NODOKĻI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. maijā turpinās spriest par degvielas cenas regulēšanu, izskatot Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo cenu par vairāk nekā 3%.Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.Solidaritātes maksājums būšot...

Plānots vienkāršot nodokļu regulējumu, pārskatīt novecojušas tiesību normas un uzlabot nodokļu administrēšanu, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Likumprojekts nodots publiskai apspriešanai vienotajā Tiesību aktu projektu (TAP) portālā 30. aprīlī.Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.Vienlaikus tiek precizēti nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumi, padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu. Piemēram, tiek noteikts, ka deklarācijas iesniedzamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagarinātajos termiņos, ņemot vērā, ka regulējums paredz šādu nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņa pagarināšanu, kā arī tiek aktualizētas normas atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un citu normatīvo aktu regulējumam.Likumprojekts paredz arī uzlabojumus administratīvajos procesos. Plānots ieviest iespēju noteiktos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi samazinot administratīvo...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi vērienīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru mērķis ir gan pilnveidot tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu ekonomiskajai situācijai, gan mazināt ēnu ekonomiku un administratīvo slogu. Izmaiņas skars plašu loku nodokļu maksātāju – no algotiem darbiniekiem līdz būvniecības nozares uzņēmējiem. Patlaban likumprojekta sabiedriskā apspriešana ir noslēgusies un paredzams, ka to varētu skatīt valdībā.Jauni pienākumi un riski darba devējiemDarba devējiem, it īpaši būvniecības nozarē, jāņem vērā jauns solidārās atbildības mehānisms. Ja būvuzņēmējs (galvenais būvnieks) izmaksā darba samaksu apakšuzņēmēja darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 75.2 pantu, uz šo būvuzņēmēju tiek attiecināti visi darba devēja pienākumi, tostarp algas nodokļa ieturēšana un iemaksa budžetā. Šādā gadījumā apakšuzņēmējs tiek atbrīvots no attiecīgā nodokļa maksāšanas pienākuma par konkrēto periodu, bet būvuzņēmējs iegūst regresa prasību pret tiešo darba devēju.Tāpat darba devējiem, kas ir arī uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas, jāpievērš uzmanība pretizvairīšanās normai paziņotajā saimnieciskajā darbībā. Ja uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks slēdz darījumu ar savu uzņēmumu...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana preču piegādēm Latvijā ir atkarīga no vairākiem faktoriem: kas ir pircējs, kur prece paliek un kāds ir darījuma apjoms. Gan uzņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem jāņem vērā, ka Latvijā patlaban tiek piemērotas trīs galvenās likmes:standarta likme 21% – piemēro lielākajai daļai preču un pakalpojumu;samazinātā likme 12% – piemēro zālēm, medicīnas ierīcēm, specializētai pārtikai zīdaiņiem, mācību literatūrai un periodiskajiem izdevumiem;īpaši samazinātā likme 5% – piemēro Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem;0% likme – piemēro eksportam un preču piegādēm ES ietvaros (ievērojot nosacījumus).Jāņem vērā, ka no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam tiek ieviesta samazinātā 12% likme šādiem produktiem:maize (visu veidu);piens (svaigs, pasterizēts, sterilizēts – izņemot UHT);svaiga vai atdzesēta mājputnu gaļa;svaigas mājputnu olas.Lai palīdzētu uzņēmējiem un grāmatvežiem orientēties PVN piemērošanas jautājumos, 29. maijā no plkst. 14.00 norisināsies BILANCES AKADĒMIJAS rīkotais e-seminārs, kas veltīts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai preču un pakalpojumu piegādēs un iegādēs. Semināru vadīs Edgars Bisenieks,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka, veicot darījumus tiešsaistes platformās, vispārīgā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums izrakstīt nodokļa rēķinu par: jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem; saņemto avansu, izņemot avansu par preču piegādi ES teritorijā; tālpārdošanas darījumiem:ja ir reģistrējies savienības režīma (turpmāk – OSS režīms) izmantošanai – nodokļa rēķins nav obligāts;ja neizmanto OSS režīmu, nodokļa rēķins ir jāizraksta. Ir pieļaujams, ka nodokļa rēķinu pārdevēja vārdā izraksta trešā persona, piemēram, tiešsaistes platforma.Ja preču pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, ir persona, kas nav nodokļa maksātājs, vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, tad nodokļa rēķinu izrakstīt nav obligāti, bet ir jāizraksta pēc šo personu pieprasījuma.Nodokļa rēķins ir dokuments papīra vai elektroniskā formā, kurā ir Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 125. pantā minētie rekvizīti un informācija.PVN likuma 126. pantā ir vienkāršotā nodokļa rēķinā iekļaujamie rekvizīti un informācija – to var izrakstīt par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro.Gadījumos, ja nodokļa rēķinu...

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2. pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, informē Finanšu ministrija.Vienlaikus nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr VSAOI iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro...

Ja Latvijas ekonomiku nopietni skars Tuvo Austrumu konflikta ietekme, kas var negatīvi ietekmēt gan ekonomikas attīstību, gan nodokļu ieņēmumus, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais alternatīvais scenārijs paredz par 120,2 miljoniem eiro zemākus nodokļu ieņēmumus nekā bāzes scenārijā.Saskaņā ar FM jaunākajām prognozēm nodokļu ieņēmumi 2026. gadā pieaugs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti ap 16 miljardiem eiro, kas ir par 848,9 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2025. gadā un atbilst 2026.gada budžeta izstrādē prognozētajam. Šis pieaugums jau ir plānots vidējā termiņa budžeta ietvara prognozē pasākumiem, un neliecina par papildu pieejamiem līdzekļiem jaunām prioritātēm.Nodokļu ieņēmumu prognozes sagatavotas pie nemainīgas nodokļu politikas, balstoties uz 2026. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm, faktiskajiem nodokļu izpildes datiem gada sākumā un iepriekš pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina stabila darba tirgus attīstība un mājsaimniecību patēriņš.Faktiskie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, taču tas vēl nesasniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2026. gada martā.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkāGrozījumi Grāmatvedības likumāLikumā veikti šādi grozījumi:1. lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, likums papildināts ar 18.1 pantu “Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam”, kas stājas spēkā 2028. gada 10. janvārī;2. likuma subjektu saraksts papildināts ar:citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).26.02.2026.27.03.2026.Par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumāLikumā veikti šādi grozījumi:1. grozījums 11.¹ panta ceturtajā daļā precizē, ka publiskas personas kapitālsabiedrību ziedojumu kopējais apmērs Ukrainas sabiedrības atbalstam, ieskaitot arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ziedojumus, nedrīkst pārsniegt šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru (t. i., ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas);2. likuma 11.¹ pants papildināts ar 4.² daļu, kas paredz...

Uzņēmuma darbības izbeigšana un tam sekojošais likvidācijas process ir sarežģīts posms, kurā īpaša vērība jāvelta nodokļu saistību precīzai izpildei, it īpaši attiecībā uz likvidācijas kvotas aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likvidācijas kvota pēc savas būtības ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu, ko veido pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka sākotnēji ieguldīto summu. Aprēķinot šo vērtību, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzkrātos līdzekļus, bet arī tādu vērtības pieaugumu, kas radies, ja kāds kreditors ir atteicies no savām prasībām pret uzņēmumu. Šāda kapitāla pieauguma pielīdzināšana peļņas sadalei nozīmē, ka izmaksājamās summas, neatkarīgi no tā, vai tās saņem fiziskas vai juridiskas personas, kļūst par UIN objektu.Viens no komplicētākajiem aspektiem šajā procesā ir "vecās" peļņas apstrāde, proti, tās peļņas daļas, kas uzņēmuma bilancē fiksēta līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai gan vispārējie normatīvie akti tiešā veidā nesniedz skaidrojumu par šīs vēsturiskās peļņas iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē, Valsts ieņēmumu...

Saeimas 16. aprīlī trešajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz būtisku pavērsienu pašnodarbināto, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju un intelektuālā īpašuma ienākumu saņēmēju nodokļu režīmā, atceļot pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (MVSAOI) tajos ceturkšņos, kad ienākumi vidēji mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. Turpmāk sociālās iemaksas jāveic tikai no faktiskajiem ienākumiem.Minimālo iemaksu aprēķina un maksāšanas atcelšanaLīdz šim spēkā esošā kārtība noteica, ka, ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedza minimālo algu (trīs minimālās algas ceturksnī), personai bija pienākums veikt minimālās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un minimālo iemaksu objektu (papildus 10% iemaksām no faktiskajiem ienākumiem), ja pašnodarbinātais nebija iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, ka tie nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.Jaunā kārtība paredz atbrīvošanu no šīm MVSAOI. Likuma 20.4 pants papildināts ar nosacījumu, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro pašnodarbinātajam, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam un ienākuma no intelektuālā īpašuma saņēmējam. Tāpat no likuma tiek izslēgta 20.4...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnoto izdevumu jautājums tiks skatīts nākamajā nodokļu politikas pārskatīšanas ciklā, vērtējot to kopsakarībā ar kopējo IIN politiku, kā arī valsts un pašvaldību budžetu iespējām, pauž Finanšu ministrija (FM), komentējot Veselības ministrijas (VM) plānu IIN atmaksas sistēmu papildināt ar izmaksām par medicīniskajām ierīcēm diabēta pacientiem.FM vērsa uzmanību, ka līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.Pēdējās būtiskās nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gadā, tika konceptuāli atbalstītas 2024. gada 6. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā uz paritātes pamatiem ir pārstāvēta valdība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Atbilstoši šajā sēdē atbalstītajam nodokļu politikas pārskatīšanas scenārijam FM 2024. gada 19. septembrī Ministru kabinets iesniedza informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis aktuālāko metodiskā materiāla versiju par nodokļiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, kurā iestrādātas būtiskas izmaiņas, kas stājušas spēkā līdz ar 2026. gada aprīli. Salīdzinājumā ar iepriekšējo materiālu, kas tika aktualizēts 2025. gada novembrī, jaunākajā dokumentā ir veiktas vairākas svarīgas korekcijas, kas ietekmē gan pašnodarbināto maksājumus, gan ienākumu deklarēšanas kārtību.Būtiskākās izmaiņas saistībā ar minimālās algas pieaugumuGalvenais iemesls materiāla aktualizācijai ir minimālās mēneša darba algas palielināšanās. Ja 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, tad no 2026. gada tā ir pieaugusi līdz 780 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir tieši saistīts ar minimālās algas apmēru, jaunajā materiālā ir:precizēts VSAOI iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem – nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem. Tagad, ja ienākumi mēnesī sasniedz 780 eiro, VSAOI 26,59 % apmērā jāveic vismaz no šīs summas (iepriekš – no 740 eiro);atjaunoti aprēķinu piemēri, kuros iestrādāta jaunā 780 eiro likme, palīdzot nodokļu maksātājiem precīzāk izprast savas saistības...

Piedāvājam iepazīties ar lauku tūrismā iesaistīto uzņēmēju organizācijas viedokli par situāciju par nodokļu regulējumu, sodiem, valsts un mazo uzņēmēju sadarbību. Šo viedokli lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” pauda Saeimas komisijas sēdē.Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrā nav jāreģistrē uzņēmējdarbība, ja gada apgrozījums izmitinātājam nepārsniedz 50 000 EUR. Ar šādu domu labticīgi savu mazo uzņēmējdarbību veica daudzi vismazākie uzņēmēji, izmitinot viesus, piemēram, vasaras sezonā pāris istabās vai atpūtas namiņos. Līdz 2017. gadā aktualizējās jautājums par prasību aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi ārvalstīs reģistrētos rezervēšanas portālos (piemēram, Booking.com), un portāls izrakstīta rēķinu par savu sniegto pakalpojumu. Praksē tas nozīmēja absurdu situāciju: PVN jāmaksā no visiem ieņēmumiem - arī tādiem, kam nav saistības ar ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu izmantošanu, palielinot pakalpojuma cenu klientam un uzliekot nesamērīgu administratīvu grāmatvedības slogu, kas iet līdzi PVN reģistrācijai, vismazākajiem uzņēmējiem. Mazajiem viesu izmitinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem reģionos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 17. marta noteikumi Nr. 136 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662), ar kuriem veikti vairāki būtiski grozījumi. Komersantiem noteiktais regulējums turpmāk attieksies arī uz biedrībām un nodibinājumiem, savukārt sabiedrību apvienošanās rezultātā iegūstošajai sabiedrībai ir jāiesniedz iesniegums par pievienojamai sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenču) pārreģistrāciju. Turpmāk par akcīzes preču noliktavu uzskatīs arī kuģi, kurš ir fiziski savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un kurā sajauc naftas produktus. Lai kuģis kļūtu par akcīzes preču noliktavu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: kuģim jābūt pietauvotam jūras piestātnē, kas norādīta apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē); kuģim jābūt savienotam ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru; jāpaziņo VID, ka kuģī tiks sajaukti naftas produkti; visiem uz kuģa esošajiem naftas produktiem, kas saņemti ar elektronisko administratīvo dokumentu, jābūt reģistrētiem akcīzes preču...

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Saeimā virzītos likumprojektus par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts ar atpakaļejošu datumu atbrīvot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājus no nodokļa saistībām par iepriekšējiem periodiem, ja tie līdz 2025. gada 1. jūlijam, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, nebija reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.FM atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai skaidro, ka līdzšinējais regulējums ir bijis skaidrs un paredzējis pienākumu reģistrēties VID pirms darījumu veikšanas, ja tiek veikti ar PVN apliekami darījumi vai saņemti pakalpojumi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem. Ministrijas ieskatā tas izslēdz iespēju likumā noteikt atbrīvojumu par iepriekš neizpildītām nodokļu saistībām.Tāpat ministrija uzsver, ka atpakaļejoša atbrīvojuma ieviešana nonāktu pretrunā nodokļu neitralitātes, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principiem, jo lielākā daļa PVN maksātāju, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, savu reģistrācijas pienākumu ir izpildījuši un PVN nomaksājuši. FM norāda - ja atbrīvojums tiktu piemērots vienai nodokļu maksātāju grupai, tad,...