BJP RAKSTI

Nereti, nonākot finansiālās grūtībās, it īpaši valstij nesamaksāto nodokļu parāda dēļ, uzņēmējs pieņem lēmumu pamest līdzšinējo uzņēmumu, tā vietā nodibinot jaunu un sākot biznesu it kā no nulles, taču ar tiem pašiem aktīviem, darbiniekiem un sadarbības partneriem. Ja kādreiz šādu shēmu izdevās veiksmīgi realizēt un negodprātīga komersanta īpašumā skaitījās pat vairāki šādi pamesti „tukši” uzņēmumi, tad patlaban tā rīkoties ir ļoti riskanti. Kā Iepirkumu akadēmijas rīkotajā seminārā informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Sarežģīto parādu atgūšanas daļas vadītāja Sanita Sirmā, šāda uzņēmumu pāreja arvien biežāk nonāk VID redzeslokā. Pēdējo gadu laikā normatīvais regulējums nav būtiski mainījies, taču ir mainījusies VID attieksme pret šādiem komersantiem. Tiek aktīvi sekots līdzi uzņēmuma pārejas jautājumiem, īpaši jau uzņēmēju uzvedībai. Pati par sevi uzņēmuma pāreja nav nekas nelikumīgs, ja tā notiek godprātīgi un pārņemošais uzņēmums apzinās, kādas saistības tas no nododošā uzņēmuma pārņem. VID interesēs ir sekot, lai netiktu pamesti uzņēmumi, kuri nav izpildījuši...

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2023. gada 17. maijā pieņemtajā spriedumā lietā DC pret HJ (C97/22, ECLI:EU:C:2023:413) norādījusi, ka, trūkstot informācijai par atteikuma tiesībām, patērētājs ir atbrīvots no jebkāda samaksas pienākuma, ja viņš atsakās no jau izpildīta līguma par pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Savukārt tirgotājam ir jāsedz izmaksas, kuras tam radušās, izpildot pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, patērētāja atteikuma termiņā. Situācijas apraksts 2020. gada 6. oktobrī HJ, mutiski vienojoties ar uzņēmumu, noslēdza līgumu par savas mājas elektroiekārtas remontu, bet uzņēmums neinformēja HJ par viņa atteikuma tiesībām, uz kurām tas varēja atsaukties 14 dienu laikā, jo līgums tika noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Pēc līguma izpildes uzņēmums 2020. gada 21. decembrī HJ iesniedza rēķinu, kuru HJ nesamaksāja. HJ norādīja, ka uzņēmumam nepienākoties maksa par pakalpojumu, jo uzņēmums nav patērētāju informējis par tā atteikuma tiesībām un faktu, ka darbi ir veikti pirms atteikuma termiņa beigām (tas šādas neinformēšanas gadījumā ir viens...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 13. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–613/2023 (A420210021) Valsts darba inspekcija (VDI) bija uzlikusi par pienākumu darba devējai pārrēķināt darbinieces uzskaitītās virsstundas, izslēdzot no pārskata perioda darbinieces darbnespējas laiku, un izmaksāt piemaksu (vai arī piemaksas starpību) par virsstundu darbu 2019. gada un 2020. gada IV ceturksnī. Lietā bija strīds par virsstundu aprēķināšanas metodi summētā darba laika organizācijas ietvaros, ja darbiniekam pārskata periodā ir bijusi darbnespēja un atvaļinājums. Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumos atzina, ka darba devējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz šādiem argumentiem: n summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam nolīgtā pārskata perioda ietvaros ir jāizlīdzina darba...

Kādas ir ESG prasības saistībā ar uzņēmumu piegādes ķēdēm? Eiropas Komisijā (EK) izstrādes stadijā ir jaunā Eiropas Savienības (ES) direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Šis regulējums skar plašu uzņēmumu loku. Ar akronīmu ESG angliski apzīmē trīs vārdus – environmental, social and governance, latviski tas nozīmē uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības praksi un attiecas uz faktoriem, kas padara uzņēmumu ilgtspējīgu, pateicoties sociālajām, vides un labas pārvaldības saistībām, neatstājot novārtā finanšu aspektus – ESG rādītāji parasti nav daļa no finanšu pārskatiem, taču uzņēmumi tos arvien biežāk publicē savos gada pārskatos vai ilgtspējas ziņojumos. Tādējādi uzņēmums atbildīgi rīkojas attiecībā uz vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un sabiedrību kopumā. Vēsmas un atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā Piegādes ķēdes ir liela daļa no Eiropas Zaļā kursa – pasākumu kopuma ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un minimizēt resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot ekonomisko izaugsmi –, kas ietver arī dažādus tiesību aktus. Daļa no tiem jau...

Attīstoties e–komercijai un strauji pieaugot preču pirkumu skaitam ārvalstu interneta veikalos, patērētāju tiesību aizsardzība kļūst aktuāla ne vien iekšzemes komersantu un patērētāju attiecībās, bet arī pārrobežu kontekstā. Kā patērētājam aizstāvēt savas tiesības darījumos, kas notiek ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu komersantiem, ko šajā ziņā būtu svarīgi ievērot arī pašmāju komersantiem, kas strādā ar citu valstu patērētājiem, vaicājām Kristīnai Proškovičai, Eiropas Patērētāju informēšanas centra Latvijā direktora vietniecei. Kā norādīts centra tīmekļvietnē, Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Patērētāju centru tīklu (ECC–Net), kurā iesaistīti 29 šādi centri ar mērķi nodrošināt patērētājus ar informāciju par pārrobežu pirkumiem un palīdzēt rast risinājumus patērētājiem pārrobežu strīdos ar komersantiem. Ar ko Latvijā nodarbojas Eiropas Patērētāju informēšanas centrs? Centra specializācija ir pārrobežu sūdzību izskatīšana par strīdus situācijām, kas saistītas ar patērētāju tiesībām ES teritorijā, kā arī Norvēģijā un Islandē. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai tiktu aizsargāti patērētāji un ievērotas viņu tiesības, iepērkoties un izmantojot pakalpojumus ceļojumos. Palīdzam gan Latvijas...

Ar mūsdienās bieži izmantoto jaunvārdu „ilgtspējīgs” apzīmē lietas un procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku. Šo īpašību var attiecināt arī uz komercdarbību – mēdz taču teikt, ka tas ir ilgtspējīgs bizness. Kas ir šī ilgtspēja un kāpēc tā ir tik nozīmīga? Par to dažādos aspektos varat lasīt žurnāla oktobra numura rakstos. Arī numura intervijā netieši aizskarts ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats, jo attiecības gan ar pašmāju, gan ārvalstu klientiem ir jāuztur augstā līmenī ikdienā. Ja patērētāji tiks maldināti vai apkrāpti, tie vairs neatgriezīsies kā klienti, turklāt viņi ar savu viedokli ietekmēs citus potenciālos klientus. Sociālajos tīklos negatīvā informācija izplatās zibenīgi. Par ilgtspējīgu biznesu iestājas arī nodokļu administrētāji, norādot, ka uzņēmuma pārejas gadījumā jaunais, pārņemošais uzņēmums saglabā visas tās pašas saistības gan ar klientiem un partneriem, gan ar valsts iestādēm, tāpēc nav ieteicams mēģināt aizbēgt no grūtībās nonākuša biznesa, dibinot tā vietā jaunu uzņēmumu un izliekoties, ka ar iepriekšējo nav vairs nekādu attiecību....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Ieskats Senāta Civillietu departamenta sprieduma atziņās lietā, kurā darbinieks vērsies tiesā, uzskatot, ka darba devējs pret viņu izvērsis mobingu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–261/2023 (C68436521) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla prasību tiesā, norādot virkni argumentu, ka darba devēja ir pieļāvusi pret viņu tādu attieksmi, kāda nav bijusi ne pret vienu citu darbinieku, jo tikuši piemeklēti dažādi iemesli viņas nenodarbināšanai, piemēram, nepielaida pie darba laikā, kuru darba devēja noteica obligātās veselības pārbaudes veikšanai; pēc minētās pārbaudes veikšanas kā šķērslis nodarbināšanai tika norādīta darba drošības instruktāžas neiziešana; pēc instruktāžas novadīšanas darba devēja, pretēji darbinieces gribai, norīkoja ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā; darbiniecei netika nodrošināta tāda biroja durvju atvēršanas caurlaide kā citiem darbiniekiem, kā arī nebija nodrošināta ne darbstacija, ne piekļuve informācijai, ne ierastā saziņa. Būtiski norādīt, ka darbiniecei ar darba devēju bija vēl vairākas citas tiesvedības. Lietā Nr. C68369820...

Interešu pārstāvības atklātības likums, kura mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā (lobēšanā), pieņemts 2022. gada 13. oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvība kā demokrātijas mehānisms Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – likums) izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidota darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Darba grupas sastāvā bija visu Saeimas frakciju pārstāvji un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, bija piesaistīti arī valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kā arī eksperti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja. Izstrādājot likumu, notikušas konsultācijas ar daudzām NVO, tajā skaitā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Īrijas tirdzniecības kameru Latvijā, ASV tirdzniecības kameru Latvijā u.c. Par interešu pārstāvi var būt jebkura privātpersona, kas...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kurā izskatīta lieta saistībā ar atšķirīgas attieksmes pierādījumu izvērtējumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. februāra spriedums lietā Nr. SKC–28/2023 (C30604219) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, prēmiju un morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro. Savu morālo aizskārumu darbiniece saistīja ar faktiskajiem apstākļiem, kas viņas ieskatā liecina, ka darba devējs nav ievērojis vienlīdzības principu, jo darba tiesisko attiecību ietvaros izturējies pret viņu atšķirīgi no citiem darbiniekiem, turklāt izdarījis psiholoģisku spiedienu un veicis darbības ar mērķi atbrīvoties no darbinieka. Prasības pieteikumā norādīts, ka darba tiesisko attiecību laikā darba devēja pieļāvusi darbinieces morālu iespaidošanu un pazemošanu, aizskarta viņas cieņa un radīta pazemojoša un aizskaroša vide. Darbiniecei bez pamata liegta pieeja darbam nepieciešamai informācijai, nav aicināta uz sanāksmēm par grāmatvedības programmu...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Seminārā varēja uzzināt arī par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas paredz izmaiņas pretendentu izslēgšanas nosacījumos. Semināra atziņas par biežāk sastopamajiem konkurences pārkāpumu gadījumiem iepirkumos, kā arī tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos, varējāt lasīt žurnāla augusta numurā. Pamatprincipi Jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. un 43. pantos, kas stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi veikti ar mērķi, lai publiskajos iepirkumos piedalītos tikai godprātīgi pretendenti. Patlaban gan vēl noris iepirkumu procedūras, kas uzsāktas pagājušajā gadā saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, tāpēc iepirkumu sistēma turpina funkcionēt divās „paralēlās realitātēs”, norādīja Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore. Jāņem gan vērā pārejas noteikumos aprakstītās izņēmuma situācijas, piemēram, dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā vai apakšuzņēmēju nomaiņas gadījumā pat tad, ja līgums noslēgts pērn,...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta spriedum skaidrots, vai kolektīvu tiesību strīdu var izskatīt tiesā. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–131/2023 (C33343820) Lietas faktiskie apstākļi Latvijas Aviācijas arodbiedrība un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija cēla prasību tiesā pret AS Air Baltic Corporation un AS Aviation Crew Resources, lūdzot izšķirt kolektīvu tiesību strīdu un: atzīt, ka Darba likuma 7. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka visiem AS Air Baltic Corporation gaisa kuģu apkalpes locekļiem ir maksājama tāda pati darba samaksa pēc nodokļu nomaksas kā AS Aviation Crew Resources gaisa kuģu apkalpes locekļiem (turpmāk – 1. prasījums); pielīdzināt AS Air Baltic Corporation pilotu samaksu AS Aviation Crew Resources pilotu neto samaksai, tostarp AS Aviation Crew Resources noteiktajām piemaksām par dzīvošanu, dividendēm, kas faktiski ir darba alga, bet, maksājot valstij valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) un maksājot atbilstošu iedzīvotāju...

Turpinām rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurām ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Arī šomēnes aplūkosim ESAO, ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus par citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos. Vienojas par vēsturiskiem atskaites punktiem starptautiskai nodokļu reformai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)/G20 Iekļaujošā satvara projekta „Par bāzes eroziju un peļņas novirzīšanu (BEPS)” dalībnieki, kas veido vairāk nekā 90% no pasaules IKP, 2023. gada 11. jūlijā vienojās par rezultātu paziņojumu, atzīstot ievērojamu progresu un ļaujot valstīm un jurisdikcijām virzīties uz priekšu starptautiskās nodokļu sistēmas reformu. Paziņojums „Divu pīlāru risinājums ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu problēmu risināšanai” nodrošinās godīgāku peļņas sadali un nodokļu tiesības starp valstīm un jurisdikcijām attiecībā uz pasaulē lielākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem. Rezultātu paziņojumā ir apkopota nodevumu pakete: daudzpusējas konvencijas (Multilateral Convention jeb MLC) redakcija, kas ļauj jurisdikcijām pārdalīt un izmantot vietējās nodokļu...

Šogad vasaras vidū stājās spēkā jaunais Vērtspapīrošanas likums1 (turpmāk – likums), kas piemērojams kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembrī pieņemto regulu Nr. (ES) 2017/24022 (Vērtspapīrošanas regula). Šī likuma mērķis ir radīt juridisko ietvaru vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā un kapitāla tirgus aktivizēšanai. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir vērtspapīrošana, kādi ir tās ieguvumi, un arī izcelsim būtiskāko, kas izriet no jaunā normatīvā regulējuma. Kas ir vērtspapīrošana? Vērtspapīrošana nav nekas jauns, daži avoti norāda, ka tās pirmsākumi ir meklējami jau 19. gadsimta beigās, kad tika veikti pirmie darījumi, kuriem ir zināma līdzība ar mūsdienu vērtspapīrošanas darījumiem. Tomēr vērtspapīrošana tāda, kādu mēs to redzam šodien, aizsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad ASV Nacionālā hipotēku asociācija sāka izlaist vērtspapīrus, kurus nodrošināja ar hipotekāro kredītu portfeli. Šai idejai bija cēls mērķis – palīdzēt realizēt „amerikāņu sapni” par personīgo privātmāju skaistā vidusšķiras privātmāju rajonā. Izmantojot vērtspapīrošanu, tika radīta iespēja piesaistīt kapitālu starptautiskajā tirgū, un aizdevēji...

Vasara ierasti ir atvaļinājumu laiks, kad lielie darbi tiek nolikti malā, taču komerctiesību jomā 2023. gada vasara tāda nav bijusi. Trīs mēnešos dažādos datumos ir stājušies spēkā vairāki apjomīgi grozījumi Komerclikumā un likumā „Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru”, kas ietekmē gan uzņēmēju, gan Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) darbu. Aplūkosim būtiskākos likumu grozījumus un notikumus, par kuriem jāatceras, atgriežoties no atvaļinājuma. 2023. gada 7. jūnijs – reorganizācijas zīmē Padome un valde Saskaņā ar Komerc­likuma grozījumiem ir mainījusies padomes definīcija. Jaunā Komerc­likuma norma nosaka, ka padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību. Respektīvi, padomes funkcijās tagad ietilpst ne tikai valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, atalgojuma noteikšana valdes locekļiem un valdes darbības uzraudzība, bet arī sabiedrības lietu kārtošana saskaņā ar likumiem, statūtiem un dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem. Mainījies ir arī Komerc­likumā noteiktais minimālais padomes un valdes locekļu skaits biržā...

Autortiesību izpratnē „darbs” ir darbinieka radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Personiskās tiesības aizsargā autora garīgo un intelektuālo saikni ar paša radīto darbu. Savukārt mantiskās tiesības ir autora tiesības atļaut vai aizliegt citām personām izmantot savu darbu un tiesības gūt labumu no darba izmantošanas. Lai iegūtu autora tiesības, nav nepieciešams, piemēram, reģistrēt darbu. Autortiesības pieder autoram tiklīdz darbs ir radīts. Ar autortiesībām aizsargāti darbi var būt, piemēram, runas, scenāriji, muzikālie darbi, zīmējumi, dizaina darbi, fotogrāfijas, skices, tulkojumi, datu bāzes u.c. Ja darbinieks, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis ar autortiesībām aizsargātu darbu, pildot darba pienākumus, personiskās (piemēram, tiesības tikt atzītam par autoru, tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās u.c.) un mantiskās tiesības (piemēram, publiskot vai izplatīt darbu u.c.), uz šo darbu pieder darbiniekam, izņemot datorprogrammu radīšanu. Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā...