NODOKĻI

Saeima ceturtdien, 27.janvārī, pieņēma likumu, kas noteic terminētus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem laikā, kad krasi pieaugušas energoresursu izmaksas. Lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas par patērēto elektrību, likums paredz visiem galalietotājiem segt maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un maksu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Valsts patērētājiem atbalstu sniegs pilnā apmērā par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, un jau nākamajos elektrības rēķinos patērētājiem nebūs iekļauta maksa par OIK un sistēmas pakalpojumiem – elektroenerģijas sadali un pārvadi. Likums paredz arī atbalstu tām mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu mājās, kurām patlaban ir būtisks centralizētās siltumapgādes izmaksu pieaugums. Noteikts, ka tajās pašvaldībās, kur tarifs pieaudzis virs 68 eiro par vienu megavatstundu, valsts segs starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam. Atbalstu īstenos, finansējumu novirzot centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un iedzīvotāji no uzņēmuma, kas nodrošina siltumu, turpmāk saņems samazinātu rēķinu. Tāpat atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs septiņiem kubikmetriem. Likums noteic, ka...

Lai novērstu vides piesārņošanu un taupītu resursus šā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka tas nozīmē arī īpašu kārtību, kādā visiem depozīta sistēmas dalībniekiem turpmāk būs jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un jāuzskaita darījumi. Jaunā depozīta iepakojumu sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem – tirdzniecības vietām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, degvielas uzpildes stacijām, kinoteātriem un citiem. Kas ir depozīta sistēma? Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana. Kas ir depozīta maksa? Depozīta maksa ir maksa par iepakojuma vienību 0,10 eiro, kas pielīdzināma drošības naudai. Minētā summa (0,10 eiro) par iepakojuma vienību jāpiemēro visiem tirgotājiem, kuri tirgo dzērienu iepakojumā, kas piedalās depozīta sistēmā. Savukārt pienākums pieņemt izlietoto depozīta iepakojumu no galalietotāja ir...

Saeima 20. janvāra sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas...

Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi un pirms tam izteiktās dažādas negatīvās prognozes gan saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, gan VID lēmumu publiskošanu un citiem procesiem neesot piepildījušās. "Pagājušais gads Valsts ieņēmumu dienestā un tiem, kas saņem algu, pensiju no valsts budžeta, ir bijis ļoti labs. Visi ieņēmumi galvenajās nodokļu jomās ir bijuši lielāki nekā cerēts," uzstāšanās sākumā uzsvēra VID vadītāja. Kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis 2021. gadā pārsniedzis 2020. gadu par 4,1%, bet īpaši naski pildījušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 7,3% vairāk) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (par 7,1% vairāk) apcirkņi. Līdzīgs kāpums bijis arī uzņēmumu ienākuma nodoklim (6,5%), taču mazliet samazinājies akcīzes nodokļa apjoms (99% no iepriekšējā gada ienākumiem), kas galvenokārt esot skaidrojams ar mazākiem nodokļa ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības. Pagājušā gadā arī ievērojami...

No 17. līdz 18. janvārim Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiek Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar ekonomisko pielāgošanos un noturību, vērtējot situāciju eirozonā salīdzinājumā ar starptautisko vidi. Paredzēta diskusija par uzņēmumu neaizsargātību un strukturālajām norisēm pēc Covid-19. Sanāksmes dalībnieki izskatīs arī 2022. gada eirozonas rekomendācijas un eirozonas aspektus Ekonomikas pārvaldības apskatā. Eirogrupas sanāksmes paplašinātajā formātā plānots pārrunāt ziņojumu par decembra Eirosamitu, kā arī aktualitātes saistībā ar Banku savienību. ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Jautājumu plānots noteikt par vienu no prioritātēm Francijas prezidentūras ES laikā. Ar Direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē. Pagājušā gada 8. oktobrī OECD Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja...

2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem") paredz atteikties no paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis grozījums tika nosaukts par "administratīvā sloga mazināšanu", kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, tiek saglabāta iepriekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi nomainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrūtina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot "laipni piedāvāt" paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi...

Valsts ieņēmumu dienests, ka 2022.gada 11.janvārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.8 “Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumos Nr.819 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām"” (turpmāk – Noteikumi), kas 2022.gada 13.janvārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.9 (2022/9.7) un stājas spēkā 2022.gada 14.janvārī. Noteikumi precizē to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām, izslēdzot no saraksta Angiljas teritoriju, Barbadosu un Seišelu Salu Republiku. Ar 2022.gada 14.janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu Republika.

Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2022. gadā lielākajai daļai īpašumu saglabājas 2021. gada līmenī, tas konstatēts, Valsts zemes dienestam (VZD) pārrēķinot visu īpašumu vērtības. Jaunās, pārrēķinātās kadastrālās vērtības stājušās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Īpašumu kadastrālās vērtības saglabājušās pagājušā gada līmenī galvenokārt tāpēc, ka Saeima 2021. gadā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, “iesaldējot” kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam. Tas nozīmē, ka arī 2022. gadā kadastrālo vērtību aprēķinam tiek izmantota kadastrālo vērtību bāze, kas izstrādāta balstoties uz 2012. – 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka jau kopš minētā Saeimas lēmuma pieņemšanas, VZD kopā ar sadarbības partneriem – nozaru un pašvaldību sabiedriskajām organizācijām – intensīvi strādā, lai izveidotu labāko iespējamo jauno kadastrālo vērtību noteikšanas modeli no 2025.gada. VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021. gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu....

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu: līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim utt.), vaiVSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam; Atgādinām, ka no 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem. No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

Finanšu ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas nodokļu likmēs no 2022. gada un salīdzinājumā ar 2020. un 2021. gadu. 2020 2021 2022 Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā: 35,09% 34,09% 34,09% darba devēja likme, 24,09% 23,59% 23,59% darba ņēmēja likme 11% 10,5% 10,5% VSAOI maksimālais apmērs, eiro gadā 62 800 62 800 78 100 Solidaritātes nodokļa likme 25,5% 25% 25% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) likmes ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā 20% 20% 20% ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (līdz 62 800 eiro 2020. un 2021.gadā) 23% 23% 23% ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (līdz 62 800eiro 2020. un 2021.gadā) 31,4% 31% 31% Ar IIN neapliekamais minimums (NM) Maksimālais NM, eiro mēnesī 300 300 350 (no 01.01.2022) 500 (no 01.07.2022) ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, eiro mēnesī 500 500 500 ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, eiro mēnesī 1...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par decembrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Likums papildināts ar jaunu 4.2 pantu, nosakot, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kura ir tā pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, VID administrētos nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu. Likums papildināts ar 7.1 pantu, kurā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021....

No 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.jūnijam ir piemērojams ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 22.decembra Lēmumu (ES) Nr.2021/2313, par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz 2021. gada 31.decembrim. Eiropas Komisijai, apspriežoties ar dalībvalstīm, vai ir nepieciešams pagarināt atbrīvojuma no nodokļiem piemērošanas termiņu precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, pēc Austrijas, Beļģijas, Grieķijas, Horvātijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas, Īrijas,...

Vairākas izmaiņas no 2022. gada stāsies spēkā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, informē Finanšu ministrija. Ar 2022. gada 1. janvāri no aplikšanas ar IIN atbrīvo: papildus darba devēja segtajiem ēdināšanas izdevumiem darba devēja segtos ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) esošā limita ietvaros; 2022. gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro; ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā. Ja nekustamo īpašumu veido tikai zeme, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā vai, ja šāda vērtējuma nav, - līdzšinējā kārtībā (proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes...