NODOKĻI

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka nodokļu maksātājs, izņemot fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Ja iesniegums ir iesniegts, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu “paraksts”. Noteiktas izmaiņas deklarāciju iesniegšanas kārtībā, pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē. Nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Abas minētās normas piemērojamas ar 2022. gada 1. janvāri. Nodokļu administrācijas ierēdņiem noteikts pienākums pēc lēmuma par datu atbilstības pārbaudes vai nodokļu revīzijas (audita) pieņemšanas attiecībā uz nodokļu maksātāju (juridisko personu) publiskot...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro medicīnisko ierīču (arī to komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādei, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai medicīniskajām ierīcēm piemērotu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likmi, tām obligāti jāatbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem: medicīniskās ierīces laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā;medicīniskās ierīces paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai. Tādējādi preču piegādātājam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo attiecīgo preču dokumentāciju, ir jāizvērtē konkrētās preces atbilstība visiem minētajiem kritērijiem. Kritērijs – vai tā ir medicīniska ierīce un laista apgrozībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Realizējot preci, jānosaka, vai šī prece ir uzskatāma par medicīnisku ierīci atbilstoši Ārstniecības...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā skaidrota Valsts ieņēmumu dienesta publicētā metodiskajā materiālā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: sociālās apdrošināšanas maksājumus; darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un Latvijā...

Viens no nodokļu nomaksas mehānismiem, ko paredzēts ieviest Latvijā, ir saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, SDI konts ir paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un tā atvēršanai varēs pieteikties, tiklīdz kredītiestādēs (bankās) būs izstrādāts SDI konta risinājums, informē Valsts ieņēmumu dienests. SDI konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā. Izmantojot šo risinājumu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vairs nebūs jāiesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, kā arī pašiem vairs nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. To aprēķinās VID un kredītiestāde automātiski ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā. Šis mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja. SDI konta atvēršanai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs pieteikties jebkurā kredītiestādē, kurā būs izstrādāts attiecīgais risinājums, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nodrošinās iespēju šo kontu reģistrēt tieši mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. SDI kontu administrēs VID...

Kā izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmā ietekmē mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus? Šo jautājumu pētījusi Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji no šāgada 1. jūlija tiek apdrošināti kā pašnodarbinātie - minimālās sociālās iemaksas otrajā pusgadā attiecas arī uz mikrouzņēmumu īpašniekiem. Papildus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par īpašnieku nav jāveic, izņemot gadījumus, ja iemaksas neatbilst minimālajam apmēram (un mikrouzņēmuma īpašniekam nav citu ienākumu, par kuru tiek maksātas VSAOI). Piemēram, ja apgrozījums mēnesī ir 1000 eiro, tad MUN 25% no tā ir 250 eiro, no tā 80% ir 200 eiro, bet apdrošināšanas objekts - 643,71 eiro (200 reiz 100/31,07). I. Leibus aprēķinājusi, cik lielam jābūt mikrouzņēmuma apgrozījumam, lai tas nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apjomu. Proti, pašnodarbinātā minimālās VSAOI ir 155,35 eiro (500 reiz likme 31,07%), tam nepieciešams MUN maksājums vismaz 194,19 eiro (155,35 reiz 100/80), tātad mikrouzņēmuma apgrozījumam jābūt vidēji vismaz 776,76...

Ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā personai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā darbībām ar akcīzes precēm1 norādītā darbības vietas adrese neatbilst faktiskajai adresei, tad, patlaban nekādas darbības, lai pārreģistrētu jauno adresi, nav jāveic, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc 2021. gada 1. jūlija daudzviet ir mainījušās līdzšinējās adreses. Tāpēc VID vērš uzmanību, ka juridiskai vai fiziskai personai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā norādītā adrese var neatbilst faktiskajai adresei, ja tā ir mainījusies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. VID datubāzēs adreses jau ir aktualizētas atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātā veiktajām izmaiņām. Tādējādi arī VID Publiskojamo datu bāzē (PDB) ir norādīta aktuāla adrese, ja tā mainījās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc 2021. gada 1. jūlija. Personai izsniegtajās speciālajās atļaujās (licencēs), atļaujās un izziņās adresi varēs nomainīt tad, kad persona veiks minēto dokumentu pārreģistrāciju kāda cita iemesla dēļ (piemēram, saistībā ar jaunas darbības vietas deklarēšanu vai darba laika...

Lūdzu precizēt vebinārā dzirdēto par minimālo iemaksu aprēķinu proporcionalitāti! Atbilde Vienam vai vairākiem darba devējiem Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likums) 20.4 pants, kas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nosaka, ka par katru nodarbināto personu jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām vismaz no 500 eiro mēnesī (1500 eiro ceturksnī). Piemēram, par 2021. gada III ceturksni darba ņēmējam (par nepilnu darba laiku) bija noteikta alga 300 eiro mēnesī un no tās samaksāti nodokļi. Beidzoties III ceturksnim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās trūkstošo sociālo iemaksu objektu 200 eiro (500 – 300) par katru ceturkšņa mēnesi, paziņos par to Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 20. decembrim, kurš vienas dienas laikā paziņos piemaksājamo summu darba devējam (34,09% no papildu iemaksu objekta, proti, no 600 eiro, kas ir 204,54 eiro). Šis papildu maksājums darba devējam būtu jāveic līdz 2022. gada 23. martam par 2021. gada III ceturksni (atbilstoši situācijai — līdz 23. jūnijam par...

Pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Svarīgi zināt, ka pašnodarbinātie tiek apdrošināti atšķirīgi no darba ņēmējiem. Kā Bilances Akadēmijas rīkotajā e-seminārā "Nodokļu aktualitātes pašnodarbinātajiem – IIN maksātājiem" brīdināja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, pašnodarbinātajam sociālā apdrošināšana skaitīsies tikai par tiem mēnešiem, par kuriem būs veiktas sociālās iemaksas. Apdrošināšanas periods ir svarīgs, lai aprēķinātu, piemēram, vecuma pensiju, dažādus pabalstus u.tml. Ja, piemēram, lauksaimniekam, kurš nodarbojas ar graudu audzēšanu, ienākumi ir tikai tajā mēnesī, kad tiek pārdota raža, tad apdrošināšanas stāžs skaitīsies tikai par mēnesi, kad būs veiktas sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, cik tās būs bijušas apjomīgas. Mēnešos, kuros ir bijuši vienīgi izdevumi, bet nav uzrādīti ienākumi, stāžs nekrāsies. Tāpēc svarīgi būtu parūpēties, lai reāli kaut nelieli ienākumi būtu arī pārējos gada mēnešos. Ja prognozējams, ka pašnodarbinātajam ceturksnī ienākumi būs mazāki par 1500 eiro un tas būs paziņots VID,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atkārtoto aicina tos saimnieciskās darbības veicējus (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus) un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, līdz 15.jūlijam informēt par to VID. Atgādinām, ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji maksās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās sociālās iemaksas) pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt. Iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā, līdz 2021.gada 15.jūlijam. Tie cilvēki, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...

Latvijas nodokļu maksātājs pārdevējs un Latvijas nodokļu maksātājs pircējs. Importētās preces pārdošana notiek ar piegādes noteikumiem DAP Latvijas robeža. Visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs. Kā atspoguļot pārdevējam tādu darījumu PVN deklarācijā, ja to vajag darīt? Vai vispār pārdevējs neuzrāda šo darījumu PVN deklarācijā, jo pārdevējs neaprēķina un nemaksā PVN? Atbilde Lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, nedaudz jāprecizē situācijas aprakstā minētie nosacījumi. Kā saprotams, situācijas aprakstā minētie Latvijas nodokļu maksātāji — pārdevējs un pircējs — ir reģistrēti PVN maksātāji. Preču piegādē tiek izmantoti INCOTERMS piegādes noteikumi DAP (Delivered at Place), kas nozīmē, ka "pārdevējs preci transportē tikai līdz noteiktai vietai", šajā gadījumā līdz Latvijas robežai, tādēļ nodokļu (ievedmuitas un PVN) samaksa, laižot preci brīvā apgrozībā, ietilpst pircēja pienākumos. Ņemot vērā minēto, saprotu, ka muitas deklarācijā kā importētājs ir norādīts pircējs. Lai noteiktu PVN piemērošanas kārtību preču piegādes darījumam, vispirms jānosaka šī darījuma vieta un brīdis. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12....

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas pieņemti Saeimā gala lasījumā 16. jūnijā un stāsies spēkā 12. jūlijā, paredz iekļaut likumā jaunu 7.1 pantu "Vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība". Likumā pārejas noteikumi paredz, ka jauno vienkāršoto kārtību nevarēs piemērot sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura līdz 2021. gada 31. decembrim saglabā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusu, un MUN maksātājs, kas ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un līdz 2021. gada 31. decembrim saglabā MUN maksātāja statusu. Tie MUN maksātāji, kas neietilpst iepriekšminētajos izņēmumos, būs tiesīgi MUN aprēķināšanā un maksāšanā izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē un nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju, kā arī MUN samaksai nepiemērot likuma 7. pantā noteikto kārtību, ja nebūs MUN parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu. Izmantojot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, visi MUN maksātāja saimnieciskās darbības (SDI) ieņēmumiem ir jābūt ieskaitītiem vai iemaksātiem SDI kontā un uzrādītiem SDI konta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grāmatvedības likums Likuma mērķis ir veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Likums nosaka grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektu tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, grāmatvedības kārtošanu reglamentējošās prasības, administratīvos pārkāpumus grāmatvedības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Likumā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem. Noteikti jauni likuma subjekti: reliģisko organizāciju iestādes (piemēram, garīgā personāla mācību iestādes, misijas, klosteri); citas publiskās personas un iestādes, patstāvīgās iestādes (piemēram Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija); tādu fizisko personu apvienības, kuras veic saimniecisko darbību; Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas...

Labklājības ministrija sniegusi skaidrojumu, kurām iedzīvotāju grupām var nepiemērot minimālās sociālās iemaksas. Kā jau vairākkārt informēts, no 1. jūlija ir stājušās spējā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam un tām kalendāra dienām, kurās cilvēks ir darba ņēmējs. Ir vairākas sabiedrības grupas, uz kurām minimālais sociālais maksājums netiek attiecināts: notiesātajiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā; pensijas vecumu sasniegušajiem un tās saņēmējiem, arī priekšlaicīgās; cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti; tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns līdz 3 gadu vecumam; tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz...

No 2021. gada 1. jūlija paplašināts elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu īpašā režīma – Mini One Stop Shop – piemērošanas tvērums: ārpussavienības režīmu attiecina uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES) (One Stop Shop – turpmāk OSS); savienības režīmu attiecina uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā (OSS); tiek ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (Import One Stop Shop – turpmāk IOSS). Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajā metodiskajā materiālā "Īpašo režīmu deklarācijas, to aizpildīšana un nodokļa samaksa", papildus parastajai PVN deklarācijai uzņēmējiem būs jāsniedz arī īpašo režīmu PVN deklarācijas. Kā norāda VID, īpašo deklarāciju forma normatīvajos aktos nav noteikta, taču to saturs reglamentēts Eiropas Komisijas 2020. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem...