NODOKĻI

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID. Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses. Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam,...

Tiem, kuri ik pa laikam mēdz ziedot labdarības organizācijām, atgādinām, ka par ziedojumiem iespējams saņemt nodokļu atlaidi. No 1. marta ir iespējams iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, kurā attiecīgajās ailēs ir norādāma ziedotā summa. Šī ziņa var būt aktuāla arī tiem, kuri patlaban ziedo karadarbībā cietušajai Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Nodokļu atlaides gan attieksies uz 2022. gadu, bet deklarācija būs sniedzama 2023. gadā. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu: ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus; personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu; sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs; ziedojumu nedrīkst izlietot, lai...

Atgādinām, ka no 1. marta ikviens iedzīvotājs brīvprātīgi var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un daudziem gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti. Gada ienākumu deklarācija par 2021. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2022. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības...

Sakarā ar grozījumiem vairākos nodokļu likumos ("Par valsts sociālo apdrošināšanu", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likums, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums), kā arī ņemot vērā Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantu, ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 879 tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 827. Latvijas Vēstnesī šī informācija tika publicēta 23. decembrī. Un tā nav laba prakse! Neskatoties uz to, ka ilgus gadus grāmatvežiem tika solīta savlaicīga informācijas sniegšana, mēs to saņēmām pēdējā brīdī — burtiski pirms Ziemassvētkiem un Jaungada. Draugi, tā nav labi! Ar grozījumiem noteikumos Nr. 827 ir svītrotas vairākas normas, savukārt tie ir papildināti ar jaunām normām un daži punkti izteikti citādā (aktualizētā) redakcijā. Lielākā grozījumu daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Darba devēja ziņojums nav jāsniedz par autoriem No 2022. gada 1. janvāra ir svītrots 1.5. apakšpunkts, kas noteica autoratlīdzības izmaksātāja pienākumu sniegt VID ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas...

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli. Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā...

Lai sniegtu palīdzību galvaspilsētas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem Covid-19 un enerģētiskās krīzes laikā, ceturtdien, 24. februārī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma šā gada pirmo divu ceturkšņu NĪN samaksas termiņus pārcelt par trim mēnešiem. Galīgais lēmums par nodokļa samaksas termiņa pārcelšanu vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Plānots NĪN pirmā ceturkšņa samaksas termiņu pārcelt no 31. marta uz 1. jūliju, bet otrā ceturkšņa samaksas termiņu – no 16. maija uz 15. augustu. Enerģētiskā krīze pasaulē un Latvijā kopā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ir radījusi būtisku apdraudējumu iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspējai. Minēto apstākļu dēļ arī 2022. gadā no nodokļu maksātājiem saņemti lūgumi pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus uz vēlāku laiku, tādēļ nolemts sniegt atbalstu, pārceļot nodokļa samaksas termiņu. Ar lēmumu noteiktais regulējums nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Tāpat tas sabalansēs iedzīvotāju iespējas nomaksāt nodokli...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 10. februārī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2022. gada 21. februārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 36A un stāsies spēkā 2022. gada 7. martā. Likumā lietotie termini Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā — konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) teritorija, kurai piemēro Līguma par Eiropas Savienību 52. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu, izņemot trešās teritorijas, kā arī Monako Firstistes un Apvienotās Karalistes Akrotiri (Akrotiri) un Dekelijas (Dhekelia) suverēnās bāzu teritorijas, kuras nodokļa piemērošanas nolūkā tiek uzskatītas par attiecīgi Francijas vai Kipras teritoriju, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Redakcionāli precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts, ņemot vērā, ka bez muitas noliktavām un akcīzes preču noliktavām preces var tikt...

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši - konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu. No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam). Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par 1. ceturksni līdz 17.janvārim, par 2. ceturksni līdz 17.aprīlim utt.) vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs). Tādā gadījumā pašnodarbinātajam nav jāmaksā papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajai algai. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) apmērs šogad nemainās, bet no jaunā gada visi...

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (pasūtītāju) un cilvēku, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību (uzņēmējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. Uzņēmējs (saimnieciskās darbības veicējs - fiziskā persona): saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Uzņēmējs no ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31% - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro 2021. gadā, bet 2022.gadā -78 100 eiro....

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir noteikti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi. Aprēķināto nodokli attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām un par nodokļa summu nepalielina ar UIN apliekamo ienākumu. Tas attiecas arī uz nodokli, kas aprēķināts par reprezentatīvu vieglo automobili UIN likuma izpratnē, jo nodokli neuzskata par ekspluatācijas izdevumiem. Atbilstoši UIN likumā noteiktajam, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumus (izņemot degvielas iegādes izdevumus) mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 60.4. apakšpunktu, izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus par uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to...