NODOKĻI

Ceturtdien, 3. oktobrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025. -2027. gadam projektu. Ņemot vērā pašvaldību izteiktos lūgumus par finansējumu nākamajā gadā, tās ir uzklausītas un piedāvāti vairāki risinājumi. Domes sēdē tika piedāvāta kompromisa vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Tāpat tiek piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro. 2025. gadā saglabās esošo PFI kārtību. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā piedāvāts palielināt dotāciju vēl par pusmiljonu eiro ES ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam....

Stingrāki informēšanas pienākumi par skaidras naudas darījumiem, jauni pienākumi bezskaidras naudas risinājumu ieviešanā, kā arī (pirmšķietami) atvieglotas prasības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem – šādas izmaiņas paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ierobežošanu. VID saņems informāciju par skaidras naudas iemaksām bankomātos Likuma grozījumu projekts paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) plašākas tiesības analizēt skaidras naudas iemaksas fizisko personu banku kontos, kas ļautu efektīvāk identificēt aplokšņu algu izmaksas (kā liecina pētījumi, aplokšņu algas veido pusi no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma). Patlaban VID rīcībā neesot ne visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, ne arī visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos. Tāpēc ar likuma izmaiņām plānots noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu reizi gadā līdz 1. februārim) informēt VID par klientiem – Latvijas rezidentiem, kuru maksājumu...

2025.gada 1. janvārī stāsies spēkā aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ja pēc 2025. gada 1. janvāra krājumos būs ar akcīzes nodokļa markām marķēti elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumi un tabakas aizstājējprodukti, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, kas bija nodoti patēriņam un par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts, tad Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) samaksāto akcīzes nodokli atmaksās vai pārskaitīs nodokļu parādu segšanai vai turpmākajiem nodokļu maksājumiem, ja šīs preces: 1) izvedīs uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti Akcīzes nodokli par izvestajām precēm atmaksās personai, kas nosūtīs preces (gan personai, kas ir maksājusi akcīzes nodokli, gan personai, kas nav maksājusi akcīzes nodokli). Akcīzes preces jāizved, nenoņemot akcīzes nodokļa markas.jāiesniedz dokuments, ar kuru akcīzes preces ir izvestas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Ar detalizētu informāciju VID aicina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 17. septembra noteikumi Nr. 605 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”” Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas nodokļa maksātājiem, kas veic no elektroenerģijas nodokļa atbrīvotās elektroenerģijas piegādi/tirdzniecību elektroenerģijas galalietotājiem. Sistēmas operators elektroenerģijas tirgotājam/piegādātājam sniedz informāciju tikai par patērētās elektroenerģijas daudzumu, kas ir piegādāta Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā noteiktiem izmantošanas mērķiem. Nodokļa maksātājs, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, uz kuru ir attiecināms elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums, vienojas ar galalietotāju par informācijas saņemšanu, kurā tiek norādīta piegādātās elektroenerģijas atbilstība kādai elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma kategorijai, kā arī par saņemtās informācijas formu un biežumu. 17.09.2024. 21.09.2024. Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 620 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumos Nr. 487 “Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem...

Finanšu ministrija (FM) sagatavotajusi un un Tiesību aktu portālā līdz 3. oktobrim saskaņošanai iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", ar kuriem plānots 2025. gadā paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem no 2027. gada. Likumprojekta autori norāda, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem. Plānoto izmaiņu ietekmē 2025. gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026. gadā cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026. gadā varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu. Komerctransportam izmaksas pieaugtu par apmēram 64 centiem uz 100 kilometriem, pieņemot, ka vidējais dīzeļdegvielas...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai virza grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz samazināt administratīvo slogu, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. Ja MUN maksātājs taksācijas periodā būs pārtraucis MUN maksāšanu un saimniecisko darbību un tajā pašā taksācijas periodā nebūs atkārtoti reģistrējis saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā, tam būs tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju. Par vienu taksācijas periodu (kalendāra gadu) tiek pagarināts Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktais laika periods, pēc kura MUN maksātājs zaudē MUN maksātāja statusu, ja tam nav bijis apgrozījums. Savukārt no 2026. gada fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, tiek paredzēta iespēja izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējiem un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 23. septembrī sācis uzrunāt tos cilvēkus (privātpersonas), kuriem saskaņā ar VID veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par viņu banku kontu apgrozījumu. Pirmās aptuveni 5000 vēstules tiks izsūtītas tiem cilvēkiem, kuriem ir konstatētas vislielākās neatbilstības, proti, starpība starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem ir vismaz 90 000 eiro. Šie cilvēki ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji, līdz ar to iesākumā vēstules tiks sūtītas elektroniski (EDS), taču turpmākās vēstules tiks sūtītas gan EDS, gan pa pastu uz cilvēka deklarēto dzīves vietu (ja cilvēks nav EDS lietotājs). Tādēļ līdz šī gada novembra beigām VID aicina regulāri pārbaudīt savas pastkastītes saturu. Saņemot vēstuli EDS, savā e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Vēstulē VID aicinās cilvēkus izvērtēt, vai 2022. un/vai 2023. gadā ir deklarēti visi gūtie ienākumi, un...

Šā gada 17. septembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”, tie stājušies spēkā 21. septembrī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi izstrādāti, lai ietvertu tiesību normas, kuras nosaka elektroenerģijas tirgotājam, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, iespēju identificēt Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. pantā noteikto elektroenerģijas kategoriju, kurai ir paredzēts piemērot elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu. Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas nodokļa (EEN) maksātājiem, kas veic no elektroenerģijas nodokļa atbrīvotās elektroenerģijas piegādi/tirdzniecību elektroenerģijas galalietotājiem. Sistēmas operators elektroenerģijas tirgotājam/piegādātājam sniedz informāciju tikai par patērētās elektroenerģijas daudzumu, kas ir piegādāta Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā noteiktiem izmantošanas mērķiem. EEN atbrīvojums Nodokļa maksātājs, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, uz kuru ir attiecināms EEN atbrīvojums, vienojas ar galalietotāju par informācijas saņemšanu, kurā tiek norādīta piegādātās elektroenerģijas atbilstība kādai EEN atbrīvojuma kategorijai, kā arī par saņemtās informācijas formu un biežumu. Piemēram, no elektroenerģijas lietotāja saņemtā informācija par izmantotās elektroenerģijas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un virza saskaņošanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotu PVN samazinātu likmi. Šiem produktiem likmi 12% apmērā paredzēts piemērot līdz nākamā izvērtēšanas perioda beigām, proti, līdz 2028. gada 31. decembrim. Pasākumam uz valsts budžetu plānota negatīva ietekme – 2025. gadā 17,1 miljons eiro, 2026. gadā 19,1 miljons eiro, 2027. gadā 23,4 miljoni eiro, savukārt 2028. gadā 24 miljoni eiro. Tāpat FM pašlaik strādā pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tostarp paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Atbrīvojums ir spēkā no 2013. gada un tā piemērošanas termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Atbrīvojuma darbību paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem – līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot tā efektivitāti. Piedāvātais nodokļu izmaiņu scenārijs...

Līdz ar plānotajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanā no 20% uz 25,5%, jārēķinās, ka nodoklis pieaugs dažādiem ienākumu veidiem, ne tikai darba algām. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā uzskaitījusi ienākumu veidus, kuriem IIN likme tiek paaugstināta uz 25,5%, kam līdz šim piemēroja IIN 20% likmi: dividendes, ienākums no dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu, ienākums no privātajos pensiju fondos veiktajiem iemaksu ieguldījumiem, procentu ienākums, ienākums no akciju vai kapitāla daļu maiņas, ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām, ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem, ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu, ienākums no jaukta veida darījumiem ar kapitāla aktīviem, ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, algotā darba ienākums no profesionāliem sportistiem. IIN likmes progresivitāte nozīmē, ka no 2025. gada tiek ieviesta 2 pakāpju likmju sistēma: 25,5% ienākumam līdz 105 300 euro gadā; 33% ienākumam virs 105 300 euro gadā. Savukārt ienākumiem (atalgojumam,...

Valdība 19. septembrī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam. Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī. Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa...

Nodokļu izmaiņu piedāvājuma ietvaros Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" rosina arī vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu jomās. Koplīgumos noteikto atvieglojumu paplašināšana Viens no priekšlikumiem ir paplašināt atvieglojumu IIN maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, iekļaujot tajos arī pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumus. Ar šo soli iecerēts veicināt darba ņēmēju mobilitāti. Atbrīvojuma kopējais maksimālais apmērs uzņēmumā būs aprēķināms pēc formulas: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiktu saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Darba devēja izmaksātās summas darbiniekiem Tāpat plānots palielināt arī IIN atbrīvojumu sliekšņus citām darba devēja izmaksātajām summām darbiniekiem,...

Finanšu ministrijā (FM) turpinās darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attiektos uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Jautājumu paredzēts izskatīt valdībā kopā ar priekšlikumiem atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varētu notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu. Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem. Plānots, ka solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstīsies uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu...

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā, ko plānots izskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Tajā, bez darbaspēka nodokļu izmaiņām ieplānoti vēl citi pasākumi, kas skars vairākus līdzšinējos nodokļus un paredzēti kā kompensējošie ieņēmumi budžetā, kas nosegs izdevumus paredzamajām darbaspēka nodokļu izmaiņām. Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par 4 centiem. No 2027. gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa...

Finanšu ministrija (FM) ir izskatījusi un radusi risinājumu jautājumam gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā. Lai līdzsvarotu šīs sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu ar pārējiem strādājošajiem, FM rosina no 2025. gada noteikt pensionāra neapliekamo minimumu dubultot un noteikt 1000 eiro apmērā. Par to var lasīt FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā", ko paredzēts caurskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Līdz šim pensionāra neapliekamais minimums bija 500 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņu piedāvājuma sagatavošanas laikā tika piedāvāts to palielināt līdz 650, bet pašreizējais piedāvājums paredz to noteikt 1000 eiro apmērā. Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona "uz rokas" saņems...