NODOKĻI

Sākoties jaunajam mācību gadam un arī dažādām interešu nodarbībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas gada laikā tiek samaksāta par bērnu (līdz 18 gadu vecumam) interešu izglītību. Visu 2021. gadu vēl var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējiem trim gadiem, pievienojot tai attiecīgajā gadā veiktos maksājumus par izglītību (tajā skaitā, bērnu interešu izglītību), ārstniecību un citiem attaisnotajiem izdevumiem. VID aicina vecākus vai citus ģimenes locekļus arī šogad, maksājot par bērnu interešu izglītību, uzkrāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā Ministru kabineta (MK) 2021. gada 10. augusta noteikumi Nr. 540 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību Grozījumi ir izstrādāti, lai precizētu terminus pārskatos saistībā ar jauno atbalsta veidu par paredzamajām algu izmaksām Latgales, Rēzeknes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kā arī lai varētu izsekot nodokļu atlaidēm, kas attiecas uz visiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību ieguldījumu projektiem. 1. pielikumā esošais pārskats sauksies “Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā”. Noteikumos ir ietverti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis uzziņu par situāciju, kurā uzņēmējs no vairākiem darījumu partneriem saņēmis telpas nomas avansa maksājumus kā drošības naudu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā (tas arī ticis norādīts uzņēmēja PVN deklarācijā, PVN 1 III pielikumā). Taču pēc tam drošības nauda tikusi atgriezta un PVN iemaksāts valsts budžetā. Uzņēmējs jautājis VID, vai tam ir tiesības koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar kredītrēķiniem, ar kuriem tika atgriezti avansa maksājumi un saņemt atpakaļ samaksāto PVN; kā atspoguļot šos darījumus PVN deklarācijā un kurā rindā uzrādīt šo summu? VID norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 84. panta otrajā daļā noteikts, ka nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43. panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120. panta otrajā daļā noteikts, ja atlīdzība saņemta...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetam vairāk nekā 844 000 EUR apmērā. 2021. gada augustā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica 20 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un personu dzīves vietās Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Madonā un Liepājā. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 9 000 eiro apmērā; tos kratīšanu laikā mēģināja noslēpt, iemetot atkritumu urnā. Kratīšanu laikā izņemtas arī darba laika uzskaites tabeles, “aplokšņu algu” saraksti, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada jūlijam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis visu darba algas apmēru un uzņēmumā reģistrētajiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algas daļu. Uzņēmums arī sniedzis nodokļu administrācijai nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām, tādējādi...

Šā gada nodokļu reforma autoriem, nodokļu maksātājiem, piedāvā visplašākās izvēles iespējas. Neraugoties uz vairākiem skaidrojošajiem rakstiem, diemžēl nav ņemts vērā, ka lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju nekad nav mācījušies grāmatvedību un ar to nav nodarbojušies. Sākumā — kāpēc jauninājumi tiek ieviesti un vai tas ir "labi vai slikti"? Viedokļi par to, ka autori ir sociāli neaizsargāta personu grupa, virmoja gaisā vairākus gadus. Likumu nosacījumi paredzēja autoriem par ienākumiem, kas gūti par autordarbiem, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet atstāja novārtā sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Būtiska īpatnība, kas saistīta ar autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli, ir nosacītu (iepriekš tie tika saukti ar autoru attaisnotajiem) izdevumu piemērošana pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Tātad viss noritēja likumīgi, arī autori lielākoties bija apmierināti, jo faktiski maksāja mazāku IIN un, attiecīgi, viņiem vairāk palika kabatā. Piemēram, ja autorlīgumā bija minēta summa 100 eiro, to vispirms samazināja par 25% (nosacīti izdevumi), atlikušajai daļai (75 eiro) piemēroja IIN 20% apmērā (IIN —...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kā uzņēmējam jārīkojas situācijā, ja tas aizmirsis laicīgi reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un pēc reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanas veicis darījumus - vai un kā par šiem darījumiem jāmaksā PVN, kādas atskaites jāiesniedz, vai iespējams atgūt PVN par iegādātajām precēm? Uzņēmēja atzinusi, ka nav bijusi informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57.panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim uzņēmēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laicīgi reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Pēc 10 000 eiro robežas pārsniegšanas vēl notikuši darījumi ar Igaunijas uzņēmumu, par preču iegādi uzņēmēja samaksājusi PVN 20% apmērā (kopumā vairāk nekā 800 eiro). Uzņēmēja jautā, kas viņai ir jādara, lai varētu...

