NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 8. martā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 17), kas 2022. gada 21. martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 56 un stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 17 veikti: pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī,lai veiktu papildinājumus un precizējumus PVN atmaksu ceļotājiem veikšanas kārtībā; pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2020. gada 15. oktobrī un stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā,ar kuriem tika izslēgts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 Par grozījumiem saistībā ar jauno regulējumu e-komercijas jomā 2020.gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", saskaņā ar kuru no...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. martā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret vienu personu par būvniecības nozares uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu ievērojamā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona, būdama valdes loceklis uzņēmumā, kas nodarbojās būvniecību, laika posmā no 2018. gada jūnija līdz decembrim darbiniekiem izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu vairāk nekā 11 812 eiro apmērā, kā arī laika periodā no 2018.gada augusta līdz 2019.gada februārim izvairījās no uzņēmumu nodokļu nomaksas 229 157 eiro apmērā. Kriminālprocess 2022. gada martā nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma 2171.pantā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret vienu personu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts ieņēmumu dienests aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad tiek...

Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. 2022.gada 10.martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: 1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības darbībām,...

2022. gada 1. februārī Latvijā sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, lai novērstu vides piesārņošanu. Kā, strādājot jaunajā sistēmā, aprēķināt un deklarēt pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Kā atspoguļot informāciju uzņēmuma grāmatvedībā un kases čekos? Šos jautājumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā "Depozīta sistēma iepakojumam: nodokļi un grāmatvedība" skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola un VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Digitālās vides datu kontroles un zinātības daļas vadītāja Sanita Lukumiete. Neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likuma 39. pants nosaka vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā. Šī panta 3. daļas trešais punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu. E. Bisenieks: "Gribu uzsvērt vārdu "darījuma"...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. 2022. gada 10. martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam (likuma 8.1 pants). Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: 1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām,...

Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem. Tas palīdzēs cilvēkiem, kuri iegādājas preces internetveikalos vai e-komercijas platformās un saņem sūtījumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, noskaidrot, kāda būs kopējā summa, kas jāsamaksā par izvēlēto preci. Izvēloties kādu preci trešo valstu interneta veikalā, iedzīvotāji pirms pirkuma veikšanas ar nodokļu aprēķina kalkulatora palīdzību var uzzināt, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot šo pirkumu. Kalkulators pasta sūtījumu nodokļu aprēķināšanai ir pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Pasta sūtījumi”. “Ikdienā, sniedzot konsultācijas, mēs regulāri saņemam iedzīvotāju jautājumus par nodokļu aprēķināšanu pasta sūtījumiem. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no sūtījuma kopējās vērtības, no tā, kāda veida preces ir sūtījumā, un citām niansēm. Tāpēc esam izstrādājuši vienkārši lietojamu elektronisko rīku, kas ļaus katram patstāvīgi noskaidrot maksājamo nodokļu summu. Izmantojot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 3. martā ir pieņemti grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi izstrādāti, lai novērstu juridisko nenoteiktību un turpmāk neradītu pārpratumus elektroenerģijas nodokļa (turpmāk – nodokļa) maksātājiem, padarot skaidrāku regulējumu attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai. 1. Papildināts likuma 6. pants ar 5. punktu. Jaunā norma nosaka jaunu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu, proti, paredzot nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Ja tiks apturēts elektroenerģijas ražošanas process, lai, piemēram, veiktu ražošanas iekārtu tehnisko apkopi vai citas nepieciešamās darbības, elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums tiks piemērots tikai par to elektroenerģiju, kura tiks izmantota tieši elektroenerģijas ražošanas procesa palaišanai. 2. Precizēta likuma 7. panta piektā daļa, turpmāk skaidri nosakot izņēmumus, kādos gadījumos nodokļa maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli. Tātad nodokļa maksātājs...

No 14. līdz 15. martam norisināsies Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, Briselē, Beļģijā. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt eirozonas fiskālās politikas koordināciju 2023. gadam un Grieķijas 13. pastiprinātās uzraudzības ziņojumu. Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā plānots pārrunāt Banku savienības aktualitātes, kā arī gatavošanos decembra Eirosamitam. ECOFIN sanāksmē paredzēts pārrunāt direktīvu par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Ar direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās iepriekš. 2021. gada 8. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Ministri diskutēs par regulu, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Ar to ir ierosināts novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, samazinot...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID. Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses. Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam,...

Tiem, kuri ik pa laikam mēdz ziedot labdarības organizācijām, atgādinām, ka par ziedojumiem iespējams saņemt nodokļu atlaidi. No 1. marta ir iespējams iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, kurā attiecīgajās ailēs ir norādāma ziedotā summa. Šī ziņa var būt aktuāla arī tiem, kuri patlaban ziedo karadarbībā cietušajai Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Nodokļu atlaides gan attieksies uz 2022. gadu, bet deklarācija būs sniedzama 2023. gadā. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu: ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus; personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu; sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs; ziedojumu nedrīkst izlietot, lai...

Atgādinām, ka no 1. marta ikviens iedzīvotājs brīvprātīgi var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un daudziem gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti. Gada ienākumu deklarācija par 2021. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2022. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības...

Sakarā ar grozījumiem vairākos nodokļu likumos ("Par valsts sociālo apdrošināšanu", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likums, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums), kā arī ņemot vērā Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantu, ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 879 tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 827. Latvijas Vēstnesī šī informācija tika publicēta 23. decembrī. Un tā nav laba prakse! Neskatoties uz to, ka ilgus gadus grāmatvežiem tika solīta savlaicīga informācijas sniegšana, mēs to saņēmām pēdējā brīdī — burtiski pirms Ziemassvētkiem un Jaungada. Draugi, tā nav labi! Ar grozījumiem noteikumos Nr. 827 ir svītrotas vairākas normas, savukārt tie ir papildināti ar jaunām normām un daži punkti izteikti citādā (aktualizētā) redakcijā. Lielākā grozījumu daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Darba devēja ziņojums nav jāsniedz par autoriem No 2022. gada 1. janvāra ir svītrots 1.5. apakšpunkts, kas noteica autoratlīdzības izmaksātāja pienākumu sniegt VID ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas...

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli. Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā...