NODOKĻI

Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas Saeimā pieņemti gala lasījumā 2020. gada 17. decembrī un stāsies spēkā 2021. gada 12. janvārī (atsevišķām normām noteiktais spēkā stāšanās datums ir 2021. gada 1. janvāris), papildināts nodokļu regulējums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas un noteikts, ka remigrējuša diasporas locekļa ārvalstīs gūtajiem pensijas ienākumiem var tikt piemērots ārvalstu pensionāra neapliekamais minimums. Nodokļu regulējums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar 12. janvāri, algas nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) atbrīvojums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas attiecināms arī uz ienākumu, kas gūts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesību īstenošanas rezultātā. Turklāt ir mainīti vairāki nosacījumi, kad ienākumu atbrīvo no nodokļa: minimālais akciju pirkuma tiesību turēšanas periods ir samazināts no 36 līdz 12 mēnešiem; akciju pirkuma tiesības var tikt īstenotas arī pēc darba attiecību izbeigšanas – ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā; ja kapitālsabiedrība ir izsniegusi...

Tabulā apkopotas galvenās izmaiņas darbaspēka nodokļos, spēkā 2021. gadā, un salīdzinātas ar 2020. gada likmēm. GADS 2020 2021 Minimālā darba alga (MA), euro mēnesī 430 500 Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā: 35,09% 34,09% darba devēja likme, 24,09% 23,59% darba ņēmēja likme 11% 10,5% Solidaritātes nodokļa likme 25,5% 25% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) likmes ienākumiem līdz 20 004 euro gadā 20% 20% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 euro gadā 23% 23% ienākumiem virs 62 800 euro gadā 31,4% 31% Ar IIN neapliekamais minimums (NM) Maksimālais NM, euro mēnesī 300 300 ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, euro mēnesī 500 500 ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, euro mēnesī 1 200 1 800 Atvieglojums par apgādībā esošu personu, euro mēnesī 250 250 IIN pārdale, pašvaldību budžetā / valsts pamatbudžetā 80/20% 75/25% Neapliekamais minimums pensionāriem, euro mēnesī 300 330 Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma ierobežošana...

Izmaiņas mikrouzņēmumu īpašniekiem Mikrouzņēmumu īpašniekiem nākamgad jārēķinās ar vairākām būtiskām izmaiņām. No 2021. gada mainās mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes; kārtība, kādā tiek maksāti nodokļi no darbinieku algām mikrouzņēmumā; mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu deklarēšanas un veikšanas kārtībā, kā arī paredzēti vairāki ierobežojumi. Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem daļēji stājas spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan 1. jūlija (skat. Mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas apstiprinātas Saeimā gala lasījumā). Tādēļ, lai uzņēmēji varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, atteikties no MUN maksātāja statusa ar 2021. gadu varēs līdz 2021. gada 15. janvārim, nevis kā ierasts, līdz šī gada 15. decembrim (skat. Vai 2021. gadā saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu?). Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem Tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim mainīsies tas, kā jāaprēķina un jāizmaksā autoratlīdzība, jo būs spēkā jauna IIN un VSAOI ieturēšanas un maksāšanas kārtība. Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 1. janvārī beidzas pārejas periods, kurā uz Apvienoto Karalisti joprojām turpināja attiekties Eiropas Savienības (ES) tiesības un pienākumi, kaut gan Apvienotā Karaliste (AK) izstājās no ES jau šī gada 31. janvārī. Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp AK un ES dalībvalstīm, tajā skaitā – Latviju. Tas nozīmē būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Galvenās izmaiņas, ar kurām saskarsies uzņēmēji Visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei. Pārvietojot preces starp ES un AK, jāpiemēro muitas procedūras, tāpat kā tirdzniecībā ar jebkuru citu trešo valsti; mainīsies tirdzniecības nosacījumi starp ES un AK; mainīsies PVN piemērošana līdzšinējām preču piegādēm un iegādēm, kas no nākamā gada kļūs attiecīgi par preču eksportu un importu. importējot AK...

ESAO 1. aktivitātes nepieciešamība kopējā labuma gūšanai Strauja tehnoloģiskā attīstība pēdējos divdesmit gados ir ievērojami mainījusi saimnieciskās darbības veidus, pakalpojumu sniegšanas ātrumu un iespējas pielāgoties apstākļiem un konkrētai tirgus situācijai. Tāpat valstu iekšzemes tehnoloģiskā attīstība infrastruktūras jautājumos ir nozīmīga, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pieeju digitālajiem pakalpojumiem un precēm. Latvija šajā ziņā ieņem īpaši augstu vietu uz pārējo pasaules valstu fona, kas arī atspoguļojas mājsaimniecību interneta pieejas datos, kuri nemainīgi gadu no gada ir pieauguši līdz šobrīd 85% interneta pakalpojumu pieejamībai Latvijas teritorijā. Nemainīgi augsta nozīme straujai tehnoloģiskai attīstībai ir arī kopējai globālajai integrācijai starptautisko normatīvo tiesību aktu formā. Taču līdz ar ekonomisko labumu gūšanu tās blaknes ir saskatāmas esošo starptautisko un nacionālo normatīvo tiesību aktu piemērošanā nodokļu jautājumos, proti, jaunradītie saimnieciskās darbības veidi un to specifika esošās starptautiskās nodokļu sistēmas ietvaros spēj gūt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem saimnieciskās darbības veidiem. Balstoties uz PricewaterhouseCoopers (turpmāk — PwC), Manheimas Universitātes un...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, ko izstrādājusi Finanšu ministrija un kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, precizēts to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas vajadzībām. Iepriekš spēkā esošajos noteikumos bija uzskaitītas 25 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas, bet jaunajos noteikumos iekļautas vien 12 valstis un teritorijas. Vairākas no sarakstā bijušajām valstīm vai teritorijām svītrotas, jo ar tām ir iespējams apmainīties ar informāciju par nodokļu piemērošanu darījumiem. No 2021. gada zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir: 1. Angiljas teritorija; 2. ASV Guamas teritorija; 3. ASV Samoa teritorija; 4. ASV Virdžīnu salu teritorija; 5. Barbadosa; 6. Fidži Republika; 7. Palau Republika; 8. Panamas Republika; 9. Samoa Neatkarīgā Valsts; 10. Seišelu Salu Republika; 11. Trinidādas un Tobāgo Republika; 12. Vanuatu Republika. Kā...

