NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2021. gada janvāra līdz decembrim grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis darba ņēmējiem izmaksāto darba samaksu, kā arī noskaidrots, ka grāmatvedības uzskaitē nenorādītā darba samaksa uzņēmuma darbiniekiem tika izmaksāta skaidrā naudā. Uzņēmumā kopā tika nodarbināts 51 darbinieks, kuram oficiālā darba samaksas daļa veidoja līdz 1000 eiro, savukārt atlikusī summa tika izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā jeb kā “aplokšņu” alga. Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. gada jūnijā veica piecas kratīšanas, t. sk. kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās, automobiļos un uzņēmuma vadības dzīvesvietās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas...

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc...

Kā izvērtēt, pēc kuras kārtības konkrētam pakalpojumam piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Mg. oec. Ilvija Ozoliņa, nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi un grāmatvedības kursu pasniedzēja, iesaka pašas aprobētu nodokļa piemērošanas izvērtējuma shēmu, kurā ietilpst atbilžu meklēšana uz astoņiem jautājumiem. 1) Kāds? Pakalpojuma veids. Pirmais solis ir saprast, tieši kāds pakalpojums tiek sniegts vai saņemts. "Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai ir pamatprincipi un ir izņēmumi. Tas nozīmē, ka, ja pakalpojums nav iekļauts izņēmumos, tātad ir jāpiemēro pamatprincips. Savukārt, lai konstatētu, vai pakalpojums ir iekļaujams izņēmumos vai nē, ir jāsaprot, kā šis pakalpojums saucas - precīzi jāidentificē, kādu pakalpojumu sniegšu vai esmu saņēmis," skaidro I. Ozoliņa. 2) Kas? Darījuma dalībnieki. Darījuma dalībnieki var būt vai nu reģistrēti vai nereģistrēti nodokļa maksātāji. Arī no šī faktora atkarīgs, vai pakalpojumam jāpiemēro pamatprincipi vai izņēmumi. 3) Ko dara? Sniedz vai saņem pakalpojumu? 4) Kur? Pakalpojuma sniegšanas vieta. Pakalpojuma sniegšanas vieta būs noskaidrota jau pirmo...

Valdība pieņēmusi izmaiņas akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtībā, kas izriet no grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas no 2022.gada 1.janvāra piemēro diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no cukura satura dzērienā, kā arī citas izmaiņas. Viena no jaunajām izmaiņām ir MK 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 4.pielikuma izteikšana jaunā redakcijā, mainot deklarācijas veidlapas struktūru, dalot akcīzes preču veidu "Bezalkoholiskie dzērieni" divās grupās (2 kolonnas). Tādā veidā tiks paredzēta iespēja deklarēt bezalkoholiskos dzērienus divās atsevišķās kolonnās atkarībā no cukura satura dzērienā atbilstoši akcīzes nodokļa likmēm, kas noteiktas likuma "Par akcīzes nodokli" 15.panta redakcijā, kas stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī. Otrkārt, jaunā redakcijā izteikts arī noteikumu 2.pielikums “Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija” un 3.pielikums “Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija” (saistībā ar to, ka no likuma izslēgta 23.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, tādējādi akcīzes nodokļa maksātājiem no 2022.gada 1.janvāra par akcīzes precēm, kuras marķē ar akcīzes nodokļa markām, nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis 180 dienu laikā no...

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms turpmāk būs piemērojams arī sezonas strādniekiem, kuri tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. To paredz 2022. gada 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājus periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim varēs nodarbināt lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 90 kalendāra dienas (iepriekš – 65 kalendāra dienas) pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā. Izmaiņas sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanā stājās spēkā 2022. gada 19. maijā. Atgādinām, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam un to izmanto: 1) augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un šajās platībās augļkoku, ogulāju un dārzeņu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID) Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu jautājumā par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs plāno saņemt pakalpojumu no Latvijas nerezidenta (Anglijas uzņēmuma M, reģ. Nr…. ) par preču zīmola reģistrāciju EU, ASV un Lielbritānijā. Iesniedzējs lūdz paskaidrot, vai šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem un ir uzskatāms kā nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts, kurš ir apliekams ar 20% UIN likmi no atlīdzības summas. Gadījumā, ja šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem, iesniedzējs lūdz norādīt, kādi dokumenti iesniedzējam jāpieprasa no pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu atbrīvojumu no UIN apmaksas. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, norāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības...

Lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, Eiropas Parlaments 19. maijā atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt Eiropas Savienības (ES) ievedmuitas nodokļus gadu visam Ukrainas eksportam. Tā ir ES atbilde uz Krievijas uzsāktā kara dēļ apgrūtinātajām Ukrainas tirdzniecības iespējām. Ar steidzamības kārtā pieņemtajiem pasākumiem uz vienu gadu tiks pilnībā atcelti ievedmuitas nodokļi rūpniecības ražojumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi tērauda importam. “Pretojoties Krievijas agresijai, Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet arī par visas Eiropas brīvību un drošību. Tāpēc mums jāatbalsta Ukraina ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem: ne tikai ieročiem un sankcijām, bet arī, lietojot tirgus ietekmi. Atbalsts Ukrainai nebeidzas kaujas laukā; mums jārūpējas arī par to, lai Ukrainas ekonomika saglabātu noturību un konkurētspēju. Īstenojot šos unikālos tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, mēs apliecināsim, ka mūsu atbalsts Ukrainai ir absolūts, nelokāms un neatgriezenisks. Slava Ukrainai!", teica pastāvīgā ziņotāja Ukrainas jautājumos Sandra Kalniete (EPP, Latvija). Attiecības starp ES un Ukrainu regulē Asociācijas nolīgums. Padziļinātā...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) biedri aicina valdību un Saeimu steidzami izstrādāt mehānismus pārtikas nozares atbalstam, jo pastāv risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. LPUF 18. maijā biedru pilnsapulcē, piedaloties zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, pieņēma rezolūciju par steidzami veicamiem pasākumiem pārtikas nozares atbalstam. “Mums jādara viss iespējamais, lai pārtikas cenu kāpums būtu pēc iespējas lēnāks un mazāks,” uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. I.Šure skaidro, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ir nesamērīgi pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā un ar augošajām pārtikas pārstrādes izmaksām pastāv reāls risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. Līdz ar to LPUF biedri aicina valdību un Saeimu nekavējoties izstrādāt atbalsta mehānismus apgrozāmo līdzekļu pieejamībai uzņēmumiem, tostarp valsts galvojumiem, garantijas un bezprocentu atlikto nodokļu maksājumiem. LPUF aicina arī turpināt sniegt atbalstu uzņēmumiem energoresursu izmaksu samazināšanai un izstrādāt atbalsta mehānismu uzņēmumiem pieaugošo gāzes cenu kompensēšanai 2022. un...

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā. Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām: 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu; 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu; ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām. Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras...

Tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta, norāda Valsts ieņēmumu dienests. Piemērs Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz koncerta, kas notiks Krievijā, organizēšanas pakalpojumu. Pakalpojums tiek sniegts Krievijas uzņēmumam (t.i., personai, kas veic saimniecisko darbību). Tā kā pakalpojums tiek sniegts personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pasākuma norises vieta, t.i., Krievija. Pirms pakalpojuma sniegšanas Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam nepieciešams noskaidrot, vai tam nav nepieciešams Krievijā reģistrēties kā nodokļa maksātājam. Ja Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs nav reģistrējies Krievijā kā PVN maksātājs, tas šo darījumu uzrāda PVN deklarācijas 48.2rindā kā citās valstīs veiktu darījumu. Tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu...

Piemērojot pievienotās vērtības nodokli, pakalpojuma vietas sniegšanas noteikšanā ir svarīgi izvērtēt, vai persona, kurai tiek sniegts pakalpojums, veic vai neveic saimniecisko darbību, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips Ja pakalpojumu sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir: pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;reģistrēties Latvijā likuma 140.3pantā minētā savienības režīma izmantošanai un aprēķināto citu ES dalībvalstu PVN deklarēt un samaksāt, izmantojot savienības režīma deklarāciju (turpmāk – OSS deklarācija). 7.piemērs Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz elektroniski sniegtus pakalpojumus Lietuvas fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību. Šo sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā pārsniedz 10 000 euro. Pakalpojuma sniegšanas vieta ir Lietuva, jo pakalpojuma saņēmējs ir Lietuvas fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību. Tādējādi Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam ir izvēles iespēja: vai nu reģistrēties kā PVN maksātājam Lietuvā, vai arī reģistrēties Latvijā savienības režīma izmantošanai un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādejādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likum izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023.gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12.panta pirmās...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā (VSA) attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. Jāatzīmē, ka patlaban jau tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto personu saskārušies ar pienākumu iemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) iztrūkstošo starpību, tādējādi nodrošinot vismaz minimālās garantijas sociālajiem pabalstiem nākotnē. Par 2021. gada III ceturkšņa minimālo iemaksu analīzi sk. Bilanci Nr. 3 (483, 2022. g., 25.–27. lpp.) Pirms minētās VSA likuma normas ieviešanas pandēmijas sākumā fiziskās personas saskārās ar problēmām valsts atbalsta piešķiršanā, jo izrādījās, ka pabalsti bija atkarīgi no nodokļu summas un maksāšanas fakta. Iespējams, turpmāk mēs vairs nepiedzīvosim force majeure un nebūs jāsaskaras ar pabalstiem, tomēr nav garantijas, ka nesaslimsim, nepretendēsim uz bezdarbnieka vai maternitātes pabalstu, kā arī sasniegsim pensijas vecumu. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir...