NODOKĻI

Rīgas domes sēdē 12. novembrī deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, atceļot vairākus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojuma apmēra ierobežojumus. Plānots, ka grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tas darīts ar mērķi veicināt kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī lai uzlabotu galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu un sniegtu atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir NĪN atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām. NĪN maksātāju un nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par atvieglojumu piešķiršanu pieņem Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Izmaiņas paredz atcelt līdz šim noteikto atvieglojuma apmēra ierobežojumu juridiskai personai 10 000 eiro apmērā taksācijas gadā. Minētie grozījumi veicinās pilsētas vēsturiskajā apbūvē ietilpstošo ēku un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurāciju, rekonstrukciju, kā arī motivēs ēku īpašniekus veikt fasāžu atjaunošanu un fasāžu dekoratīvā apgaismojuma izbūvi. Tāpat atvieglojuma summas ierobežojuma atcelšana...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju kopš 9. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka nodokļu maksātājam ir iespēja: pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu), sadalot nokavēto nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Atkārtoti sadalīt termiņos (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.3punktu) uz laiku līdz sešiem mēnešiem nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņi pagarināti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu un kuri samaksāti ne mazāk kā 80 % apmērā.Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz, pirms beidzies nokavētā maksājuma termiņa pagarinājuma samaksas termiņš. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz,...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma 9. oktobrī pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei — ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto — par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta virkne izņēmuma gadījumu, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par: notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir papildināts Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamo strukturēto akcīzes dokumentu klāsts. Ieviesti jauni strukturēti dokumenti: “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo); “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi1 vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo). Piemēram, šķīdinātāju vai krāsu ražošanai. “Atļauja denaturēta spirta iegādei” (DI) – dod tiesības iegādāties denaturētu spirtu; “Atļauja iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (A) - dod tiesības iegādāties alkoholiskos dzērienus, nepiemērojot akcīzes nodokli. Līdz šim iesniegums izziņas vai atļaujas saņemšanai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz EDS. Tagad izziņu vai atļauju var iegūt, aizpildot elektronisko veidlapu....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 9.novembrī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi rosināti, lai veicinātu tīrāku un videi draudzīgāku kravas automašīnu izmantošanu pārvadājumos, teikts likumprojekta anotācijā. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Patlaban transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nosaka pēc kravas automobiļa pilnas masas vai asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma. Likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas, nekā šobrīd spēkā esošās, norādījuši grozījumu autori. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Patlaban nodokļa likmes piekabēm piemēro atkarībā no...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaidro...

Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības un līdz ar to arī no ES muitas savienības, kas garantē preču brīvu apriti, nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski mainīsies nosacījumi abu pušu uzņēmumiem. Ja pašreizējais pārejas periods beigsies bez tirdzniecības vienošanās noslēgšanas un Lielbritānija kļūst par trešo valsti, no 2021. gada 1. janvāra darījumos tiks piemērotas visas importa/eksporta formalitātes. "Tas nozīmē gan dažādu muitas deklarāciju iesniegšanu, gan saistību izpildi attiecībā uz piemērotajām muitas procedūrām," Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. Tāpat jārēķinās, ka par preču importu tiks iekasēts gan muitas nodoklis, gan akcīzes (kur tas paredzēts) un pievienotās vērtības nodoklis. Dažādās atļaujas, kur iekļauta Lielbritānija, jāizsniedz no jauna, jo līdzšinējās atļaujas visā Eiropas Savienībā vairs nebūs derīgas. Tāpat nebūs derīgi arī Lielbritānijā reģistrētie, īpaši muitas jomai paredzētie uzņēmumu reģistrācijas numuri (EORI). EORI numuru iespējams saņemt arī elektroniskā veidā, iesniedzot iesniegumu VID EDS. "Tiem komersantiem, kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” Ar grozījumiem likuma 4. panta 59. punktā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros šā likuma 4.16 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Likums papildināts ar 4.16 pantu, nosakot gadījumus, kad Uzņēmumu reģistrs nosūta pārbaudei Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā un tie ir: 1) pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki šajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecības; 2) pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā...

Vēršam uzmanību, ka 4. novembrī stājas spēkā Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 650 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi", kas paredz nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidenta apliecību iesniegšanas termiņu un izskatīšanas kārtības precizēšanu, pieprasīšanas un saņemšanas procesa paātrināšanu un vienkāršošanu. Atvieglojumu apliecība būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī, nevis līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija. Savukārt tiem izmaksātājiem, kas gada pārskatus vai gada ienākuma deklarācijas nesniedz, maksājuma saņēmējam atvieglojuma apliecību būs jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Atvieglojumu apliecību varēs iesniegt VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) skenētā formā vai kā elektronisku dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Grozījumi paredz, ka VID būs tiesīgs pieprasīt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ir pagarināts līdz 2021. gada 30. aprīlim. Tas noteikts ar Komisijas 2020.gada 28.oktobra Lēmumu (ES) 2020/1573, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 31.oktobrim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību un...

No nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks - šo plānoto normu konceptuāli atbalstījusi arī Saeima, 28. oktobrī skatot pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā". Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā vēl būs jālemj Saeimai pēc valsts svētkiem. Likumprojekts paredz, ka no 2021. gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Rosinātie grozījumi paredz, ka par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no 2021. gada 1. jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju...

Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas uz 34,09 % - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme plānota: darba devējam - 23,59 %, darba ņēmējam – 10,50 %. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – no minimālās algas, kas no nākamā gada plānota 500 eiro . Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro mēnesī. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums. Darbaspēka nodokļu samazinājums šogad bijis mazāks nekā patēriņa nodokļiem, kas skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbinieku atbrīvošanu, arī algu samazināšanu nereti uzskata par pēdējo līdzekli grūtību...

Valdība 27. oktobrī izskatījusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Ar grozījumiem tiek mainīts termiņš, kādā maksājumu saņēmējam jāiesniedz ienākuma izmaksātājam rezidenta apliecība - iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai noteikumu 9.1 punktā paredzētos dokumentus (atvieglojumu apliecība). Ja līdz šim bija paredzēts, ka tas jāiesniedz līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, tad turpmāk būs noteikts, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī. Tāpat ar grozījumiem ir precizēts termiņš attiecībā uz tiem ienākuma izmaksātājiem, kuri saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (izņemot fiziskās personas) gada pārskatus nesniedz - noteikts, ka šādiem ienākuma izmaksātājiem maksājuma saņēmējs atvieglojuma apliecību iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi paredz, ka ienākuma izmaksātājs turpmāk atvieglojuma apliecību varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ne vairs...