JURIDISKIE PADOMI

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē iepazīstinām ar diviem Senāta Civillietu departamenta spriedumiem, no kuriem viens saistīts ar strīdu par uzņēmuma komercnoslēpuma iespējamo izpaušanu, bet otrs – par tiesībām prasīt mantisko zaudējumu atlīdzinājumu par naudas vērtības kritumu. Kā konstatējama komercnoslēpuma izpaušana Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. SKC–188/2022 (C33369520) Lietas faktiskie apstākļi1 1 Faktiskie apstākļi tiek norādīti tajā daļā, par kuru Senāts ierosināja kasācijas tiesvedību. Darba devēja atstādināja darbinieci no darba, rīkojumā norādot, ka tā ir konstatējusi nelikumīgu informācijas iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu trešajām personām. Darbinieces sūtītā informācija no viņas darba e–pasta uz savu privāto e–pastu un darbiniecei (asistentei) pirmšķietami ir uzskatāma par darba devējas komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma izpratnē. Atbilstoši darba līguma 9. punktam darbiniece esot apņēmusies nevienam neizpaust jebkuru viņas rīcībā esošo informāciju par darba devēja ekonomisko un finansiālo stāvokli, organizatorisko struktūru, personālu, darba atalgojumu un darba algu apmēriem,...

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumā noteikto valstī ir spēkā normatīvie akti, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt vai filmēt tā dēvētos kritiskās infrastruktūras objektus, ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde. Par kritisko infrastruktūru pēdējā gada laikā daudz esam dzirdējuši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sakarā. Šādi valsts īpaši aizsargāti objekti ir arī Latvijā, un attiecībā uz tiem ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, tostarp liegums bez saskaņošanas tos fotografēt, filmēt un uzņemto materiālu izplatīt internetā. Vispirms šādu kārtību paredzēja Ministru kabineta (MK) 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 299 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnijā noteikumos Nr. 496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”, bet kopš 2021. gada 13. jūlija – MK 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”. Ko uzskata par...

Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada janvārī pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam. Rakstā apskatīti divi janvāra pirmajā pusē pieņemtie spriedumi, kuri skar fizisko personu datu aizsardzības un privātuma jautājumus. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju; 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību” (EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10, 11. punkts). Datu subjekta piekļuves tiesības EST 2023. gada 12. janvāra spriedums RW pret Österreichische Post AG (lieta C154/21) 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016....

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu. Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas ir prasības pamatā, nav iekļauta šķīrējtiesas atruna. Der zināt, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10. pantu puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja puses līgumā vai jebkurā citā savstarpēji noslēgtā saistību dokumentā nav vienojušās par strīda...

Korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus. Visbūtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir Latvijā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veiktie noziegumi, tai skaitā augstu apdraudējuma līmeni rada noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā, galvenokārt – kukuļošana, Finanšu nozares asociācijas un auditorkompānijas KPMG rīkotajā vebinārā „Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības” skaidroja Matīss Kļaviņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam ir vadošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas iestāde. Riska profili Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) vispārinātā izpratnē saprot noziedzīgi iegūtas mantas konversiju nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi, tādējādi slēpjot vai maskējot izcelsmes avotu. NILL būtība ir ilūzijas radīšana par finanšu līdzekļu vai mantas šķietamu legālu izcelsmi. NILL riski tradicionāli dalās...

Senāta Krimināllietu departaments 2022. gada 22. novembrī izskatīja kasācijas sūdzību par apelācijas tiesas lēmumu, ar kuru uzņēmējam piespriests reāls cietumsods un uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa par laikā nenomaksātiem nodokļiem lielā apmērā. Atklājies, ka uzņēmuma rīcībā finanšu līdzekļi bijuši pietiekami, taču valdes loceklis nodokļu deklarācijas iesniedzis, bet nodokļus noteiktā termiņā nav maksājis, krājot naudu dārga pamatlīdzekļa iegādei. Situācijas apraksts Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Savukārt SIA „”, kuras valdes loceklis bija apsūdzētais, piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada...

Par 2023. gada aktuālākajiem tematiem un tendencēm nodokļu tiesību regulējuma jomā ikgadējā preses pasākumā informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen eksperti. Īpaši uzmanība tika pievērsta dažādām izmaiņām un arī nesen pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī tiesu spriedumiem. Kas mainīsies patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā? 1 Tiesas spriedums apvienotajās lietās C–37/20 Luxembourg Business Registers un C–601/20 Sovim. Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2022. gada 22. novembrī pieņēmusi spriedumu1, ka situācija, kad ikvienam sabiedrības loceklim ir brīva un neierobežota pieeja informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, nav tiesiska, to saistot ar privātās dzīves (tai skaitā informācijas par mantisko stāvokli) neaizskaramību un tās iespējamu pārkāpumu,” informēja Nauris Grigals, ZAB Sorainen partneris. Strīdus objekts lietā starp Luksemburgas valsti un juridisko personu bija 2018. gadā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvā, kas informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no „ikviena, kurš var pamatot savu leģitīmo interesi”, padarīja par pieejamu „visiem...

Viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām un veiksmes atslēgām ir tā darbinieki. Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir krietni sarucis, un uzņēmējiem šajā energoresursu sadārdzinājuma un inflācijas pieauguma laikā jādomā arī par to, kā noturēt esošos darbiniekus. Kam uzņēmumā uzticēt personāla atlasi, lietvedību, rūpes par strādājošo prasmju attīstību? Kādos darba kolektīvos būtu nepieciešams personālvadības un dokumentu lietvedības pienākumus no bieži vien grāmatvežiem uzlikta pienākuma uzticēt īpaši šim darbam algotam speciālistam vai ārpakalpojuma sniedzējam? Šos jautājumus pārrunājām ar Evu Selgu, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju. Asociācijas tīmekļvietnē minēts, ka tās vīzija ir veidot labāko praksi personāla vadībā Latvijā. Kādi ir galvenie personālvadības speciālista uzdevumi uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti šādi profesionāļi? Personālvadības joma Latvijā ir salīdzinoši jauna, par to varam runāt, sākot no Latvijas neatkarības atgūšanas laika. Līdz tam darbu ar personālu vairāk sasaistīja ar dokumentu lietvedību, ko uzticēja kadru daļām. Mūsdienās galvenais personālvadības speciālista pienākums ir rūpēties par to, lai darbinieki uzņēmumā justos...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums „Par atbildības noteikšanu par „Priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam””. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotas prasības attiecībā uz dažiem ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības aspektiem par kaitējumu, kas nodarīts, izmantojot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmas. Ar šo Direktīvas priekšlikumu paredzēts nodrošināt, ka patērētājs saņem atlīdzinājumu, ja MI tam ir nodarījis kaitējumu. Priekšlikums nodrošina, ka no MI radīta kaitējuma cietušie saņem līdzvērtīgu aizsardzību kā no ražojumu radīta vispārēja kaitējuma cietušie. Piemēram, MI izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt vairākas pamattiesības, kas ietver tiesības uz dzīvību, fizisko neaizskaramību un nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi, norādīts VARAM ziņojumā. Direktīvas priekšlikumā ir aplūkoti šķēršļi, kas izriet no tā, ka uzņēmumiem, kuri vēlas ražot, izplatīt un izmantot MI iespējotus ražojumus un pakalpojumus pāri robežām, nav skaidrs, vai un...

Nereti darba kolektīvos rodas jautājumi, kuriem pēc būtības nevajadzētu rasties, jo tie būtu jāpārrunā, jau uzsākot darba attiecības. Ja tomēr ir šaubas, vērts vērsties pēc padoma pie jurista vai pārlasīt Darba likumu. Vai kolēģa aizvietošana ir papildu darbs? Noslēdzot darba līgumu, puses vienojas par amatu un nolīgtā darba raksturojumu, tostarp darba pienākumiem. Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Savukārt darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, taču nav tiesīgs vienpusēji grozīt darbinieka pienākumus. Puses vienojas par grozījumiem pienākumu aprakstā, vai darba devējs rīkojas atbilstoši Darba likuma 98. un 101. pantam. Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Ja kolēģa aizvietošana paredzēta pamatdarba pienākumu aprakstā, tad...

Darījumu slēgšanai gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir ļoti svarīga nozīme, jo tas veicina ekonomikas izaugsmi. Uzņēmējdarbības pārstāvji darījumu līgumu slēgšanā arvien pievērš maz uzmanības sadarbības partneru pārbaudei. Taču, laikam ejot, mainās likumdošana un prasības, tāpēc uzņēmējiem ir jāpārskata darījumu slēgšanas modelis un padziļināti jāizvērtē darījumu partneris, izlemjot, kāds risku līmenis katram ir pieņemams. Jums ir jāzina savs klients un sadarbības partneris, patiesais labuma guvējs. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu uzņēmējam ir jābūt pārliecinātam par savu partneri un darījumu caurskatāmību, jo jebkurā laikā valsts iestādes var pieprasīt apliecināt informāciju, cik „drošs” ir sadarbības partneris. Ja sākumā var šķist, ka galvenais, par ko darījuma laikā ir jāsatraucas, – vai klients samaksās, patiesībā nav vienīgais riska faktors. Svarīgi pirms sadarbības uzsākšanas ir veikt monitoringu, proti, nepieciešams savākt pēc iespējas vairāk informācijas, sevišķi pakalpojumu sniedzējiem: par potenciālo partneri, cik tā darbība ir tiesiska, kāda būs naudas aprite...

Arī šogad turpinām apskatīt darba strīdus, kas tiesāšanās ceļā nonākuši līdz augstākās tiesu varas instancei valstī – Latvijas Republikas Senātam. Janvāra numurā ieskats aizvadītajā gadā pieņemtajos divos Senāta Civillietu departamenta spriedumos, kuros šķetināti jautājumi par disciplinārsodu piemērošanu un darba devēja rīcību, ja darbinieku uz laiku apcietina tiesībsargājošās iestādes. Disciplinārsods pašvaldības iestādes darbiniekam 2022. gada 13. decembra spriedums lietā Nr. SKC–858/2022 (C30584221) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam, kas bija pašvaldības departamenta direktors, darba devējs izteica rājienu par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojumā kā pārkāpums norādīts tas, ka darbinieks nepildīja savu darba pienākumu departamenta darba tiesiskuma nodrošināšanā, jo nebija izvērtējis pakļautībā esošo darbinieku (iepirkumu komisijas locekļu) atbildību par viņu pieņemtajiem diviem prettiesiskiem lēmumiem publiskajā iepirkumā, kurus atcēla Iepirkumu uzraudzības birojs, norādot uz pārkāpumiem. Ar savu rīcību darbinieks pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu, 10. panta pirmo daļu, 17. panta pirmo daļu un otrās daļas 6., 7. punktu, 32.–38., 62., 64., 67. pantu....

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk tekstā – likums). Rakstā skaidrots, kādam personu lokam šis likums ir saistošs un kādas darbības ir jāveic, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu. Ir būtiski nošķirt divus dalītā īpašuma gadījumus – piespiedu dalīto īpašumu un brīvprātīgu dalīto īpašumu. Piespiedu dalītais īpašums ir regulēts likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk tekstā – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā. Šis īpašuma veids Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Šādā gadījumā uz likuma pamata zemes un ēkas (būves) īpašnieka starpā pastāv piespiedu nomas...

Rakstā sniegts ieskats aktuālākajos (2022. gada) Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos publisko iepirkumu lietās. Iepirkuma procedūras pārskatīšanas termiņš 2022. gada 24. februāra spriedums lietā C532/20 EST šajā lietā tika uzdots jautājums par to, kā interpretēt Padomes direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, normas saistībā ar apstrīdēšanas (pārskatīšanas) termiņa noteikšanu publisko iepirkumu lietās. Proti, vai direktīvas normas ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš, kurā izraudzītais pretendents var pieprasīt pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, ar kuru par pieņemamu ir atzīts noraidīta pretendenta piedāvājums, var tikt aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā dienu, kurā šis pretendents saņēma šo lēmumu, pat ja šajā dienā, pirmkārt, šis pretendents nebija vai vēl nebija pieprasījis pārskatīt šīs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātu un, otrkārt, izraudzītais pretendents vēl nebija saņēmis pienācīgu informāciju par...

Datu atvēršanas nepieciešamība ir jāvērtē caur Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prizmu. Tie ir divi galvenie dokumenti, kas starptautiskajā līmenī regulē personas privātās dzīves aizsardzību. Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam, kā arī konkrētam, skaidram un leģitīmam nolūkam. Cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm un vārda brīvībai, tāpēc galvenais datu aizsardzībā ir līdzsvars starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, skaidroja Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā „Informācijas atklātība un personu datu aizsardzība”. Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas Ar datiem, kas nav personas dati, var atklāti dalīties, tos publicēt, jo Eiropas Savienībā (ES) nav regulējuma par dalīšanos ar datiem, kas nav personas dati. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Šādi personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar...