NODOKĻI

Kopš 2022. gada 1. janvāra maksa par likumiskās zemes lietošanas tiesībām piespiedu dalītā īpašumā un nomas maksa piespiedu nomā netiek aplikta ar PVN. Ir noteikts vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās – četri procenti gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. No 2022. gada 1. janvāra tiek izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Minētās izmaiņas ir veiktas, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu, un stājas spēkā pakāpeniski atkarībā no konkrētas situācijas. Kas ir piespiedu dalītais īpašums Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves)....

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, kā arī to pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa. Kas ir iespieddarbs un elektroniskais izdevums? Iespieddarbs ir patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums. Iespieddarba definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 5. punktā. Elektronisks izdevums ir skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta kasetēs, disketēs, kompaktdiskos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem. Elektroniskā izdevuma definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 4. punktā. Kam piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā? Grāmatām, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā,...

Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN likumā visbiežāk grozījumos tiek aizvietotas iepriekš noteiktās ierobežojošās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbiniekiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferences, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek piemēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN likme, kā arī fiziskās personas...

Saeima ceturtdien, 27.janvārī, pieņēma likumu, kas noteic terminētus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem laikā, kad krasi pieaugušas energoresursu izmaksas. Lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas par patērēto elektrību, likums paredz visiem galalietotājiem segt maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un maksu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Valsts patērētājiem atbalstu sniegs pilnā apmērā par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, un jau nākamajos elektrības rēķinos patērētājiem nebūs iekļauta maksa par OIK un sistēmas pakalpojumiem – elektroenerģijas sadali un pārvadi. Likums paredz arī atbalstu tām mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu mājās, kurām patlaban ir būtisks centralizētās siltumapgādes izmaksu pieaugums. Noteikts, ka tajās pašvaldībās, kur tarifs pieaudzis virs 68 eiro par vienu megavatstundu, valsts segs starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam. Atbalstu īstenos, finansējumu novirzot centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un iedzīvotāji no uzņēmuma, kas nodrošina siltumu, turpmāk saņems samazinātu rēķinu. Tāpat atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs septiņiem kubikmetriem. Likums noteic, ka...

Lai novērstu vides piesārņošanu un taupītu resursus šā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka tas nozīmē arī īpašu kārtību, kādā visiem depozīta sistēmas dalībniekiem turpmāk būs jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un jāuzskaita darījumi. Jaunā depozīta iepakojumu sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem – tirdzniecības vietām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, degvielas uzpildes stacijām, kinoteātriem un citiem. Kas ir depozīta sistēma? Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana. Kas ir depozīta maksa? Depozīta maksa ir maksa par iepakojuma vienību 0,10 eiro, kas pielīdzināma drošības naudai. Minētā summa (0,10 eiro) par iepakojuma vienību jāpiemēro visiem tirgotājiem, kuri tirgo dzērienu iepakojumā, kas piedalās depozīta sistēmā. Savukārt pienākums pieņemt izlietoto depozīta iepakojumu no galalietotāja ir...

Saeima 20. janvāra sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas...

Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi un pirms tam izteiktās dažādas negatīvās prognozes gan saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, gan VID lēmumu publiskošanu un citiem procesiem neesot piepildījušās. "Pagājušais gads Valsts ieņēmumu dienestā un tiem, kas saņem algu, pensiju no valsts budžeta, ir bijis ļoti labs. Visi ieņēmumi galvenajās nodokļu jomās ir bijuši lielāki nekā cerēts," uzstāšanās sākumā uzsvēra VID vadītāja. Kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis 2021. gadā pārsniedzis 2020. gadu par 4,1%, bet īpaši naski pildījušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 7,3% vairāk) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (par 7,1% vairāk) apcirkņi. Līdzīgs kāpums bijis arī uzņēmumu ienākuma nodoklim (6,5%), taču mazliet samazinājies akcīzes nodokļa apjoms (99% no iepriekšējā gada ienākumiem), kas galvenokārt esot skaidrojams ar mazākiem nodokļa ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības. Pagājušā gadā arī ievērojami...

No 17. līdz 18. janvārim Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiek Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar ekonomisko pielāgošanos un noturību, vērtējot situāciju eirozonā salīdzinājumā ar starptautisko vidi. Paredzēta diskusija par uzņēmumu neaizsargātību un strukturālajām norisēm pēc Covid-19. Sanāksmes dalībnieki izskatīs arī 2022. gada eirozonas rekomendācijas un eirozonas aspektus Ekonomikas pārvaldības apskatā. Eirogrupas sanāksmes paplašinātajā formātā plānots pārrunāt ziņojumu par decembra Eirosamitu, kā arī aktualitātes saistībā ar Banku savienību. ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Jautājumu plānots noteikt par vienu no prioritātēm Francijas prezidentūras ES laikā. Ar Direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē. Pagājušā gada 8. oktobrī OECD Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja...

2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem") paredz atteikties no paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis grozījums tika nosaukts par "administratīvā sloga mazināšanu", kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, tiek saglabāta iepriekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi nomainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrūtina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot "laipni piedāvāt" paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi...

Valsts ieņēmumu dienests, ka 2022.gada 11.janvārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.8 “Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumos Nr.819 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām"” (turpmāk – Noteikumi), kas 2022.gada 13.janvārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.9 (2022/9.7) un stājas spēkā 2022.gada 14.janvārī. Noteikumi precizē to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām, izslēdzot no saraksta Angiljas teritoriju, Barbadosu un Seišelu Salu Republiku. Ar 2022.gada 14.janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu Republika.

Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2022. gadā lielākajai daļai īpašumu saglabājas 2021. gada līmenī, tas konstatēts, Valsts zemes dienestam (VZD) pārrēķinot visu īpašumu vērtības. Jaunās, pārrēķinātās kadastrālās vērtības stājušās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Īpašumu kadastrālās vērtības saglabājušās pagājušā gada līmenī galvenokārt tāpēc, ka Saeima 2021. gadā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, “iesaldējot” kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam. Tas nozīmē, ka arī 2022. gadā kadastrālo vērtību aprēķinam tiek izmantota kadastrālo vērtību bāze, kas izstrādāta balstoties uz 2012. – 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka jau kopš minētā Saeimas lēmuma pieņemšanas, VZD kopā ar sadarbības partneriem – nozaru un pašvaldību sabiedriskajām organizācijām – intensīvi strādā, lai izveidotu labāko iespējamo jauno kadastrālo vērtību noteikšanas modeli no 2025.gada. VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021. gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu....

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu: līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim utt.), vaiVSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam; Atgādinām, ka no 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem. No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.