NODOKĻI

Saeima 28. novembra sēdē otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir pielāgot nodokļu piemērošanas kārtību dažādās situācijās. Pakalpojuma vieta tiešsaistes pasākumiem Viena no nozīmīgajām izmaiņām ir saistīta ar PVN piemērošanu virtuālajiem pasākumiem. Grozījumi nosaka, ka, ja pasākums tiek organizēts tiešsaistē, biļešu iegādei un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta pēc patērētāja deklarētās dzīvesvietas vai mītnes valsts (vai pastāvīgās uzturēšanās vietas), nevis pēc organizatora atrašanās vietas (ja patērētājs nav nodokļa maksātājs). Šis regulējums atspoguļo digitālās ekonomikas pieaugošo nozīmi un nodrošina vienlīdzīgu nodokļu piemērošanu neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas. PVN reģistrācijas sliekšņa pārsniegšana līdz 55 000 eiro Likumprojektā tiek ieviests skaidrs regulējums attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un sākt maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja to apgrozījums kalendārā gada laikā pārsniedz noteikto reģistrācijas slieksni. Paredzēts pārejas periods uzņēmumiem, kuru apgrozījums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, kuri maksā nodokli vispārējā režīmā, bet kuri no 2025. gada vēlas turpināt savu darbību jau kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, līdz 2024. gada 16. decembrim (ieskaitot) par to var paziņot VID. To var izdarīt, veicot izmaiņas reģistrācijas datos Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). 2025. gadā MUN maksātāja statusā var darboties, ja nav reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas iegūt MUN maksātāja statusu, ir jāiesniedz iesniegums VID EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu/ No veidlapas/ Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas/ Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija”. Tālāk ir jāizvēlas reģistrācijas veids “Saimnieciskās darbības veicējs” un tad jāveic atbilstošās izmaiņas maksātāja statusā, izvēloties statusu “Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs”. Esošajiem MUN maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri arī 2025. gadā vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs...

Rīgas pašvaldība no nākamā gada plāno ieviest četras jaunas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu kategorijas. Lai ieviestu šīs atvieglojumu kategorijas, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja trešdien, 13. novembrī, atbalstīja grozījumus saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”. Grozījumi vēl būs jāpieņem domes sēdē. Saistošos noteikumus ir paredzēts papildināt ar četrām jaunām NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijām: Par jaunuzceltām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – 70% apmērā Ar šo kategoriju tiek papildināts jau esošais atbalsts jaunu dzīvojamo telpu, tai skaitā īres dzīvokļu izveidei Rīgā, jo, jau šobrīd tiek piešķirti atvieglojumi par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka. Lai saņemtu atvieglojumus, līdz taksācijas gada 15. decembrim Finanšu departamentā būs jāiesniedz pieteikums. Atvieglojumus piešķirs ar nākamo mēnesi pēc ēkas reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā. Par vēsturiski piesārņotu teritoriju, kurā veikta sanācija - 90% apmērā Ņemot vērā to, ka sanācijas process prasa ievērojamus resursus ar...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma piemērošanai ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem, ja ir izpildīts viens no likuma 8. panta piektās daļas 5. punkta kritērijiem. Nosacījums “pilsētas cikla degvielas patēriņa norma” ir balstīts uz to, lai dotu iespēju vērtēt augstāko no patēriņa rādītājiem, kāds noteikts automobiļiem ar degvielas patēriņu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kā noteikt elektroenerģijas patēriņa normu? Ņemot vērā, ka elektromobilis saskaņā ar ražotāja tehniskajos datos norādīto pilsētas režīmā var nobraukt vairāk kilometrus nekā veicot braucienus parastā režīmā, tad Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta piektās daļas 5. punkta piemērošanai elektromobiļiem un no elektrotīkla uzlādējamiem hibrīdiem ņem vērā augstāko no: ražotāja...