No 2021. gada 1. janvāra visi tabakas aizstājējprodukti1 un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas2 tiks uzskatīti par akcīzes preci, kurai tiks piemērots akcīzes nodoklis. Visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar to ievešanu, izplatīšanu vai tirgošanu, ir jāveic krājumu inventarizācija uz 2021. gada 1. janvāri un par tiem jāsamaksā akcīzes nodoklis, kā arī turpmāk jāievēro vairāki nosacījumi, kas attiecināmi uz akcīzes preču apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) No 1. janvāra akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām, tāpat kā elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem, būs 0,12 EUR par 1 mililitru produkta, bet tabakas aizstājējproduktiem - 80,00 EUR par 1000 gramiem produkta. No 1.janvāri akcīzes precei - elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi - mainās akcīzes nodokļa aprēķināšanas princips - noteikta vienota akcīzes nodokļa likme par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma produktā. Kādos gadījumos darbībām ar šiem produktiem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence)? Ja uzņēmums savā mazumtirdzniecības vietā (piemēram, veikalā) tirgo tādus tabakas...

Saeima 2020. gada 27. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda uz būtiskākajām likuma izmaiņām: samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligātās iemaksas) likme; no 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas; no 2021. gada 1.jūlija palielināta obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie pensiju apdrošināšanai; izmaiņas sociālajā apdrošināšanā mikrouzņēmumu darbiniekiem. Obligāto iemaksu likme No 2021. gada 1. janvāra par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likme - 23,59 % un darba ņēmēja likms - 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu- 10 %. Minimālās obligātās iemaksas No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto...

Šajā rakstā apspriedīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumus, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ komentārus par PVN piemērošanu šajā rakstā neiekļausim. 1. Nodokļi no biznesa ārvalstīs ir vienmēr aktuāli Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē. Tas ļauj spriest par tautsaimniecības veselīgu attīstību un vietējā biznesa spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Taču Latvijas uzņēmuma darbībai ārvalstīs ir arī otra, ne mazāk svarīga puse. Tā ir administratīvo prasību izpilde, aptverot juridiskos jautājumus (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas pienākumus ārvalstīs. Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, tādēļ savlaicīga procesa uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu biznesa virzību ārvalstīs. Ārvalstu nodokļu administrācijas cieši seko nerezidentu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu...

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību, skaidrus un stabilus noteikumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā pārrobežu darījumos, 2019. gada decembrī tika pieņemti grozījumi direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz "vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Padome ir izdevusi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/1912, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Padomes 15.03.2011. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 45.a pantā, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK, ir atrunāti dokumentu veidi, ko izmantot kā pierādījumus PVN 0% likmes piemērošanai preču piegādēs ES teritorijā. PVN likumā 0% likmes piemērošana citur nekur nav grozīta, ir tikai precizēta un papildināta par ķēdes posmiem. Visas iepriekšējās normas, kas saistītas ar 0% likmi preču piegādēm starp ES dalībvalstīm, nav grozītas un ir...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz ceturtdien, 17.decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi. Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību,...

Valdība 17. decembrī apstiprinājusi "Noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2021. gadā", kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2021. gadā paliek līdzšinējā līmenī - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā (šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Tāpat noteikumi paredz, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējiem būs jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Tas nepieciešams, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN samaksāt ar citiem nodokļu maksājumiem. No 2021. gada 1. janvāra vienotajā nodokļu kontā iemaksātos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, tai skaitā URVN, administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID nodrošinās arī atbilstošās URVN daļas ieskaitīšanu darbinieku prasījumu garantiju...

No 2021. gada 1. janvāra tiek noteikta jauna valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme obligāti sociāli apdrošināmajām personām un personām, kuras valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās brīvprātīgi. Noteikts arī attiecīgi cits likmes sadalījums pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem. Minēto paredz ceturtdien, 17. decembrī, valdības sēdē pieņemtie “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”. Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tad obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir 23,59 % un 10,50 % (2018.-2020. gadā – 24,09 % un 11 %). Ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), jaunais procentu sadalījums ir 20,77 % un 9,25 % (2018.-2020. gadā – 21,31 % un 9,56 %). Pašnodarbināto likme noteikta 31, 07. Ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas...

Lai gan no nākamā gada 1. jūlija valstī tiek ieviestas minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (iemaksas kā no minimālās algas objekta - 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī), tomēr paredzēta īpaša kārtība tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Vispārējā aprēķināšanas un paziņošanas kārtība Minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā informēs darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam būs pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam būs tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu. Kā rīkoties pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu? Ja pašnodarbinātais...