NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16. septembrī elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izsūtījis automātiskus atgādinājumus tiem cilvēkiem (privātpersonām), kas 2024. gada pirmajā pusgadā ir pārdevuši nekustamo īpašumu, bet līdz šim nav iesnieguši pārskatu “Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”. Tās ir vēstules no VID EDS un e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS vietni eds.vid.gov.lv. EDS izsūtīts paziņojums e-pastā pienāk no šāda adresāta “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma”, e-pasta adrese: [email protected]. Atgādinājumā cilvēkus aicināts izvērtēt, vai no nekustamā īpašuma pārdošanas ir gūts ienākums, un vai no tā ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ziņojumam pievienots skaidrojošs materiāls, lai palīdzētu pārliecināties, vai gūtais ienākums ir jādeklarē un kā to pareizi izdarīt. Privātpersonām, kurām jāiesniedz deklarācija, jo pārdots nekustamais īpašums, tiek rekomendēts izmantot VID EDS izveidoto palīgrīku – vedni “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošina tā administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veic nodokļu maksātāju un dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas - tādas ir Latvijas nodokļu administrācijas funkcijas, kas arī nemainīgas paliks turpmāk. Taču saistībā ar gaidāmo VID reorganizāciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi un Saeima 12. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu VID regulējumu un ar to saistītos likumprojektus: Valsts ieņēmumu dienesta likums, Nodokļu un muitas policijas likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi Muitas likumā, grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", grozījumi Kriminālprocesa likumā. Kā norādīts VID likumprojekta anotācijā, jaunajā VID regulējumā koncentrētā veidā ir atrunātas tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti, tādējādi likums veidots pēc iespējas īsāks un...

Līdz šī gada 30. septembrim iedzīvotāji tiek aicināti paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka vēlas saņemt nodokļa pārmaksu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Iesniegums, kurā norādīts bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu, cilvēkiem ir jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tie iedzīvotāji, kuri līdz šī gada 30. septembrim aizpildīs iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu, turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, ja tāda būs radusies, varēs saņemt automātiski, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Automātisks nodokļa aprēķins un atmaksa notiks, sākot ar 2023. gadu, un turpmāk. Cilvēkiem, kuri jau pērn pieteicās automātiskai nodokļa atmaksai, šogad iesniegums ir jāraksta tikai tādā gadījumā, ja vēlas, lai aprēķinātā summa tiktu ieskaitīta citā viņam piederošā bankas kontā. Ja konta numurs, kas paziņots VID nodokļa atmaksai, nav mainījies, tad atkārtoti iesniegums nav jāraksta. Automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek veikta, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā: ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav...

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025. gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) ir izveidojusi algu kalkulatoru. Ielādējot datni “Algas kalkulators” un norādot algas apmēru un apgādājamo skaitu, darba ņēmēji rīkā var aprēķināt savu darba algu 2025. gadam. Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī. Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN)...

Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu nodokļu izmaiņām, kas palielināšot ienākumus vairumam Latvijas iedzīvotāju, bet vienlaikus neatklāj konkrētus skaitļus, par cik plānots "pārskatīt" akcīzes nodokļus, t.sk. degvielai un naftas produktiem. Jaunais plāns esot kopīgs "valdību veidojošo koalīcijas partiju un sociālo partneru darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums." FM uzsver, ka tas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Minimālās algas kāpums un sasaiste ar vidējo algu Sociālie partneri un valdība vienojušies uzsākt ieviest minimālās algas aprēķināšanas sistēmu sasaistē ar vidējo algu ar mērķi sasniegt minimālās algas apmēru 50% apmērā no tautsaimniecībā vidējās algas, virzoties uz šo mērķi pakāpeniski. Minimālā alga turpmākajos gados varētu augt par 40 eiro gadā - 2025. gadā tā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro...

Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests, maksājot par bērnu (līdz 18 gadiem) interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv. Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu (bērna vārds, uzvārds, personas...

Lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus 2025. gadā, atsevišķām atvieglojumu saņēmēju kategorijām jāsniedz pieteikumi līdz šā gada 1. oktobrim, informē Rīgas pašvaldības Finanšu departaments. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā" pieteikumi jāiesniedz šādiem NĪN maksātājiem: par ēkām, kas atzītas par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko apbūvi, kurai noteikta kultūrvēsturiski nozīmīga, autentiska apbūves fronte, ja tās tiek saglabātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā esošās vēsturiskās apbūves un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai (noteikumu 3.16. apakšpunkts); par ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības teritorijā vai apbūves aizsardzības teritorijā, kā arī par ēkām, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ārpus šīm teritorijām (precīzu teritoriju uzskaitījumu skatīt noteikumu 3.18. apakšpunktā) un ir veikta ēku fasāžu pilna restaurācija, atjaunošana vai pārbūve un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Ēku būvdarbiem ir jābūt veiktiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pabeigtiem pēc 31.12.2023. (t.i....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 512 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” Noteikumos gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokl (IIN)i: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie...

Ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi un 20. augustā nodevusi publiskai apspriedei likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, rezultātā fokusējot uzmanību uz regulāru liela apjoma skaidras naudas izmantošanu, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus. Vienlaikus jānorāda, ka uzņēmējiem un fiziskām personām to ikdienas aktivitātēs paredzētā prasība neradīs papildu slogu. FM vieš skaidrību par sagatavoto likumprojektu, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro vienā darījuma reizē, ar to saprotot banku klientu veiktās iemaksas vai izmaksas no bankomātiem, kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai krājaizdevumu sabiedrībām, ja iemaksas vērtība pārsniedz 750 eiro. Šī prasība nav attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nav šādas izpētes intereses fokusā. Jāatzīmē, neskatoties...

2024.gada 13. augustā izdoti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, kuri stājas spēkā 2024. gada 22. augustā. Noteikumos gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, informē Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībāattaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai Izglītības izdevumi neietver izdevumus par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības,...

Jau 46 organizācijas ir paudušas iebildumus Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Grozījumi paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) uzsver, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Organizāciju galvenie iebildumi: Biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan, lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu organizācijas ilgtspēju. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, palīdzētu dažādām sociālajām grupām, ilgtspēju un neatkarību,...

Finanšu ministrija Tiesību aktu portālā publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz 25. augustam, ir nodevusi likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz, ka no nākamā gada biedrībām un nodibinājumiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi noteiks attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Vienlaikus šāda norma netiks piemērota attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kam saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai. Likumprojekts arī paredz, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, UIN deklarāciju par 2025. gada decembri būs jāiesniedz līdz 2026. gada 20. aprīlim un aprēķināto UIN jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. aprīlim. Grozījumi UIN likumā saistīti ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kurus paredz piemērot no 2025. gada 1. janvāra un kuriem publiskā apspriešana noslēgusies jau...

Likumā "Par Pievienotās vērtības nodokli" plānoti grozījumi īpašajam PVN piemērošanas režīmam darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Saskaņā ar PVN likuma 138.panta ceturto daļu lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk - pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas, un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nav PVN maksātājs; 2) veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar PVN saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmo daļu (no PVN atbrīvoti darījumi) vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts PVN maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem. Respektīvi, ja pārdevējs...

Otrdien, 13. augustā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par “zaļā budžeta” marķēšanu un turpmākiem soļiem tā ieviešanai Latvijā. Klimata neitralitātes nodrošināšana līdz 2050. gadam ir milzīgs globāls izaicinājums. Mērķa sasniegšanai ir būtiski finanšu resursus virzīt nepieciešamajiem pasākumiem. Valsts budžeta resursiem ir būtiska loma šo procesu vadībā, tāpēc FM ir nākusi ar iniciatīvu turpmāk valsts pamatbudžeta sagatavošanas gaitā sniegt politikas veidotājiem un sabiedrībai informāciju par to, cik “zaļš” ir valsts pamatbudžets, jeb valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu marķēšanu, tos sadalot piecās kategorijās – “zaļa” jeb labvēlīga un “brūna” jeb nelabvēlīga, kā arī “jaukta”, “neitrāla” un “neskaidra”. Lai arī klimata neitralitāte ir izaicinājums ar nozīmīgu makroekonomisku ietekmi, sākot šo darbu, ir lietderīgi jau sākumā marķēšanā ietvert arī pārējos Eiropas Savienības (ES) klimata un vides mērķus. FM piedāvā marķēšanu veikt, pamatā izmantojot ES Taksonomijas regulu, kurā ir aprakstīts, kādas darbības būtiski veicina vai būtiski kaitē kādam no sešiem regulā minētajiem...

Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts precizēt norises vietu attālināti (virtuāli) organizētiem kultūras un sporta pasākumiem. Patlaban Direktīvā 2006/112/EK atrunātie pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi, kas PVN aplikšanā balstās uz patēriņa dalībvalsts principu, ir attiecināmi tikai uz pasākumiem, kas norisinās klātienē. Taču mūsdienās kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citi līdzīga rakstura pasākumi norisinās ne tikai klātienē, bet arī virtuālajā vidē. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka PVN aplikšana notiek patēriņa dalībvalstī, ar Direktīvu 2022/542 ir precizējami pakalpojumu vietas noteikumi, nosakot, ka visiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumi, ko pakalpojuma saņēmējam var sniegt elektroniski, PVN uzliek vietā, kur ir pakalpojumu saņēmēja mītnes vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Tāpat tiks mainīta arī pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu gadījumā. Uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, balstoties uz praksi starp valstīm, izteica priekšlikumu grozīt PVN likuma 30.panta otrās...