JURIDISKIE PADOMI

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojams koplīgums. Darbs tiek veikts atbilstoši ikmēneša darba grafikam, kurā ir noteiktas nevis konkrētas iknedēļas atpūtas dienas, bet iknedēļas atpūtas laiks, ko darba devējs piešķir atkarībā no iknedēļas bāzes laikposma. Saskaņā ar koplīgumu darba devējs starp divām maiņām darbiniekam piešķīra: 12 stundu ikdienas atpūtas laiku, ko darbinieks varēja pavadīt savā dzīvesvietā...

Tuvojoties atpūtas sezonai, atkal aktuāli kļūst jautājumi par atvaļinājuma izmantošanu un iespējām samērot darba laiku ar strādājošo vēlmēm, piemēram, paveikt nedēļas darbu dienu ātrāk, pagarinot darba stundas citās dienās. Tāpat vasarā darba devējiem var rasties nepieciešamība nolīgt darbinieku uz nepilnu laiku. Vai svētku dienas pagarina atvaļinājumu? Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Valsts darba inspekcija ir sniegusi skaidrojumu, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Taču autores ieskatā ir iespējams arī otrs variants – atvaļinājumu nepagarina – darba devējs piešķir atvaļinājumu un pēc iespējas ņem vērā darbinieka vēlmes, tostarp attiecībā uz atvaļinājuma garumu. Piemēram, darbinieks vēlas izmantot atvaļinājumu vienu nedēļu, neatkarīgi no tā, vai un cik svētku dienas iekrīt šajā periodā. Darbinieks lūdz piešķirt atvaļinājumu vienu nedēļu no 2023. gada 8. līdz 14. maijam (pirmdiena–svētdiena). 14. maijs ir svētku diena – Mātes diena, līdz ar to šī...

Žurnāla 2023. gada janvāra un marta numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–Bilances Juridiskie Padomi. Par balstīšanos uz pilnsabiedrības biedra pieredzi un solidāro atbildību EST 2022. gada 30. septembra rīkojums lietā C592/21 Šajā lietā prejudiciālo jautājumu EST iesniedza Latvijas Administratīvajā rajona tiesa par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 63. pantu, saskaņā ar ko uz attiecīgo profesionālo pieredzi ekonomikas dalībnieki var paļauties uz cita subjekta spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Analoģisks regulējums ir iekļautas arī Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtajā daļā. Kā to norāda EST, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas,...

Daudzas valsts iestādes jau publicējušas pārskatus par 2022. gada darbības rezultātiem. Aizvadītais gads bija gan emocionāli, gan finansiāli smags, ko var skaidrot gan ar Covid–19 pandēmijas izraisītajām sekām, gan Krievijas uzsākto agresīvo karu Ukrainā. Šādos nelabvēlīgos apstākļos uzņēmējiem neklājas viegli, piemēram, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gada darbības pārskatā ziņo, ka pieaudzis gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Tomēr daudzi kreditori atteikušies saskaņot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Analizējot konkrētus gadījumus, konstatēts, ka „tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav”. Pārskatu par 2022. gadu publiskoja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka pērn uzsāktie 32 kriminālprocesi visbiežāk saistīti ar kukuļņemšanu un noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un kukuļdošana. Iezīmējusies arī negatīva tendence...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena visā Latvijā attālinātā formātā norisināsies 24. martā no pulksten 9.00 līdz 17.00, un šogad tā būs veltīta tam, lai palīdzētu iedzīvotājiem nekļūt par parādniekiem. Tiesu izpildītāji bez maksas konsultēs par iespējām atlikt parādu piedziņas sprieduma izpildi vai sadalīt to atmaksas termiņos. Tāpat iedzīvotājiem būs iespējams konsultēties arī par citiem ar parādu piedziņas spriedumu izpildi saistītiem jautājumiem. Iedzīvotājiem būs iespējams konsultēties par to, ko darīt, lai lieta nenonāktu līdz piespiedu izpildei, par iespējām sadalīt parāda apmaksu pa daļām vai sprieduma izpildes atlikšanu. Saskaroties ar finansiālām grūtībām, parādnieks var lūgt kreditoru vienoties par maksājumu veikšanu pa daļām vai atlikt maksājumu veikšanu. Tiesvedības stadijā tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Ja parādniekam ir radušās...

No 13. līdz 17. martam Advokatūras dienās iedzīvotāji var saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau četrpadsmito gadu. Konsultācijas iedzīvotāji var saņemt visās tiesību nozarēs. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniedz bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju Advokatūras dienu ietvaros, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību. Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu. Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot kāda cita persona. Advokatūras dienas Latvijas Zvērinātu...

Pārlieku liela uzticēšanās līdzcilvēkiem ir lielākais klupšanas akmens dažāda veida darījumos ar nekustamo īpašumu – nepārbaudot līguma nosacījumus un neuzticot dokumentu sagatavošanu speciālistam, var viegli krist krāpnieku nagos, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) novērojumi. Tāpēc ikgadējo Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, atstāšanu mantojumā, pārņemšanu, dāvināšanu, sadalīšanu utt. Pieaugot vispārējai nedrošībai un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, aizvadītā gada laikā palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies pie zvērinātiem notāriem pēc dažāda veida palīdzības darījumos ar nekustamo īpašumu. Vienlaikus augusi arī krāpnieku aktivitāte, steidzot izmantot iedzīvotāju lētticību. Mudinot iedzīvotājus pirms juridiska rakstura lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, LZNP rīkotajās ikgadējās Notāru dienās tiks turpināta pērn uzsāktā tēma par riskiem darījumos ar nekustamo īpašumu, un iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. Lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu...

Žurnāla 2023. gada janvāra numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–BILANCES JURIDISKIE PADOMI. Pamatnolīguma vērtība EST 2022. gada 14. jūlija spriedums apvienotās lietas C–274/21 un C–275/21 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24), 33. panta 1. punkts nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras. Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu. Savukārt Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punkts paredz, ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas, kas saistītas ar darba un nodarbinātības tiesībām. Arī šajā rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sk. žurnāla 2023. gada februāra numura rakstu „Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fizisku personu datu apstrādes lietās”. Kā jau minēts iepriekšējos apskatos1, LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. Attiecībā uz EST tiesas pienākumu izskatīt lietu un pieņemt prejudiciālo nolēmumu judikatūrā ir secināts: „Atteikties lemt par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir redzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem....

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta trīs spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par komercsabiedrības valdes locekļa tiesībām saņemt atlīdzību, bet divos – par darbinieku skaita samazināšanas norisi uzņēmumā. Atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKC–48/2022 (C30474417) Lietas faktiskie apstākļi 2011. gada 26. septembrī prasītājs dibinājis SIA, kurā bijis visu kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis. Atbilstoši 2011. gada 1. oktobrī noslēgtajam darba līgumam prasītāja alga noteikta 710 eiro (500 latu) mēnesī. 2014. gada 15. augustā SIA kapitāla daļas pārgājušas citas personas īpašumā, taču prasītājs turpinājis pildīt valdes locekļa pienākumus. 2014. gada 16. augustā jaunais dalībnieks pieņem lēmumu pārveidot SIA statusu no mikrouzņēmuma uz parastās SIA statusu, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā. Tāpat jaunais dalībnieks, ievērojot Komerclikuma 221. panta astotās daļas noteikumus un novērtējot sabiedrības stāvokli, valdes locekļa pienākumu apjomu un faktu,...

Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamentam bijis sekmīgs, jo lietu izskatīšanas koeficients bijis 107 procenti – kopā izskatīts 973 lietas, kas ir par 60 lietām vairāk nekā Senātā gada laikā saņemtās 913 lietas. Attiecīgi gada nogalē līdz 365 lietām samazinājies no iepriekšējiem gadiem neizskatīto lietu atlikums. Civillietās saglabājusies arī augsta kasācijas tiesvedības filtra efektivitāte – aptuveni 77 procentos gadījumu no saņemtajām lietām kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Savukārt no izskatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs bijis vēl augstāks – 81,6 procentos gadījumu tiesvedība netika ierosināta. Šādi statistikas dati izskanēja gada sākumā sasauktajā Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvērtēja tiesas darbu 2022. gadā. Lai noskaidrotu, kādi iemesli ir tik lielam kasācijas sūdzību atbirumam un vai, mēģinot startēt uz trešo tiesu instanci, netērējam lieki laiku un finanšu resursus, aicinām uz sarunu Normundu Salenieku, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Pēc jūsu plēnuma ziņojumā minētās statistikas sanāk, ka vēršanās trešajā – augstākajā – tiesu...

