NODOKĻI

Saeimas Juridiskā komisija 17. novembrī, uz pirmo lasījumu vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis. Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas...

Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē Spēja stimulēt ekonomisko aktivitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra "ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no impērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas nodevas vai muitas nodokli uz robežas […]."1 Mūsdienās ir novērojama vēl izteiktāka valstu konkurence par ārvalstu kapitālu, izmantojot dažādus pievilcīgus nodokļu instrumentus. To sauc par starptautisko nodokļu konkurenci. Šajā sakarā var minēt dažādus, piemēram, amerikāņu ekonomista Tibauta (1956, Charles Mills Tiebaut (1924–1968)), Zodorova–Miezkovska (Zodrow, G.R. and Mieszkowski, P., 1986) un Leviatāna (autori Brennan, G. un Buchanan, J.) modeļus, taču rezultāts šādām darbībām visbiežāk ir tāds, ka nodokļos maksājamās summas vienas jurisdikcijas ietvaros tiek novirzītas uz citu jurisdikciju, kurās ir, piemēram, mazākas nodokļu likmes, tādējādi radot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tiks atcelta atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) piemērošana precēm komerciālos sūtījumos. Pašlaik PVN nav jāmaksā par precēm sūtījumā, kas tiek saņemts no valsts ārpus ES, ja to vērtība nepārsniedz 22 EUR. Stājoties spēkā grozījumiem ES normatīvajos aktos, par visiem sūtījumiem, kas tiks saņemti no valstīm ārpus ES, neatkarīgi no sūtījuma vērtības un neatkarīgi no tā, vai saņēmējs būs fiziska, vai juridiska persona, būs jānoformē importa muitas deklarācija. PVN par precēm būs jāmaksā, jau sākot ar pirmo centu. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus esošajām importa muitas deklarācijām (standarta importa muitas deklarācija, importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem) tiks ieviests jauns importa muitas deklarācijas veids – Importa muitas deklarācija pirkumiem līdz 150 EUR. Šī deklarācija būs jānoformē un jāiesniedz muitā šādos gadījumos: ja preču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. oktobrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.650 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” (turpmāk – noteikumi), kas stājās spēkā 4. novembrī. Grozījumi noteikumos paredz nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidentu apliecību iesniegšanas termiņu un izskatīšanas kārtības precizēšanu un vienkāršošanu. Noteikts ienākuma izmaksātājam iesniedzamās rezidenta apliecības – iesnieguma (turpmāk – atvieglojumu apliecība) – vai noteikumu 9.1 un 9.3 punktā noteikto dokumentu iesniegšanas termiņš, saskaņojot to ar gada pārskata un gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņu Būtiskākie grozījumi Noteikumi papildināti ar jaunu normu, kas nosaka atvieglojumu apliecības vai noteikumu 9.1 punktā noteikto dokumentu iesniegšanas termiņu ienākuma izmaksātājiem, kas neiesniedz gada pārskatu vai gada ienākumu deklarāciju.Noteikumos precizēti iesniedzamie dokumenti nodokļa pārmaksas saņemšanai un šajos dokumentos ietveramā informācija attiecībā uz maksājumu saņēmēju. Citi grozījumi: precizēts atvieglojumu apliecības vai...

Rīgas domes sēdē 12. novembrī deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, atceļot vairākus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojuma apmēra ierobežojumus. Plānots, ka grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tas darīts ar mērķi veicināt kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī lai uzlabotu galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu un sniegtu atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir NĪN atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām. NĪN maksātāju un nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par atvieglojumu piešķiršanu pieņem Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Izmaiņas paredz atcelt līdz šim noteikto atvieglojuma apmēra ierobežojumu juridiskai personai 10 000 eiro apmērā taksācijas gadā. Minētie grozījumi veicinās pilsētas vēsturiskajā apbūvē ietilpstošo ēku un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurāciju, rekonstrukciju, kā arī motivēs ēku īpašniekus veikt fasāžu atjaunošanu un fasāžu dekoratīvā apgaismojuma izbūvi. Tāpat atvieglojuma summas ierobežojuma atcelšana...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju kopš 9. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka nodokļu maksātājam ir iespēja: pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu), sadalot nokavēto nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Atkārtoti sadalīt termiņos (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.3punktu) uz laiku līdz sešiem mēnešiem nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņi pagarināti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu un kuri samaksāti ne mazāk kā 80 % apmērā.Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz, pirms beidzies nokavētā maksājuma termiņa pagarinājuma samaksas termiņš. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz,...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma 9. oktobrī pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei — ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto — par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta virkne izņēmuma gadījumu, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par: notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir papildināts Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamo strukturēto akcīzes dokumentu klāsts. Ieviesti jauni strukturēti dokumenti: “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo); “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi1 vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo). Piemēram, šķīdinātāju vai krāsu ražošanai. “Atļauja denaturēta spirta iegādei” (DI) – dod tiesības iegādāties denaturētu spirtu; “Atļauja iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (A) - dod tiesības iegādāties alkoholiskos dzērienus, nepiemērojot akcīzes nodokli. Līdz šim iesniegums izziņas vai atļaujas saņemšanai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz EDS. Tagad izziņu vai atļauju var iegūt, aizpildot elektronisko veidlapu....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 9.novembrī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi rosināti, lai veicinātu tīrāku un videi draudzīgāku kravas automašīnu izmantošanu pārvadājumos, teikts likumprojekta anotācijā. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Patlaban transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nosaka pēc kravas automobiļa pilnas masas vai asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma. Likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas, nekā šobrīd spēkā esošās, norādījuši grozījumu autori. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Patlaban nodokļa likmes piekabēm piemēro atkarībā no...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaidro...

Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības un līdz ar to arī no ES muitas savienības, kas garantē preču brīvu apriti, nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski mainīsies nosacījumi abu pušu uzņēmumiem. Ja pašreizējais pārejas periods beigsies bez tirdzniecības vienošanās noslēgšanas un Lielbritānija kļūst par trešo valsti, no 2021. gada 1. janvāra darījumos tiks piemērotas visas importa/eksporta formalitātes. "Tas nozīmē gan dažādu muitas deklarāciju iesniegšanu, gan saistību izpildi attiecībā uz piemērotajām muitas procedūrām," Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. Tāpat jārēķinās, ka par preču importu tiks iekasēts gan muitas nodoklis, gan akcīzes (kur tas paredzēts) un pievienotās vērtības nodoklis. Dažādās atļaujas, kur iekļauta Lielbritānija, jāizsniedz no jauna, jo līdzšinējās atļaujas visā Eiropas Savienībā vairs nebūs derīgas. Tāpat nebūs derīgi arī Lielbritānijā reģistrētie, īpaši muitas jomai paredzētie uzņēmumu reģistrācijas numuri (EORI). EORI numuru iespējams saņemt arī elektroniskā veidā, iesniedzot iesniegumu VID EDS. "Tiem komersantiem, kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” Ar grozījumiem likuma 4. panta 59. punktā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros šā likuma 4.16 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Likums papildināts ar 4.16 pantu, nosakot gadījumus, kad Uzņēmumu reģistrs nosūta pārbaudei Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā un tie ir: 1) pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki šajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecības; 2) pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā...

Vēršam uzmanību, ka 4. novembrī stājas spēkā Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 650 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi", kas paredz nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidenta apliecību iesniegšanas termiņu un izskatīšanas kārtības precizēšanu, pieprasīšanas un saņemšanas procesa paātrināšanu un vienkāršošanu. Atvieglojumu apliecība būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī, nevis līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija. Savukārt tiem izmaksātājiem, kas gada pārskatus vai gada ienākuma deklarācijas nesniedz, maksājuma saņēmējam atvieglojuma apliecību būs jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Atvieglojumu apliecību varēs iesniegt VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) skenētā formā vai kā elektronisku dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Grozījumi paredz, ka VID būs tiesīgs pieprasīt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ir pagarināts līdz 2021. gada 30. aprīlim. Tas noteikts ar Komisijas 2020.gada 28.oktobra Lēmumu (ES) 2020/1573, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 31.oktobrim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību un...