NODOKĻI

Kā jau ierasts, arī 2021. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā, neskarts nepaliks arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk — PVN). Svarīgi atzīmēt, ka atsevišķi grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir pieņemti jau 2019. gadā (vienotais konts), turpmākie (e–komercija) — pieņemti 2020. gada oktobrī un stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet atsevišķi grozījumi šī raksta tapšanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijā, tādēļ tos nekomentēšu. Turpmāk izskatīsim grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk — PVN likums) to pieņemšanas secībā. Vienotais konts Grozījumi saistībā ar vienotā konta ieviešanu, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, faktiski visos nodokļu likumos tika pieņemti jau 2019. gada vidū. Vienotā konta ieviešana nozīmē, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visu nodokļu maksājumi, ieskaitot PVN, būs jāveic uz vienu un to pašu kontu: LV33TREL1060000300000. Izņēmums ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas arī turpmāk būs jāieskaita konkrētās pašvaldības norādītajā kontā, un muitas nodoklis, kura maksāšanai vienotais...

Vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu, par ko žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" pērn informēja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Pirmkārt, līdz ar novembra beigās pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā kārtībā (uz deklarācijas pamata)). Personai uz automātisko atmaksu vajadzēs pašai pieteikties, norādot savu kontu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tāpat tiks vienkāršota attaisnoto izdevumu dokumentu (par medicīnas izdevumiem) nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk tas notiks gandrīz bez pašas personas fiziskas iesaistes, vienīgi medicīnas iestādē būs jāapliecina sava piekrišana tam, ka šie dokumenti tiek nosūtīti VID. Jāievēro, ka vēlreiz piekrišana būs...

Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus vairākos nodokļu likumos, bet visbūtiskākās izmaiņas skāra mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veiktas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātajām personām. Kā zināms, jau vairāku gadu garumā tiek spriests par to, ka MUN režīms tiek izmantots nodokļu samazināšanas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence uzņēmējdarbībā, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir zemas, kas savukārt rada risku, ka nākotnē pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti. Nodokļu slogs palielinās Pretēji lielākajai daļai nodokļu maksātāju, kuriem 2021. gadā nodokļu slogs nedaudz samazinās, ņemot vērā mazāku VSAOI likmi un neapliekamā minimuma piemērošanas izmaiņas, MUN maksātāju nodokļu slogs būtiski pieaug jau gada sākumā, bet daļai šī nodokļa maksātāju — vēl būtiskāk otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietekmē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem, sākot ar 1. jūliju. Atbilstoši likuma...

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jomā būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Piemērojamā VSAOI likme mainās jau no 1. janvāra; tāpat līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos no 1. janvāra pieaug arī minimālā VSAOI objekta slieksnis. Par to, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem būs veicamas 2022. gadā un turpmāk, vēl īstas skaidrības nav, jo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumos Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt likumprojektu par grozījumiem šajā likumā tieši par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Iesākot atgādinājums par to, kas ir pašnodarbinātā persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu": persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, zvērināts tiesu izpildītājs, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Dažreiz nepieredzējušiem grāmatvežiem rodas jautājums, kāpēc noteikumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pantā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets (MK)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2020. gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2020. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Vednis palīdz sagatavot nepieciešamo informāciju tieši nekustamā īpašuma darījumu deklarēšanai. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura. Pati deklarācijas veidlapa ir...

Lielas izmaiņas no jaunā gada skārušas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus. Mainījusies ne tikai nodokļa likme, bet arī nosacījumi, kas regulē, kurām uzņēmumu juridiskajām formām atļauts maksāt mikrouzņēmumu nodokli, kā arī nodokļu maksāšana par darbiniekiem. Par šīm niansēm žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. No 2021. gada sabiedrības ar ierobežotu atbildību vairs nedrīkst reģistrēties kā MUN maksātājas. Tās, kuras bijušas tādas jau iepriekš, 2021. gada periodā šo statusu vēl drīkst saglabāt, kā arī vajadzības gadījumā atteikties no tā (mainot uz UIN vai IIN maksātāja statusu) ar katru jaunu ceturksni, līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam iesniedzot pieteikumu VID (piemēram, lai mainītu statusu ar otro ceturksni, pieteikums jāiesniedz līdz 15. martam). Vēl jāņem vērā, ka, lai saglabātu MUN maksātāja statusu, SIA nedrīkst palielināt īpašnieku skaitu, jo gadījumā, ja maiņas rezultātā palielinās uzņēmuma īpašnieku skaits, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiek zaudēts ar to pašu dienu. Savukārt pozitīva ziņa SIA...

Ir stājušies spēkā vairāki būtiski grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Lai uzņēmējiem dotu iespēju iepazīties ar izmaiņām un pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, par mēnesi – līdz šī gada 15. janvārim - ir pagarināts termiņš, līdz kuram mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs var paziņot VID par savu lēmumu neturpināt darbību šajā režīmā 2021.gadā. To var izdarīt, iesniedzot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Esošie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji līdz šī gada 15. janvārim var vērsties VID, lai atteiktos no šī statusa. Ja mikrouzņēmums vēlas mainīt savu statusu, ir jāiesniedz iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sagatavot dokumentu/No veidlapas/ Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti/ “Iesniegums mikrouzņēmumu statusa iegūšanai” vai “Iesniegums mikrouzņēmumu statusa pārtraukšanai”. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī 2021. gadā vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri vēl tikai uzsāks savu saimniecisko darbību, varēs pieteikties MUN statusam uzņēmējdarbības uzsākšanas brīdī. Plašāka informācija par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmā pieejama VID tīmekļvietnes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada decembrī: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā Grozījumi Čeku loterijas likumā Ar grozījumiem paplašināti Čeku loterijas likumā noteikto darījumu apliecinošo dokumentu veidi, kas reģistrējami dalībai čeku loterijā un tas ir maksāšanai izsniegts dokuments (rēķins) par preci vai pakalpojumu, kas samaksāts, izmantojot bankas pārskaitījumu. Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, noteikta nozares čeku izloze. Noteikts, ka nozares čeks ir reģistrēts čeks, ko izsniedzis nodokļu maksātājs, kura pamatdarbības veids saskaņā ar NACE kodu atbilst nozarei, kuru VID izvēlas, ņemot vērā valsts nodokļu nomaksas veicināšanas prioritātes. Tematiskais ceturksnis ir gada ceturksnis, kura laikā reģistrē konkrētas nozares čekus. Likumā veikti arī citi grozījumi 23.11.2020. 01.04.2021. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Ar grozījumiem paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes atsevišķiem objektiem; atcelts atbrīvojums no DRN samaksas par CO2 emisijām, ja stacionārajās...

No 2021. gada jūlija spēkā stāsies jauns nodokļu regulējums autoratlīdzību jomā, paredzot, ka par autoratlīdzību darbiem maksājams nodoklis 25 % apmērā (ja bruto ienākumi otrajā pusgadā pārsniegs 25 000 eiro - tad pārsnieguma daļai piemēros nodokli 40% apmērā) bez nosacīto izdevumu normas piemērošanas. Tomēr tas neattieksies uz darbiem, par kuriem noslēgti līgumi jau 2020. gadā - tos līdz pat šāgada beigām varēs paveikt saskaņā ar iepriekšējiem nodokļu nomaksas nosacījumiem. Par autoratlīdzību regulējuma izmaiņām paredzēto pārejas periodu žurnāla "Bilance" konferencē pērn novembrī informēja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Tā kā 2020. gadā “Covid-19” krīzes dēļ daudzi darbi, kurus atalgo ar autoratlīdzībām, nevarēja notikt, paredzēts, ka uz visiem autoratlīdzības līgumiem, kas noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim, ja šie darbi tiks izpildīti un atlīdzība par tiem izmaksāta 2021. gada laikā, tiks piemērots 2020. gadā spēkā esošais nodokļu režīms (gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām). “Respektīvi, par līdz 2020....

Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas Saeimā pieņemti gala lasījumā 2020. gada 17. decembrī un stāsies spēkā 2021. gada 12. janvārī (atsevišķām normām noteiktais spēkā stāšanās datums ir 2021. gada 1. janvāris), papildināts nodokļu regulējums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas un noteikts, ka remigrējuša diasporas locekļa ārvalstīs gūtajiem pensijas ienākumiem var tikt piemērots ārvalstu pensionāra neapliekamais minimums. Nodokļu regulējums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar 12. janvāri, algas nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) atbrīvojums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas attiecināms arī uz ienākumu, kas gūts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesību īstenošanas rezultātā. Turklāt ir mainīti vairāki nosacījumi, kad ienākumu atbrīvo no nodokļa: minimālais akciju pirkuma tiesību turēšanas periods ir samazināts no 36 līdz 12 mēnešiem; akciju pirkuma tiesības var tikt īstenotas arī pēc darba attiecību izbeigšanas – ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā; ja kapitālsabiedrība ir izsniegusi...