2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta. Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES Ilgtspējas ziņošana ir viens no uzdevumiem, kas tiek īstenots, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas ir pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. To parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, un Eiropas Savienība (ES) to ratificēja 2016. gada 5. oktobrī. Nolīgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī citu globālu izaicinājumu – piemēram, cilvēktiesību...

Uzņēmumiem, kuri veic preču un pakalpojumu tirdzniecību patērētājiem, jo īpaši digitālajā jomā, kā arī pārrobežu mērogā, svarīgi ņemt vērā jaunās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Saeima 9. februārī otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas izriet no 2019. gada 27. novembrī pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/21611 prasībām. Grozījumi paredz gan dažādu negodīgu komercprakšu aizliegumus, gan jaunas iespējas patērētājiem savu tiesību aizsardzībā, gan izmaiņas komersantiem piemērojamo naudas sodu apmēros un noteikšanas kārtībā. Patērētāju aizsardzība pieaugs Patērētāju tiesību aizsardzībā negodīgas komercprakses situācijās konstatētas nepilnības Eiropas Savienības (ES) līmenī. Jaunais regulējums šos „caurumus” plāno labot, paredzot patērētājiem, pret kuriem īstenota vai kurus skārusi negodīga komercprakse, tiesības prasīt no komersanta: preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenas samazināšanu; līguma atcelšanu un samaksātās naudas summas atmaksu; kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts patērētājam negodīgas komercprakses īstenošanas gadījumā. Patērētājs ar komersantu varēs vienoties arī par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (piemēram, tiesības uz preces remontu vai nomaiņu), ja vien...

Ņemot vērā nekustamā īpašuma aktualitātes, kā arī aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā un ārvalstīs, tiek uzdoti arvien vairāk jautājumu par nomas un īres līgumiem un to slēgšanu. Temats ir ļoti aktuāls, tāpēc, slēdzot līgumus, ir svarīgi pārliecināties, vai tajos iekļautie nosacījumi nodrošina un pasargā nekustamā īpašuma īpašniekus no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem. Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, atšķiras minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei kādas lietas lietošanu par zināmu maksu. Īres līgums Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai tās tiesiskais valdītājs. Telpu, kuru nodod lietošanā, ir paredzēts un var izmantot tikai dzīvošanai – puses slēdz īres līgumu, proti, dzīvokļa, mājas vai kādas citas...

2023. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Komerclikuma grozījumi (grozījumi), kas būtiski skars tieši akciju sabiedrību regulējumu. Lai gan akciju sabiedrība (AS) salīdzinājumā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ir salīdzinoši retāk izmantota komercsabiedrības forma, kas skaidrojams gan ar daudz stingrākām dibināšanas prasībām, gan imperatīvāku regulējumu attiecībā uz pārvaldību, vēsturiski nereti šī komercsabiedrības forma tika izvēlēta tieši tā iemesla dēļ, ka AS nebija pienākuma atklāt to akcionāru sastāvu. Jau 2018. gadā ieviestais regulējums, uzliekot par pienākumu AS atklāt patiesos labuma guvējus un to kontroles ķēdes, lielā mērā padarīja publiski zināmus lielākos AS akcionārus. Tomēr ar grozījumu spēkā stāšanos AS valdei tiks uzlikts pienākums turpmāk Uzņēmumu reģistram iesniegt informāciju par visiem AS vārda akciju un lielākajiem uzrādītāja akciju turētājiem, padarot šo informāciju publiski pieejamu trešajām personām. Turpmāk rakstā aplūkoti, mūsuprāt, būtiskākie Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām. Akciju iedalījums un konversija Ar grozījumiem tiek mainīti akciju veidi. Vārda un uzrādītāja akciju vietā turpmāk akcijas...