BJP RAKSTI

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu. Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas ir prasības pamatā, nav iekļauta šķīrējtiesas atruna. Der zināt, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10. pantu puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja puses līgumā vai jebkurā citā savstarpēji noslēgtā saistību dokumentā nav vienojušās par strīda...

Korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus. Visbūtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir Latvijā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veiktie noziegumi, tai skaitā augstu apdraudējuma līmeni rada noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā, galvenokārt – kukuļošana, Finanšu nozares asociācijas un auditorkompānijas KPMG rīkotajā vebinārā „Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības” skaidroja Matīss Kļaviņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam ir vadošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas iestāde. Riska profili Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) vispārinātā izpratnē saprot noziedzīgi iegūtas mantas konversiju nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi, tādējādi slēpjot vai maskējot izcelsmes avotu. NILL būtība ir ilūzijas radīšana par finanšu līdzekļu vai mantas šķietamu legālu izcelsmi. NILL riski tradicionāli dalās...

Senāta Krimināllietu departaments 2022. gada 22. novembrī izskatīja kasācijas sūdzību par apelācijas tiesas lēmumu, ar kuru uzņēmējam piespriests reāls cietumsods un uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa par laikā nenomaksātiem nodokļiem lielā apmērā. Atklājies, ka uzņēmuma rīcībā finanšu līdzekļi bijuši pietiekami, taču valdes loceklis nodokļu deklarācijas iesniedzis, bet nodokļus noteiktā termiņā nav maksājis, krājot naudu dārga pamatlīdzekļa iegādei. Situācijas apraksts Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Savukārt SIA „”, kuras valdes loceklis bija apsūdzētais, piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada...

Par 2023. gada aktuālākajiem tematiem un tendencēm nodokļu tiesību regulējuma jomā ikgadējā preses pasākumā informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen eksperti. Īpaši uzmanība tika pievērsta dažādām izmaiņām un arī nesen pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī tiesu spriedumiem. Kas mainīsies patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā? 1 Tiesas spriedums apvienotajās lietās C–37/20 Luxembourg Business Registers un C–601/20 Sovim. Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2022. gada 22. novembrī pieņēmusi spriedumu1, ka situācija, kad ikvienam sabiedrības loceklim ir brīva un neierobežota pieeja informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, nav tiesiska, to saistot ar privātās dzīves (tai skaitā informācijas par mantisko stāvokli) neaizskaramību un tās iespējamu pārkāpumu,” informēja Nauris Grigals, ZAB Sorainen partneris. Strīdus objekts lietā starp Luksemburgas valsti un juridisko personu bija 2018. gadā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvā, kas informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no „ikviena, kurš var pamatot savu leģitīmo interesi”, padarīja par pieejamu „visiem...

Viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām un veiksmes atslēgām ir tā darbinieki. Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir krietni sarucis, un uzņēmējiem šajā energoresursu sadārdzinājuma un inflācijas pieauguma laikā jādomā arī par to, kā noturēt esošos darbiniekus. Kam uzņēmumā uzticēt personāla atlasi, lietvedību, rūpes par strādājošo prasmju attīstību? Kādos darba kolektīvos būtu nepieciešams personālvadības un dokumentu lietvedības pienākumus no bieži vien grāmatvežiem uzlikta pienākuma uzticēt īpaši šim darbam algotam speciālistam vai ārpakalpojuma sniedzējam? Šos jautājumus pārrunājām ar Evu Selgu, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju. Asociācijas tīmekļvietnē minēts, ka tās vīzija ir veidot labāko praksi personāla vadībā Latvijā. Kādi ir galvenie personālvadības speciālista uzdevumi uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti šādi profesionāļi? Personālvadības joma Latvijā ir salīdzinoši jauna, par to varam runāt, sākot no Latvijas neatkarības atgūšanas laika. Līdz tam darbu ar personālu vairāk sasaistīja ar dokumentu lietvedību, ko uzticēja kadru daļām. Mūsdienās galvenais personālvadības speciālista pienākums ir rūpēties par to, lai darbinieki uzņēmumā justos...

Nereti darba kolektīvos rodas jautājumi, kuriem pēc būtības nevajadzētu rasties, jo tie būtu jāpārrunā, jau uzsākot darba attiecības. Ja tomēr ir šaubas, vērts vērsties pēc padoma pie jurista vai pārlasīt Darba likumu. Vai kolēģa aizvietošana ir papildu darbs? Noslēdzot darba līgumu, puses vienojas par amatu un nolīgtā darba raksturojumu, tostarp darba pienākumiem. Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Savukārt darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, taču nav tiesīgs vienpusēji grozīt darbinieka pienākumus. Puses vienojas par grozījumiem pienākumu aprakstā, vai darba devējs rīkojas atbilstoši Darba likuma 98. un 101. pantam. Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Ja kolēģa aizvietošana paredzēta pamatdarba pienākumu aprakstā, tad...

Darījumu slēgšanai gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir ļoti svarīga nozīme, jo tas veicina ekonomikas izaugsmi. Uzņēmējdarbības pārstāvji darījumu līgumu slēgšanā arvien pievērš maz uzmanības sadarbības partneru pārbaudei. Taču, laikam ejot, mainās likumdošana un prasības, tāpēc uzņēmējiem ir jāpārskata darījumu slēgšanas modelis un padziļināti jāizvērtē darījumu partneris, izlemjot, kāds risku līmenis katram ir pieņemams. Jums ir jāzina savs klients un sadarbības partneris, patiesais labuma guvējs. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu uzņēmējam ir jābūt pārliecinātam par savu partneri un darījumu caurskatāmību, jo jebkurā laikā valsts iestādes var pieprasīt apliecināt informāciju, cik „drošs” ir sadarbības partneris. Ja sākumā var šķist, ka galvenais, par ko darījuma laikā ir jāsatraucas, – vai klients samaksās, patiesībā nav vienīgais riska faktors. Svarīgi pirms sadarbības uzsākšanas ir veikt monitoringu, proti, nepieciešams savākt pēc iespējas vairāk informācijas, sevišķi pakalpojumu sniedzējiem: par potenciālo partneri, cik tā darbība ir tiesiska, kāda būs naudas aprite...

Arī šogad turpinām apskatīt darba strīdus, kas tiesāšanās ceļā nonākuši līdz augstākās tiesu varas instancei valstī – Latvijas Republikas Senātam. Janvāra numurā ieskats aizvadītajā gadā pieņemtajos divos Senāta Civillietu departamenta spriedumos, kuros šķetināti jautājumi par disciplinārsodu piemērošanu un darba devēja rīcību, ja darbinieku uz laiku apcietina tiesībsargājošās iestādes. Disciplinārsods pašvaldības iestādes darbiniekam 2022. gada 13. decembra spriedums lietā Nr. SKC–858/2022 (C30584221) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam, kas bija pašvaldības departamenta direktors, darba devējs izteica rājienu par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojumā kā pārkāpums norādīts tas, ka darbinieks nepildīja savu darba pienākumu departamenta darba tiesiskuma nodrošināšanā, jo nebija izvērtējis pakļautībā esošo darbinieku (iepirkumu komisijas locekļu) atbildību par viņu pieņemtajiem diviem prettiesiskiem lēmumiem publiskajā iepirkumā, kurus atcēla Iepirkumu uzraudzības birojs, norādot uz pārkāpumiem. Ar savu rīcību darbinieks pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu, 10. panta pirmo daļu, 17. panta pirmo daļu un otrās daļas 6., 7. punktu, 32.–38., 62., 64., 67. pantu....

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk tekstā – likums). Rakstā skaidrots, kādam personu lokam šis likums ir saistošs un kādas darbības ir jāveic, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu. Ir būtiski nošķirt divus dalītā īpašuma gadījumus – piespiedu dalīto īpašumu un brīvprātīgu dalīto īpašumu. Piespiedu dalītais īpašums ir regulēts likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk tekstā – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā. Šis īpašuma veids Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Šādā gadījumā uz likuma pamata zemes un ēkas (būves) īpašnieka starpā pastāv piespiedu nomas...

Rakstā sniegts ieskats aktuālākajos (2022. gada) Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos publisko iepirkumu lietās. Iepirkuma procedūras pārskatīšanas termiņš 2022. gada 24. februāra spriedums lietā C532/20 EST šajā lietā tika uzdots jautājums par to, kā interpretēt Padomes direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, normas saistībā ar apstrīdēšanas (pārskatīšanas) termiņa noteikšanu publisko iepirkumu lietās. Proti, vai direktīvas normas ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš, kurā izraudzītais pretendents var pieprasīt pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, ar kuru par pieņemamu ir atzīts noraidīta pretendenta piedāvājums, var tikt aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā dienu, kurā šis pretendents saņēma šo lēmumu, pat ja šajā dienā, pirmkārt, šis pretendents nebija vai vēl nebija pieprasījis pārskatīt šīs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātu un, otrkārt, izraudzītais pretendents vēl nebija saņēmis pienācīgu informāciju par...

Datu atvēršanas nepieciešamība ir jāvērtē caur Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prizmu. Tie ir divi galvenie dokumenti, kas starptautiskajā līmenī regulē personas privātās dzīves aizsardzību. Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam, kā arī konkrētam, skaidram un leģitīmam nolūkam. Cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm un vārda brīvībai, tāpēc galvenais datu aizsardzībā ir līdzsvars starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, skaidroja Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā „Informācijas atklātība un personu datu aizsardzība”. Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas Ar datiem, kas nav personas dati, var atklāti dalīties, tos publicēt, jo Eiropas Savienībā (ES) nav regulējuma par dalīšanos ar datiem, kas nav personas dati. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Šādi personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar...

Pēdējos gados strauji augusi ekonomikas digitalizācija. Dzīvojam laikā, kad preču un ēdienu piegāde ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Gan juridiskās, gan fiziskās personas savā uzņēmējdarbībā aizvien vairāk izmanto tīmekļa vietnes vai mobilās lietotnes. Tas rada jauno vidi ēnu ekonomikai, jo pastāv risks, ka pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēja darbība ar platformu starpniecību reizēm ir saistīta ar saimnieciskās darbības nereģistrēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ arvien aktuālāks kļuvis jautājums par digitālo platformas uzraudzību. Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7) 2022. gada 22. martā tika pieņemta ES Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Saskaņā ar pieņemtajiem jaunajiem DAC7 noteikumiem digitālajām platformām būs pienākums ziņot noteiktu informāciju par personām un uzņēmumiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus pārdošanai ar digitālo platformu starpniecību. Papildus šīm platformām jāveic pārdevēja pārbaudes procedūras, lai saņemtu informāciju no personām un uzņēmumiem, kas darbojas ar platformas starpniecību. Platformas informāciju sniegs savai nodokļu administrācijai....

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) novembrī organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu. Viens no tematiem, kas forumā tika izvērsti analizēts, bija vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, nediskriminējot darbiniekus pēc dzimuma vai citām pazīmēm. Taisnīgas darba samaksas sistēmas izveide Edīte Līdaka, AS Pasa­žieru vilciens Personāla daļas vadītāja, konferencē dalījās ar pieredzi par uzņēmumā izstrādāto darba samaksas sistēmu, tās kritērijiem un metodēm. Taisnīgas un vienlīdzīgas darba samaksas izveidei uzņēmumā svarīgi ievērot trīs pamatprincipus – ārējo taisnīgumu, iekšējo taisnīgumu un individuālo taisnīgumu. Ārējais taisnīgums nozīmē, ka darba samaksa ir līdzvērtīga ar darba tirgū konkrētajam amatam atbilstošo samaksu, respektīvi, tā ir konkurētspējīga ar atlīdzību, kas par līdzvērtīgu darbu tiek maksāta citos uzņēmumos. Savukārt iekšējais taisnīgums saistāms ar atalgojuma sistēmu, kas izveidota paša uzņēmuma iekšienē (par līdzīgiem pienākumiem un amatiem tiek maksāts līdzīgs atalgojums). Visbeidzot, individuālais taisnīgums attiecas uz to, ka darba samaksas noteikšanā tiek ņemts vērā ne tikai amats vai amatu grupa,...

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2021. gada 5. augustā, piešķīra Valsts ieņēmumu dienestam tiesības publiskot savā tīmekļvietnē informāciju par nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām, attiecībā uz kurām konstatēti nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi. Šādu lēmumu publiskošana komersantu un arī juristu vidē izraisīja pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš šādas ziņas bez nodokļu maksātāju piekrišanas dienests nedrīkstēja izpaust. Vai jau patlaban var secināt, ka šāda atklātība sasniegusi mērķi – veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī – vai arī paši uzņēmēji guvuši kādu noderīgu mācību un turpmākajā komercdarbībā vērā ņemamas atziņas no publiskotās informācijas? Par to saruna ar Daini Vodolaginu, BDO Latvia vecāko nodokļu projektu vadītāju. Kopš likuma grozījumu pieņemšanas, kas atļāva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) publicēt sabiedrībai nozīmīgus lēmumus nodokļu lietās, pagājis gandrīz pusotrs gads. Likumdevējs un VID izteica cerības, ka tas palīdzēs pat ēnu ekonomikas mazināšanā, bet juristi – bažas par ietekmi...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam. LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.” (EST spriedums lietā 34-73, „Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze”, 10., 11. punkts). Lietā Nr. C391/20 tika uzdoti divi prejudiciālie jautājumi par LESD 49. pantu - brīvība veikt uzņēmējdarbību. Jautājumu būtība, vai LESD 49. un 56. pants, kā arī Hartas 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā...