NODOKĻI

Ja darba ņēmējs vēlas, lai viņa pamatdarba ienākumiem tiktu piemēroti papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, viņam šie atvieglojumi jānorāda elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā. Personai var piemēro šādus nodokļa atvieglojumus: atvieglojumu par apgādībā esošu personu; papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā. Papildu atvieglojumu piemēro personai, kurai elektroniskajā nodokļu grāmatiņā iekļauta informācija par piešķirtajiem atvieglojumiem un kura ir izvēlējusies rādīt šo informāciju darba devējam (ienākuma gūšanas vietai), veicot nepieciešamo atzīmi. Ja tas netiek darīts, darba devējs par piemērojamām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau devīto gadu veic nodokļu plaisas jeb nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēra novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums liecina, ka PVN plaisa turpina samazināties, un pēdējie divi gadi – 2020. un 2021. gads – uzrāda pozitīvo tendenci. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2020. gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021. gadā – 4,9% (162 milj. eiro). Salīdzinot ar 2020. gadu, PVN plaisas apmērs 2021. gadā samazinājies par 1,9 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē samazinājums ir 31 miljons eiro). Līdzīgs PVN plaisas apmēra samazinājums bija arī 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, proti, par 1,8 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē tas bija divreiz lielāks – 61 miljons eiro). Šāds radītājs vērtējams kā labs, gan ņemot vērā gan PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan Latvijā iepriekšējos gados. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par neapliekamo minimumu remigrantu ārvalstu pensijai, norādot, ka ar remigrāciju tiek saprasts diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citu tautību pārstāvji, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. To noteic Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību, t.i., vispārīgā situācijā ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu. Īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību ārvalsts pensijai piemēro, ja remigrējušais diasporas loceklis: pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents; ir pieteicies VID, informējot par...

No šī gada 1.augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar 2022. gada 16. jūnija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” (spēkā no 1. augusta), lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No šī gada augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

Vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 397 "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 820 "Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību"", ir jaunā redakcijā publicēta elektroenerģijas nodokļa deklarācija (tās paraugs noteikumu pielikumā). Kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, jaunā elektroenerģijas nodokļa deklarācijas versija paredzēta taksācijas periodiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Deklarācija papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja kategoriju “Cits” un ar divām jaunām rindām, kā arī veiktas izmaiņas deklarācijas rindu aprēķinu formulās un rindu numerācijā. Deklarācijā ietvertās jaunās rindas noteiks: elektroenerģijas daudzumu, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai; elektroenerģijas daudzumu, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Atgādinām, ka Saeimā 2022. gada 3. martā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā arī stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tie paredz, ka nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 265 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Grozījumi veikti, lai saskaņotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektajā, septītajā un devītajā daļā attiecībā uz šajās normās ietvertajiem elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem iekšzemē piemērojama PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā un kuri saņemti no citas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja, un 50. panta tvērumā attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kuriem PVN 0% likme piemērojama tieši. Tādejādi, vērtību pakalpojumam, kurš saņemts no citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja un kuram iekšzemē piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā, norāda PVN deklarācijas 51.1 rindā un no...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. 1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu. Ar 2022.gada 21.aprīli ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās...

2022.gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz iespēju piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi 50 % apmērā visām alkoholisko dzērienu grupām. Atvieglojumu varēs saņemt tādi Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri būs saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu patstāvīga sīkražotāja sertifikātu un kuru saražoto alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz Latvijā noteikto ražošanas apjoma limitu. Kā arī samazināto likmi varēs piemērot jebkurš komersants gadījumā, ja alkoholiskie dzērieni tiks ievesti no citas Eiropas Savienības dalībvalsts patstāvīgās mazās darītavas, un ja ievedējs to spēs apliecināt ar sertifikātu vai pašsertifikāciju, ja šajā dalībvalstī pašsertifikācija ir atļauta. Kā saņemt sertifikātu? Lai ar 2022. gada 1. jūliju varētu piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem, starpproduktiem vai pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, Valsts ieņēmumu dienestā jāsaņem sertifikāts alkoholisko dzērienu patstāvīgajiem sīkražotājiem. Sertifikāta saņemšana – sākot ar 2022.gada 1.jūliju, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāti, jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums: Dokumenti – No veidlapas: Dokumentu grupa: “Akcīzes preču licenču...

Nodokļa maksātājs var ziedot mantu vai finanšu līdzekļus un par veikto ziedojumu piemērot nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma 12.pantu, bet par ziedotu pakalpojumu nodokļa atvieglojumu nepiemēro, informē Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ziedojumu saņēmēji Nodokļa atvieglojumu ziedotājiem var piemērot nodokļa maksātājs, kurš ir ziedojis: sabiedriskā labuma organizācijai, kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājas lapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam— atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja...

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā varēs veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Likuma grozījumos nav atcelts nosacījums par nokavējuma naudas aprēķināšanu. Likuma grozījumi arī paplašina maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu tiesības atvērt saimnieciskās darbības kontus. Līdz šim likums noteica, ka to var darīt tikai kredītiestādes, taču interesi par šādu kontu atvēršanu esot izrādījis arī licencētā maksājumu iestāde VAS "Latvijas pasts". Nosacījumi nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam Atgādinām, ka līdz šim likums noteica, ka kavētos maksājumus varēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. augustā. Atkārtoti termiņa pagarinājumu kavēto nodokļu nomaksai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) varēs lūgt par tiem kavētajiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš iepriekš jau ir bijis pagarināts, paredz grozījumi. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums un citi dokumenti, kas apliecina tā atbilstību likumā minētajiem nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbība ir sava nekustamā īpašuma apsaimniekošana un iznomāšana. Iesniedzējs ir reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un veic tikai ar PVN apliekamus darījumus. Iesniedzējs nodarbina trīs darbiniekus, kuri tieši saistīti ar tā pamatdarbības nodrošināšanu. Iesniedzējs iegādājās kafijas aparātu no SIA “K” (iegādes vērtība 1199,00 EUR, t.sk. PVN 208,09 EUR). Kafijas aparāts ir iegādāts, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā darba vietā jābūt atpūtas telpai vai vismaz atpūtas vietai kādā telpā, kur darbiniekiem pārtraukumos atpūsties. Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumu, vai tas var atskaitīt PVN kā priekšnodokli 100% apmērā no iegādātā kafijas aparāta vērtības, jo iesniedzējs uzskata, ka šie izdevumi ir saistīti ar tā administratīvās darbības nodrošināšanu, proti, kafijas automāta esamība atbilst mūsdienu izpratnei par darbinieku darba apstākļu nodrošināšanu. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā un papildu ziņas sniegto faktu aprakstu, paskaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no dividendēm, procentiem, vērtspapīriem un citiem ieguldījumiem. Tas ar skaidrojumiem un piemēriem palīdzēs IIN 20% nodokļa likmes piemērošanā šādiem Latvijas rezidenta gūto ienākumu veidiem: dividendēm, dividendēm pielīdzināmam ienākumam; procentu ienākumam un tam pielīdzināmam ienākumam, arī ar procentu ienākumu saistītam ienākumam; ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas; ienākumam no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu; ienākumam no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam); ienākumam no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojuma); ienākumam no ieguldījumu konta. Dividendes ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Taču regulējums tiek piemērots arī nosacītajām dividendēm — peļņas daļai (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļai, tai skaitā tai...

Ministru kabinets (MK) 14. jūnijā izskatīja grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Ņemot vērā šā brīža situāciju, kad Krievija ir izraisījusi karu un iebrukusi Ukrainā, steidzami ir nepieciešams mainīt kārtību attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu savam patēriņam un, atgriežoties Latvijā, par šīm precēm piemērotu nodokļu atbrīvojumu. Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos, ir paredzēts palielināt laika periodu no septiņām dienām uz 30 dienām, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem. Tā kā šāds ierobežojums, ņemot vērā aktuālo situāciju, ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, likumprojektu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā. Likumprojektā tiek paredzēts deleģējums MK noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā. Tāpat MK...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā jāveic nokavēto nodokļu maksājumu samaksa. Patlaban šos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt var uz laiku līdz trim gadiem. Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā. Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori. Lai likuma grozījumu stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.