NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada 25.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kas 2021.gada 1.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.232 (2021/232.1) un stājas spēkā 2021.gada 2.decembrī. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums ir papildināts ar jaunu 7.1pantu, kurā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022.gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmo daļu. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmajai daļai nodokļa bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu pašu kapitāla apjomu. To piemēro attiecībā uz parādu saistībām, kuras saņemtas no citām personām, izņemot finanšu iestādēm, kredītiestādēm – Latvijas, ES dalībvalstu, trešo valstu, ar kurām spēkā nodokļu konvencijas, rezidentiem u.c. Tādējādi nodokļa maksātāji, kuriem ir aizņēmumi, kuri saņemti no juridiskām vai fiziskām personām un par kuriem aprēķinātajiem procentu maksājumiem ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tiem nodokļu maksātājiem, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimniecisko darbību, kas ir pamatdarbības veids (pamatdarbība pilnībā aizliegta, nevis ierobežota), ir iespēja savus nodokļu maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt to samaksu uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šī iespēja attiecas tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kuriem atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumam Nr.720 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” no 2021. gada 11. oktobra aizliegts veikt saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Šie nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Šim...

Otrdien, 30. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas. Tie paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tāpat likumprojektā noteikts, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Par periodu no šā gada 1. jūlija līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Kārtību un termiņus, kādā darba devējs iesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem, kas atrodas...

Uzņēmējdarbībā gadās dažādas situācijas, taču ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurš vēlas izvairīties no problēmām ar valsti, tostarp saistībā ar nodokļu samaksas jautājumiem. Bieži dzirdētas bailes no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārbaudēm un auditiem, taču jebkuru stresu un uztraukumu šajā jomā ir iespējams novērst tad, ja laikus tiek atrasts pareizais instruments, kas palīdzēs identificēt problēmas un rast risinājumus. Šī iemesla dēļ no uzņēmēju un grāmatvežu puses ir pieprasījums pēc neatkarīgām nodokļu pārbaudēm, kuras veic nevis bargi VID inspektori, bet draudzīgi profesionālie nodokļu konsultanti. Viens no šādu neatkarīgu pārbaužu veidiem ir nodokļu risku diagnostika. Nodokļu risku diagnostika ir ērts un pieejams rīks, kā ietvaros ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim tiek piedāvāts atklāt nodokļu riskus un sniegt padomus, kā no tiem izvairīties. Nodokļu diagnostiku var veikt jebkurā no turpmāk minētajām situācijām. Nodokļu risku diagnostiku bieži vien veic pirms gada pārskata revīzijas vai revīzijas ietvaros. Ikgadēju revīziju var salīdzināt ar automašīnas drošības spilveniem: tad, kad auto avarē,...

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi...

Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes laikā steidzamajā otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kas ir to pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ. Šie nodokļu maksātāji būs tiesīgi lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, VID administrētos nodokļu maksājumus: kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesi pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. VID gan pieņems lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības (ES) iekšējo...

Tuvojas Ziemassvētku iepirkšanās sezonas sākums, kad daudzi pārdevēji visā pasaulē piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). No šī gada 1. jūlija PVN ir jāmaksā no pilnas sūtījuma vērtības. IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir ES reģistrējies īpašā importa režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par PVN pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150...

Saeima 23. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam", kā arī likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Likumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam un paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Budžeta paketē ietilpst arī grozījumi 12 likumos, kas lielākoties arī stāsies spēkā no nākamā gada sākuma. 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,6 miljardu eiro, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gadā. No budžeta paketē ietilpstošajiem nodokļu likumu grozījumiem minami sekojoši: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Būtiskākās izmaiņas nodokļu jomā, ko ievieš minētie grozījumi: no 2022. gada grāmatām, preses izdevumiem...

Valdība 23. novembrī akceptēja Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas vēl jāizskata un steidzamības kārtā jāpieņem Saeimai. Likumprojektā paredzēts, ka darba devējam nebūs jāveic minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas. Likumprojekts arī paredz neaprēķināt minimālo obligāto iemaksu objektu, un attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju. Tā kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, tad minimālo obligāto iemaksu objektu neaprēķinās un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021. gada oktobri, novembri, decembri un 2022. gada janvāri. Novembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības likumā, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst...

Saeima 16.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. 2022. gadā palielinās maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteiktas arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem. Grozījumi likumā “Par...

Grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem no nākamā gada piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā. To paredz Saeimā 15. novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. PVN samazināto likmi piemēros grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba formā un visos elektroniska izdevuma formātos - datu nesējos, lejupielādējot un tiešsaistes režīmā. Tāpat samazināto likmi piemēros abonentmaksām. Tādējādi mazāka nodokļa likme nekā līdz šim būs e-grāmatām, periodikas e-izdevumiem, ziņu portāliem un to publikācijām. Samazinātā 5% likme tiks attiecināta uz grāmatām, tostarp mācību literatūru, brošūrām, bukletiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm vai nošu rokrakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām un preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei. Līdz šim šādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm bija noteikta PVN samazinātā...

Finanšu ministrijā 12. novembrī notika septītā – noslēdzošā – darba grupas sēde par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sanāksmes dalībniekiem tika prezentēts apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Dalībnieki augsti novērtēja Valsts prezidenta iniciatīvu organizēt šo darba grupu. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai”, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas) un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas...

Piektdien, 5. novembrī, Finanšu ministrijas darba grupas sēdē par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai tika uzklausīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotā informācija par 2021. gada trešā ceturkšņa fizisko personu ienākumu izvērtējumu un VSAOI analīzi, kā arī diskutēts par iepriekš izplatītās anketas rezultātiem. Lai darba grupas ietvaros identificētu problēmsituācijas un konstatētu iespējamos padziļināta darba virzienus, bija sagatavota aptaujas anketa par iesaistīto personu viedokli saistībā ar nepilnu slodzi un minimālajām VSAOI. Tā tika izplatīta ar darba grupas locekļu starpniecību organizāciju biedriem uzņēmumiem un organizācijām, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem. Ņemot vērā aktuālās situācijas analīzi dažādos griezumos un aptaujas rezultātus, tiks sagatavoti kopīgi secinājumi par regulējuma pilnveidošanu. Analizējot VID datus, secināts, ka nozīmīga daļa no personām, par kurām netiks samaksātas minimālās VSAOI, jau pašlaik ir noteiktas likumā noteikto atbrīvoto kategoriju lokā. Jānorāda arī, ka analizētajā periodā ievērojama daļa atlikušo personu, par kurām ceturksnī nav samaksātas minimālās VSAOI, ir personas, kas...

Eiropas Savienības Tiesa pieņēmusi lēmumu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu veikšanu, kas paredz, ka nodokļu administrācijai, kas pieņem lēmumu par PVN atmaksu komersantam, nosakot atmaksājamās summas lielumu, primāri jāvadās pēc uzņēmuma iesniegtajos rēķinos, nevis PVN atmaksas pieteikumos norādītajām summām, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Tiesas precedents radies pēc Beļģijas uzņēmuma "CHEP Equipment Pooling" prasības pret Ungārijas ieņēmumu dienestu. CHEP Ungārijā iegādājās paletes, ko pēc tam iznomāja savām meitassabiedrībām dažādās dalībvalstīs. Par palešu iegādi CHEP kā Beļģijas PVN maksātāja iesniedza Ungārijas nodokļu iestādei PVN atmaksas pieteikumu. Ungārijas nodokļu administrācija apstiprināja PVN atmaksu daļēji, rīkojoties pēc principa atmaksāt mazāko iespējamo summu - ja rēķinā PVN summa bija mazāka par pieteikumā norādīto, tad atmaksāja tikai rēķinā norādīto apmēru; ja rēķinā norādītais PVN bija lielāks par pieteikumā norādīto – atmaksāja tikai pieteikumā norādīto summu. Tiesa skatīja strīdu par otro situāciju – kur uzņēmums būtu tiesīgs atgūt lielāku summu, nekā norādīts pieteikumā. ES Tiesa norādīja,...

Otrdien, 2. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti, ievērojot finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam apstiprinātos atbalsta risinājumus. Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi paredz ieviest risinājumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai, atjaunot atbalstu subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, kā arī ietvert normu, kas ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem par pārskata gadu, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemērot nacionāli noteikto nodokļu pretizvairīšanās normu. Likumprojekts paredz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Tas ir komercdarbības atbalsts nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbība ir pilnībā aizliegta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, dodot tiem iespēju pagarināt nodokļu maksājumu samaksu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Svarīgi uzsvērt, ka regulējumu varēs piemērot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par minētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, kā arī pieņems lēmumu par šāda pagarinājuma piešķiršanas termiņu. Tāpat...