NODOKĻI

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem. Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam. Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā...

Viens no diskusiju karstākajiem punktiem jauno nodokļu izmaiņu sakarā ir autoratlīdzību režīma nākotne. Sākotnēji tika paredzēts to vispār likvidēt, pēc tam no tā attiecās, gala risinājums joprojām nav rasts. Septembrī intervijā žurnālam "Bilance" Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, atklāja, kā noticis diskusiju process līdz tam brīdim (jaunākas ziņas, kas parādījušās publiskajā telpā liecina, ka apgrozījuma nodoklis, ko varētu piemērot autoratlīdzībām, varētu būt 25% apmērā - nav gan vēl skaidrs, no kura datuma (nākamā gada 1. jūlija vai 2022. gada 1. janvāra) šāds režīms tiktu piemērots). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Kāda nākotne sagaida autoratlīdzību saņēmējus? Sākotnējā piedāvājumā bija paredzēts šādu nodokļu režīmu vispār likvidēt. Pēc tam, kad radās liela pretestība radošajās aprindās, jautājums tika uzlikts “uz pauzes”. Ir saprotams, kādā virzienā tas tālāk attīstīsies? Jā, valdība lēma nepieņemt Finanšu ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada septembrī nosūtīja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret fizisku personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Persona par sava uzņēmuma saimniecisko darbību laika periodā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza deklarācijas un pārskatus, aprēķināja valsts budžetā maksājamās nodokļu summas, taču neveica aprēķinātos nodokļu maksājumus likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Minēto darbību rezultātā - aprēķinot, deklarējot, bet ļaunprātīgi neveicot nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 405 000 eiro apmērā, nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Kriminālprocess VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākts 2017.gada aprīlī pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa...

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), kas pārstāv nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, aicina sniegt papildu skaidrojumus par Labklājības ministrijas sagatavoto projektu par iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir minimālā alga. LPA norāda, ka nav saprotams, kāds varētu būt risinājums (tai skaitā zaudējumi un ieguvumi), ja neizpildās nosacījums, ka persona ceturksnī gūst trīs minimālās algas. Vēstulē likumprojekta autoriem tiek vērsta uzmanība, ka nevalstiskajā sektorā nodarbinātie strādā galvenokārt projektu ietvaros. Šāda specifika nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem nav finanses, ar ko segt VSAOI starpību, un šie darbinieki var netikt nodarbināti, vai arī tiks veikta regulāra darbinieku atlaišana. Tāpēc Labklājības ministrijai būtu jāveic padziļināta izpēte par nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo, kā liecina 2016. gadā sagatavotā informācija, biedrībās un nodibinājumos darba samaksa zem minimālās algas bija 7047 darba ņēmējiem, no kuriem 4048 guva ienākumus citās darba vietās, taču 2999 tā bija vienīgā ienākumu gūšanas vieta. Nekas...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumi par PVN, ko piemēro pakalpojumiem, AK un tās teritorijā vairs nebūs saistoši. Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. VID aicina uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumu AK vai saņem pakalpojumu no AK un plāno to turpināt arī pēc pārejas perioda, laikus iepazīties ar noteikumiem, ko piemēro pakalpojumiem, kurus sniedz trešajām valstīm/teritorijām un saņem no tām, kā arī veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas īpašais PVN režīms jeb MOSS (Mini One Stop Shop/Mini vienas pieturas aģentūra). MOSS darījumi līdz 2020.gada 31.decembrim Nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijā vai jebkurā citā ES dalībvalstī, kas ir reģistrēti MOSS kādā no ES dalībvalstīm...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 9.jūlija paziņojumu Gatavošanās izmaiņām – Paziņojums par sagatavotību pārejas perioda beigās attiecībās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti AK 2020.gada 1.februārī izstājās no ES un šajā dienā stājās spēkā Izstāšanās līgums, kas noslēgts starp ES un AK, nodrošinot AK sakārtotu izstāšanos un sniedzot juridisko noteiktību svarīgās jomās. AK kā trešā valsts vairs nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā. Tā vairs nav pārstāvēta ES iestādēs, ES aģentūrās, organizācijās vai citās ES struktūrās. Tomēr saskaņā ar Izstāšanās līgumu AK un tās teritorijā pārejas periodā, proti, līdz 2020.gada 31.decembrim, joprojām ir piemērojami ES tiesību akti. Pārejas periodā AK turpina piedalīties ES vienotajā tirgū un muitas savienībā. Šis pārejas periods nodrošina nepārtrauktību, kuru ES izmantos un attiecīgi rīkosies, lai līdz 2021.gada 1.janvārim būtu pieņemti visi nepieciešamie...

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu kontekstā joprojām palikuši vairāki būtiski neatbildēti jautājumi. Īpaši neskaidra ir mazo ienākumu saņēmēju-pašnodarbināto nākotne, kuriem līdzšinējais piedāvājums paredz maksāt minimālās obligātās sociālās iemaksas (ap 170 eiro mēnesī) neatkarīgi no nopelnītā. Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, skaidro, kas izmaiņu piedāvājumā paredzēts, par ko jau ir skaidrība un par ko vēl notiek diskusijas, atklājot arī dažus iespējamos risinājumu variantus (jāatceras, ka tās ir tikai "darba versijas", kas var arī netikt apstiprinātas). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša minimuma noteikšana. Vai tiešām tas nozīmē, ka šie apmēram 170 eiro mēnesī būs jāmaksā faktiski ikvienam, kas kaut ko legāli nopelna - arī tad, ja nopelna mazāk par šo summu? Jā, koncepts ir, ka katram strādājošajam...

Ministru kabineta 22. septembra sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas tika sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, piedāvājot vairākus scenārijus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) problemātikas risināšanai - OIK pieauguma scenāriju, OIK noturēšanas scenāriju līdzšinējā apmērā, OIK samazināšanas scenāriju, OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenāriju un OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju. “Iepazīstoties ar visiem iepriekš izvērtētiem potenciālajiem risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, ir skaidrs, ka leģitīmi izveidotu atbalsta sistēmu bez valstij dārgas tiesvedības uzreiz izbeigt nevaram. Bet varam gan mazināt valsts atbalsta apmēru atbilstoši valsts, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju, maksātspējai, gan meklēt citus avotus atbalsta izmaksu segšanai. Šobrīd kā situācijai un iespējām atbilstošāko uzskatām valsts atbalsta apmēra arvien lielāku segšanu no AS “Latvenergo” peļņas, šim mērķim ik gadu novirzot desmitiem miljonu eiro. Tas savukārt ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau 2021.gadā vidēji par...

Ministru kabinets 22. septembrī izskatīja un akceptēja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam". Ziņojumā iekļauti valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktie un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē izdiskutētie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tie ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai. Attiecībā uz izmaiņām nodokļos paredzēts: valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes mazināšana par 1 procentpunktu; ienākumu sliekšņa līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1 800 eiro mēnesī; minimālā VSAOI apmēra ieviešana; akcīzes nodokļa likmju tabakas izstrādājumiem paaugstināšana; transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņas; iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale pašvaldību budžetā. IIN ieņēmumus nākamajā gadā paredzēts pārdalīt pašvaldību budžetā no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetā no 20%...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 21. septembrī turpināja skatīt plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļu režīmā no 2021. gada. Kā savā prezentācijā atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, valdība ir lēmusi neatteikties no autoratlīdzībām, tāpēc FM kopā ar Labklājības ministriju un Kultūras ministriju uzdots izstrādāt piedāvājumu izmaiņām autoratlīdzību izmaksai. Tiek diskutēts par divām iespējām - gadījumā, ja nav reģistrēta saimnieciskās darbība, autoratlīdzībām, kuras saņem uz uzņēmuma līguma, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā algota darba ienākumam. Savukārt, ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība, tad varētu izvēlēties maksāt IIN un VSAOI vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējs vai maksāt vienkāršotu nodokli, piemēram, mikrouzņēmuma nodokli. Tāpat tiek izskatīta iespēja līdzšinējai autoratlīdzību sistēmai piemērot pārejas periodu un jauno kārtību piemērot no 2021. gada 1. jūlija. Saeimas komisijas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka tiek izskatīts jautājums par minimālo obligāto sociālo iemaksu aprēķināšanas kārtību....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā izskatītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” skars arī vienoto elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā attiecībā uz tādu objektu būvlaukumiem, kas saistīti ar valsts drošību. Būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai, darba laika uzskaites informācija varētu reģistrēt, apkopot un uzturēt lokālā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, kas nav pieslēgta ārējam tīklam vai lokālajam tīklam, no kura ir iespējama piekļuve ārējam tīklam. Šādā gadījumā piekļuve elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datiem tiks nodrošināta likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām iestādēm (katrai savas kompetences ietvaros) – Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un Būvniecības valsts kontroles birojam, un to nodrošinās attiecīgā valsts drošības iestāde, kuras vajadzībām tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai. Izņēmums attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu un informācijas par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem nodošanu iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs piemērojams...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš 15. septembrī parakstīja aktualizētu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt ceļu un tiltu būvniecības nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas. Noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” apņemas veikt informatīvus pasākumus, kas vērsti uz biedrības biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. Biedrība arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī veikt aktivitātes nozares darbības sakārtošanā. VID, ņemot vērā biedrības sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi. Biedrības sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu VID apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock). Preču piegāde uz noliktavu (turpmāk arī — jaunais režīms) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais call–off stock līgums. Normatīvais regulējums preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Jaunais režīms paredz — ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu (call–off stock), šo pārvietošanu neuzskata par preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likums Likuma pants Skaidrojums 8.1 pants Definīcija Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā...

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas. Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu. "Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu...