NODOKĻI

Pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš. Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti "normāli nodokļi" (galvenokārt sociālās iemaksas). Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu. Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu, tādējādi LTRK stingri iestājas, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 (turpmāk - C-19) krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs C-19 ierobežojumu politika, un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem. Turklāt jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Ieviešot VSAOI modeli ar 1....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Likuma 13. pants papildināts attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, gūts, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. 25.03.2021. 20.04.2021. Grozījumi Azartspēļu un izložu...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējums preču tālpārdošanas darījumiem un Eiropas Savienībā (ES) sniegtiem pakalpojumiem. To noteic grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva), kas skar noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem (B2C). Padome minētos noteikumus pieņēma ar Direktīvu 2017/2455 2017. gada decembrī un Direktīvu 2019/1995 2019. gada novembrī (e-komercijas PVN direktīvas). Nacionālajā likumā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10.1, 140.2 un 140.3 pants. Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumi tiks nostādīti tādā pašā situācijā kā ārpussavienības uzņēmumi, kam saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā pirms 2021. gada jūlija, nav jāiekasē PVN, tiks vienkāršoti ar PVN saistītie pienākumi uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu e-komercijā. Ņemot vērā panākumus saistībā ar vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā (MOSS), kas ļauj telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu (TAE) sniedzējiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un uzskaitīt minētajā dalībvalstī PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs, šī sistēma tiks paplašināta, aptverot citus B2C...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Eiropas Savienības (ES) Tradicionālo pašu resursu pārdales nolūkiem atbilstoši Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ES TARIC datubāzē ir iekļauts speciāls kods, kas jānorāda gadījumos, kad 2021.gadā tiek laistas brīvā apgrozībā preces, kam pirms AK izstāšanās no ES pārejas perioda beigām (līdz 31.12.2020.) bijusi piemērota kāda no īpašajām muitas procedūrām (ievešana vai izvešana pārstrādei, tranzīts, pagaidu ievešana, uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā). Šī prasība attiecas arī uz situāciju, kad brīvā apgrozībā tiek laistas atpakaļievestas preces. Ņemot vērā minēto, ja: 1) importa muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā datu elementā 1/10 “Procedūra” norādīts kāds no muitas procedūru kodiem - 40, 42, 44, 46 kombinācijā ar kādu no iepriekšējās muitas procedūras kodiem 21, 22, 51, 53, 54, 71, 78 vai kods 61, 63, 68 kombinācijā ar 10, 11, 21, 22 un 2) datu elementā 2/1 “Vienkāršotā deklarācija/ iepriekšējie dokumenti“ norādīta...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. aprīlī atbalstīti grozījumi normatīvajā regulējumā*, kas paredz paplašināt to nodokļu maksājumu loku, kurus vienotajā nodokļu kontā varēs veikt, norādot maksājuma identifikatoru. Grozījumi paredz, ka turpmāk ar maksājuma identifikatoru varēs maksāt arī dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu ietvaros. Grozījumi paredz, ka ar maksājumu identifikatoru vienotajā kontā būs jāveic maksājumi par dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru persona iemaksā kontā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību, izmantojot tās sniegto maksājumu pakalpojumu. Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka no šāgada 1. jūlija ar maksājumu identifikatoru tiks veikti maksājumi par pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā kontā par darījumiem, kas veikti īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu (ārpussavienības režīma, savienības režīma vai importa režīma) ietvaros, ar Eiropas Savienības dalībvalsts starpniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar...

Ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ticis pagarināts līdz 2021.gada 31.decembrim. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 30.aprīlim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina, ka ar to saistītajam importam ir tendence samazināties, bet tas vēl joprojām ir ievērojams. Neraugoties uz vakcinācijas sākšanu visās dalībvalstīs un vairākiem pasākumiem,...

Raksta turpinājums. Sākumu lasiet šeit. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. VSAOI objekta aprēķināšana autoratlīdzības saņēmējam Autoratlīdzības saņēmējam no 2021. gada 1. jūlija VSAOI objekts tiks aprēķināts, ņemot par pamatu 80% no samaksātā MU nodokļa. Tātad autoratlīdzības izmaksātājs ietur un samaksā nodokli 25%, ja apgrozījums ir līdz 25 000 eiro. No MUN 20% ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 80% tiek novirzīti VSAOI. Piemērs Ja no autoratlīdzības 600 eiro nodoklis ir samaksāts 150 eiro, tad 80% ir VSAOI — 120 eiro. Piemērs Ņemot vērā pašnodarbinātā VSAOI...

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. Jaunas likmes no 2021. gada 1. janvāra I. Kopase akcentēja, ka no 1. janvāra VSAOI likme darbiniekiem, kas ir apdrošināti visiem apdrošināšanas veidiem, ir samazināta par vienu procentpunktu un sasniedz 34,09%. Darba devēja daļa ir 23,59%, bet darba ņēmēja daļa — 10,50%. Savukārt darbiniekiem, kas ir pensijas vecumā, VSAOI likme ir samazinājusies no 30,87% līdz 30,02%. Darba devējiem tā ir 20,77% un darba ņēmējiem — 9,25%. Jaunas, samazinātas VSAOI vispārējās likmes noteiktas arī pašnodarbinātajiem — no 32,15% līdz 31,07%. Savukārt, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas", ņemot vērā, ka no 2021. gada 12. janvāra akciju pirkuma tiesību (jeb akciju opciju) piešķiršanas nodokļu regulējums attiecas gan uz akciju, gan kapitāla daļu un citu tiesību saņemt dividendes piešķiršanu atbilstoši likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” izpratnei par akcijām. Likums skaidro, ka par akcijām uzskata — akciju, paju, kapitāla daļu vai citas tiesības saņemt dividendes. Attiecīgi pēc likuma grozījumiem darba devēji akciju pirkuma tiesības var piedāvāt arī SIA darbiniekiem. Īpaši izdevīgi tas var būt jauniem uzņēmumiem, kuriem nav iespējams maksāt lielas algas, bet kuri vēlas piesaistīt kvalificētus darbiniekus. "Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks varēs baudīt labumu no tā, ka uzņēmuma akcijas varēs atsavināt par lielāku cenu", norādījusi Viktorija Kristhole-Lūse,...

Jau ikgadēji zvērinātu advokātu birojs Sorainen gada sākumā aicina kopā mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar biroja juristu skatījumā potenciāli būtiskākajām nodokļu un uzņēmējdarbības juridiskajām aktualitātēm gada turpmākajā gaitā. Arī šoreiz seminārā tika skarti vairāki gan starptautiska, gan vietēja mēroga temati, kas varētu būt interesanti žurnāla Bilance lasītājiem. PVN revolūcija e–komercijas nozarē Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas saistībā ar elektronisko komerciju varētu būt šāgada pats aktuālākais nodokļu temats, uzskata zvērināts advokāts un Sorainen partneris Jānis Taukačs. Attiecīgie PVN direktīvas grozījumi jau ir ieviesti likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un uzņēmumi varot sākt gatavoties lielajām pārmaiņām, kas stāsies spēkā no 1. jūlija. Šīs pārmaiņas iedalāmas divos galvenajos virzienos. Pirmkārt, mainās nosacījumi importam no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību — tirgotāji no Ķīnas, Krievijas, ASV, tagad arī Lielbritānijas (izņemot Ziemeļīriju) un citām ārpussavienības valstīm piemēros PVN importam fiziskām personām jau no pirmā eiro. "Tas nozīmē — ja patērētājs kādā no tirdzniecības platformām pasūtīs kaut vai...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Otrdien, 20. aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem darbībām ar akcīzes nodokļa markām marķējamām akcīzes precēm, pārskatīt un pilnveidot atsevišķus akcīzes preču aprites nosacījumus, kā arī nodrošināt akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienādu pieeju neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta – aizstājējproduktiem. Lai ietaupītu uzņēmumu līdzekļus un laiku, ar grozījumiem likumā paredzēts atcelt akcīzes nodokļa samaksas termiņu 180 dienas par saņemtajām akcīzes nodokļa markām, tādējādi maksājot akcīzes nodokli pēc faktiski marķēto preču vienību skaita, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā. Tāpat paredzēta iespēja iznīcināt akcīzes nodokļa markas, nenoņemot tās no akcīzes preču iepakojuma, un šajā gadījumā saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli. Ar likumprojektu tiek sakārtots jautājums attiecībā uz naftas produktu kā atkritumu apriti, izslēdzot no likuma normas par eļļas atkritumiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka naftas produktu atkritumu aprite, piemēram, savākšana, apsaimniekošana, pārstrāde, reģenerācija vai paglabāšana...

Plānots, ka pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, jau drīzumā būs pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojums, kas faktiski atbrīvos nodokļu maksātāju no gandrīz jebkurām nodokļu aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas darbībām, paveicot tās automātiski. Sīkāk par iecerēto informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Nodokļu maksātājs par saimnieciskās darbības kontu varēs pieteikt kontu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem: Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts; Konts ir atvērts kredītiestādē vai ES dalībvalsts kredītiestādes filiālē, kura piedāvā šāda konta pakalpojumu Nodokļu maksātājam būs jānodrošina, ka visi saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek ieskaitīti šajā kontā. Izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nodokļu maksātājam vairs nebūs jāsniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī nebūs pašam jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Nodokļa maksājumi tiks atvilkti no konta automātiski - no katras ienākošās summas nodoklis tiks ieturēts uzreiz (pat,...

Pēc autoratlīdzību reformas pārejas perioda (2021. gada otrais pusgads), par kuru detalizētu aprakstu iespējams lasīt šeit, sākot no 2022. gada 1. janvāra, autoratlīdzību režīms vēl nedaudz mainīsies. Kā informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle, pamatiespējas autoratlīdzību saņēmējam paliks tās pašas, kas pārejas periodā, bet galvenās izmaiņas skars pirmo variantu: 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, saņemt autoratlīdzību. Joprojām būs iespējams nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šādā gadījumā ar autoratlīdzības saņēmēju slēdzamais līgums joprojām sauksies "autoratlīdzības līgums", taču juridiski tas līdzināsies uzņēmumu līgumam, skaidro L. Kelmere. Pasūtītājam tas izmaksās dārgāk, jo nodokļi būs jāaprēķina kā darba ņēmējam (sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Turklāt IIN likme, visticamāk, būs jāpiemēro 23% apmērā, jo nebūs iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 2) Reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā (IIN + VSAOI); Šajā variantā īpašu izmaiņu (salīdzinājumā ar pārejas periodu) nav, izņemot kādu niansi. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri...