NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums Muitas likumā Grozījumi likumā veikti lai paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta kompetences, veicot pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, atklājot Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus. Likums papildināts ar 20.1pantu “Rīcība ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem”. 23.09.2021. 20.10.2021. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Grozījumi veikti lai paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta kompetences, veicot pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, atklājot Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus. Likums papildināts ar jaunu nodaļu “3. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības muitas politikas īstenošanā un pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē”. 23.09.2021. 20.10.2021. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā Grozījumi veikti lai nodrošinātu,...

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 28. oktobrī tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai. Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi piemērojams, nosakot 2022. gada avansa maksājumu apmēru. Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma...

Oficiāli publicēti Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā”, kuri stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Pieņemot aktuālos noteikumus, spēkā paliek līdzšinējā kārtība - uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs pārskata mēnesī 2022. gadā būs 0,36 eiro. Darba devējs URVN aprēķinās par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. URVN par pārskata mēnesi darba devējam jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam un norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Valsts ieņēmumu dienests saņemtos URVN ieņēmumus katru mēnesi līdz 25. datumam ieskaita vienotajā nodokļu kontā Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, kopējie ieņēmumi 2022. gadā no URVN tiek plānoti 2 872 800 eiro apmērā. Darba devēju, kuriem ir pienākums maksāt URVN, skaits ir vidēji...

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis (IIN). Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalsts pensija (izņemot, ja saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem tā nav apliekama ar nodokļiem Latvijā). Pensiju ietver gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23 %; ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro, – 31 %. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja ārvalsts pensija tiek izmaksāta ar tās starpniecību, ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 20 %, bet pensijas daļai virs 1667 eiro mēnesī – 23 %. Ja persona saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā ar VSAA starpniecību, persona pati aprēķina maksājamo IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja pensijas ienākums ir aplikts ar nodokli ārvalstī, aprēķinot Latvijā maksājamo IIN, to samazina par...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 2022.gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī paredz kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp paredzēts atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat plānots ar nodokli neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Vai šajā sistēmā vajadzētu ko mainīt? Vai nepieciešams pārdalīt procentuālās iemaksas starp pensiju 1. un 2. līmeni? Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā diskusijā "Kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā?" tika izteikti priekšlikumi, kā plašāk un atbildīgāk iesaistīt sabiedrību savas nākotnes nodrošināšanā. Latvijai ir izdevies izveidot pasaulē konkurētspējīgu un novērtētu pensiju sistēmas modeli, tomēr negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku. Izaicinājumi, kas pensiju jomā piemeklē Latviju, nav unikāli — ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau tagad tiek meklēti risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā. Trīs kritēriji Latvijas pensiju sistēmu skar trīs kritēriji — dzīves ilgums, pensijā pavadītais laiks un slogs uz strādājošajiem, uzturot pensionārus. Šos trīs kritērijus analizējusi Eiropas Komisija, Eiropas Maksājumu padome un Eurostat. Pirmais aspekts — dzīvosim ilgāk. 2019. gadā vidējais dzīves ilgums sievietēm bija 80,2 gadi, bet...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizē kampaņu "Kļūdu labojums", kuras mērķis ir panākt, lai politikas veidotāji sabiedrības spiediena rezultātā ir spiesti veikt kļūdu labojumu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un pārceltu tā spēkā stāšanos termiņu. Kampaņas "Kļūdu labojums" ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties iknedēļas aptaujās. Pirmajā kampaņas nedēļā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums – "Vai politikas veidotājiem būtu jāpārstrādā likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai veiktu kļūdu labojumu, ieviešot minimālo VSAOI sistēmu?". 94,25% respondentu atbildēja, ka kļūdas ir jālabo, bet tikai 5,75% respondentu atbildēja noraidoši. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot kampaņas "Kļūdu labojums" aptaujas datus, pauda viedokli, ka pirmās nedēļas aptaujas rezultāti skaidri parāda sabiedrības noskaņojumu un neapmierinātību ar politiķu lēmumiem. LTRK aicina Latvijas iedzīvotājus arī turpmāk apmeklēt kampaņas mājas lapu www.kludulabojums.lv un kopā ar LTRK sadarbības partneriem – uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām panākt prasīto. Iesaistīties...

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija. Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt? Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku. Labākā izeja no radušās situācijas būtu atteikšanās no jaunās minimālo VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātajiem un pakāpeniska efektīvākas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021. gada 30. septembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas papildina panta trešās daļas nosacījumus ar jaunu 12. punktu, kas stāsies spēkā vienlaikus ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu - 2022. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu neitrālu nodokļu režīmu, tiek noteikts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām. Likumprojekta anotācijā norādīts - gadījumā, ja fiziskajai personai tiek atcelta atbrīvošana no parādsaistībām, tad attiecīgi ir jānodrošina informācija kreditoriem par minēto faktu. Kreditoriem minētā informācija būs pieejama, ievērojot saistītā likumprojekta "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām" 8. pantā noteiktajā kārtībā – ar publiski pieejamu ierakstu maksātnespējas reģistrā. Savukārt kreditori atcelšanas gadījumā veic attiecīgus grāmatojumus to grāmatvedības uzskaitē, atjaunojot debitora parādu. Ja šāds grāmatojums netiek veikts, tad var...

Jau ceturtajā pēc Valsts prezidenta aicinājuma Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupas sēdē 15. oktobrī sprieda par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sēdē sanāksmes dalībnieki izskatīja visaptverošus datus par makroekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, kā arī iepazinās ar aktuālo informāciju saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu. Tika uzklausīts identificēto problēmjautājumu apkopojums, par ko darba grupas dalībnieki turpinās diskutēt arī nākamajās nedēļās. Finanšu ministrija sanāksmes dalībniekus informēja par aktuālajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm, atzīmējot arī Covid-19 pandēmijas ietekmi. Darba samaksas fonds šā gada pirmajā pusgadā uzrādīja stabilu pieauguma tendenci pret iepriekšējo gadu, savukārt darba ņēmēju skaits saglabājies aptuveni iepriekšējā perioda līmenī. Pieaugusi vidējā darba alga. Dati rāda, ka pēc ieviestajām izmaiņām saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tie sekmīgi iekļaujas vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. MUN maksātāju un tajos nodarbināto skaits šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par attiecīgi 42% un 50%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Darba grupas...

Finanšu ministrs Jānis Reirs 14. oktobrī Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto simbolisko "budžeta portfeli", lai jau tradicionāli nodotu 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimā. Ministrs budžeta portfeli nesa jau sesto reizi. Atgādinām, ka 12. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Budžeta portfeļa nešanu no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu. Turpinot tradīciju, šogad finanšu ministrs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kura autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013. gada Saeimas sēdē atgādināja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, “ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”....

Piektdien, 8. oktobrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk kā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, kā arī pārējās Eiropas Savienības un OECD dalībvalstis, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Sanāksmes laikā tika panākta plaša vienprātība par paziņojumu divu pīlāru risinājumam attiecībā uz nodokļu uzlikšanas izaicinājumiem, kas radušies ekonomikas digitalizācijas rezultātā un reformas ieviešanas plānu. Paziņojums ietver intensīvu, detalizētu diskusiju rezultātā panāktu vienošanos par divu pīlāru galvenajiem elementiem, no kuriem 1. pīlārs paredz piešķirt nodokļu uzlikšanas tiesības valstij arī situācijās, kad nodokļu maksātājs šajā valstī veic ekonomisko darbību bez fiziskas klātbūtnes. Savukārt 2. pīlāra mērķis ir nodrošināt, lai starptautisko uzņēmumu grupu peļņa tiktu aplikta ar nodokli vismaz minimālā līmenī, tādējādi mazinot agresīvu nodokļu konkurenci starp valstīm. 1. pīlāra regulējums attieksies uz pašiem lielākajiem un pelnošākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru kopējais grupas gada apgrozījums pārsniedz 20 miljardus...

Saeima ceturtdien, 7.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10 procentu apmērā no ienākuma arī nākamgad. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 procenti pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā, paredz grozījumi. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07 procentu apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10 procenti pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums šī gada ceturtajā ceturksnī (oktobris – decembris) nesasniegs 1500 eiro, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, līdz 15. oktobrim jāvēršas ar iesniegumu VID. Ja iesniegums jau iesniegts par trešo un ceturto ceturksni kopā, ko varēja izdarīt līdz šī gada 15. jūlijam, tad vēlreiz iesniegums par ceturto ceturksni nav jāsniedz. Taču, ja tas nav izdarīts, tad iesniegumu par šī gada ceturto ceturksni jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šī gada 15. oktobrim. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Tie, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...