Finanšu ministrs uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 1000 eiro mēnesī, izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas nodrošinās, ka strādājošie pensionāri varēs pilnīgāk izmantot pensionāra neapliekamo minimumu jau kalendāra gada laikā. Priekšlikumi paredz strādājošiem pensionāriem izvēles iespēju taksācijas gada laikā pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ja pensionārs izvēlas šādu iespēju un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS), iesniedz algas nodokļa grāmatiņu pie darba devēja, pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēro pusi no pensionāra neapliekamā minimuma (katrs piemēro 500 eiro mēnesī). Lai pensionāra neapliekamo minimumu piemērotu dalīti ar nākamo mēnesi, pensionāram algas nodokļa grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz kārtējā mēneša 15. datumam. Ja pensionārs algas nodokļa grāmatiņu darba devējam neiesniedz, pensionāra neapliekamo minimumu viņa pensijai tāpat kā līdz šim piemēro pensijas izmaksātājs. Ja strādājošs pensionārs nav izmantojis iespēju pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti...

Lai panāktu pilnīgāku datu apriti, parakstīta vienošanās starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par informācijas apmaiņu dabas resursu nodokļa (DRN) jomā. VID ir svarīgs sadarbības partneris DRN administrēšanā un datu apmaiņas jomā, norādījis VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš. Vienošanās paredz datu apmaiņas principu, ja dati ir pieejami vienā iestādē, otra iestāde to neprasa uzņēmumam, bet pati vēršas pie institūcijas, kuras rīcībā ir nepieciešamā informācija. Vienošanās paredz, ka VVD sniedz datus VID par DRN maksātājiem, kā arī nodokļa maksātājiem, kuri saņem atbrīvojumu no DRN samaksas, savukārt VID tiešsaistes datu pārraides režīmā sniedz informāciju VVD no tās pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas. Tas ļaus VVD saņemt pilnīgāku informāciju par operatora aprēķināto DRN par katru operatora pozīciju. Attiecīgi VVD būs pieejams detalizētais izklāsts, kuru operators iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt VID informācijas saņemšana no VVD ļauj savlaicīgi īstenot divus svarīgus nodokļu administrēšanas pasākumus – gan pārskatu par aprēķināto DRN plānošanu,...

No 4. līdz 5. novembrim Briselē norisinās Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Galvenie sarunu temati sanāksmēs būs eirozonas konkurētspēja un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) digitālajā laikmetā. ECOFIN sanāksmē plānots izskatīt tiesību aktu pakotni par PVN digitālajā laikmetā. Par vienu no pakotnes galvenajām prioritātēm ir noteikta PVN ziņošanas pienākumu modernizācija un e-rēķinu izrakstīšanas atvieglošana, ieviešot digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu. Būtiski ir arī novērst nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm un pilnveidot esošā OSS (One Stop Shop) režīma piemērošanas nosacījumus. Eiropas Komisija sanāksmē informēs par aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā un progresu to ieviešanā. Paredzēts pārrunāt arī ar ekonomikas atveseļošanos Eiropā saistītus jautājumus, tostarp Atveseļošanas fonda īstenošanas statusu un Padomes īstenošanas lēmumus. Latvijā līdz šā gada 16. oktobrim īstenošanā kopumā ir projekti par 1,52 miljardiem eiro (77,1% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma). Apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2024. gada oktobrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā Būtiskākie grozījumi likumā: noteikts pārejas posma režīms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID; noteikts VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņš; kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji iekļauti finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām; precizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu terminoloģija atbilstība Finanšu darījumu darba grupas 4. rekomendācijai; veikti citi grozījumi. 19.09.2024. 22.10.2024. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums Likuma mērķis ir: nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli; ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās...

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, Saeima 30. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Likumprojekts saistīts ar 2025. gada valsts budžetu. Lai īstenotu iecerētas reformas, likumprojekts paredz: līdzšinējo diferencēto neapliekamo minimumu aizstāt ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums nākamgad plānots 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. vienlaikus neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī paredzēts palielināt pensionāriem. lai vienkāršotu IIN piemērošanu, paredzēts ieviest divas nodokļa likmes un papildlikmi. Bruto ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī paredzēta likme 25,5% apmērā, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33% likme. Savukārt ienākumiem virs 200 tūkstošiem eiro gadā plānota papildu likme 3% apmērā. Patlaban iedzīvotāju ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī nodokļa likme ir 20%, bet ienākuma...

Lai varētu veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, tostarp īstenot principu “nodokļu administrācija – partneris”, Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kā arī attiecīgus grozījumus vēl trijos likumos. Saskaņā ar reorganizāciju no VID paredzēts nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un turpmāk nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā. Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vienlaikus ar izmaiņām VID struktūrā paredzēts pilnveidot nodokļu administrācijas un sabiedrības sadarbības modeli, tostarp izmantojot digitālās transformācijas iespējas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām nodokļu administrācijas kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā. Tāpat ar grozījumiem pilnveidots regulējums par VID pārziņā esošo...

Lai īstenotu vēl vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima 30. oktobrī konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts saistīts ar 2025. gada valsts budžetu. Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, paredz, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem būs jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība paredzēta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro gadā. Patlaban mazumtirgotāji var izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā. Fiziskām personām aizliegti darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Savukārt, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm paredzēts noteikt pienākumu reizi gadā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. VID šādu informāciju patlaban var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad kredītiestāde fiziskās personas iemaksas kontā ir...

Trešdien, 30. oktobrī, Saeima konceptuāli akceptēja nākamā gada valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Likumprojekts nākamajiem gadiem noteiks ne tikai valsts fiskālo politiku, bet arī redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības likušas valdībai virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu situācijas aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumā, kad saimnieciskās darbības veicējs (SDV) izvēlas nodibināt zemnieku saimniecību (ZS). Kā SDV iesniedzējs reģistrēts kopš 2013. gada 31. janvāra, kā arī ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā. Ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir sasnieguši gandrīz 200 000 eiro un saimnieciskās darbības apjomu ir plānots kāpināt. Tā kā atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, fiziska persona kā SDV saimniecisko darbību drīkst veikt līdz noteiktam ieņēmumu apjomam, iesniedzējs plānojis dibināt ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko SDV – lauksaimniecisko darbību. ZS darbībā paredzēts izmantot visus tos pašus aktīvus, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pēc ZS reģistrēšanas, tiks iesniegts pieteikums, lai reģistrētos par PVN maksātāju. Jaundibinātā ZS grāmatvedību kārtos divkāršā ieraksta sistēmā. Darbojoties kā SDV, iesniedzējs iegādājies dažādus pamatlīdzekļus, par kuriem PVN tika atskaitīts kā priekšnodoklis, ir veikti ieguldījumi nākamā gada ražai, kur...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izsludinājis atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatu. Amata mērķis ir efektīvi un kvalitatīvi koordinēt VID darbu, stratēģiski pilnveidot dizainā balstītus pakalpojumus, kas ir izstrādāti klientu atbalstam un atbilstu viņu vajadzībām, tādējādi veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu. Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2024. gada 11.novembrim. Galvenās pretendentiem izvirzāmās prasības: atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām; nevainojama reputācija un atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām; augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (maģistra grāds), vēlama vienā no šādām jomām: ekonomika, komerczinības vai tiesības. Pretendentam ir nepieciešama profesionālā pieredze pēdējo 10 gadu laikā nodokļu administrēšanas procesu vadībā un pārraudzībā vai finanšu un ekonomikas jomā ne mazāk kā pieci gadi, kā arī vadības pieredze ar padotībā vismaz 20 darbiniekiem ne mazāk kā trīs gadi pēdējo 6 gadu laikā un teicamas angļu valodas zināšanas. Pretendentam nepieciešamas arī profesionālās zināšanas par nodokļu politiku, administrēšanu un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...