NODOKĻI

Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, pieņēma jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ieviešot jaunas atvieglojumu kategorijas, paplašinot īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus. Jaunā kārtība stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Atsevišķas normas stāsies spēkā no 2023.gada. Rīgas pašvaldība šā gada pavasarī izveidoja Nekustamā īpašuma nodokļa politikas komisiju, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus NĪN politikas pārskatīšanai un īstenošanai atbilstoši Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Tagad ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas turpmāk regulēs šī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā. Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas. Jaunās atvieglojumu kategorijas: personai par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka – 70%; personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas – 90%; personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības...

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vēl līdz 15. decembrim (ieskaitot) iespējams atteikties vai reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusam. Jau reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas MUN režīmā, var paziņot VID par savu lēmumu neturpināt darbību šajā režīmā 2022. gadā, iesniedzot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas neatteicas MUN režīmu izmantojošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), ņemot vērā 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. No 2022. gada 1. janvāri tās SIA, kam patlaban ir MUN maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Pēc 2022. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja esošie MUN maksātāji – saimnieciskās darbības veicēji – nākamgad vairs nevēlas turpināt savu darbību tieši šajā statusā, tad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks, noteiktas šādas izmaiņas: pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam; jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā; minimuma apmērs; jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi; citas izmaiņas. Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzības ienākumam Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas...

Ņemot vērā 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, sākot ar 2022.gada 1.janvāri tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Tas nozīmē, ka, sākot no 2022. gada 1.janvāra, šīm SIA būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), bet līdz 2022. gada 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju – mikrouzņēmuma īpašnieku –, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar 2021.gada 31.decembri (ziņu kods 25). Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 - darba ņēmēja statusa iegūšana. Ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz elektroniski, VID EDS, sadaļā “Dokumenti/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti”. Pēc 2022.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde vērš uzmanību par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru. 2021. gada 16. novembrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma grozījumi tika iekļauti "Par valsts budžetu 2022. gadam" paketē un tos sagatavojusi Labklājības ministrija. Kā zināms, 2021. gada 31. decembrī beidzas termiņš (trīs gadi), uz kādu ir noteikts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs. 2021. gadā un divus iepriekšējos gadus VSAOI objekta maksimālais apmērs bija 62 800 eiro Savukārt likuma grozījumi noteic, ka VSAOI objekta maksimālais apmērs 2022., 2023. un 2024. gadā ir 78 100 eiro. Atgādinām, ka iemaksu objekta maksimālais apmērs vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paaugstinātā likme. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem sociāli apdrošinātās personas, kuru gada kopējais...

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē; nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro. Tuvojoties Ziemassvētkiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus ES, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības, savukārt preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojums no nodokļiem. Ja dāvanā ietverto preču vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi nav jāmaksā, bet ja to vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi. Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, persona var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pati, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju persona vēlas iesniegt pati, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021. gada 15. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2021. gada 4.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 234A un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Samazināto PVN likmi piemēro Likuma 42. pantā ir veikti grozījumi piektajā, septītajā un devītajā daļā, nosakot, ka nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā piemēro šādām iespieddarba vai elektroniskā formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu vai publikāciju piegādēm: - grāmatām, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī to piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, tostarp: mācību literatūrai; brošūrām un bukletiem, un tamlīdzīgiem iespieddarbiem; bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatām bērniem; iespiestu nošu un nošu rakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām, ieskaitot atlantus. - preses un citiem masu informācijas līdzekļiem vai publikācijām iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, tostarp: avīzēm; žurnāliem; biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem; informācijas aģentūru paziņojumiem, kas paredzēti publiskai...

No 6. līdz 7. decembrim Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē paredzēts uzklausīt progresa ziņojumu par Banku savienības stiprināšanu, kā arī debatēt par Kapitāla tirgu savienības tiesību aktu paketi. Viens no priekšlikumiem ir izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu – digitālu datu apstrādes rīku, kas nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai par finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspējību (ESAP). Tādējādi tiks sekmētas pārrobežu investīcijas un arī Latvijas uzņēmumu “redzamība”. Piedāvāts arī veikt regulatīvā ietvara harmonizāciju tiem alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kas izsniedz aizdevumus uzņēmumiem, kā arī atvieglot Eiropas ilgtermiņa fondu izveidi un sekmēt to pievilcību investoriem. Tāpat ministri uzklausīs progresa ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu paketi. Starp tiem ir arī priekšlikums izveidot jaunu ES aģentūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot iespējas atklāt aizdomīgus darījumus un novērst līdz šim konstatētās nepilnības, kas noziedzniekiem nodrošina iespēju legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par novembrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Ar grozījumiem likumā: pārskatīti un pilnveidoti atsevišķi akcīzes preču aprites nosacījumi; nodrošināta akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienāda pieeja neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta - aizstājējproduktiem; mazināts administratīvais un finansiālais slogs uzņēmumiem darbībām ar akcīzes nodokļa markām marķējamām akcīzes precēm. 21.10.2021. 01.01.2022. Ārlietu ministrijas 2021. gada 12. novembra informācija “Par starptautisko līgumu spēkā stāšanos” 2021. gada 9. novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokols (parakstīts Stokholmā 2020. gada 24. novembrī, ratificēts Saeimā 2021. gada 14. oktobrī, publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2021. gada 26. oktobrī). 12.11.2021. 09.11.2021. Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Ar grozījumiem likumā veiktas šādas būtiskākās izmaiņas: papildināts...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada 25.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kas 2021.gada 1.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.232 (2021/232.1) un stājas spēkā 2021.gada 2.decembrī. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums ir papildināts ar jaunu 7.1pantu, kurā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022.gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmo daļu. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmajai daļai nodokļa bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu pašu kapitāla apjomu. To piemēro attiecībā uz parādu saistībām, kuras saņemtas no citām personām, izņemot finanšu iestādēm, kredītiestādēm – Latvijas, ES dalībvalstu, trešo valstu, ar kurām spēkā nodokļu konvencijas, rezidentiem u.c. Tādējādi nodokļa maksātāji, kuriem ir aizņēmumi, kuri saņemti no juridiskām vai fiziskām personām un par kuriem aprēķinātajiem procentu maksājumiem ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tiem nodokļu maksātājiem, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimniecisko darbību, kas ir pamatdarbības veids (pamatdarbība pilnībā aizliegta, nevis ierobežota), ir iespēja savus nodokļu maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt to samaksu uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šī iespēja attiecas tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kuriem atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumam Nr.720 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” no 2021. gada 11. oktobra aizliegts veikt saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Šie nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Šim...

Otrdien, 30. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas. Tie paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tāpat likumprojektā noteikts, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Par periodu no šā gada 1. jūlija līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Kārtību un termiņus, kādā darba devējs iesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem, kas atrodas...

Uzņēmējdarbībā gadās dažādas situācijas, taču ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurš vēlas izvairīties no problēmām ar valsti, tostarp saistībā ar nodokļu samaksas jautājumiem. Bieži dzirdētas bailes no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārbaudēm un auditiem, taču jebkuru stresu un uztraukumu šajā jomā ir iespējams novērst tad, ja laikus tiek atrasts pareizais instruments, kas palīdzēs identificēt problēmas un rast risinājumus. Šī iemesla dēļ no uzņēmēju un grāmatvežu puses ir pieprasījums pēc neatkarīgām nodokļu pārbaudēm, kuras veic nevis bargi VID inspektori, bet draudzīgi profesionālie nodokļu konsultanti. Viens no šādu neatkarīgu pārbaužu veidiem ir nodokļu risku diagnostika. Nodokļu risku diagnostika ir ērts un pieejams rīks, kā ietvaros ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim tiek piedāvāts atklāt nodokļu riskus un sniegt padomus, kā no tiem izvairīties. Nodokļu diagnostiku var veikt jebkurā no turpmāk minētajām situācijām. Nodokļu risku diagnostiku bieži vien veic pirms gada pārskata revīzijas vai revīzijas ietvaros. Ikgadēju revīziju var salīdzināt ar automašīnas drošības spilveniem: tad, kad auto avarē,...

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi...