JURIDISKIE PADOMI

Pēdējos gados strauji augusi ekonomikas digitalizācija. Dzīvojam laikā, kad preču un ēdienu piegāde ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Gan juridiskās, gan fiziskās personas savā uzņēmējdarbībā aizvien vairāk izmanto tīmekļa vietnes vai mobilās lietotnes. Tas rada jauno vidi ēnu ekonomikai, jo pastāv risks, ka pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēja darbība ar platformu starpniecību reizēm ir saistīta ar saimnieciskās darbības nereģistrēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ arvien aktuālāks kļuvis jautājums par digitālo platformas uzraudzību. Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7) 2022. gada 22. martā tika pieņemta ES Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Saskaņā ar pieņemtajiem jaunajiem DAC7 noteikumiem digitālajām platformām būs pienākums ziņot noteiktu informāciju par personām un uzņēmumiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus pārdošanai ar digitālo platformu starpniecību. Papildus šīm platformām jāveic pārdevēja pārbaudes procedūras, lai saņemtu informāciju no personām un uzņēmumiem, kas darbojas ar platformas starpniecību. Platformas informāciju sniegs savai nodokļu administrācijai....

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) novembrī organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu. Viens no tematiem, kas forumā tika izvērsti analizēts, bija vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, nediskriminējot darbiniekus pēc dzimuma vai citām pazīmēm. Taisnīgas darba samaksas sistēmas izveide Edīte Līdaka, AS Pasa­žieru vilciens Personāla daļas vadītāja, konferencē dalījās ar pieredzi par uzņēmumā izstrādāto darba samaksas sistēmu, tās kritērijiem un metodēm. Taisnīgas un vienlīdzīgas darba samaksas izveidei uzņēmumā svarīgi ievērot trīs pamatprincipus – ārējo taisnīgumu, iekšējo taisnīgumu un individuālo taisnīgumu. Ārējais taisnīgums nozīmē, ka darba samaksa ir līdzvērtīga ar darba tirgū konkrētajam amatam atbilstošo samaksu, respektīvi, tā ir konkurētspējīga ar atlīdzību, kas par līdzvērtīgu darbu tiek maksāta citos uzņēmumos. Savukārt iekšējais taisnīgums saistāms ar atalgojuma sistēmu, kas izveidota paša uzņēmuma iekšienē (par līdzīgiem pienākumiem un amatiem tiek maksāts līdzīgs atalgojums). Visbeidzot, individuālais taisnīgums attiecas uz to, ka darba samaksas noteikšanā tiek ņemts vērā ne tikai amats vai amatu grupa,...

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2021. gada 5. augustā, piešķīra Valsts ieņēmumu dienestam tiesības publiskot savā tīmekļvietnē informāciju par nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām, attiecībā uz kurām konstatēti nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi. Šādu lēmumu publiskošana komersantu un arī juristu vidē izraisīja pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš šādas ziņas bez nodokļu maksātāju piekrišanas dienests nedrīkstēja izpaust. Vai jau patlaban var secināt, ka šāda atklātība sasniegusi mērķi – veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī – vai arī paši uzņēmēji guvuši kādu noderīgu mācību un turpmākajā komercdarbībā vērā ņemamas atziņas no publiskotās informācijas? Par to saruna ar Daini Vodolaginu, BDO Latvia vecāko nodokļu projektu vadītāju. Kopš likuma grozījumu pieņemšanas, kas atļāva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) publicēt sabiedrībai nozīmīgus lēmumus nodokļu lietās, pagājis gandrīz pusotrs gads. Likumdevējs un VID izteica cerības, ka tas palīdzēs pat ēnu ekonomikas mazināšanā, bet juristi – bažas par ietekmi...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam. LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.” (EST spriedums lietā 34-73, „Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze”, 10., 11. punkts). Lietā Nr. C391/20 tika uzdoti divi prejudiciālie jautājumi par LESD 49. pantu - brīvība veikt uzņēmējdarbību. Jautājumu būtība, vai LESD 49. un 56. pants, kā arī Hartas 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā...

Noslēdzot šo gadu, apskatīsim Latvijas Republikas Senāta departamentu divus rīcības sēžu (lietu skata departamenta tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā) lēmumus, kas skar jautājumus, kuros radušies strīdi darba tiesisko attiecību jomā. Līdz ar tiesnešu kolēģijas lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā pārsūdzētais spriedums un tas kļūst izpildāms. Darba līguma uzteikums, ja darbinieks, arodbiedrības biedrs, ilgstoši slimo Jau iepriekšējā žurnāla numurā rakstījām, ka Darba likuma (DL) 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība uzteikuma gadījumā darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Apskatīsim darba devēja pienākumus situācijā, kad tas ir nolēmis uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, DL 101. panta pirmās daļas 11. punktā minētajā gadījumā, proti, darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ ilgstoši neveic darbu. DL 110. pantā ir noteikts, ka, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šādā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Tajā pašā laikā DL nav noteikta konsultāciju forma, kā arī veids pieprasījumam sniegt viedokli vai iebildumus par darbinieka atlaišanu....

Jāatzīst, ka 2022. gads Konkurences padomei nav bijis izņēmums, joprojām saglabājās divas galvenās iestādes prioritātes – atklāt un novērst smagākos konkurences tiesību pārkāpumus, kā arī aktīvi veikt tirgus dalībnieku, pasūtītāju un citu interesentu izglītošanu, lai veidotu gan izpratni, gan celtu konkurences kultūru. Karteļi publiskajos iepirkumos joprojām dominē, ja skatāmies kopumā uz iestādes paveikto. Karteļi publiskajos iepirkumos 2022. gadā konstatēti karteļi gan vairākos pašvaldību organizētājos iepirkumos, gan bijusi pirmā pārkāpuma izpētes lieta, kad kartelis konstatēts tieši privātā pasūtītāja organizētajā iepirkumā. Bez karteļu pārkāpuma izpētes lietām var minēt arī prevencijas1, kuras iestāde veic kā alternatīvu formālai lietas izpētei gadījumos, kad saskata, ka pie noteiktajiem faktiskajiem apstākļiem efektīvu rezultātu var sasniegt arī šādā veidā. Konkurences padomes (turpmāk – KP) 2022. gadā realizēto prevenciju procedūru prakse liecina, ka lielākā daļa karteļa pazīmju, par kurām KP ir saņēmusi informāciju, tika konstatētas tieši publiskajos iepirkumos. No KP puses tika saskatītas aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem, piemēram, viens pretendents...

Apjomīgi Darba likuma grozījumi stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Tie attiecināmi uz vairākām izmaiņām darbinieku nodarbinātībā – darba līguma saturu, nodarbinātības noteikumiem, atvaļinājumiem un iespējamām atkāpēm koplīgumos. Šīm likuma izmaiņām bija veltīts arī zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Cobalt rīkotais vebinārs „Kas jauns darba tiesību jomā?”. Likuma izmaiņas, kas stājās spēkā pirms nepilna pusgada, ļauj darbiniekam saskaņot darba laiku ar privātās dzīves vajadzībām, skaidroja Ivo Maskalāns, zvērināts advokāts, ZAB Cobalt vecākais speciālists. Likuma grozījumi lielā mērā izstrādāti, lai pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES prasības, norādīts likumprojekta anotācijā. Iespējas paredzēt koplīgumā izņēmumus Ar grozījumiem Darba likuma 6. pants papildināts ar trešo daļu, kas nosaka: likumā noteiktajos gadījumos ar darba koplīgumu, kas noslēgts...

Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo pretējā gadījumā var iestāties solidāra atbildība par zaudējumiem, ko tie varētu būt nodarījuši sabiedrībai. Ekonomiskā krīze un ar to saistītie riski ietekmē arī biznesa lēmumus, un, iespējams, uzņēmējam būs jāpierāda, ka konkrētos apstākļos šādi lēmumi bijuši vislabākie. Kas varētu kalpot kā pierādījums un kā izvairīties no riskiem, saruna ar Eviju Novicāni, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri, kura ilgus gadus rūpīgi pētījusi valdes locekļa atbildības jautājumus. Kā nonācāt līdz valdes locekļa atbildības jautājumu izpētei? Savulaik man par valdes locekļa rīcību bija jāraksta pieteikums tiesai, taču sapratu, ka ar rakstīšanu nemaz tik labi nesokas, jo tiesu prakses šajos jautājumos tikpat kā nav un attiecīgi nav ar ko salīdzināt. Komerclikumā norma par valdes locekli ir iekļauta, bet tā ir visai abstrakta. Tā kā interese izpētīt kādu jautājumu dziļāk man ir jau kopš studiju gadiem, pievērsos valdes...

Tiesvedības praksē ir ierasts, ka juridiskas personas lietas ved tā pilnvarota persona, savukārt fiziska persona izvēlas sev pārstāvi tikai sarežģītākās lietās. Komercdarījumos visbiežāk personas izvēlas izdot pilnvaru kādai trešajai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā tās nav Latvijā vai ja ir pārliecība, ka profesionālis intereses pārstāvēs vislabāk. Arī šķīrējtiesvedības praksē puses sarežģītākās lietās pilnvaro personu, kas ir uzņēmuma pārstāvis un pārzina uzņēmuma procesus, vai zvērinātu advokātu, kurš spēs adekvāti un aukstasinīgi noreaģēt brīdī, kad pats prasītājs nespēj valdīt emocijas. Pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi. Ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt konkrētu uzdevumu pilnvaras devēja vārdā. Savukārt pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Šajā darījumā saistības uzņemas ne vien pilnvarnieks, bet arī pilnvaras devējs. Tomēr, pirms pilnvarojat kādu personu, pārliecinieties par izsniegtās pilnvaras saturu un pilnvarojuma apjoma robežām. Fiziskai personai, kurai tiek izdota pilnvara, ir jābūt...

Banku aizdevumi joprojām veido galveno finansējuma avotu Latvijas uzņēmējiem. Tomēr tas nav vienīgais uzņēmējdarbībai pieejamais naudas aizņemšanās avots. Mēs redzam, ka uzņēmējiem aug interese par alternatīvām finansējuma iespējām. Šajā rakstā plašāk par naudas piesaisti kapitālas tirgos. Pēdējos gados Latvijas kapitāla tirgus ir kļuvis arvien pieejamāks mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas tā ir noticis, pateicoties vairākiem faktoriem. Pirmkārt, regulējošo institūciju iniciatīvai – ir pieņemts un tiek realizēts plāns kapitāla tirgus attīstībai, notiek diskusijas un izglītojoši semināri. Sadarbībā ar nozari ir radīta vide potenciālā emitenta konsultēšanai un atbalstam, uzrauga paspārnē sākusi strādāt profesionālu konsultantu grupa (Vērtspapīru smilškaste), kas bez maksas izvērtē potenciālo emitentu un sniedz rekomendācijas, kā labāk startēt biržā. Ne mazāk svarīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 20% līdz 5% ienākumam, kas gūts no vērtspapīriem, kas neietilpst regulētajā tirgū. Tas ļaus paplašināt investoru loku un piesaistīt Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu privātos ieguldītājus Latvijas alternatīvajam kapitāla tirgum. Tāpat...

Darba likuma 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Proti, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Izņēmumi Darba likumā ir gadījumi, kas noteikti likuma 47. panta pirmajā daļā (darba līguma uzteikums pārbaudes laikā) un 101. panta pirmās daļas 4. punktā ( darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī), 8. punktā (ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu) un 10. punktā (tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība). Savukārt, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šā likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktā (darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums) un 11. punktā (darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ ilgstoši neveic darbu) minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Tiesu praksē ir norādīts, ka, ievērojot Darba likuma 110....

Rīgas šķīrējtiesas konsultantiem ik dienas tiek uzdoti jautājumi ne tikai par šķīrējtiesvedību un dokumentu sagatavošanu, bet arī par dokumentu veidiem un to izmantošanu darījumos starp pusēm. Aizdevuma noformēšanas un parāda atgūšanas iespējas ir ļoti plašas, tāpēc nevar noteikt vienu vai divus labākos juridiskos risinājumus. Aizdevuma līgumiem, vekseļiem, parādzīmēm, notariāli apstiprinātiem aktiem, kas apliecina aizdevuma faktu, ir gan savi plusi, gan mīnusi, gan izmantošanas specifika. Arī divu līdzīgu darījuma dokumentu izmantošana tiesvedībā, šķīrējtiesvedībā vai piedziņas procesā, kad saistības netiek pildītas un parāds netiek atmaksāts labprātīgi, var noritēt ļoti atšķirīgi. Par iemeslu tam parasti ir ne tikai aizdevuma dokumentu noformēšanas nepilnības, bet arī darījuma izpildes gaita, parādnieka attieksme, procesuālās formalitātes. Aizdevuma līgums Viens no veidiem, kā noformēt aizdevumu starp juridiskām vai fiziskām personām, ir aizdevuma līgums. Civillikuma 12. nodaļas pirmā apakšnodaļa satur pamatnoteikumus par aizdevuma līgumiem. Kaut arī likums neprasa aizdevumu obligāti noformēt rakstveidā, tomēr tas būtu ieteicams, lai atvieglotu pierādīšanu strīdus gadījumā, ja...

