BJP RAKSTI

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu. Senāta atziņas var noderēt darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Priekšnoteikumi atbildībai par iestādes darbinieka goda un cieņas aizskārumu ar iesniegumu, kurā ietvertas nepatiesas ziņas 2022. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC–206/2022 (C73434119) Satversmes 95. pantā ietverta klauzula, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Savukārt civiltiesiskā atbildība par personisko kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot personas godu un cieņu, reglamentēta Civillikuma (turpmāk – CL) 2352.1 pantā. 1 Sk. Augstākās tiesas 2017. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–184/2017 (C28330013) 8.2.4. punktu. 2 Sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–41/2020 (C28330013) 10.5. punktu. Kā atzīts judikatūrā, personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tādēļ, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē, jo šādā gadījumā personām tiktu liegta iespēja panākt tiesā...

Ar valdes locekļu statusu, lomu un atbildības regulējumu saistītie jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli, bet tajā pašā laikā tie vēl aizvien rada pārpratumus. Nereti rodas neskaidrības arī ar atlīdzības noteikšanu un izmaksu, kā arī veidu, kā pareizāk nodibināt tiesiskās attiecības ar valdes locekļiem, kuri iepriekš ir bijuši sabiedrības darbinieki. Latvijas sabiedrībās, kuras ietilpst starptautiskos koncernos, regulāri tiek mēģināts piemērot citā valstī pastāvošo tiesisko regulējumu par sabiedrības vadību, tā radot nevajadzīgus riskus. Šajā rakstā tiks apskatīti aktuāli Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) spriedumi, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām ar valdes locekļiem, jo tieši tiesu prakse ir labākais indikators tam, kuri jautājumi joprojām ir neskaidri uzņēmējiem un kuriem ir pievēršama pastiprināta vērība. Darījumu noslēgšana ar valdes locekļiem Darījumi, kas noslēgti ar valdes locekļiem, visbiežāk rada domstarpības tieši saistībā ar iespējamo zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai. Tāpēc ir vērts minēt atsevišķus Senāta spriedumus, kuros ir sniegtas nozīmīgas atziņas šajā kontekstā. Pareiza izpratne par valdes locekļu atbildības robežām...

Žurnāla 2023. gada janvāra, marta un aprīļa numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Par informācijas aizsardzību EST 2022. gada 17. novembra spriedums lietā C–54/21 Polijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja iepirkuma procedūru, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Pretendents, kas iesniedza zemāku cenu nekā iepirkuma uzvarētājs, apstrīdēja līgumslēdzējiestādes lēmumu, jo līgumslēdzējiestāde nav izpaudusi informāciju saistībā ar citu pretendentu piedāvājumiem, proti, agrāk sniegto pakalpojumu sarakstu, personas, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām personām, kuras nodod resursus, un projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu. Savukārt līgumslēdzējiestāde uzskatīja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un nav izsniedzama citiem pretendentiem. No EST spriedumā paustajiem secinājumiem izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāaizsargā arī tāda informācija, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014....

Pirms pieciem gadiem – 2018. gada 1. aprīlī – stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tajā iekļauti tikai 13 panti, un šī regulējuma pieņemšanas mērķis bija veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Labklājības ministrijai tika uzdots nodrošināt šim uzņēmējdarbības veidam gan atbalsta nosacījumu piemērošanu, gan uzraudzību. Lai uzzinātu, kā veicies ar sociālās uzņēmējdarbības stimulēšanu un cik aktīvi šai jomā izpaudušies paši uzņēmēji, aicinājām uz sarunu Imantu Lipski, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētāju. Kad radās ideja par īpašu sociālā uzņēmuma regulējuma nepieciešamību Latvijā? Pirms apmēram desmit gadiem pie mums, Labklājības ministrijā, vērsās vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji un šīs jomas pētnieki, lai informētu, ka Eiropā un citviet pasaulē arvien aktuālāka kļūst tēma par sociālo uzņēmējdarbību. Tās mērķis bija risināt tos sociālos jautājumus, ar kuriem valsts bez sabiedrības atbalsta nespēja tikt sekmīgi galā, piemēram, bezdarbu, nabadzības risku,...

