NODOKĻI

Finanšu ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas nodokļu likmēs no 2022. gada un salīdzinājumā ar 2020. un 2021. gadu. 2020 2021 2022 Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā: 35,09% 34,09% 34,09% darba devēja likme, 24,09% 23,59% 23,59% darba ņēmēja likme 11% 10,5% 10,5% VSAOI maksimālais apmērs, eiro gadā 62 800 62 800 78 100 Solidaritātes nodokļa likme 25,5% 25% 25% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) likmes ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā 20% 20% 20% ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (līdz 62 800 eiro 2020. un 2021.gadā) 23% 23% 23% ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (līdz 62 800eiro 2020. un 2021.gadā) 31,4% 31% 31% Ar IIN neapliekamais minimums (NM) Maksimālais NM, eiro mēnesī 300 300 350 (no 01.01.2022) 500 (no 01.07.2022) ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, eiro mēnesī 500 500 500 ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, eiro mēnesī 1...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par decembrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Likums papildināts ar jaunu 4.2 pantu, nosakot, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kura ir tā pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, VID administrētos nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu. Likums papildināts ar 7.1 pantu, kurā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021....

No 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.jūnijam ir piemērojams ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 22.decembra Lēmumu (ES) Nr.2021/2313, par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz 2021. gada 31.decembrim. Eiropas Komisijai, apspriežoties ar dalībvalstīm, vai ir nepieciešams pagarināt atbrīvojuma no nodokļiem piemērošanas termiņu precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, pēc Austrijas, Beļģijas, Grieķijas, Horvātijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas, Īrijas,...

Vairākas izmaiņas no 2022. gada stāsies spēkā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, informē Finanšu ministrija. Ar 2022. gada 1. janvāri no aplikšanas ar IIN atbrīvo: papildus darba devēja segtajiem ēdināšanas izdevumiem darba devēja segtos ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) esošā limita ietvaros; 2022. gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro; ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā. Ja nekustamo īpašumu veido tikai zeme, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā vai, ja šāda vērtējuma nav, - līdzšinējā kārtībā (proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes...

Līdz 2022. gada beigām autoratlīdzības saņēmēji varēs turpināt izmantot īpašo autoratlīdzību nodokļu režīmu, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt tie autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību, sociālās iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt vienu reizi gadā, nevis kā līdz šim – reizi ceturksnī. Līdz 2022. gada beigām ir pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt, ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2022. taksācijas gadā, vairs nevarēs piemērot nodokļu normatīvus, kas bija spēkā 2020. gadā, attiecīgi saņemtajai atlīdzībai būs jāpiemēro pašlaik spēkā esošie nodokļu piemērošanas nosacījumi. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma: līdz 25 000 eiro – 25 %; pārsniedz 25 000 eiro – 40 %. Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus. Piemērojamās IIN likmes (autoratlīdzībai līdz...

Saistībā ar 2021. gada 15. novembra veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības likumā ar 2022. gada 1. janvāri paredzētas šādas izmaiņas: lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un to pieejamību sabiedrībai, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju (tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē) piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formā (tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot), kā arī to abonentmaksai; lai novērstu situāciju, kad maksai par likumiskās zemes lietošanas tiesībām ir piemērojams PVN attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem, ir noteikts PVN atbrīvojums, kas ir attiecināms uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām (arī piespiedu nomu) zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās. Ar 2022. gada 1. februāri, ieviešot obligātu vienotu depozīta sistēmu, tiek mainīta arī depozīta maksas definīcija un mērķis. Tādējādi 2021. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 9. decembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī (atsevišķi grozījumi – 2022. gada 1. februārī). Grozījumi 39. panta trešās daļas 3. punktā, 90. pantā un 117. panta piektās daļas 4. punktā noteic, ka ar 2022. gada 1. februāri tiek ieviesta obligāta vienota depozīta sistēma gan atkārtoti lietojamam, gan vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. 2022. gada 1. februārī stāsies spēkā grozījumi attiecībā uz darījuma vērtības noteikšanu un valsts budžetā maksājamā nodokļa noteikšanu, lai, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, varētu koriģēt ar nodokli apliekamo preces vērtību par atpakaļ nesaņemto atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu. Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu. Depozīta iepakotājam ir pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamā vērtība par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā...

Finanšu ministrija norādījusi, ka likums “Par akcīzes nodokli” paredz, ka no 2022. gada stāsies spēkā vairākas izmaiņas nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kas stāsies spēkā dažādos termiņos. No 2022. gada 1. janvāra tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 121,4 eiro uz 128,4 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 92,5 eiro uz 98 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%; cigāriem un cigarillām no 104,7 eiro uz 115,2 eiro par 1000 gab.; smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 80,25 eiro uz 85,9 eiro par 1000 gramiem; karsējamai tabakai no 160 eiro uz 207 eiro par 1000 gramiem; elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām no 0,12 eiro uz 0,16 eiro par 1 ml šķidruma;...

PVN uzskaites pēc kases principa teorētiskā puse apskatīta raksta pirmajā daļā (Bilance Nr. 11 (479) 2021. 34.–35. lpp.). Tagad praktiski par darījumiem, kas PVN vajadzībām tiek uzskaitīti pēc kases principa saskaņā ar PVN likuma 137. pantu. Atgādinu, ka arī tiem nodokļu maksātājiem, kas PVN maksā parastajā kārtībā, reizēm var nākties saskarties ar PVN uzskaiti pēc kases principa — tas ir gadījumos, kad tiek saņemts rēķins, kurā norādīta atsauce "Naudas līdzekļu uzskaite". Šādā gadījumā jāatceras, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt tikai pēc rēķina samaksas. Likumā norādīts, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt ne agrāk kā tajā taksācijas periodā, kurā ir samaksāta saņemtajā nodokļa rēķinā norādītā PVN summa. Lai arī, burtiski lasot, pietiktu tikai ar PVN summas samaksu, lai priekšnodokli atskaitītu, tomēr loģiski būtu samaksāt arī visu rēķinu kopsummā. Tā kā preču/pakalpojumu un rēķina saņemšanas brīdī priekšnodokli šajā gadījumā nedrīkst atskaitīt, tad nepieciešams ieviest atsevišķu kontu (izmantošu šim kontam nosaukumu "Norēķini par PVN (apakškonts)", lai uzskaitītu to...

Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, pieņēma jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ieviešot jaunas atvieglojumu kategorijas, paplašinot īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus. Jaunā kārtība stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Atsevišķas normas stāsies spēkā no 2023.gada. Rīgas pašvaldība šā gada pavasarī izveidoja Nekustamā īpašuma nodokļa politikas komisiju, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus NĪN politikas pārskatīšanai un īstenošanai atbilstoši Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Tagad ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas turpmāk regulēs šī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā. Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas. Jaunās atvieglojumu kategorijas: personai par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka – 70%; personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas – 90%; personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības...

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vēl līdz 15. decembrim (ieskaitot) iespējams atteikties vai reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusam. Jau reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas MUN režīmā, var paziņot VID par savu lēmumu neturpināt darbību šajā režīmā 2022. gadā, iesniedzot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas neatteicas MUN režīmu izmantojošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), ņemot vērā 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. No 2022. gada 1. janvāri tās SIA, kam patlaban ir MUN maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Pēc 2022. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja esošie MUN maksātāji – saimnieciskās darbības veicēji – nākamgad vairs nevēlas turpināt savu darbību tieši šajā statusā, tad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks, noteiktas šādas izmaiņas: pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam; jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā; minimuma apmērs; jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi; citas izmaiņas. Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzības ienākumam Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas...

Ņemot vērā 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, sākot ar 2022.gada 1.janvāri tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Tas nozīmē, ka, sākot no 2022. gada 1.janvāra, šīm SIA būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), bet līdz 2022. gada 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju – mikrouzņēmuma īpašnieku –, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar 2021.gada 31.decembri (ziņu kods 25). Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 - darba ņēmēja statusa iegūšana. Ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz elektroniski, VID EDS, sadaļā “Dokumenti/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti”. Pēc 2022.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde vērš uzmanību par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru. 2021. gada 16. novembrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma grozījumi tika iekļauti "Par valsts budžetu 2022. gadam" paketē un tos sagatavojusi Labklājības ministrija. Kā zināms, 2021. gada 31. decembrī beidzas termiņš (trīs gadi), uz kādu ir noteikts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs. 2021. gadā un divus iepriekšējos gadus VSAOI objekta maksimālais apmērs bija 62 800 eiro Savukārt likuma grozījumi noteic, ka VSAOI objekta maksimālais apmērs 2022., 2023. un 2024. gadā ir 78 100 eiro. Atgādinām, ka iemaksu objekta maksimālais apmērs vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paaugstinātā likme. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem sociāli apdrošinātās personas, kuru gada kopējais...