NODOKĻI

Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī. Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra. Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai...

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā...

Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. 2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai. Izglītības nozarē paredzēti līdzekļi pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, kā arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ieplānots finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai un dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informāciju, kā rīkoties komersantam, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, bet vēlas ievest no Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijā elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas (turpmāk – e-šķidrumi) un /vai tabakas aizstājējproduktus tālākai realizācijai savā mazumtirdzniecības vietā, neizmantojot akcīzes preču noliktavas pakalpojumus. Komersanta veicamās darbības Iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniegumu akcīzes nodokļa marku saņemšanai, iesniegumā norādot akcīzes nodokļa maksātāja veidu "cita persona": Dokumenti – No veidlapas – Akcīzes preču marķēšanas dokumenti – "Iesniegums smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu, karsējamās tabakas, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu akcīzes nodokļa marku saņemšanai". Samaksā iesniegumā akcīzes nodokļa marku saņemšanai aprēķināto akcīzes nodokli vienotajā nodokļu kontā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas, maksājuma mērķa laukā norādot maksājuma identifikatoru. Identifikators veidojas no vārdiem “MARKU-PIETEIKUMS” un iesnieguma par akcīzes nodokļa marku saņemšanu EDS piešķirtā numura....

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeima ceturtdien, 23.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumu. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likuma projekta autori Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzēs uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzēs izgatavot un izsniegt personām, iepriekš par likuma projekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts anotācijā. Likums paredz, ka regulējums attieksies...

Vai situācijā, kad uzņēmums saņēmis aizdevumu no fiziskas personas, šī aizdevuma procentu maksājumi tiek aplikti ne tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet var tikt iekļauti arī uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamajā bāzē? Šo un saistītos jautājumus uzziņā skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Situācija un jautājumi Uzņēmums, kura pamatkapitāls ir 2800 eiro un kurš pirmo gada pārskatu iesniegs līdz 2022. gada 30. aprīlim, plāno aizņemties 20 000 eiro no saviem īpašniekiem, fiziskām personām. Vai, atmaksājot aizdevumu, aizdevuma procentiem pirms izmaksas jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, ieskaitot to valsts budžetā (ja viena mēneša aizdevuma procenti ir 333,33 eiro, tad IIN - 66,67 eiro, atlikusī summa, ko saņem aizdevējs - 266,66 eiro)? Vai par palielinātiem procentu maksājumiem var tikt piemērots arī uzņēmumu ienākuma nodoklis, un kā veidosies šī nodokļa ikmēneša maksājums, ja uzņēmumam uz nākamā gada sākumu vēl nebūs pieejami bilances (2020. gada pārskata) dati? VID atbildes VID uzziņā sniedz skaidrojumu, ka, saskaņā ar likuma "Par...

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tā var nereģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Vienlaikus personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma, un tirdzniecībā arī nav jāizmanto kases aparāts. Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas. Tas attiecas arī uz ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī uz ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu...

Visaptverošo Covid-19 atbalsta pasākumu revīziju ietvaros Valsts kontrole ir pabeigusi darbu pie pārbaudes Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par diviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem – Pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa un VID administrēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājums. Abi pasākumi ir īstenoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un ievērojot noteikto kārtību, turklāt pēc revīzijas ieteikumu ieviešanas tiks pilnveidoti informācijas tehnoloģiju risinājumi, kas ļaus izvairīties no pārmaksātā PVN atmaksas termiņa kavējumiem. Pārmaksātā PVN paātrinātā atmaksa Atbalsta pasākuma mērķis bija nodrošināt to, lai nodokļu maksātājiem pēc iespējas ātrāk būtu pieejami finanšu līdzekļi Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Nosacījumi atbalsta pasākuma realizēšanai tika iekļauti speciālā likumā, paredzot, ka apstiprināto pārmaksāto PVN 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā visiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no to lieluma un uzņēmējdarbības jomas. Lai nodrošinātu atbalsta pasākuma sniegšanu, VID veica vairākus priekšdarbus, un kopumā revīzijā secināts, ka VID atbalsta pasākumu ir nodrošinājis tam paredzētajā kārtībā un termiņos. Vienlaikus jāpiemin, ka atbalsta pasākums ir...