Tabulā apkopotas galvenās izmaiņas darbaspēka nodokļos, spēkā 2021. gadā, un salīdzinātas ar 2020. gada likmēm. GADS 2020 2021 Minimālā darba alga (MA), euro mēnesī 430 500 Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā: 35,09% 34,09% darba devēja likme, 24,09% 23,59% darba ņēmēja likme 11% 10,5% Solidaritātes nodokļa likme 25,5% 25% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) likmes ienākumiem līdz 20 004 euro gadā 20% 20% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 euro gadā 23% 23% ienākumiem virs 62 800 euro gadā 31,4% 31% Ar IIN neapliekamais minimums (NM) Maksimālais NM, euro mēnesī 300 300 ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, euro mēnesī 500 500 ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, euro mēnesī 1 200 1 800 Atvieglojums par apgādībā esošu personu, euro mēnesī 250 250 IIN pārdale, pašvaldību budžetā / valsts pamatbudžetā 80/20% 75/25% Neapliekamais minimums pensionāriem, euro mēnesī 300 330 Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma ierobežošana...

Izmaiņas mikrouzņēmumu īpašniekiem Mikrouzņēmumu īpašniekiem nākamgad jārēķinās ar vairākām būtiskām izmaiņām. No 2021. gada mainās mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes; kārtība, kādā tiek maksāti nodokļi no darbinieku algām mikrouzņēmumā; mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu deklarēšanas un veikšanas kārtībā, kā arī paredzēti vairāki ierobežojumi. Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem daļēji stājas spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan 1. jūlija (skat. Mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas apstiprinātas Saeimā gala lasījumā). Tādēļ, lai uzņēmēji varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, atteikties no MUN maksātāja statusa ar 2021. gadu varēs līdz 2021. gada 15. janvārim, nevis kā ierasts, līdz šī gada 15. decembrim (skat. Vai 2021. gadā saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu?). Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem Tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim mainīsies tas, kā jāaprēķina un jāizmaksā autoratlīdzība, jo būs spēkā jauna IIN un VSAOI ieturēšanas un maksāšanas kārtība. Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 1. janvārī beidzas pārejas periods, kurā uz Apvienoto Karalisti joprojām turpināja attiekties Eiropas Savienības (ES) tiesības un pienākumi, kaut gan Apvienotā Karaliste (AK) izstājās no ES jau šī gada 31. janvārī. Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp AK un ES dalībvalstīm, tajā skaitā – Latviju. Tas nozīmē būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Galvenās izmaiņas, ar kurām saskarsies uzņēmēji Visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei. Pārvietojot preces starp ES un AK, jāpiemēro muitas procedūras, tāpat kā tirdzniecībā ar jebkuru citu trešo valsti; mainīsies tirdzniecības nosacījumi starp ES un AK; mainīsies PVN piemērošana līdzšinējām preču piegādēm un iegādēm, kas no nākamā gada kļūs attiecīgi par preču eksportu un importu. importējot AK...

ESAO 1. aktivitātes nepieciešamība kopējā labuma gūšanai Strauja tehnoloģiskā attīstība pēdējos divdesmit gados ir ievērojami mainījusi saimnieciskās darbības veidus, pakalpojumu sniegšanas ātrumu un iespējas pielāgoties apstākļiem un konkrētai tirgus situācijai. Tāpat valstu iekšzemes tehnoloģiskā attīstība infrastruktūras jautājumos ir nozīmīga, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pieeju digitālajiem pakalpojumiem un precēm. Latvija šajā ziņā ieņem īpaši augstu vietu uz pārējo pasaules valstu fona, kas arī atspoguļojas mājsaimniecību interneta pieejas datos, kuri nemainīgi gadu no gada ir pieauguši līdz šobrīd 85% interneta pakalpojumu pieejamībai Latvijas teritorijā. Nemainīgi augsta nozīme straujai tehnoloģiskai attīstībai ir arī kopējai globālajai integrācijai starptautisko normatīvo tiesību aktu formā. Taču līdz ar ekonomisko labumu gūšanu tās blaknes ir saskatāmas esošo starptautisko un nacionālo normatīvo tiesību aktu piemērošanā nodokļu jautājumos, proti, jaunradītie saimnieciskās darbības veidi un to specifika esošās starptautiskās nodokļu sistēmas ietvaros spēj gūt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem saimnieciskās darbības veidiem. Balstoties uz PricewaterhouseCoopers (turpmāk — PwC), Manheimas Universitātes un...