NODOKĻI

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā un ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi...

Valdība otrdien, 11. maijā, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, paredzot, ka no šāgada 1. jūlija akcīzes nodokli nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem atmaksās vai pārskaitīs arī par vairākiem jauniem ar akcīzes nodokli apliekamajiem produktiem. Līdz šim akcīzes nodoklis nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem tiek atmaksāts vai pārskaitīts tikai par naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. No 2021.gada 1.jūlija ar akcīzes nodokļa markām sāks marķēt arī karsējamo tabaku, e-šķidrumus, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus. Līdz ar to grozījumi paredz iespēju veikt akcīzes nodokļa atmaksu vai pārskaitīt to nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem, ja ar nodokļa markām marķētie e-šķidrumi, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti ir laisti brīvā apgrozībā vai nodoti patēriņam tiks izvesti uz dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts, līdzīgi, kā pašlaik ir noteikts attiecībā uz minētajām darbībām ar naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas...

Ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic samaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad reģistrēts PVN maksātājs – pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs – ir tiesīgs Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā atzīt nesaņemto PVN summu par zaudēto PVN parādu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai varētu atgūt zaudēto parādu, triju gadu laikā no parāda rašanās brīža: 1) jāiesniedz prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja; 2) jāuzsāk preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra. Priekšnodokļa korekcija par zaudētā parāda summu atšķiras atkarībā no tā, vai ir vai nav uzsākta debitora maksātnespēja, kā arī no zaudētā parāda nodokļa summas (mazāka vai lielāka par 430 eiro). Priekšnodokļa korekcijas, ja zaudētā parāda vērtība ir mazāka par 430 eiro Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 eiro,...

Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā kompetentā iestāde nepiekrīt nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma samazinājumam, kas veidojies transfertcenu korekcijas rezultātā, nodokļa dubultā uzlikšana var tikt novērsta savstarpējās saskaņošanas procedūrā (MAP - Mutual Agreement Procedure). Kā norāda VID sagatavotajā metodiskajā materiālā " “Par uzņēmumu peļņas un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un savstarpējās saskaņošanas procedūrām”, savstarpējās saskaņošanas procedūra ir procedūra, kurā tiek risināts Latvijas Republikas un citas valsts (arī jurisdikcijas) kompetento iestāžu strīds, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Savstarpējās saskaņošanas procedūrā neveic papildu nodokļu uzrēķinus. Savstarpējās saskaņošanas procedūra neiejaucas valstu suverenitātē par nodokļu jautājumu regulēšanu. Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, kompetentās iestādes vienojas par vienotu transfertcenu aprēķināšanas praksi ad hoc. Proti, vienošanās procesā var tikt izmantoti tikai savstarpējās saskaņošanas procedūrā piemērojami nodokļu iekasēšanas tiesību noteikšanas ekskluzīvie rīki, piemēram, jauni pierādījumi, kā arī var tikt izmantoti slepenie salīdzināmie dati – t.i., dati, kuri nav...

Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Piemērojamais likums: UIN vai IIN? UIN likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. UIN ietur no maksājumiem, ko rezidenti (izņemot fiziskas personas) un pastāvīgās pārstāvniecības (PP) izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts IIN. Tātad, vērtējot, vai nerezidenta ienākumam, ko izmaksā Latvijas uzņēmums vai PP, ir piemērojams nodoklis, jāņem vērā ne tikai UIN...

Pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš. Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti "normāli nodokļi" (galvenokārt sociālās iemaksas). Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu. Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu, tādējādi LTRK stingri iestājas, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 (turpmāk - C-19) krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs C-19 ierobežojumu politika, un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem. Turklāt jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Ieviešot VSAOI modeli ar 1....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Likuma 13. pants papildināts attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, gūts, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. 25.03.2021. 20.04.2021. Grozījumi Azartspēļu un izložu...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējums preču tālpārdošanas darījumiem un Eiropas Savienībā (ES) sniegtiem pakalpojumiem. To noteic grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva), kas skar noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem (B2C). Padome minētos noteikumus pieņēma ar Direktīvu 2017/2455 2017. gada decembrī un Direktīvu 2019/1995 2019. gada novembrī (e-komercijas PVN direktīvas). Nacionālajā likumā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10.1, 140.2 un 140.3 pants. Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumi tiks nostādīti tādā pašā situācijā kā ārpussavienības uzņēmumi, kam saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā pirms 2021. gada jūlija, nav jāiekasē PVN, tiks vienkāršoti ar PVN saistītie pienākumi uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu e-komercijā. Ņemot vērā panākumus saistībā ar vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā (MOSS), kas ļauj telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu (TAE) sniedzējiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un uzskaitīt minētajā dalībvalstī PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs, šī sistēma tiks paplašināta, aptverot citus B2C...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Eiropas Savienības (ES) Tradicionālo pašu resursu pārdales nolūkiem atbilstoši Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ES TARIC datubāzē ir iekļauts speciāls kods, kas jānorāda gadījumos, kad 2021.gadā tiek laistas brīvā apgrozībā preces, kam pirms AK izstāšanās no ES pārejas perioda beigām (līdz 31.12.2020.) bijusi piemērota kāda no īpašajām muitas procedūrām (ievešana vai izvešana pārstrādei, tranzīts, pagaidu ievešana, uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā). Šī prasība attiecas arī uz situāciju, kad brīvā apgrozībā tiek laistas atpakaļievestas preces. Ņemot vērā minēto, ja: 1) importa muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā datu elementā 1/10 “Procedūra” norādīts kāds no muitas procedūru kodiem - 40, 42, 44, 46 kombinācijā ar kādu no iepriekšējās muitas procedūras kodiem 21, 22, 51, 53, 54, 71, 78 vai kods 61, 63, 68 kombinācijā ar 10, 11, 21, 22 un 2) datu elementā 2/1 “Vienkāršotā deklarācija/ iepriekšējie dokumenti“ norādīta...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. aprīlī atbalstīti grozījumi normatīvajā regulējumā*, kas paredz paplašināt to nodokļu maksājumu loku, kurus vienotajā nodokļu kontā varēs veikt, norādot maksājuma identifikatoru. Grozījumi paredz, ka turpmāk ar maksājuma identifikatoru varēs maksāt arī dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu ietvaros. Grozījumi paredz, ka ar maksājumu identifikatoru vienotajā kontā būs jāveic maksājumi par dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru persona iemaksā kontā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību, izmantojot tās sniegto maksājumu pakalpojumu. Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka no šāgada 1. jūlija ar maksājumu identifikatoru tiks veikti maksājumi par pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā kontā par darījumiem, kas veikti īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu (ārpussavienības režīma, savienības režīma vai importa režīma) ietvaros, ar Eiropas Savienības dalībvalsts starpniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar...

Ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ticis pagarināts līdz 2021.gada 31.decembrim. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 30.aprīlim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina, ka ar to saistītajam importam ir tendence samazināties, bet tas vēl joprojām ir ievērojams. Neraugoties uz vakcinācijas sākšanu visās dalībvalstīs un vairākiem pasākumiem,...

Raksta turpinājums. Sākumu lasiet šeit. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. VSAOI objekta aprēķināšana autoratlīdzības saņēmējam Autoratlīdzības saņēmējam no 2021. gada 1. jūlija VSAOI objekts tiks aprēķināts, ņemot par pamatu 80% no samaksātā MU nodokļa. Tātad autoratlīdzības izmaksātājs ietur un samaksā nodokli 25%, ja apgrozījums ir līdz 25 000 eiro. No MUN 20% ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 80% tiek novirzīti VSAOI. Piemērs Ja no autoratlīdzības 600 eiro nodoklis ir samaksāts 150 eiro, tad 80% ir VSAOI — 120 eiro. Piemērs Ņemot vērā pašnodarbinātā VSAOI...

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. Jaunas likmes no 2021. gada 1. janvāra I. Kopase akcentēja, ka no 1. janvāra VSAOI likme darbiniekiem, kas ir apdrošināti visiem apdrošināšanas veidiem, ir samazināta par vienu procentpunktu un sasniedz 34,09%. Darba devēja daļa ir 23,59%, bet darba ņēmēja daļa — 10,50%. Savukārt darbiniekiem, kas ir pensijas vecumā, VSAOI likme ir samazinājusies no 30,87% līdz 30,02%. Darba devējiem tā ir 20,77% un darba ņēmējiem — 9,25%. Jaunas, samazinātas VSAOI vispārējās likmes noteiktas arī pašnodarbinātajiem — no 32,15% līdz 31,07%. Savukārt, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas", ņemot vērā, ka no 2021. gada 12. janvāra akciju pirkuma tiesību (jeb akciju opciju) piešķiršanas nodokļu regulējums attiecas gan uz akciju, gan kapitāla daļu un citu tiesību saņemt dividendes piešķiršanu atbilstoši likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” izpratnei par akcijām. Likums skaidro, ka par akcijām uzskata — akciju, paju, kapitāla daļu vai citas tiesības saņemt dividendes. Attiecīgi pēc likuma grozījumiem darba devēji akciju pirkuma tiesības var piedāvāt arī SIA darbiniekiem. Īpaši izdevīgi tas var būt jauniem uzņēmumiem, kuriem nav iespējams maksāt lielas algas, bet kuri vēlas piesaistīt kvalificētus darbiniekus. "Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks varēs baudīt labumu no tā, ka uzņēmuma akcijas varēs atsavināt par lielāku cenu", norādījusi Viktorija Kristhole-Lūse,...