Vai pietiek ar darba devēja mutisku rīkojumu, lai nosūtītu darbinieku komandējumā? Ja darbinieks rupji pārkāpj darba kārtības noteikumus, vai jāsagaida vismaz trīs šāda veida pārkāpumi, lai varētu uzteikt darbu? Šie un citi jautājumi nereti ir aktuāli gan uzņēmuma vadītājam gan grāmatvedim. Precīzu atbildi var sniegt juristi, kuri vislabāk pārzina darba attiecību tiesisko regulējumu. Kad nepieciešams darba devēja rakstveida rīkojums? Ar darba devēja rīkojumiem nosaka darba kārtību uzņēmumā. Darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem. Jāņem vērā, ka ar rīkojumiem nevar pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli, piemēram, atsaukt no atvaļinājuma vai samazināt darba algu (to saturs nevar būt pretējs normatīvajos aktos noteiktajam darba tiesisko attiecību regulējumam). Darba likums neuzliek par pienākumu sagatavot rakstveida rīkojumus šādos gadījumos, līdz ar to rīkojums var tikt sagatavots dažādos veidos, t. sk. mutiski, izmantojot elektroniskās personāla uzskaites sistēmas, e–pastu u.tml.: darba līguma ietvaros precizē darbinieka darba pienākumus, darba līguma ietvaros precizē darba kārtības un darbinieka...

Preču zīmju juridiskai aizsardzībai tiek pievērsta nepelnīti maza vērība. Juridiski instrumenti tiek meklēti tajā brīdī, kad jau kāds cits sāk izmantot sajaucami līdzīgu preču zīmi. No tiesību piemērošanas viedokļa pareizākais scenārijs ir vispirms reģistrēt preču zīmi, pārliecināties, ka attiecīgajās jurisdikcijās preču zīme ir aizsargāta, un tikai tad to sākt izmantot. Trīs iespējas Par preču zīmes aizsardzību vajadzētu domāt laikus, vēl pirms produkts tiek radīts un laists tirgū, uzsver Līga Fjodorova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT zvērināta advokāte, Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju jomā un Eiropas Preču zīmju pilnvarotā. Pastāv vairākas iespējas, ar kādu tiesisko instrumentu palīdzību nodrošināt preču zīmes reģistrāciju. Latvijā nacionālo preču zīmi var reģistrēt Patentu valdē. Savukārt citās jurisdikcijās šo preču zīmi reģistrē attiecīgās valsts kompetentā iestāde. Tas nozīmē, ka preču zīme būs aizsargāta konkrētās valsts teritorijā. Otra iespēja ir reģistrēt Eiropas Savienības (ES) preču zīmi, ko var izdarīt ES Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Šajā gadījumā ar vienu preču zīmes...

Kas tīmekļvietnes uzturētājam jāievēro, lai, veicot preču tirdzniecību internetā, juridiski un tehniski pareizi sakārtotu sīkdatņu ievākšanas mehānismu? Kas jāņem vērā pēc 2022. gadā ieviestajām izmaiņām preču cenu norādīšanas noteikumos? Par šiem jautājumiem vebinārā „Reklāmas un cenu personalizācija interneta veikalos” informēja Anna Vladimirova–Krjukova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, e–komercijas risinājumu uzņēmuma Magebit biznesa attīstības speciālists. Sīkdatnes – ko drīkst un ko ne Lai nodrošinātu atbilstību sīkdatņu personalizācijas jomā, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kuru valstu regulējumi katrā gadījumā jāpiemēro. Ja uzņēmums strādā tikai Latvijas ietvaros, jāpiemēro vietējais regulējums, taču, strādājot arī ārpus Latvijas, kas īpaši raksturīgi e–komercijai, jāņem vērā, ka regulējums citās valstīs (arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) var atšķirties, seminārā norādīja Anna Vladimirova–Krjukova. Svarīgi identificēt datu apstrādes lomu, kuru uzņēmums sev piešķir procesa ietvaros. Ja personalizācijas nodrošināšanai tiks izmantoti trešo pušu risinājumi (piemēram, sīkdatņu baneru...

Ja pie zvērināta notāra nav noslēgts mantojuma līgums vai nav taisīts testaments, tad pēc personas nāves mantošana notiek saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Kas var mantot saistībā ar likumu un kādi nodokļi ir jāmaksā par mantojuma pieņemšanu? Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nav mantojuma nodokļa. Mantošanas tiesības ir noteiktas Civillikuma otrajā daļā. Ja personai nav bijis testamenta vai mantošanas līguma, likuma 403. pants nosaka, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 1. šķiras mantinieki ir dēls, meita, mazdēls, mazmeita; 2. šķiras mantinieki ir tēvs, māte, brālis, māsa, brāļa/māsas bērni; 3. šķiras mantinieki ir pusmāsa, pusbrālis, viņu bērni; 4. šķiras mantinieki ir vecaistēvs, vecāmāte, māsīca, brālēns un pārējie radinieki. Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Nav mantošanas nodokļa Latvijā nav mantošanas nodokļa...

Maijs daudziem ir gada gaidītākais mēnesis. Visapkārt plaukst un zaļo, tāpēc pārņem sajūta, ka arī cilvēkiem pienācis laiks mosties no ziemas sastinguma, pavērties apkārt, vai nav kāda jauna iespēja pilnveidoties, attīstīties. Tā pirms 30 gadiem 17. maijā tika dibināta izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. Uzņēmums uzsāka apgūt jaunu un inovatīvu jomu – nodrošināt komersantus ar tiesisko informāciju – valsts izdoto normatīvo aktu tekstiem. Tolaik vēl internets nebija tik viegli pieejamas kā patlaban, bet grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem ziņas par to, kas mainījies viņu darbības regulējumā, bija akūti nepieciešamas. No šādas sākotnējās idejas vēlāk attīstījās žurnāls Bilance – pirmais periodiskais izdevums valstī, kas specializējās grāmatvedības, finanšu un komercdarbības tematikā. Pa šiem gadiem izkristalizējās arī ideja par vēl vienu žurnālu, kas pievērstos juridiskajiem aspektiem, jo gan uzņēmumu vadītājiem, gan grāmatvedības speciālistiem bieži jādomā, kā finanšu risinājumus saskaņot ar tiesību normām. Tā pirms 10 gadiem – 16. maijā – pirmoreiz izdevniecības klientiem tika prezentēts jaunais žurnāls...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta svarīgākos 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar nodarbinātības jautājumiem vai kuros izteiktās atziņas būtu noderīgas arī darba strīdos. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Disciplinārā atbildība par rīcību ārpus dienesta pienākumu izpildes 2022. gada 18. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–821/2022 (A420173121) • Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi rīcība ārpus dienesta pienākumu izpildes – darba kolēģa neatturēšana no automašīnas vadīšanas alkohola reibumā – var radīt neuzticību amatpersonas godprātībai arī dienesta pienākumu turpmākajā izpildē. Disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta – ir samērīgs. Personas pienākums, lūdzot atbrīvot no drošības naudas iemaksas, sniegt ziņas tiesai par savu mantisko stāvokli 2022. gada 6. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–851/2022 (680006222) • Procesa dalībnieks tiek atbrīvots no maksājumiem par tiesvedību gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un līdz ar to personai var trūkt līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. •...

