BJP RAKSTI

Raksts ir turpinājums 2023. gada žurnāla janvāra, marta, aprīļa un maija numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Par kvalifikācijas prasībām EST 2023. gada 26. janvāra spriedums lietā C–403/21 Konkrētajā lietā strīds radies saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes organizētu iepirkumu par tehniski ekonomiskās dokumentācijas izstrādi savienojošā autoceļa posma būvniecības projektam. Pretendents, kura piedāvājums tika novērtēts zemāk nekā citi piedāvājumi, apstrīdēja pārējo pretendentu atbilstību atlases prasībām jeb prasībām, kas nav tieši iekļautas iepirkuma nolikumā, bet izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai pretendentus vai to apakšuzņēmējus ir sertificējusi Rumānijas dzelzceļa pārvalde. EST tika uzdots prejudiciālais jautājums, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar...

Šķīrējtiesas praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad atbildētājs, saņemot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu šķīrējtiesā, sazinās ar konkrēto iestādi ar lūgumu izskaidrot, kāda būtu tā pareizā rīcība, reaģējot uz minēto paziņojumu. Šādas situācijas ir saprotamas, jo ne visām juridiskām vai fiziskām personām ir bijusi saskare ar tiesu vai šķīrējtiesu, un, jo sevišķi, ne katrs ir bijis atbildētāja lomā. Ja šķīrējtiesā iesniegtais prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrēj­tiesas kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Šajā paziņojumā atbildētājam tiek lūgts iesniegt atsauksmi uz konkrēto prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tiem apstiprinošus dokumentus. Atsauksme Atsauksme, pēc savas būtības, ir brīvā formā sagatavots rakstisks dokuments, kurā atbildētājs iekļauj tikai būtiskākos faktus, kas palīdz pierādīt celtās prasības noraidīšanu. Faktu izklāstam ir jābūt īsam, kas skaidri norāda būtiskos apstākļus, tam ir jābūt vienkāršam un hronoloģiskam. Ja fakta esamību apliecina kāds pierādījums,...

Saeimā steidzamības kārtībā šā gada 8. jūnijā otrajā un galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” (stājās spēkā 2023. gada 30. jūnijā), ar kuru likums, kas līdz šim grozīts 112 reizes, papildināts ar jaunām izmaiņām, kas paredz nosacīti jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi. Tajā integrēti vairāki iepriekš noteiktie pārbaužu veidi, nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējuma un esošā vienošanās līguma regulējuma izmaiņas. Grozījumi arī paredz atsevišķu nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektu pārskatīšanu, kā arī nodokļu parāda piedziņas procesa un nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumu pilnveidi, nodokļu (kontroles) rēķina izsniegšanas kārtību un citus būtiskus pilnveidojumus. No likuma izslēdz strīdīgas normas Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu Saeimā iesniedza jau 2022. gada 7. novembrī, un bija vairāki iemesli gan tā virzīšanai steidzamības kārtībā, gan arī tā nepieņemšanai līdz šā gada vasarai. Kā likumprojekta izskatīšanas gaitā pirmajā lasījumā šā gada 18. maijā referēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs: „Nepieņemot šo...

Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā spēkā stājušās un arvien pastiprinātas ekonomiskās sankcijas gan pret konkrētām fiziskām un juridiskām personām, gan preču un pakalpojumu grupām, tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ne tuvu nav aizliegta – turklāt kopējie importa un eksporta apjomu kritumi vismaz pērn nebūt nebija tik dramatiski. Uzņēmējiem, kas ikdienā aizvien sadarbojas kādā no atļautajām biznesa jomām ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, svarīgi zināt, kas jāielāgo, lai nejauši neiesaistītos kādā no sankciju apiešanas shēmām. Par šādu aizdomīgu darījumu pamanīšanu ir atbildīgi arī grāmatveži, juristi, revidenti u.c. Šos aspektus pārrunājam arī ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju. Uzņēmējiem varētu būt grūti saprotams, kuras iestādes šobrīd kontrolē pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu. Kāda ir Finanšu izlūkošanas dienesta loma un pienākumi šajos procesos? Latvijā nav vienas centrālās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīga par visiem ar sankciju ievērošanu saistītajiem jautājumiem. Tā vietā ir vairākas iestādes, kur katrai...

Sagaidīts vasaras karstākais mēnesis, kad daudzi strādājošie dodas atvaļinājumā. Tomēr ne mazums ir arī darbaholiķu, kuri no brīvdienām un atvaļinājumiem mēģina izvairīties. Darba devējam tad attiecīgi jāmudina censoņus tomēr izmantot Darba likumā noteiktās tiesības – pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt enerģiju jaunajam darba cēlienam. Ja tomēr neizdodas pierunāt doties atpūtā, tad jābrīdina, ka var neatgriezeniski zaudēt arī atvaļinājuma kompensāciju. Tiesu praksē, kas aplūkota šī žurnāla numura lappusēs, izskatīts strīds, vai par gadiem ilgi neizmantoto atvaļinājumu kompensācija pienākas darbiniekam, kurš vienlaikus ir arī kapitālsabiedrības valdes loceklis un dalībnieks. Saprotams, ka šie dubultie pienākumi – darba devēja un darba ņēmēja statusa apvienošana – neļauj atslābt, jo arī vasarā kādam jāvada uzņēmumu. Tomēr tiesa norādījusi, ka tieši uzņēmuma vadības pienākums ir gādāt, lai darbinieki izmantotu atvaļinājumu. Tātad valdes loceklim, kurš vienlaikus ir arī darba attiecībās ar pašam piederošo uzņēmumu, tas bija jāievēro. Attiecīgi viņam bija jāņem vērā, ka, apzināti neizmantojot atvaļinājumu, nevarēs cerēt uz kompensāciju, izbeidzot...

Ar šo sāksim rakstu sēriju, kurā apskatīsim Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma un citu likumu normu piemērošanu, kas var noderēt darba tiesisko vai dienesta attiecību strīdu risināšanā. Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 10. februāra spriedums lietā Nr. SKA–309/2023 (A420216321) Arodbiedrību likuma 13. panta sestā daļa nosaka: ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, tas savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību. Vai minētā likuma norma attiecas arī uz specializētajā dienestā esošu personu, ja tā ir arodbiedrības pilnvarotā amatpersona un tai piemērots disciplinārsods (piezīme vai rājiens) par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu? Lietas faktiskie apstākļi Ieslodzījuma vietu pārvalde Rīgas Centrālcietuma priekšnieka dežurējošajam palīgam, kas vienlaikus ir arī arodbiedrības pilnvarota amatpersona, piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Sods piemērots tāpēc, ka pieteicējs neievēroja tiesību...

Viens no fundamentāliem jaunumiem Autortiesību likuma grozījumos ir pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Līdz 2023. gada 5. aprīlim, kad stājās spēkā apjomīgas likuma izmaiņas, ne Latvijas, ne Eiropas Savienības (ES) tiesībās nav bijuši speciāli noteikumi tieši autortiesību līgumos pielīgstamajam atlīdzības apmēram. Jaunās prasības, kas izriet no taisnīgas atlīdzības, ir jāņem vērā līgumos ar autoriem un izpildītājiem, lai varētu izmantot viņu radītos darbus. Līdz šim pastāvēja vispārējais noteikums, ka autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu, kā arī par tiesību nodošanu (mantisko tiesību atsavināšanu). Tas, kādai ir jābūt atlīdzībai, tika atstāts līgumslēdzēju pušu ziņā, vebinārā „Autortiesību aktualitātes autoriem un uzņēmumiem, kas izmanto autoru darbus” norādīja Lūcija Strauta, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīdze. Grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka līgumā, ar kuru autors atsavina savas mantiskās tiesības, vai licences līgumā nosakāma taisnīga atlīdzība autoram par mantisko tiesību atsavināšanu vai atļauju darbu izmantot. Šādu taisnīgas atlīdzības jēdzienu nacionālajā likumdošanā ievieš...

Parasti, izdzirdot vārdu „tiesa” vai „šķīrējtiesa”, jebkurai no darījuma pusēm tie asociējas ar iestādi, ar kuras palīdzību netiek risināti patīkami jautājumi. Tādēļ nereti ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas cenšas izvairīties no tiesvedības, bet strīdu risināšanu atliek uz nenoteiktu laiku vai mēģina tikt galā pašu spēkiem. Ja darījumu puses spētu jebkurā situācijā ievērot noslēgto vienošanos nosacījumus, patstāvīgi risināt strīdus, tad nebūtu nepieciešamas tādas instances, kas tos izšķir. Taču, vadoties no tiesu un šķīrējtiesu prakses, ir gadījumi, kuros bez trešās puses, proti, tiesas vai šķīrējtiesas, atrisināt divu vai vairāku pušu samilzušos konfliktus nav iespējams. Tieši ar tiesu vai šķīrējtiesu palīdzību ir iespējams rast izlīgumus, un gadījumos, kad izlīgumi nav iespējami, objektīvi izšķirt strīdus. Tiesu un šķīrējtiesu pamatmērķis nav kādu sodīt. Tās ir iestādes, kuru galvenie uzdevumi ir uzraudzīt, lai personas ievērotu likumus un izšķirt strīdus starp pusēm. Šī izšķiršana nenozīmē kāda sodīšanu, bet gan iespējas rašanu, kurā puses var izlīgt, atrisināt strīdu...

Eiropas Centrālās bankas stratēģija cīņai ar inflāciju – starpbanku aizdevumu likmes celšana – pēdējā gada laikā sadārdzinājusi kredītu izmaksas, kā dēļ strauji pieauguši kredītu maksājumi gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Kādi ir tiesiskie aspekti un kredītņēmēju iespējas šajā situācijā? Kā ir regulētas juridiskās attiecības starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, cik tās ir līdzsvarotas? Saruna par šiem jautājumiem ar Edgaru Lodziņu, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, zvērinātu advokātu. Kādas ir kredītņēmēju tiesības situācijā, kad strauji un neparedzēti pieaug kredītu ikmēneša maksājumi gan privātpersonu, gan korporatīvajā sektorā? Vai tiesiskās paļāvības princips nespēlē nekādu lomu? Vai kredītņēmējs ir pilnībā neaizsargāts pret strauju kredītmaksājumu pieaugumu gadījumā, ja kredītam ir mainīgā procentu likme? Jāņem vērā, ka ilgus gadus pastāvējusī situācija, kad Euribor (starpbanku aizņemšanās likme Eiropas Savienības tirgū) bija negatīva, arī nebija īsti normāla. Dažiem hipotekārie kredīti bija pavisam lēti – kopējā procentu likme veidoja tikai pāris desmitdaļas aiz komata. Tiesiskā ziņā īpašu manevru iespēju nav, jo likums...

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) savā tīmekļvietnē regulāri publicē galvenās valsts notāres lēmumus, kuros izvērtēta valsts notāru pieņemto lēmumu atbilstība normatīvajam regulējumam. Galvenā valsts notāre izvērtē komercsabiedrību apstrīdētos Reģistra lēmumus, bieži tiek izteikti lūgumi tos atcelt. Pēdējos gados aktuāli ir kļuvuši iebildumi par kapitālsabiedrību nesasniedzamību juridiskajā adresē. Komerclikuma 139. panta pirmajā daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrības) juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 2. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu...

Jūnijā klajā laists 120. žurnāla numurs, kas nozīmē, ka kopā ar jums, lasītāji, esam jau desmito gadu! Pārrēķinot citā atskaites sistēmā, var teikt, ka šo gadu laikā ir iegūti vismaz divi maģistra grādi tiesībās. Protams, tas ir joks, jo, spriežot pēc tā, cik grūti topošajiem juristiem sokas ar valsts vienotā kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, studēt jurisprudenci ir ļoti atbildīgs pasākums. Tomēr juridiskās tematikas pamatzināšanas ir nepieciešamas ikvienam, kurš nolēmis pievērsties uzņēmējdarbībai vai jau vada kapitālsabiedrības darbu. Tāpēc žurnāla jūnija numura lappusēs (un žurnāla elektroniskajā vietnē www.plz.lv/zurnals-bilances-juridiskie-padomi) atradīsit noderīgu informāciju par jaunāko tiesisko regulējumu jomās, kas cieši saistītas ar komercdarbību. Uzņēmējiem ir svarīgi ietekmēt publiskus lēmumus, ne tikai sniegt par tiem viedokli, tāpēc noderīgas būs zināšanas par jauno Interešu pārstāvības atklātības likumu, ko mēdz dēvēt arī par lobēšanas likumu. Spēkā stājušās arī jaunas normas Autortiesību likumā, ar kurām tiek pielāgoti autortiesību ierobežojumi digitālajai videi, risināts vai precizēts regulējums tādos jautājumos kā, piemēram, par darba...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – pro­grammai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu...

Saeima 2022. gada 14. oktobrī pieņēma ilgi gaidīto Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kura nepieciešamība bija apspriesta jau ievērojamu laiku. Jaunais likums paredz nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, tādējādi veicinot lielāku sabiedrības uzticību interešu un publiskās varas pārstāvjiem, vienlaikus garantējot godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties lobēšanā. Pats likums daļēji stājās spēkā jau šī gada 1. janvārī, tomēr tuvā nākotnē vēl ir gaidāmi uzlabojumi tā praktiskai ieviešanai. Tādēļ rodas jautājums, kādus pienākumus interešu pārstāvjiem jaunais lobēšanas likums nosaka jau šobrīd? Likuma ieviešana pagaidām ir sadalīta divos posmos – pirmajā pārejas posmā lobēšanu regulēs likuma 5. un 6. pants, kas nosaka interešu pārstāvju pienākumus un publiskās varas pārstāvju darbības ierobežojumus. Savukārt otrajā posmā savu darbību uzsāks vienotā interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā paredzēts reģistrēt sistemātiskos interešu pārstāvjus – pārstāvjus, kas īsteno lobēšanu vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Tāpat darbību uzsāks arī interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā publiskās varas pārstāvji...

Kopš 5. aprīļa stājušies spēkā apjomīgi un sarežģīti grozījumi Autortiesību likumā, kas Saeimā pieņemti šā gada 23. martā. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un ietver pielāgošanos digitālajai videi, papildu tiesības autoriem, kā arī rada lielākus izaicinājumus autordarbu izmantotājiem. Grozījumi Autortiesību likumā un ar to saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā tika izstrādāti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, norādīts likumprojektu anotācijās. Viena no tām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK. Otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Diskusijas bija ilgas Diskusijas par grozījumiem Autortiesību likumā bija garas, turklāt abas direktīvas bija jāievieš...

Iemesli, kāpēc būtu jāuzsāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) likvidāciju, var būt dažādi. Likvidējamais uzņēmums var būt maksātnespējīgs, taču ar valdes lēmumu likvidēt var arī maksātspējīgu uzņēmumu. SIA, kura nespēj pildīt savas saistības, par maksātnespējīgu uzņēmumu pasludina tiesa. Lai gan maksātnespējas procesa iznākums ir uzņēmuma likvidācija, tomēr tas nenozīmē, ka likvidācija iespējama tikai un vienīgi uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Ja uzņēmums spēj apmierināt visu kreditoru prasījumus, uzņēmums tiek likvidēts bez maksātnespējas procesa. Likvidācija atšķiras no maksātnespējas ar to, ka SIA likvidācijas mērķis ir izmantojot uzņēmumā esošus aktīvus, apmierināt visu kreditoru prasījumus, savukārt maksātnespējas gadījumā bieži tiek apmierināti tikai nodrošināto kreditoru prasījumi. Atsevišķas situācijas, kad SIA likvidācija varētu būt nepieciešama: SIA darbība ar zaudējumiem – ja sabiedrība strādā ar zaudējumiem, pastāv finanšu rakstura problēmas, kas var novest līdz maksātnespējai. Juridiskas problēmas – ja SIA ir, piemēram, tiesvedības sakarā ar neizpildītām saistībām, SIA likvidācija var būt viens no veidiem, kā novērst situācijas vēl lielāku saasināšanos...