl vairāk uzlabot informācijas apmaiņas procesu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), paredzot to, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar nākamā gada 1. aprīli jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Izvirzītais priekšlikums paredz Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informēt VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Šādu informāciju minētās iestādes jau šobrīd sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj VID savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas iespējamos pārkāpumus. Nodokļu kontroles pārbaudes procesā nereti atklājas, ka banku kontu informācija būtiski atšķiras no nodokļu maksātāju iesniegtās informācijas deklarācijās un pārskatos VID. Ņemot vērā, ka aizdomīga naudas plūsma ir ļoti būtiska riska informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, ir vieni no izplatītākajiem nodarījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīta iespēja paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Minētās izmaiņas skars nodokļu maksātājus, kuru darbinieki izmanto uzņēmumu auto privātām vajadzībām. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu. Līdz ar to šāda veida nodokļu likmes neietekmē inflācija. Tādējādi būtu lietderīgi pārskatīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Lai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstinājums būtu samērīgs, likmes varētu tikt paaugstinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Tādējādi ir ierosināts tās paaugstināt par 7,4%, t.i., ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā patēriņa cenu indeksa izmaiņas 2014. gadā pret 2010. gadu. Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, nosakot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšanu par 7,4% un veikt...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums pārskatīt atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā, piemēram, daļai izklaides komercpasākumu. Šobrīd no PVN maksājumiem ir atbrīvotas teātra un cirka izrādes, koncerti, bērniem paredzētie sarīkojumi, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumi un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, kā arī valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi un šo institūciju rīkotie kultūras un kultūrizglītības pasākumi. Tāpat PVN nemaksā par bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumiem. Atbilstoši esošajam regulējumam atbrīvojumus no PVN iepriekš minētajiem kultūras pakalpojumiem piemēro arī tādas organizācijas, kas nav publiskas personas, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai. Tādējādi, ja neizpildās šie nosacījumi, minētajiem kultūras pakalpojumiem ir piemērojama PVN standartlikme. Līdz ar...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika rosināts uz 2017. gada 1. janvāri atlikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu. Šobrīd spēkā esošā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma pārejas noteikumu redakcija paredz, ka ar 2016. gada 1. janvāri tiek mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība. Šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par visu kārtējo gadu, faktiski avansa veidā, jo atsevišķos gadījumos persona vēlāk lūdz atmaksāt pārmaksāto nodokļa daļu. Izdarītie likuma grozījumi paredz, ka ar 2016. gada 1. janvāri nodokli būs jāmaksā par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, nodokļa ieņēmumu samazinājums valsts budžetā 2016. gadā varētu būt 33,6 miljoni eiro. Ņemot vērā to, ka, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtību (ar 2016. gada 1. janvāri), veidotos nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ir ierosinājums veikt Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā grozījumu, paredzot...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru. Pēdējos gadus, kopš 2012.gada 1.janvāra, azartspēļu nodevu un nodokļu likmes nav mainījušās, jo ar 2019.gadu paredzēts ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu, kuras ieviešanai uzņēmējiem ir jāuzkrāj līdzekļi. Tomēr azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu palīdzību. Vienlaikus azartspēļu nodevām un nodokļiem ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir vismaz daļēji nodrošināt ieņēmumus azartspēļu iespējamo negatīvo seku mazināšanai. Lai sabalansētu nodokļu un nodevu likmes ar esošo inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneri rosina palielināt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4 līdz 5,5 procentiem attiecībā uz nodevām un 4,2 līdz 11 procentiem attiecībā uz nodokļiem. Tiek rosināts palielināt iekasējamās...

Valsts ieņēmumu dienests šogad aktualizējis metodisko materiālu "Par atkārtoti lietojama iepakojuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem". Metodiskais materiāls sniedz informāciju par uzskaites un attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasībām atkārtoti lietojamam iepakojumam; skaidras naudas saņemšanas un izsniegšanas operācijām; par darījumiem ar atkārtoti lietojamo iepakojumu, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu un uzskaiti atkārtoti lietojamam iepakojumam. Atgādinām, ka iepakojums, kuru var izmantot atkārtoti tā sākotnējam uzdevumam (piemēram, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam), ir atkārtoti lietojamais iepakojums. Nodokļa maksātājam, kurš Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietojamā iepakojumā, dabas resursu nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. Savukārt AS „Latvijas Zaļais punkts” 2015.gada jūnija žurnālā „Bilance” atsvaidzinājis lasītāju zināšanas par dabas resursu nodokli. Rakstā var iegūt atbildes uz jautājumiem: Vai kafejnīcām...