No 1. septembra krietni lētāka kļūs komersantu ierakstīšana komercreģistrā, savukārt komersantu reorganizācijas reģistrācijas pakalpojums sadārdzināsies, paredz valdības 24. augustā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu". Ja līdz šim maksa par personālsabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu komercreģistrā bija 150 eiro, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās tā būs divas reizes mazāka - 75 eiro. Vēl lielāks maksas samazinājums paredzēts par akciju sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību ierakstīšanu komercreģistrā - no līdzšinējiem 350 eiro uz 85 eiro. Savukārt izmaksas par komersanta reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā vairākās pozīcijās paaugstinātas - piemēram, par reorganizācijas līguma (lēmuma) projekta vai tā grozījumu reģistrēšanu (pievienošanu lietai) pašreizējo 18 eiro vietā turpmāk būs jāmaksā 75 eiro. Nelielākas cenu izmaiņas paredzētas vēl citās cenrāža pozīcijās. Izmaiņas veiktas, lai regulējumu saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu "Pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādātām precēm pirms reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā", ņemot vērā šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka diemžēl nebija informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim Iesniedzēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laikus reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Iesniegumu PVN maksātāju reģistram iesniedzēja iesniedza šī gada 18. februārī. Minēto preču iegādes vērtību iesniedzēja ir pārsniegusi 2020. gada 22. septembrī. Ņemot vērā, ka kopējā preču iegāde kalendārajā gadā bija 13 179,43 eiro vērtībā, pēc 10 000 eiro robežas sasniegšanas laika posmā no 2020. gada 22. septembra...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Valdības sēdē 17. augustā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru". Noteikumi nosaka obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību; obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, arī turpmāk paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, ka personām, kuras kalendāra gadā ir vairākos sociāli apdrošinātas personas statusos (obligāti apdrošinātās personas statusā, brīvprātīgi apdrošinātās personas statusā), piemērot vienu iemaksu objekta maksimālo apmēru. Jaunajos noteikumos ir iekļautas normas, kas precīzi regulē obligātā iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķinu, t.i., aprēķina formulas un noapaļošana. Noteikumi paredz arī noteikt brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo apmēru - Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga mēnesī. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošana darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes" sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par PVN piemērošanu, izmantojot degvielas kartes. Vai reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam ir tiesības no degvielas tirgotāja saņemtajā PVN rēķinā norādīto un samaksāto PVN summu par iegādāto degvielu Latvijā, izmantojot degvielas karti, ko izdevis citas dalībvalsts komersants, atskaitīt PVN deklarācijā par taksācijas periodu kā priekšnodokli, ja no degvielas kartes izdevēja tiek saņemts pakalpojums? Reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam no degvielas tirgotāja saņemtajā PVN rēķinā norādīto PVN summu par iegādāto degvielu ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli, ja degviela tiks izmantota saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Vai reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam, uzpildot degvielu citās dalībvalstīs, izmantojot Latvijas reģistrēta PVN maksātāja izdotu degvielas karti, ir tiesības saņemtajos rēķinos norādītās PVN summas atskaitīt Latvijas PVN taksācijas perioda deklarācijā? Reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam nav tiesību citās dalībvalstīs samaksāto...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi par laika periodiem un termiņiem, kad tā aprēķinās un paziņos par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem jāpiemaksā. VSAA minimālās iemaksas divām nodokļu maksātāju grupām (izņemot tos, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām): darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas VSAA aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim). Savukārt par 2021. gada 4. ceturksni iemaksas tiks aprēķinātas līdz 2022. gada 20. martam; par 2022. gada 1. ceturksni - līdz 2022. gada 20. jūnijam, par 2022. gada 2. ceturksni - līdz 2022. gada 20. septembrim, par 2022. gada 3. ceturksni - līdz 2022. gada 20. decembrim, par 2022. gada 4. ceturksni - līdz 2023. gada 20. martam. Tāpat līdz 2022. gada...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...