NODOKĻI

Ja fiziskā persona vēlas veikt saimniecisko darbību, bieži rodas neskaidrības, kādi soļi jāveic, lai tā skaitītos legāla un lai būtu sakārtotas attiecības ar valsti, kļūstot par apzinīgu nodokļu maksātāju. Pirmais, kas jānoskaidro, vai fiziskajai personai ir pienākums reģistrēt savu saimniecisko darbību un kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jau kā uzņēmējam, ne algota darba darbiniekam. Individuālais komersants nav saimnieciskās darbības veicēja statusā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu maksātāju reģistrā reģistrē: fiziskās personas, kuras ir darba devēji citiem un/vai veic saimniecisko darbību. Ja fiziskā persona ir reģistrējusies Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā individuālā komersanta statusā, tā vienlaikus nevar tikt reģistrēta VID saimnieciskās darbības veicēja (SDV) statusā. Ja fiziskajai personai nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, fiziskā persona, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu. Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas. Pēc VID aprēķiniem, 2023. gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro. Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023. gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē. Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023. gada 11...

No 2025. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Eiropas Savienība (ES) aptur Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izcelsmes precēm uzliktos pretpasākumus, kas tika ievesti kā atbilde uz ASV tarifiem preču importam no ES. 2025. gada 15. jūlijā stājas spēkā Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1446 (2025. gada 14. jūlijs), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem ASV izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882. Regula paredz, ka līdz 2025. gada 6. augustam tiek apturēta ar Īstenošanas regulām (ES) 2025/778, (ES) 2018/886 un (ES) 2020/502 noteikto papildu muitas nodokļu piemērošana ASV precēm, attiecīgi grozot Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882. Atgādinām, ka Eiropas Komisija 2025. gada 14. aprīlī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2025/786, ar ko no šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam tika apturēta ar Īstenošanas regulām (ES) 2025/778, (ES) 2018/886 un (ES) 2020/502 noteikto papildu muitas nodokļu piemērošana un ar ko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu, kas ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pantā. Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī. Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas. Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu. Kas var izmantot kases principu PVN uzskaitei izmantot kases principu var...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, izskatot lēmuma projektu “Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā”, atbalstīja risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, kas paredz ieviest alternatīvu uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu. Patlaban UIN Latvijā tiek maksāts, sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas. Finanšu ministrija (FM), vērtējot nodokļu piemērošanas ārvalstu investoriem jautājumu, bija izstrādājusi piedāvājumu, kas paredz paralēli esošajai UIN sistēmai ieviest alternatīvu UIN sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dotu iespēju izvēlēties sadalītajai pelņai piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot IIN likmi10% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam. Šībrīža sistēma paredz piemērot UIN 20% apmērā, bet IIN...

No 2024. gada 1. jūlija Latvijā stājušies spēkā būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ieviešot jaunu, īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmumiem, seminārā skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu Pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Šie grozījumi ir nozīmīgi un attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem. Reģistrēšanās prasības pirms jaunās kārtības Pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam, pastāvēja vairākas situācijas, kas uzliek par pienākumu uzņēmumam obligāti reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Viens no būtiskiem nosacījumiem ir pakalpojumu saņemšana no Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā. Tas attiecas uz tādiem vispārējiem pakalpojumiem, kuru darījumu vieta tiek noteikta saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, piemēram, platformu izmantošanas pakalpojumi (Amazon, Etsy, eBay, Bookings), reklāmas pakalpojumi (Facebook, Instagram, Google) vai abonēšanas maksas pakalpojumi. Līdz 30. jūnijam šāda reģistrācija bija obligāta neatkarīgi no darījumu apmēra. Obligāta reģistrācija arī gadījumos, ja Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz precizējumus par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā, īpaši attiecībā uz tiem, kuri veic saimniecisko darbību, izmantojot ārvalstu platformas vai iesaistās starptautiskos darījumos. Šeit apkopoti galvenie jautājumi un atbildes, kas palīdzēs labāk izprast jauno regulējumu. Atgādinām, ka no 1. jūlija stājušies spēkā atsevišķas normas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas tika ieviestas ar 2024. gada 12. decembra likuma grozījumiem. 1. Vai jaunie PVN regulējumi skars arī fiziskās personas, kuras izīrē nekustamo īpašumu, izmantojot ārvalstu platformas un šobrīd maksā 10% nodokli? Vai viņām būs jāreģistrējas kā PVN maksātājām? Atbilde: Jā, šie noteikumi ir saistoši visiem saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp fiziskajām personām, kuras izmanto ārvalstu platformas nekustamā īpašuma izīrēšanai. Turklāt, ja šādas platformas tiek izmantotas jau šobrīd, personām jau tagad ir jābūt reģistrētām VID PVN maksātāju reģistrā. 2. Kā mazais uzņēmējs, kurš šobrīd ir reģistrēts kā PVN maksātājs, bet nav sasniedzis 50 000 EUR slieksni, varēs pāriet uz jauno īpašo...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī – no aprīļa līdz jūnijam – bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. jūlijam (ieskaitot) jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. jūlijam. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 1. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 358 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 17). Grozījumi iesniegumu veidlapās reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā kārtībā Atbilstoši grozījumiem ir precizēti MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikums, pielāgojot tajos esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Reģistrācijas iesniegumu veidlapās iekļauta atsauce uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta desmito daļu, vēršot PVN maksātāju uzmanību: ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksnis, tad kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku. Grozījumu mērķis ir pilnveidot PVN maksātāju reģistrāciju VID PVN...

No 1. jūlija reizi ceturksnī tiks publicēta informācija par komersantu attiecīgajā ceturksnī samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu apmēra kopsummu, informē Finanšu ministrijā (FM). Tāpat reizi ceturksnī tiks publicēta informācija par komersanta vidējo nodarbināto personu skaitu. To paredz Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumu ieviešana, kuru rezultātā veiktas izmaiņas regulējumā, kas paredz paplašināt publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem. Iepriekš VID publiskojamā datu bāzē tika publicēta informācija par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummām, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummām un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. Šī informācija ir bijusi pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai. VID publiskojamo datu bāzes lietotājiem aizliegts izmantot minētās publiskās datu bāzes datus mērķiem, kas nav noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tāpat FM norāda, ka izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīti normatīvu grozījumi būvniecības jomā, tostarp par pienākumu būvniecības ieceres...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis nodokļu normatīvo aktu izmaiņas jūnijā. Nodokļu normatīvie akti jūnijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt MUN maksātāja statusu, ja ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu no 2025. gada 1. jūlija ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025. gada 1. jūlija, reģistrējoties Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs un palikt MUN maksātājs, ja vienlaikus: nesniedz citas...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrācijas pilnveidošana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, kā arī uzlabota lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un skaidrota PVN piemērošana psihologa konsultācijām sociālo pakalpojumu ietvaros. To visu paredz ar 2025. gada 1. jūliju spēkā stājošies būtiski grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", informē VID. Viens no svarīgākajiem jauninājumiem ir precizētas reģistrācijas iesniegumu veidlapas (MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikums), kas pielāgotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 2024. gada 12. decembra grozījumiem. Jaunajās veidlapās iekļauta atsauce uz PVN likuma 59. panta desmito daļu, kas vērš PVN maksātāju uzmanību uz to, ka, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku. Turklāt reģistrācijas veidlapas ir papildinātas ar...

Detalizētu ieskatu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtībā, nodarbinot gan Ukrainas civiliedzīvotājus – nerezidentus, gan Latvijas rezidentus, sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz VSAOI, darba devējam par Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu, kurš veic darbu Latvijā, tās jāveic tādā pašā kārtībā kā par rezidentu, saskaņā ar Latvijas likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Obligāto iemaksu objekts gan rezidentam, gan Ukrainas civiliedzīvotājam – nerezidentam ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur IIN. VSAOI likme vispārējā gadījumā ir 34,09%, kur 10,5% ir darba ņēmēja daļa un 23,59% – darba devēja daļa. Ja darba ņēmējs ir sasniedzis valsts vecuma pensijas saņemšanai tiesīgu vecumu, likme ir 30,02% (9,25% – darba ņēmēja daļa, 20,77% – darba devēja daļa). Svarīgi atzīmēt, ka ārvalstu darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu savā valstī, ja tas ir mazāks par Latvijā noteikto, tiek piemērota vispārējā likme 34,09%. VSAOI vienotajā nodokļu kontā jāiemaksā reizi mēnesī...

Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Valsts ieņēmumu dienesta likums un spēku zaudēs likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", Ministru kabinets (MK) 25. jūnijā apstiprinājiis jaunus noteikumus "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums". Nolikumā teikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas (FM) starpniecību. Nolikumā paredzēts, ka atbilstoši kompetencei VID īsteno valsts uzraudzības un kontroles funkciju vairākās jomās - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu uzraudzības jomā, sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā, valsts amatpersonām likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto pienākumu izpildē, kā arī īsteno ārpakalpojuma grāmatvežu atbilstības novērtēšanas funkciju. Nolikums paredz, ka VID pilda kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijā vai izved no tās, koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu...

Lietuvas Seimā 26. jūnijā plānots galīgais balsojumu par likumprojektu, kas paredz no 2026. gada progresīvāk aplikt ar nodokļiem iedzīvotāju ienākumus, piemērojot 20%, 25% un 32% likmi kopējiem gada ienākumiem atkarībā no tā, cik gada vidējās algas persona nopelna. Plānotā ienākuma nodokļa celšana īpaši sāpīgi skars lauksaimniekus, kuri lielu daļu ienākumu iegulda atpakaļ savās saimniecībās. Lauksaimnieku protests, kas aizsākās pagājušonedēļ, visticamāk, turpināsies arī šonedēļ, paziņoja Lietuvas Graudkopju asociācijas vadītājs Audrjus Vanags. Vairāk nekā tūkstotis Lietuvas lauksaimnieku aizvadītajā ceturtdienā pulcējās pie Seima, lai pieprasītu deputātiem noraidīt valdības ierosināto ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu. "Te ir lauksaimnieki, kas piepilda veikalu plauktus. Zemnieku saimniecības, kas redz, ka viņu peļņa tiks aplikta ar nodokļiem ļoti nesamērīgi, salīdzinot ar visiem pārējiem uzņēmumiem, kas tiks aplikti ar nodokļiem," uzskata Lietuvas Lauksaimnieku padomes vadītājs Raimunds Juknevičs. No 2026. gada 1. janvāra Lietuvā paredzētas arī citas nodokļu izmaiņas, tā 17. jūnijā Seims nobalsoja, ka nākamgad tiks piemērotas divas samazinātas pievienotās vērtības nodokļa...