NODOKĻI

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola kopā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidentu Jāni Pinni un Latvijas restorānu biedrības (LRB) prezidentu Jāni Jenzi 21. septembrī parakstīja vienošanos starp Finanšu ministriju (FM) un viesmīlības nozares pārstāvjiem, nosakot mērķus un uzdevumus turpmākajai sadarbībai. LVRA un LRB šīs vienošanās noteikto mērķu sasniegšanai apņemas noslēgt viesmīlības nozares ģenerālvienošanos. Savukārt Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros apņemas veikt darbības, lai ieviestu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, ja viesmīlības nozares uzņēmumi noslēdz nozares ģenerālvienošanos ar būtisku, reālajai tirgus situācijai atbilstošu vidējās algas pieaugumu. “PVN samazinātās likmes ieviešanu ēdināšanas pakalpojumiem piedāvājam kā atbalsta instrumentu, ja nozare panāk ģenerālvienošanās, kurā paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, noslēgšanu. Jāpiemin, ka priekšlikuma mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas apmēru – aplokšņu algas nozarē, nevis padarīt lētāku pakalpojumu,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Iesaistītās puses vēlas veidot labvēlīgu sociāli ekonomisko vidi viesmīlības nozarē, tāpēc vienojušās par sadarbību, lai...

Patlaban praksē Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz interviju sauc uzņēmuma pārstāvjus tikai tad, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statuss uzņēmumam tiek piešķirts pirmo reizi. Tomēr VID konstatējis, ka vēlāk shēmošanā iesaistītos uzņēmumus sākotnēji pārstāv cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši sodīti un nav nekādā veidā bijuši VID redzeslokā. Taču, saņemot tiesības reģistrēt darījumus ar PVN, pēc kāda laika šie valdes locekļi tiek nomainīti un uzņēmums tiek izmantots nelikumīgām darbībām. Tāpēc VID piedāvā veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai ikreiz, kad PVN maksātājā uzņēmumā mainās valdes locekļi, prokūrists vai cita pilnvarotā persona, VID būtu tiesības apturēt PVN numuru darbību un saukt šīs jaunieceltās pilnvarotās amatpersonas uz intervijām. Tikai tad, kad VID atkal pārliecinās, ka viss kārtībā, PVN numura darbību atjaunos, tā pagājušā nedēļā medijos izteicās VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. VID rosinātie grozījumi atsevišķos gadījumos varētu skart arī godīgos uzņēmumus. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš gan bažījas...

Saeima 20.septembrī skatīja vairākus iesniegto grozījumu projektus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas attiecas uz jaunu Padziļinātās sadarbības programmu, izmaiņām transfertcenu regulējumā, kā arī konceptuāli atbalstīja grozījumus, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam nodokļu administrācijai izsniegt savā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) radījis jaunu rīku uzņēmumu reitinga novērtēšanai “Nodokļu maksātāja reitings.” VID aicina uzņēmējus izmēģināt jauno rīku vēl pilotprojekta stadijā un līdz šī gada beigām sniegt savus priekšlikumus uzlabojumiem. Šis ir pirmais un vienīgais šāda veida novērtēšanas rīks Baltijas valstīs. Tas pēc dažādiem VID informācijas kritērijiem izvērtē uzņēmumu, sniedzot vienotu, procentos izteiktu rezultātu. Jo vairāk procentu, jo labāks ir uzņēmuma reitings. Vienlaikus uzņēmējs var apskatīt arī atsevišķu rādītāju novērtējumu. Nodokļu maksātāju reitinga sistēmai ir izvirzīti trīs galvenie mērķi: informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm; motivēt nodokļu maksātāju sekot nodokļu samaksas disciplīnai un uzlabot to; nodrošināt nodokļu maksātājam rīku, ar kuru viņš var informēt sadarbības partnerus par savu reputāciju, nodokļu samaksas disciplīnu un saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm. Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir pieejams šādiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām neatkarīgi no nodokļu maksāšanas režīma, kuras vismaz sešus mēnešus...

Saeimas plenārsēdē 20. septembrī otrajā lasījumā tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā 'Par nodokļiem un nodevām", kurā tiek pārskatītas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas. Likumprojektā ietvertie grozījumi attieksies galvenokārt uz uzņēmumiem, kuri ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošiem ārvalstu uzņēmumiem. Grozījumi transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā apgrūtinās starptautisko uzņēmumu grupām iespēju mākslīgi novirzīt peļņu uz valstīm, kur nodokļu slogs ir zemāks nekā Latvijā. Tāpat regulējums uzlabos nodokļu administrācijas iespēju veikt riska analīzi un atvieglos transfertcenu audita veikšanu. Likumprojektā noteikts subjektu loks, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Minētais subjektu loks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja tas veic darījumus ar likumā noteiktu personu. Tāpat noteiktas robežvērtības (apgrozījums un darījuma vērtība), kuras pārsniedzot, nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) katru gadu vai arī sagatavot un iesniegt VID pēc pieprasījuma transfertcenu dokumentāciju. Ņemot vērā atšķirīgu slogu globālās dokumentācijas...

Rīgas pilsētas būvvalde aicina kultūras pieminekļu īpašniekus līdz 1.oktobrim pieteikties nekustamā īpašuma nodokļu (NĪN) atvieglojumiem. Pieteikties var tās personas, kuru pārziņā ir kultūras piemineklis vai ēka, kas atbilst atvieglojuma piešķiršanas kritērijiem. Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi Nr.198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" paredz, ka personai 50% atvieglojumi pienākas par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem. Tāpat no taksācijas gadam aprēķinātās NĪN summas piešķir atvieglojumus personai par ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu – "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā. Arī "Mežaparks" teritorijā, "Ķīpsalas vēsturiskā apbūve" teritorijā, "Kalnciema ielas koka apbūve" teritorijā un "Pārdaugavas apbūves fragments" teritorijā. Nodokļu atlaide pienākas arī apbūves aizsardzības teritorijās, kas noteiktas Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas...

Saeima 13.septembrī nolēma uzdot Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Valdībai līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā normatīvie akti, kā arī tehniskais risinājums valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotājiem varētu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksu. Iniciatīva par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu Saeimā iesniegta šī gada aprīlī. To parakstījuši 10 142 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši nodrošināt iespēju pārmaksātos nodokļus saņemt arī tiem iedzīvotājiem, kuri nelieto internetbanku, neizprot vai arī tiem nav laika un iespēju iedziļināties sarežģītajā dokumentu aizpildīšanas sistēmā, taču strādā un maksā nodokļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam nodokļu administrācijai izsniegt savā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID...

Ņemot vērā, ka “aplokšņu” algas ir viena no būtiskākajām ēnu ekonomikas komponentēm, Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī šogad ir veicis pētījumu par to, kā mainījusies situācija valstī nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu” algu jomā. Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu” algas pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība. Jaunākais VID veiktais pētījums liecina, ka 2017.gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 milj. eiro. Tādējādi nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9% jeb 663,81 miljons eiro, kas ir par 1,7% procentiem jeb mazāk nekā 2016.gadā. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: ““Aplokšņu” algu samazināšanās ir pozitīvs signāls. Visticamāk, to ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem. Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz...

Saeima izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas ietver priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu un citiem pārkāpumiem. Likumprojekta mērķis ir uzlabot nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālās ekonomikas jomā. FM ir norādījusi, ka nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā. Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā. Likuma grozījumi paredz...

Saeimas plenārsēdē 6. septembrī pirmajā lasījumā izskatīja Labklājības ministrijas rosināto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka: - no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam un darba devēja ziņojuma par obligātajām iemaksām iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam; - obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no autoratlīdzībām vai tās veic pašnodarbinātie 5 % apmērā (t.sk., no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma); - darba devējam, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai valsts iestādes lēmumu par darba samaksas piedziņu, ir pienākums samaksāt obligātās iemaksas un iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām; - sākot ar 2004. gada 1. maiju, no valsts pamatbudžeta apdrošināt pensiju un bezdarba apdrošināšanai personas, kuru laulātais kā prokurors pilda Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā un kuras uzturas attiecīgajā...

Saeima izskatīšanai komisijās 6. septembrī nodeva Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Ar likuma grozījumiem noteikts, ka personām, kas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus nodošanai patēriņam Latvijā, būs pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā. Savukārt, ja kafija vai bezalkoholiskie dzērieni tiek realizēti fiziskām personām, izmantojot interneta veikalu starpniecību, nodokļa maksātājs ir citas dalībvalsts persona, kas realizē kafiju un bezalkoholiskos dzērienus patēriņam Latvijā. Līdz ar to citas dalībvalsts personām, kas realizēs kafiju un bezalkoholiskos dzērienus patēriņam Latvijā, būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un tādējādi minētām personām iestāsies pienākums nomaksāt attiecīgus nodokļus valsts budžetā. Patlaban likums "Par akcīzes nodokli" paredz akcīzes nodokļa atbrīvojumu tādām neapstrādātām tabakas lapām, kas nav kaltētas un tiek ievestas no ārvalsts to tālākai izmantošanai augsnes uzlabošanas līdzekļu, augu aizsardzības līdzekļu un tamlīdzīgu dārzkopības līdzekļu ražošanā. Taču FM norādīja uz risku, ka neapstrādātās tabakas lapas var tikt izmantotas tabakas izstrādājumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ārlietu ministrijas 2018. gada 6. augusta informācija “Par Protokola stāšanos spēkā” 2018. gada 3. augustā stājās spēkā Otrais Protokols, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, parakstīts Vašingtonā 2017. gada 20. aprīlī, ratificēts Saeimā 2017. gada 30. novembrī. ratificēts Saeimā 30.11.2018. 03.08.2018. Ārlietu ministrijas 2018. gada 8. augusta informācija “Par līguma un protokola stāšanos spēkā” 2018. gada 6. augustā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols, parakstīts Rīgā 2017. gada 19. oktobrī, ratificēts Saeimā 2018. gada 20. jūnijā. ratificēts Saeimā 20.06.2018. 06.08.2018. Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 453 “Valsts nodevu...

ESAO un G20 Finanšu ministri 2015.gada oktobrī apstiprināja Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas “Addressing Base Erosion and Profit Shifting” (turpmāk – BEPS) pasākumu plāna pakotni, kurā ir ietvertas 15 aktivitātes un 4 no tām ir noteiktas kā minimālais standarts (5. – vēl efektīvāka kaitīgu nodokļu prakšu novēršana, 6. – Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana, 13. - Transfertcenu dokumentācija un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti un 14. – Strīdu izšķiršanas uzlabošana), ko ESAO Iekļaujošā ietvara dalībvalstis ir apņēmušās ieviest un piemērot. Latvijas Republikai kā ESAO dalībvalstij un ESAO Iekļaujošā ietvara dalībniecei ir jānodrošina BEPS minimālā standarta ieviešana. Lai Latvijas Republika varētu veikt ESAO BEPS minimālā standarta 5.aktivitātē paredzēto obligāto informācijas pēc savas iniciatīvas par nodokļu nolēmumiem apmaiņu, izstrādāts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad īpaši aktīvi turpinājis uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu, kas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, šajā pašā laika periodā 2018. gadā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro. Lielā mērā tas saistīts ar VID organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Auto asociāciju. Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir strādājis trīs virzienos. Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram, nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī nav nodrošināta iespēja izsekot tirdzniecības darījumus. Kā ierasts, VID kontrolēs piemēroja “Konsultē vispirms” principu, un lielākajā daļā gadījumu komersanti nepilnības novērsa. Pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods; sešiem komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta. Virziens, pie kā...