Pienācis gada noslēdzošais mēnesis, kas mudina atskatīties uz iepriekš paveikto. Aizejošais gads nav bijis viegls ne finansiāli, ne emocionāli, jo Eiropā atgriezies kara rēgs, līdzi nesot postu un ciešanas ukraiņu tautai, arī ekonomisko krīzi, kas atbalsojas daudz tālāk par Eiropas kontinentu. Vienlaikus izmisums mijies ar cerībām, ka uzvara pār agresorvalsti Krieviju ir iespējama, lai gan sagaidāms, ka ar ziņām par karadarbības norisi būs jāsadzīvo arī 2023. gada sākumā. Šis laiks liek pārvērtēt mūsu vērtības, mainīt biznesa lēmumus, meklēt jaunas iespējas, kā tikt galā ar enerģētisko krīzi un inflāciju. Grūti lēmumi sagaidīs arī decembra sākumā vēl neizveidoto Latvijas valdību, kurai jārisina krīzes radītās tautsaimniecības attīstību kavējošās problēmas. Līdzīgi lēmumi sagaidāmi arī ikvienā biznesā, un, kā numura intervijā min zvērināta advokāte Evija Novicāne, bieži vien ir jāieklausās intuīcijā un jābūt drosmīgiem un inovatīviem. Ideja aicināt uz sarunu radās pēc Komerclikuma 20. jubilejai veltītas konferences, kurā viņa minēja pirms pāris gadiem veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātus....

Rakstā turpināts sniegt ieskatu aktuālākajos Latvijas Republikas Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Sākums oktobra žurnāla numurā. Atteikšanās noslēgt iepirkuma līgumu Senāta 2022. gada 26. maija lēmums lietā SKA–803/2022 Pasūtītājs pēc iepirkuma komisijas lēmuma – atzīt pieteicēju par konkursa uzvarētāju – pieņemšanas pieteicējai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu 10 darba dienu laikā izmantot piešķirtās iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības. Pieteicēja uz minēto pieprasījumu atbilstoši nereaģēja, tāpēc līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka tā nav atteikusies no līguma slēgšanas tiesību izmantošanas, tāpēc pārsūdzēja pasūtītāja pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību iešķiršanu citam pretendentam. Kā atzinusi rajona tiesa savā spriedumā, ar atteikšanos noslēgt iepirkuma līgumu ir saprotama ne tikai tieši izteikta griba atteikties no līguma slēgšanas, bet arī rīcība, ar kuru uzvarējušais pretendents neattaisnoti no tā izvairās. Pretējs secinājums novestu pie situācijas, ka pasūtītājs, nespējot panākt nedz iepirkuma līguma noslēgšanu, nedz arī atteikšanos no līguma slēgšanas no uzvarējušā pretendenta puses, faktiski nevarētu...

Darba likums noteic darba devējam pienākumus, kas jāievēro gan pirms uzteikuma izsniegšanas, gan pēc. Ja runājam par darba devēja pienākumiem pirms uzteikuma izsniegšanas, tas nozīmē, ka tie ir jāizpilda, pirms tiek uzteikts darba līgums, nevis vienlaikus ar uzteikumu vai pēc uzteikuma izsniegšanas. Vērts arī ievērot regulējumu attiecībā uz līgumsodu piedziņu pēc darba attiecību pārtraukšanas. Darba devējam ir uzmanīgi jālasa Darba likuma normas, jo pretējā gadījumā rīcība var novest pie nevajadzīgiem darba strīdiem, pārpratumiem un tiesvedībām. Piemēram, pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējam ir: jāpārliecinās, ka nepastāv Darba likuma 109. pantā minētie ierobežojumi un aizliegumi; jānoskaidro, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Nav pareizi iepriekšminētos pienākumus izpildīt tādā veidā, ka uzteikumā tiek ietverti apliecinājumi par to, ka darbinieks apliecina, ka ierobežojumi un aizliegumi nepastāv un ka darbinieks ir vai nav arodbiedrības biedrs. Ja attiecīgie apliecinājumi tiek ietverti uzteikumā, tad sanāk, ka uzteikums jau ir izsniegts, lai gan teorētiski pastāv ierobežojumi un aizliegumi tādu izsniegt un...