NODOKĻI

Likumdevējs sācis risināt tiesībsarga izgaismotu problēmu attiecībā uz pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma, pārdodot nekustamo īpašumu maksātnespējas ietvaros. Fiziskas personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, tai skaitā nekustamais īpašums, un iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. Likumdevējs ir paredzējis, ka no IIN nomaksas ir atbrīvoti tādi parādi, kas saistību dzēšanas procedūras ietvaros ir norakstāmi. Tāpat no IIN nomaksas ir atbrīvoti parādi, kas ir norakstāmi sakarā ar to, ka nav iesniegts kreditora prasījums. Savukārt, kas attiecas uz bankrota procedūras ietvaros pārdotu nekustamo īpašumu - likums maksātnespējīgai fiziskai personai paredz pienākumu par to maksāt IIN. Tiesībsargs uzskata, ka maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka arī bankrota...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu aicinām konsultēties VID un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš. Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši). Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 euro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 euro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 euro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 euro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 euro (20 000x 20 %). Ir arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis,...

Otrdien, 29. maijā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Čeku spēles likumprojektu, kura mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis. Likumprojekts paredz čeku spēles organizēšanai un administrēšanai izmantot pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina tehnisko risinājumu čeku apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. Likums ir spēkā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. martam. Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada jūlijā. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro gadā. Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pasākuma rezultātā iegūtā informācija paplašinās nodokļu administrācijas iespējas identificēt nodokļu nemaksātājus. Tāpat tā palīdzēs identificēt nereģistrētus kases aparātus vai nereģistrētu saimniecisko darbību, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumu nedeklarēšanas riskus. Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar darījuma vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma izmaiņas rosinātas, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada...

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina pievērst uzmanību nosacījumiem, kas ļauj darījumiem ar lietotajiem auto piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) īpašajā kārtībā – samazinot starpību starp auto pārdošanas un iegādes cenu par aprēķinātā PVN vērtību. Lai kliedētu iespējamās neskaidrības, VID ir izveidojis infografiku, kurā uzskatāmi atainoti būtiskākie kritēriji, kas ir jāievēro. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu automobiļu pārdošanu, nepieciešams reģistrēt savu komercdarbību Uzņēmumu reģistrā, izvēloties atbilstošu saimnieciskās darbības veidu, un reģistrēt tirdzniecības vietu Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Savukārt VID PVN maksātāju reģistrā lietotu automobiļu pārdevējam ir jāreģistrējas, ja: tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz 40 000 euro; tā veikto preču iegāžu Eiropas Savienības teritorijā vērtība sasniedz 10 000 euro; citos “Pievienotās vērtības nodokļa likumā” noteiktajos gadījumos. Lietotu automobiļu tirgotājs var izvēlēties, kādā kārtībā maksāt PVN no darījumiem. Taču izvēlēties īpašo PVN piemērošanas režīmu drīkst gadījumos, ja saimnieciskā...

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli atbalstītais likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Latvijas un Vjetnamas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu. Tāpat līguma mērķis ir novērst pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Vjetnamas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas. Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējas valsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām un atlīdzībām par tehniskajiem pakalpojumiem.

Otrdien, 22. maijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu konceptuālo ziņojumu par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli. Ziņojumā izvērtēta iespēja paplašināt Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocību klāstu, tādējādi piesaistot aizvien plašāku komersantu loku. Piedāvātais risinājums paredz paplašināt sadarbības programmu, vēršot to arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt plānots mainīt procesu uzņēmuma iekļaušanai programmā un piemērojamos kritērijus, kā arī pārskatīt piedāvātās priekšrocības atbilstoši programmas līmenim, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta individuālo konsultāciju sniegšanu, ātrāku pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu, iedzīvotāju ienākumu nodokļa paātrinātu atmaksu programmas dalībnieka darbiniekiem un citus ieguvumus. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Nodokļu maksātājs dalībai programmā var pieteikties elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Programmā iekļautajam nodokļu maksātājam (programmas dalībniekam) paredzētas šādas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa piecu darba dienu laikā pēc deklarācijas saņemšanas termiņa; individuāls VID konsultants; VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejama informācija par nodokļu...

Jautājums: Komercsabiedrība atbilstoši savai veicamajai saimnieciskajai darbībai ir noteikusi dabisko zudumu normatīvu. Pārskata gada laikā tas ir pārsniegts, jo zudumi ir bijuši lielāki nekā to paredz normatīvs. Kādu summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot UIN? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam. Jāņem vērā, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: zudumu summu, kas pārsniedz zudumu normatīvu; aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Jautājums: Vai komercsabiedrībai ir tiesības neiesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju par 2018.gada pirmo pusgadu (2018.gada 20.jūlijā) un par 2018. gada novembri (2018.gada 20.decembrī), ja komercsabiedrība attiecīgi jūnijā un novembrī sadala dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu (kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim), tai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā? Komercsabiedrības pārskata gads ir kalendārais gads. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) 4.panta otrās daļas 1.punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkts paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Neatkarīgi no tā, kāda peļņas sadale tiek norādīta finanšu grāmatvedībā, uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.maijā nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 1. jūnijam ieskaitot vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2017.gadā gūtajiem ienākumiem. Gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2018.gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma...

Valdības sēdē 15. maijā izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu". Tas paredz, ka bankām turpmāk būs jāziņo par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro. Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi paredz kārtību, kādā kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim iesniegs VID informāciju par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk. Informācija sniedzama elektroniski par fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti. Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz šo kārtību, izstrādāti nodokļu reformas ietvarā. Noteikumu mērķis ir sabiedrības labklājības veicināšana, pilnveidojot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākošos visus nodokļu maksājumus. Turklāt VID, plānojot nodokļu kontroles pasākumus, varēs...

Ministru kabineta komitejas sēdē 14. maijā skatīts Labklājības ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Cita starpā tie paredz, ka likumā kā speciālajā normatīvajā aktā nosakāms, ka obligātās iemaksas ir prioritārs nodoklis attiecībā pret pārējiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” minētajiem nodokļiem. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotājā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu prioritāri attiecina uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaita attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase, katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ikgadējos informatīvajos ziņojumos par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu redzams, ka: par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada martam obligātās iemaksas ir veiktas pilnā apmērā tikai par 84,1...

Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotu starpperiodu finanšu pārskatu ir jāapstiprina zvērinātam revidentam? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests: Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Starpperiodu finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 14.nodaļā „Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)” noteiktajām prasībām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotos starpperiodu finanšu pārskatus nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.