NODOKĻI

No 2024. gada 8. augusta lietotāju ērtībām pieejama vēl viena iespēja pieslēgties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) – ar elektroniskās autentifikācijas rīku “Smart-ID”, kas ir vienkāršs, drošs un ātrs veids, kā identificēt sevi tiešsaistē, reģistrēties e-pakalpojumu saņemšanai un parakstīt dokumentus. Ar “Smart-ID” EDS varēja pieslēgties arī iepriekš, taču līdz šim tas notika, izmantojot vienotās pieteikšanās moduli “Latvija.lv”. Tas varēja radīt grūtības pieslēgties sistēmai gadījumos, kad EDS centās vienlaicīgi pieslēgties īpaši liels lietotāju skaits. Taču turpmāk pieslēgšanās EDS, izmantojot “Smart-ID”, notiks nepastarpināti un to neietekmēs citu valsts informācijas sistēmu darbība un to iespējamās tehniskās problēmas. Pieslēgšanās EDS ar “Smart-ID” notiek tāpat kā, piemēram, pieslēdzoties savai internetbankai – EDS sākumlapā jāuzklikšķina uz ikonas “Smart-ID”, jāievada savs personas kods un pēc tam - PIN 1 kods, kas uzrādās jūsu viedtālrunī. Rēķinoties, ka cilvēku paradumi mēdz būt dažādi un ne visi izmanto “Smart-ID”, arī turpmāk varēs izmantot jau ierastos autentifikācijas līdzekļus, lai pieslēgtos...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vērsts uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vienkāršošanas pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas procesā, PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā MVU šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro. Lai iekšzemes PVN maksātāji varētu piemērot lielāku MVU atbrīvojuma slieksni nekā tas ir noteikts Direktīvā...

"Sociālajā platformā X ienācās loģisks jautājums - kādēļ izīrētājiem ar 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sistēmu komunālie maksājumi ir apliekami, ja tos īrnieks maksā izīrētājam, bet nav apliekami, ja īrnieks tos maksā pa taisno?", tā savā abonentiem pieejamajā bloga Tax Stories ierakstā vēsta Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris. Pirms citējam viņa pārdomas, ko ar advokāta atļauju te pārpublicējam, nedaudz par jautājumu. Kāda platformas X lietotāja uzdeva jautājumu: "Mulstu - kāpēc tad, ja īrnieks izīrētājam pārskaita naudu par komunālajiem maksājumiem (kurus izīrētājs attiecīgi samaksā), tie tiek uzskatīti par ienākumiem un par tiem jāmaksā nodoklis? Saprotu, ka pienākums ir likumā balstīts, bet vai loģisks un nodokļu principiem atbilstošs?". Viņas ierakstu komentēja vairāki platformas lietotāji, tostarp norādot, ka "Izīrētājam tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus parasti neapliek." Savukārt citos komentāros lasāms: "Vienkārši īres ieņēmumiem ir 2 opcijas: nereģistrēt saimniecisko darbību, bet maksāt fiksētu 10% par visiem ieņēmumiem (līdzīgi, kā kādreiz darbojās MUN) bez...

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" nosaka pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma – Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (turpmāk – PVN 7 pārskats), veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām: "I. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" (turpmāk – PVN 7 pārskata I daļa);reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar 5 (pilnu mēnešu skaits, kas atlicis no mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu apstiprinošo dokumentu noformēšanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām). Lasiet arī: PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos PVN rēķini no Polijas Kā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa?

Senāts 26.jūlijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai pieteicējs, kas nodarbojas ar videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanu un straumēšanu, saņemot brīvprātīgus maksājumus no tiešraižu skatītājiem, ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Konstatējot, ka nav izvērtēts viens no strīda izšķiršanai būtiskiem aspektiem, Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicējs veidoja videospēļu spēlēšanas tiešraides un straumēja tās savā kanālā sociālajā tīklā YouTube, kā arī datorspēļu straumēšanas servisā Twitch. No skatītājiem viņš par to saņēma brīvprātīgus maksājumus. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka pieteicējs ir nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Attiecīgi tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopumā gandrīz 14 000 eiro. Pieteicējs iestādes lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Atceļot apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts, Senāts par pareizu atzina apgabaltiesas secināto, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Pretēji apgabaltiesai, Senāts atzina, ka videospēļu spēlēšanas video...

Igaunijas jaunās valdības koalīcija 19. jūlijā publicējusi līgumu, kurā plānots turpmākajos gados valstī paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un benzīnam. Paredzēts, ka no 2025. gada 1. jūlija PVN palielināsies par 2 procentpunktiem, bet no 2026. gada sākuma – vēl par 2 procentpunktiem pieaugs IIN. Abu nodokļu paaugstinājums paredzēts līdz 24%. Šāds kāpums skars visus nodokļu maksātājus. Ar šīm izmaiņām plānots ieviest tā dēvēto "drošības nodokli, kas veidotos no trim daļām: 2% no apgrozījuma no 01.07.2025., 2% no fizisko personu ienākumiem no 01.01.2026., 2% no uzņēmumu peļņas no 01.01.2026. Koalīcija cer, ka šāds nodoklis netiks piemērots ilgāk kā līdz 2027. gada nogalei, kad valdība pārskatīs esošo nodokļu režīmu. Jaunā koalīcija tāpat sola saglabāt valsts aizsardzības izdevumus vismaz 3% apmērā un segt NATO sabiedroto uzņemšanas izmaksas. Valdība arī sola samazināt budžeta deficītu no prognozētajiem 5,6% līdz 3% 2025. gadā, saglabājot to tādā pašā līmenī...

Lauksaimniekiem ir iespēja saņemt atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas. Lauksaimnieki nemaksā nodevu no 10. jūlija līdz 30. septembrim par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumu saņēmēju datubāzē, kā arī kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem lauksaimniecības nozarē. Pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas lauksaimnieks vai kooperatīvā sabiedrība piesaka atbrīvojumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad atbrīvojums tiks izmantots. Ja lauksaimniekam ir lielāks transportlīdzekļu skaits, par kuriem var saņemt atbrīvojumu, tad ir jāizvēlas, kuriem transportlīdzekļiem piemēro atbrīvojumu. Kas var saņemt atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas? Lauksaimniekiem, kuri iekļauti LAD maksājumu saņēmēju datubāzē piešķir atbrīvojumu, ņemot vērā ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas apmēra, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai: ja reģistrēts viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no nodevas par to piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības (ES) Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 12. jūlijā publicēta: Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1896, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ēģiptes un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes suspensijas polivinilhlorīda (“S-PVC”) importam. Ar regulu tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums tāda suspensijas polivinilhlorīda importam, kas ir ar citām vielām nesajaukts un ko pašlaik klasificē ar ES Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu ex 3904 10 00 (Taric kodi 3904100015 un 3904100080). Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1915, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma importam. Ar regulu noteikts pagaidu antidempinga maksājums tāda mobilā piekļuves aprīkojuma importam, kas paredzēts cilvēku pacelšanai, pašgājējs, ar maksimālo darba augstumu 6 metri vai lielāku, kā arī iepriekš samontētām vai montāžai gatavām tā daļām, izņemot atsevišķas sastāvdaļas, ja tās uzrādītas atsevišķi, un izņemot cilvēku pacelšanas iekārtas, kas uzmontētas uz Harmonizētās sistēmas 86....

Satversmes tiesā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja (saistītā lieta Nr. 2024-19-01). Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzēja saņem caurplūstošās dividendes, kas citstarp tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo daļu neesot apliekamas ar UIN. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka savukārt apstrīdētās normas noteic pienākumu veikt UIN piemaksu, no piemaksas aprēķina bāzes neatņemot iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summas, kas tikušas sadalītas pirmstaksācijas gadā. Vienlaikus apstrīdētās normas liedz samazināt maksājamā UIN apmēru par iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summām. Tādējādi, lai gan viens no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem esot bijis...

Šāgada 20. jūnijā pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. oktobrī. Ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – Likums) noteikts, ka turpmāk par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kurš tika reģenerēts, arī ir maksājams nodoklis, lai sasniegtu mērķi – maksimāli veicinātu plastmasas iepakojuma pārstrādi un visi iesaistītie dalībnieki izvēlētos tādu plastmasas iepakojumu, kas ir pārstrādājams, informē Valsts ieņēmumu dienests. Līdz grozījumiem Likumā bija noteikts, ka par reģenerētu nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu nav jāmaksā nodoklis. Ar minētajiem grozījumiem turpmāk skaidri noteikts, ka arī par reģenerētu plastmasas iepakojumu ir jāmaksā tāda summa, kādu valsts maksā Eiropas Savienībā, – 0,80 eiro par vienu kilogramu. Likumā papildus veikti šādi grozījumi: 1) 3. panta 1. 3 daļā, jo spēkā esošā redakcija paredz regulējumu attiecībā uz iepakojumu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts (tiesību normas 1. teikums), un nodokli par minēto iepakojumu (tātad, kas nav pārstrādāts un reģenerēts,...

Ja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājs Rīgā, kurš atbilst atvieglojumu saņemšanas nosacījumiem, bet nav reģistrējis oficiālo elektronisko adresi vai e-pastu, to izdarīs šā gada laikā, atvieglojums tiks piešķirts par visu 2024. gadu. To paredz trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domē pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā. Savukārt attiecībā uz 2025. gadu noteikts, ka, ja elektroniskais saziņas kanāls tiks reģistrēts 2025. gadā, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2025. gadu. Jau vēstīts, ka, Rīgas pašvaldībā tikai pieņemti noteikumi, kas paredz: lai saņemtu NĪN atvieglojumus, nodokļa maksātājam jābūt reģistrējušam elektronisku saziņas kanālu ar pašvaldību - oficiālo elektronisko adresi vai e-pastu. Minētā prasība nav attiecināma uz nodokļa maksātājiem – fiziskām personām, kas objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas elektroniskajā vidē – pensionāriem, personām ar invaliditāti, trūcīgām, maznodrošinātām, represētām personām un personām, kuras piedalījušās Černobiļas katastrofas seku likvidēšanā. Elektroniska saziņas kanāla esamība ir izvirzīta kā priekšnoteikums nodokļa atvieglojumu saņemšanai, lai palielinātu elektronisko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir maksātājam, kuram ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 45. punktu, kurā nodevas maksātājiem, kam ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija) un kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai VID nav iesnieguši deklarāciju un iemaksājuši nodevas summu valsts pamatbudžetā speciāli šim nolūkam izveidotajā ieņēmumu kontā, ir paredzēti šādi nosacījumi: 1) kārtība, kādā iesniedzama VID nodevas deklarācija, 2) nodevas samaksas termiņš, 3) kārtība, kādā sniedz noteikto informāciju par katru atbilstīgo hipotekārā kredīta ņēmēju. 30.05.2024. 04.06.2024. Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES)...

No 2024. gada 1. jūlija, stājoties spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēmai, uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis 0,50 eiro par vienu kilogramu, informē ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte. Uzņēmumi varēs nemaksāt dabas resursu nodokli, iesaistoties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā un tādējādi nodrošinot tekstila dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai pārstrādei. Šo sistēmu uzņēmums var veidot pats vai tas var noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, piemēram, “Zaļo jostu”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanu, tai skaitā šķiroto atkritumu pieņemšanas infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes. “Lai tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji varētu ātri un ērti noskaidrot, vai un cik daudz tiem būtu jāmaksā nodoklis par tekstilizstrādājumiem, esam izstrādājuši dabas resursu nodokļa kalkulatoru, kas pieejams “Zaļās jostas” mājaslapā. Tādējādi uzņēmumi varēs pārliecināties, ka maksa par kilogramu tekstila, kas būtu jāmaksā apsaimniekotājam, būs vidēji četras...

Iestājoties vasaras sezonai, Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina: ja fiziskās personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tad var nereģistrēt VID saimniecisko darbību un nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma. Tirdzniecībā nav jāizmanto kases aparāts, kā arī nav jāizsniedz VID reģistrētās kvītis. Minētie nosacījumi attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri gūst ienākumus no šādām darbībām: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eirogadā, fiziskajai personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2024. gada 21. jūnijā spēkā stājas Saeimā 2024. gada 6. jūnijā gala lasījumā pieņemtais Finanšu ministrijas sagatavotais Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Direktīva stājās spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. dmbrī. Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņeceas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to...