Plānots, ka no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāsies tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ziņo Labklājības ministrija. To paredz likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas otrdien, 7. septembrī, pieņemts valdības sēdē. Par to gan vēl jālemj un jābalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksās 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 % pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23. janvārim. Lai pašnodarbinātie arī turpmāk varētu veikt obligātās iemaksas no faktiskiem ienākumiem, būs jāiesniedz ienākumu prognoze Valsts ieņēmumu dienestam (VID) –...

Turpinās bezatbildīga mīņāšanās uz vietas, kā rezultātā gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir daudz neskaidrību, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). LTRK vērš uzmanību, ka Finanšu ministrija joprojām nav uzsākusi darbu pie nodokļu izmaiņu, kas skar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izvērtēšanas un koriģēšanas, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu. Lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai sabiedrības daļai, kas pirmos rēķinus saņems jau šī gada 20. decembrī, un atbildīgā institūcija solīja to paveikt saprātīgā laika termiņā. “Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču apzināties savas kļūdas un spēt tās izlabot, ir ne tikai katra atbildīga politiķa pienākums, bet arī pilsoniskā godaprāta un sirdsapziņas mēraukla. Ja finanšu ministra kungs nesaprot, ka izvairīšanās no minimālo VSAOI sistēmas izvērtēšanas un pielaisto kļūdu izlabošanas novedīs pie bezdarba līmeņa palielināšanās, ēnu ekonomikas pieauguma, uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātības – sekām, kas kopumā bremzēs valsts ekonomisko izaugsmi, viņš ir...

Sākoties jaunajam mācību gadam un arī dažādām interešu nodarbībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas gada laikā tiek samaksāta par bērnu (līdz 18 gadu vecumam) interešu izglītību. Visu 2021. gadu vēl var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējiem trim gadiem, pievienojot tai attiecīgajā gadā veiktos maksājumus par izglītību (tajā skaitā, bērnu interešu izglītību), ārstniecību un citiem attaisnotajiem izdevumiem. VID aicina vecākus vai citus ģimenes locekļus arī šogad, maksājot par bērnu interešu izglītību, uzkrāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā Ministru kabineta (MK) 2021. gada 10. augusta noteikumi Nr. 540 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību Grozījumi ir izstrādāti, lai precizētu terminus pārskatos saistībā ar jauno atbalsta veidu par paredzamajām algu izmaksām Latgales, Rēzeknes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kā arī lai varētu izsekot nodokļu atlaidēm, kas attiecas uz visiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību ieguldījumu projektiem. 1. pielikumā esošais pārskats sauksies “Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā”. Noteikumos ir ietverti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis uzziņu par situāciju, kurā uzņēmējs no vairākiem darījumu partneriem saņēmis telpas nomas avansa maksājumus kā drošības naudu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā (tas arī ticis norādīts uzņēmēja PVN deklarācijā, PVN 1 III pielikumā). Taču pēc tam drošības nauda tikusi atgriezta un PVN iemaksāts valsts budžetā. Uzņēmējs jautājis VID, vai tam ir tiesības koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar kredītrēķiniem, ar kuriem tika atgriezti avansa maksājumi un saņemt atpakaļ samaksāto PVN; kā atspoguļot šos darījumus PVN deklarācijā un kurā rindā uzrādīt šo summu? VID norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 84. panta otrajā daļā noteikts, ka nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43. panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120. panta otrajā daļā noteikts, ja atlīdzība saņemta...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetam vairāk nekā 844 000 EUR apmērā. 2021. gada augustā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica 20 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un personu dzīves vietās Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Madonā un Liepājā. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 9 000 eiro apmērā; tos kratīšanu laikā mēģināja noslēpt, iemetot atkritumu urnā. Kratīšanu laikā izņemtas arī darba laika uzskaites tabeles, “aplokšņu algu” saraksti, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada jūlijam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis visu darba algas apmēru un uzņēmumā reģistrētajiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algas daļu. Uzņēmums arī sniedzis nodokļu administrācijai nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām, tādējādi...