NODOKĻI

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam", kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9%...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālajā apmērā pašnodarbinātajiem (un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri patlaban maksā pensiju apdrošināšanai tikai 5% no ienākumiem), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā patlaban), gan arī vēl 10% no...

Saeimā turpina izskatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbībā. Lai gan otrajā lasījumā grozījumi pieņemti jau šāgada sākumā, Saeimas sēdē 8. oktobrī tika nolemts pirms galīgā balsojuma trešajā lasījumā likumprojektu vēlreiz nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai). Tomēr skaidrs, ka grozījumu pieņemšana tuvojas - ko tie īsti paredzēs? Publiskos informāciju par auditos un datu atbilstības pārbaudēs atklātajiem nodokļu nomaksas pārkāpumiem Būtiskas izmaiņas paredzētas VID tiesībās informēt sabiedrību par nodokļu kontroles pasākumos uzņēmumos atklātajām lietām. Iecerētie grozījumi paredz, ka VID varēs bez nodokļu maksātāja piekrišanas informēt par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot gadījumus, ja nodokļu samaksas termiņš pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Šis likuma pants attieksies tikai uz tiem VID lēmumiem, kas pieņemti pēc grozījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2020. gada 15. oktobrim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020.gada 3.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2020. gada 30. oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei - ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto - par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas jaunās, par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt, sākot no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta vesela virkne ar izņēmuma gadījumiem, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par:...

Jautājums: Vai fiziskā persona, kura iepriekšēja gadā bija bezdarbnieka statusā un nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, var attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ja fiziskā persona iepriekšējā gadā (20XX.g.) nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, viņas iztērētos līdzekļus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem drīkst iekļaut savā gada ienākumu deklarācijā ģimenes loceklis, kuram bija ienākumi un ir maksāts IIN. Ja neviens no ģimenes locekļiem konkrētajā gadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, persona pati var iesniegt gada ienākumu deklarāciju (aizpildot deklarāciju D un D4 pielikumu par 20XX.gadu) un pēc tam attiecināt šos ārstnieciskos izdevumus uz nākamo trīs taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Tie paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā un mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā. Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti. Nodoklis tiks sadalīts, 1 procentpunkta apmērā novirzot veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (nepersonalizēti), 14 procentpunktu apmērā novirzot valsts pensiju speciālajā budžetā (nepersonalizēti), kā arī 10 procentpunktu apmērā attiecinot uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (personalizēti).

Valdības sēdē, kas tiks sasaukta 9. oktobrī, paredzēts skatīt likumprojektus, kas skar nodokļu regulējuma izmaiņas, tostarp arī plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Šī likumprojekta skatīšanu valdība jau vairākas sēdes ir atlikusi. Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra: 1) MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, 2) nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 000 EUR gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 EUR gadā – 40%, 3) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju. Kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu, 4) MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājas, 5) MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma...

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot 30. septembra valdības sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, norāda, ka likumprojektā nepieciešamas korekcijas, kas būtiski veicinātu iedzīvotāju un uzņēmumu autoparka nomaiņu uz jauniem, videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, ievērojami mazinot izmešu daudzumu gaisā un vienlaikus mazinātu komersantu izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma autoparku uzturēšanu. Satiksmes ministrijas izstrādātā likumprojekta mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu TEN aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat paredzēts ieviest ievesto vieglo automobiļu, kas ir vecāki par pieciem gadiem, jaunu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. LTRK ieskatā attiecībā uz likumprojektā piedāvātajām TEN likmēm, nevajag piemērot TEN motocikliem ar motora tilpumu līdz 125 cm3. Kā arī nevajag piemērot TEN tiem transportlīdzekļiem, kuriem tiek...

Ministru kabinetā (MK) 30. septembrī apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Likumprojekta mērķis ir ierobežot vides piesārņošanu, veicināt aprites ekonomiku un dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu. Grozījumi paredz paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu, bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un C kategorijas* piesārņojošo darbību emisijām. Izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanas efektivitāti un līdzšinējos pasākumus, VARAM secinājusi, ka, lai izpildītu ilgstoši apstiprinātas atkritumu apsaimniekošanas prioritāti – samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, atsevišķās pozīcijās to nepieciešams pārskatīt. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, pakāpeniski tiks palielināta DRN likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu par tonnu no 50 EUR patlaban uz 65 EUR 2021.gadā, 80 EUR 2022.gadā un 95 EUR 2023.gadā. Iepriekšējais nodokļu likmes pieaugums bija 2017.gadā un pieredze rāda, ka likmes paaugstināšana ievērojami stimulēja brīvprātīgo šķirošanu un nodrošināja labāku sašķiroto atkritumu apjomu. Pēc līdzīgas analoģijas ir pārskatīti arī tarifi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 546 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”” Ar grozījumiem noteikti: nosacījumi ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas esošajai preču svēršanas vietai un tās saskaņošanas kārtība, kā arī kārtība un nosacījumi atteikumam saskaņot minēto vietu; kārtība, kādā saskaņo preču nogādāšanu no pagaidu uzglabāšanas vietas uz svēršanas vietu; kārtība kādā atļaujas muitas noliktavas darbībai vai atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai turētājs izpilda saistības pēc attiecīgās atļaujas atcelšanas vai anulēšanas. 02.09.2020. 09.09.2020. VID arī atgādina, ka no 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst. 9.00 līdz 17.00....

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas. IIN progresīvās likmes augstāko likmi, kas patlaban ir 31,4%, plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%. Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN). Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest...