NODOKĻI

Lai sniegtu palīdzību galvaspilsētas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem Covid-19 un enerģētiskās krīzes laikā, ceturtdien, 24. februārī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma šā gada pirmo divu ceturkšņu NĪN samaksas termiņus pārcelt par trim mēnešiem. Galīgais lēmums par nodokļa samaksas termiņa pārcelšanu vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Plānots NĪN pirmā ceturkšņa samaksas termiņu pārcelt no 31. marta uz 1. jūliju, bet otrā ceturkšņa samaksas termiņu – no 16. maija uz 15. augustu. Enerģētiskā krīze pasaulē un Latvijā kopā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ir radījusi būtisku apdraudējumu iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspējai. Minēto apstākļu dēļ arī 2022. gadā no nodokļu maksātājiem saņemti lūgumi pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus uz vēlāku laiku, tādēļ nolemts sniegt atbalstu, pārceļot nodokļa samaksas termiņu. Ar lēmumu noteiktais regulējums nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Tāpat tas sabalansēs iedzīvotāju iespējas nomaksāt nodokli...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 10. februārī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2022. gada 21. februārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 36A un stāsies spēkā 2022. gada 7. martā. Likumā lietotie termini Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā — konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) teritorija, kurai piemēro Līguma par Eiropas Savienību 52. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu, izņemot trešās teritorijas, kā arī Monako Firstistes un Apvienotās Karalistes Akrotiri (Akrotiri) un Dekelijas (Dhekelia) suverēnās bāzu teritorijas, kuras nodokļa piemērošanas nolūkā tiek uzskatītas par attiecīgi Francijas vai Kipras teritoriju, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Redakcionāli precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts, ņemot vērā, ka bez muitas noliktavām un akcīzes preču noliktavām preces var tikt...

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši - konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu. No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam). Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par 1. ceturksni līdz 17.janvārim, par 2. ceturksni līdz 17.aprīlim utt.) vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs). Tādā gadījumā pašnodarbinātajam nav jāmaksā papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajai algai. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) apmērs šogad nemainās, bet no jaunā gada visi...

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (pasūtītāju) un cilvēku, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību (uzņēmējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. Uzņēmējs (saimnieciskās darbības veicējs - fiziskā persona): saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Uzņēmējs no ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31% - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro 2021. gadā, bet 2022.gadā -78 100 eiro....

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir noteikti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi. Aprēķināto nodokli attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām un par nodokļa summu nepalielina ar UIN apliekamo ienākumu. Tas attiecas arī uz nodokli, kas aprēķināts par reprezentatīvu vieglo automobili UIN likuma izpratnē, jo nodokli neuzskata par ekspluatācijas izdevumiem. Atbilstoši UIN likumā noteiktajam, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumus (izņemot degvielas iegādes izdevumus) mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 60.4. apakšpunktu, izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus par uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022.gada 15.februārī stāsies spēkā izmaiņas Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes (MAN/PU) moduļos saistībā ar Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) un Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) elektronisku iesniegšanu muitā. Ir veiktas izmaiņas ETD un PUD datu elementos – mainīti to formāti, sadalījums, nosaukumi, pievienoti jauni datu elementi, izmaiņas ir arī meklēšanas formās un XSD shēmās. Izmaiņas MAN/PU funkcionalitātē skar gan programmisko saskarni, gan datu ievadi aplikācijā. VID vērš uzmanību, ka pārejas periods izmaiņu ieviešanai nav paredzēts. Tas nozīmē, ka no 15.februāra failu vai ziņojumu neatbilstības gadījumā ETD un PUD iesniegt elektroniski EMDAS nebūs iespējams. Aktualizētā Programmiskās saskarnes lietotāja rokasgrāmata komersantu informācijas sistēmu sasaistei ar muitas informācijas sistēmu, kā arī jauninātās lietotāja rokasgrāmatas ir pieejamas VID mājaslapas sadaļā “Kā lietot EMDAS” https://www.vid.gov.lv/lv/ka-lietot-emdas. VID arī informē, ka tīmekļvietnes sadaļā “Tranzīts” ir publicēts informatīvais dokuments “Preču identifikācija un muitas plombu izmantošana” – “Skaidrojumu par tranzīta procedūras piemērošanu...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikušas virkne dažādu niansētu izmaiņu. Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, un, ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets, utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus par to, kā uzņēmēji piemēro šo atvieglojumu, līdz ar to darba devējiem jau par 2021. gadu (kā arī par 2022. gadu) būs jāsniedz ziņas VID par šīm darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Līdz šim uzņēmēju viedoklis par šo normu esot skaidrots aptaujās, kur darba devēji pauduši vēlmi, lai atbrīvojums būtu piemērojams kompensācijām līdz 60 eiro mēnesī bez ierobežojumiem. “Finanšu ministrija...

Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi dažas izmaiņas — paredzēta kārtība, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, remigrējušiem diasporas locekļiem, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Mainīta arī kārtība, kādā saimnieciskās darbības veicēji D3 pielikumā norāda pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Profesionālā sportista ienākumi Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē1, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Tātad šādam ienākumam nepiemēro IIN progresīvo likmi. Lai norādītu nodokli no šāda ienākuma, deklarācija D papildināta ar jaunu 18.1 rindu "Nodoklis no profesionāla sportista algotā darba ienākuma". Ja profesionāls sportists gada laikā bez algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir saņēmis vēl kādus citus...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, skaidrojot, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: • sociālās apdrošināšanas maksājumus; • darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas...

Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Līdzīgi kā 2020. un 2021.gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022.gada beigām. Patlaban nekustamā īpašuma nodoklis vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Esiet sveicināti ķīniešu Jaunajā gadā! Šis trešais "jaunais" gads iestājās pirmajā februārī! Arī mūsu mājās — Lietišķās informācijas dienestā — bija svētki! Kārtējā ikgadējā konference, kuru veltījām likumdošanas aktualitātēm. Kāpēc janvārī? Tāpēc, ka grozījumi un precizējumi bira kā no pārpilnības raga gandrīz katru dienu. Nav pārliecības, ka likumprojekta norma stāsies spēkā noteiktajā redakcijā, kamēr tā nav pieņemta pēdējā lasījumā un publicēta. Piemēram, tieši 24. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 827 par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šaubos, vai kāds Ziemassvētkos iedziļinājās tajos! Cik reižu mums tika solīts, ka grozījumi tiks pieņemti retāk un paziņoti laikus… Likumprojekts Valsts sociālās apdrošināšanas likumā par to, ka ārkārtas situācijas periodā netiks aprēķinātas minimālās sociālās iemaksas, pēdējā brīdī pārvietojās citā likumā — Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā! Turklāt MK noteikumi Nr. 662 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību tika pieņemti vien 11. janvārī. Protams, vēl ir laiks līdz deklarācijas iesniegšanas brīdim, bet tajā...