Augsta līmeņa politiskā korupcija mediju dienaskārtībā Latvijā nonāk reti – ar „politisko aizmuguri” publiski netiek saistītas pat aizdomīgu darījumu shēmas, kurās iesaistīti desmiti vai simti miljonu eiro. Vienlaikus pastāv arī zemāka līmeņa korupcija, ar ko biežāk var gadīties saskarties uzņēmējiem – korupcija iepirkumos, administratīvā korupcija un citi. Kā uzņēmējam ikdienā atpazīt korupciju, kad un kā par to ziņot, kas palīdz un kas traucē to izmeklēt, saruna ar Inetu Cīruli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un Amīliju Raitumu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, kura informēja par politisko organizāciju un to apvienību gada pārskatu tematiku. No jūsu amata pozīcijām raugoties – kā laika gaitā mainījusies korupcija, tās apmēri, struktūra, proporcijas starp dažādiem koruptīvo noziegumu veidiem? Kādas Latvijā ir korupcijas pašreizējās tendences? Mūsdienu korupcija ir kļuvusi rafinētāka, sarežģītāka. Noziegumu veicēji kļuvuši erudītāki, nereti ar labu izglītību ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Starp viņiem var būt arī grāmatveži, bet galvenie lēmumu...

Par jaunākajām aktualitātēm datu aizsardzības jomā Datu aizsardzības dienai1 veltītajā vebinārā „Datu aizsardzība 2023. gadā” informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen speciālisti. Starp vebinārā aplūkotajiem tematiem bija tādi kā datu aizsardzības prasības darba laika uzskaitē; prasības, kas jāņem vērā, izvēloties uzticamus pakalpojumu sniedzējus un sadarbības partnerus; kā arī tika analizēts, kādos gadījumos ir iespējams tiesāties, apstrīdot Datu valsts inspekcijas (DVI) piemēroto sodu. 1 Katru gadu 28. janvārī tiek atzīmēta Datu aizsardzības diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un veicināt privātuma un datu aizsardzības labo praksi. Datu aizsardzības jaunumi Atskatoties uz pēdējo mēnešu jaunumiem, redzams, ka gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālajā līmenī notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes personas datu atkārtotai izmantošanai. ES 2022. gadā ir izdevusi tā dēvēto Datu pārvaldības aktu (Data Governance Act), kas kļūs piemērojams 2023. gada septembrī. Viens no tā mērķiem ir palielināt atkārtotai izmantošanai pieejamo datu apjomu ES, ļaujot publiskā sektora datus izmantot mērķiem, kas atšķiras...

Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum. Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot,...

Slēdzot darījumus, puses cer uz veiksmīgu sadarbību, un strīdus jautājumi ir pēdējie, par kuriem tiek domāts. Tomēr tiesu praksē ir novērots, ka, nonākot līdz strīdus situācijai, darījuma puses apjūk, jo nav pārliecinātas, kurā instancē risināt strīdu un kādas tiesības ir otrai pusei, ja tā nepiekrīt prasībā norādītajai argumentācijai. Arvien retāk sastopami līgumi, kuros nav atrunāta strīdus izskatīšanas kārtība, tādēļ pusēm noteikt instanci, kurā sniegt prasības pieteikumu, vairs nav sarežģīti. Prasības pieteikumā iesniedzējs (prasītājs) norāda visus argumentus un faktus, kas apliecina, kāpēc strīds izšķirams tam par labu. Saņemot prasības pieteikumu, valsts tiesa vai šķīrējtiesa informē otru pusi (atbildētāju) par prasības pieteikuma saņemšanu un aicina sniegt savu viedokli. Saņemot paziņojumu no valsts tiesas vai šķīrējtiesas, strīda atbildētājs parasti sniedz atsauksmi vai paskaidrojumus uz iesniegto prasību, izklāstot, vai piekrīt/nepiekrīt tai, papildinot atsauksmi ar faktiem un argumentiem, kas pamato atbildētāja nostāju. Kā rāda tiesu pieredze, savstarpējās darījumu attiecībās ne vienmēr visi strīdi ir tik paredzami, pašsaprotami...