JURIDISKIE PADOMI

Darba likums noteic darba devējam pienākumus, kas jāievēro gan pirms uzteikuma izsniegšanas, gan pēc. Ja runājam par darba devēja pienākumiem pirms uzteikuma izsniegšanas, tas nozīmē, ka tie ir jāizpilda, pirms tiek uzteikts darba līgums, nevis vienlaikus ar uzteikumu vai pēc uzteikuma izsniegšanas. Vērts arī ievērot regulējumu attiecībā uz līgumsodu piedziņu pēc darba attiecību pārtraukšanas. Darba devējam ir uzmanīgi jālasa Darba likuma normas, jo pretējā gadījumā rīcība var novest pie nevajadzīgiem darba strīdiem, pārpratumiem un tiesvedībām. Piemēram, pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējam ir: jāpārliecinās, ka nepastāv Darba likuma 109. pantā minētie ierobežojumi un aizliegumi; jānoskaidro, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Nav pareizi iepriekšminētos pienākumus izpildīt tādā veidā, ka uzteikumā tiek ietverti apliecinājumi par to, ka darbinieks apliecina, ka ierobežojumi un aizliegumi nepastāv un ka darbinieks ir vai nav arodbiedrības biedrs. Ja attiecīgie apliecinājumi tiek ietverti uzteikumā, tad sanāk, ka uzteikums jau ir izsniegts, lai gan teorētiski pastāv ierobežojumi un aizliegumi tādu izsniegt un...

Kopš apbūves tiesību institūta ieviešanas aizritējuši vairāk nekā pieci gadi, ļaujot praksē saprast regulējuma priekšrocības un nepilnības. No 2017. gada 1. janvāra Civillikuma trešā daļa „Lietu tiesības” papildināta ar jaunu nodaļu „Apbūves tiesība”. Civillikuma 1129.1 pants paredz: „Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesībai piemērojami noteikumi, kas attiecas uz nekustamām lietām, izņemot pirmpirkuma tiesību un izpirkuma tiesību. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu.” „Patlaban apbūves tiesību institūts ir vienīgais tiesību instruments, uz kura pamata persona var kļūt par uz citas personas zemes uzceltu būvju īpašnieku,” vebinārā par apbūves tiesības izmantošanu būvniecībai uz citai personai piederošas zemes akcentēja Toms Dreika, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists. „Apbūves tiesība pārņēma to lomu, kas līdz 2017. gadam bija nomai ar tiesībām celt būves...

Pēdējos gados ēnu ekonomikas indekss Latvijā nav samazinājies. 2018. gadā tas veidoja 20,24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2021. gadā – 20,22% no IKP.1 „Aplokšņu algas” jeb nedeklarētie darba ienākumi, kas iegūti, vedot dubulto grāmatvedību un izvairoties no nodokļu nomaksas, veido būtisku ēnu ekonomikas daļu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2020. gadā veikto ikgadējo novērtējumu nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars Latvijā vēl joprojām ir augsts. Pēc VID aplēsēm, 2018. gadā „aplokšņu algās” tika izmaksāti apmēram 17,5% no kopējiem darba samaksas ienākumiem, bet 2020. gadā – 17,1%.2 Lai arī no minētajiem datiem izriet, ka „aplokšņu algu” izmaksas samazinājās, tomēr šis samazinājums nav būtisks. Tādēļ cīņa ar „aplokšņu algām” ir izvirzīta kā darbības prioritāte turpmākajiem diviem gadiem.3 Taču pirms pievērsties tam, kā VID plāno cīnīties ar „aplokšņu algām” nākotnē, ir lietderīgi atskatīties, kā tas notiek patlaban. Vai „saudzējoša” metode? Savulaik administratīvā tiesa norādīja, ka, lai izteiktu apgalvojumus par izvairīšanos no nodokļiem, VID būtu jāveic...

Kopš 2017. gada 9. jūnija spēkā stājušies normatīvie akti*, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt tā sauktos "kritiskās infrastruktūras objektus", ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Taču - vai un kā šis regulējums ietekmē pirms šīs normas spēkā stāšanās uzņemtu fotogrāfiju, videomateriālu vai "cita veida dokumentu" publicēšanu? Par fotografēšanas, filmēšanas un "cita veida dokumentēšanas" aizliegumu runā MK noteikumu Nr.508 36. pants: "Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS". Ir precedenti, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieki/valdītāji iesniedz pretenziju fotogrāfam par tā mājaslapā publicētu fotogrāfiju, kas tikusi uzņemta un publicēta sen pirms minēto noteikumu spēkā stāšanās (piemēram, pirms vairāk nekā desmit...

Kopš 2019. gada ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Aktuālās redakcijas regulējums aizliedz reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, tomēr pieļaujot atsevišķus izņēmumus, kuru interpretēšanā reklāmdevēju un patērētāju tiesību aizsargu pozīcijas nereti atšķiras. Kas ir reklāma? Atbilstoši Reklāmas likuma 1. pantam reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Reklāmas likuma 3. pants nosaka, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem. Savukārt Reklāmas likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka reklāmas devējs ir tiesīgs izgatavot, pasūtīt, izplatīt vai nodot izplatīšanai tikai tādu reklāmu, kas nav pretrunā Reklāmas likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz patērētāju kreditēšanas reklāmām 2019. gadā tika...

Mūsdienās visi izjūtam to, ka darba vide kļūst arvien starptautiskāka, darba devēji piesaista speciālistus no citām Eiropas Savienības valstīm un arī no trešajām valstīm. Šobrīd ļoti aktuāla ir ukraiņu nodarbināšana, tādēļ jāņem vērā Darba likuma 40. panta desmitā daļa, kas nosaka, ka darba līgumam ir jābūt noslēgtam valsts valodā. Gribētu cerēt, ka visi darba devēji zina, ka darba līgumam jābūt valsts valodā, tomēr ne visi izlasa arī šīs tiesību normas turpinājumu, kas nosaka darba devēja pienākumu informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Un ar vārdu “informēšana” tomēr būtu vēlams ne tikai mutiski informēt darbinieku par to, kas šajā līgumā ir rakstīts, bet gan to noformēt arī rakstiski, lai strīdus gadījumā darbinieks nevarētu norādīt, ka viņam nebija saprotami līguma nosacījumi. Tādēļ ieteiktu sagatavot darba līgumu divās valodās, gan valsts valodā, gan valodā, kuru pārzina darbinieks. Dažkārt rodas jautājumi – vai, piemēram, darba devējs drīkst sagatavot...

Tehnoloģiju attīstības ziņā pasaule strauji mainās. Cilvēka radītas programmatūras neatkarīga, inteliģenta darbība vairs nav tikai zinātniskās fantastikas temats. Mākslīgais intelekts ienāk arī grāmatvedības nozarē, izskaitļo nodokļu riskus u.tml. Taču kurš uzņemsies juridisku atbildību par tā darbības sekām? Kā patlaban tiek risināts atbildības sadalījums automatizēto datorsistēmu un citu iekārtu nodarīta kaitējuma gadījumos? Šos jautājumus iztirzājam sarunā ar Ritvaru Purmali, SIA Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs juristu, kurš specializējies mākslīgā intelekta jautājumos. Kas mūsdienās tiek saprasts ar jēdzienu „mākslīgais intelekts”? Tā ir jebkura datorprogramma, vai arī piemērojami specifiskāki definīcijas kritēriji? Mākslīgā intelekta galvenā atšķirības pazīme no jebkuras citas programmatūras, kas veic kādu automatizētu darbību, ir spēja pašmācīties. Tā mākslīgā intelekta vadītās programmatūras fundamentāli nošķir no visām pārējām – spēja pašmācības ceļā pieņemt autonomu lēmumu un, pieņemot šo lēmumu, gūt pieredzi, uz kuras balstoties tiks pielāgoti jau nākotnē pieņemtie lēmumi. Vai tas rada arī atšķirības piemērojamo tiesību aspektos? Arī parasta datorsistēma veic automatizētas darbības, kuras...

Rakstā ir sniegts ieskats aktuālākajos Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana Senāta 2022. gada 25. februāra lēmums lietā SKA–654/2022 Lietā tika izskatīts strīds saistībā ar nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmēm vienā no iepirkuma priekšmeta izmaksu pozīcijām. Pretendentiem iepirkuma līguma izpildes gaitā citstarp jā­sniedz ceļa meteoroloģisko staciju datu sistēmas pakalpojums, un attiecīgi tiesa skatīja jautājumu, vai trešās personas (konkursa uzvarētāja) piedāvājumu minētajā izmaksu pozīcijā norādītās cenas dēļ pasūtītājam bija pamats vērtēt kā nepamatoti lētu. Kā norāda Senāts, nepamatots ir pieteicējas pieteikumā paustais uzskats, ka šīs lietas uzdevums ir kliedēt pieteicējas aizdomas, ka trešās personas finanšu piedāvājuma izmaksu pozīcijas cena ir nepamatoti zema, un šajā lietā ir pārbaudāms, vai pasūtītājs ir pareizi izmantojis tam piešķirto novērtējuma brīvību trešās personas finanšu piedāvājuma konkrētās pozīcijas šķietami nepamatoti lētas cenas izvērtēšanā. No trešās personas sniegtā skaidrojuma pasūtītājam izriet, ka attiecīgajā izmaksu pozīcijā ir iekļauta abonentmaksa sistēmas (programmnodrošinājuma) ražotājam, t.i., tiks nomāts serveris ar jau gatavu...

Publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti Latvijā ir nepieciešami, un ar pirmo Baltijā vērienīgāko Ķekavas apvedceļa izbūves projektu varam pamatoti lepoties. Šāda atziņa izskanēja PPP veltītajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) domnīcas Futurum Latvia organizētajā ekspertu diskusijā „Privātā un publiskā partnerība – glābšanas riņķis vai ekonomikas dzinējspēks?”. Kā norādījuši diskusijas rīkotāji, tās mērķis ir stiprināt PPP modeļa izmantošanu veselības, enerģētikas, izglītības, infrastruktūras attīstības, tūrisma, drošības un citās nozarēs līdz 2026. gadam un vēlāk, īstenojot valsts un pašvaldību projektus. Lai gan Publiskās un privātās partnerības likums ir stājies spēkā jau 2009. gada oktobrī, vairāk nekā desmit gadu neviens PPP projekts netika īstenots. Pirmais PPP līgums tika noslēgts pirms apmēram gada, kad Satiksmes ministrija un akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) vienojās ar akciju sabiedrību Ķekava ABT par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. Projekta summa ir 250 miljoni eiro, kuri 25 gadu laikā tiks samaksāti būvniekam, ekspertu diskusijā informēja Ritvars Timermanis,...

Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 5. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā SKC–820/2022 (C69335521) Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantā noteikts, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid–19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100% no mēnešalgas. Saskaņā ar Veselības ministrijas 2021. gada 29. aprīļa rīkojuma Nr. 114 „Par piemaksu piešķiršanu atbildīgo institūciju ārstniecības personām un pārējiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid–19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā” 7. punktu [..] darbiniekiem un ierēdņiem, kuri ir iesaistīti Covid–19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, noteikta...

Piedalīties diskusijās un atrast labāko risinājumu biznesa administrēšanā aicina RMS Forum, ikgadējās konferences Justīcija - Juridiskie aspekti biznesā ietvaros. Šogad tā ieplānota, rīkojot tiešsaistes semināru "DARBA STRĪDI UN TO RISINĀŠANAS IESPĒJAS". Seminārs notiks 4. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00. Semināra mērķauditorija ir personāla nodaļu vadītāji un speciālisti, uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu juristi, darba tiesību interesenti. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 3. novembrim Seminārā par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem Valsts darba inspekcijas pārbaudēs stāstīs inspekcijas pārstāvis. Savukārt pieaicinātie zvērinātu advokātu biroju profesionāļi vēstīs par jaunāko tiesu praksi darba strīdu lietās;tostarp arī par mobinga konstatēšanu; par problēmām, kas saistītas ar ārvalstnieku nodarbināšana un kādus šķēršļus uzņēmumiem šai sakarā jāpārvar. Varēs uzklausīt arī aktuālākās atziņas personas datu apstrādē, kas arī ir būtisks nosacījums sekmīgai uzņēmējdarbībai. Tāpat seminārā tiks pievērsta uzmanība tādam mūsdienu tematam, kā IT sistēmu atbilstība drošības standartiem un GDPR prasībām. Būs arī ieteikumi komersantiem darba strīdu risināšanai un to "prevencijai".

Līdzīgi kā tas notika COVID–19 pandēmijas laikā, arī patlaban sāk aktualizēties jautājums par papīra rēķinu un preču pavaddokumentu aizvietošanu ar elektroniskiem. Ne tik daudz ērtuma, cik izmaksu mazināšanas dēļ. Elektroniskie rēķini nerada lielas grūtības, taču preču pavaddokumenti gan. Pat neesmu droša, kas rada lielākas problēmas – vai tas, ka saņēmēja paraksts tiek prasīts kā preču pavaddokumenta obligātais rekvizīts, lai pierādītu preču piegādes faktu, vai iestāžu normatīvo aktu interpretācija šajā jautājumā. Tādēļ vēlos runāt par vairākiem tiesas spriedumiem, kas nonāk pretrunā ar iestāžu tiesību aktu interpretāciju un pašreizējo praksi, kā arī izgaismo būtisku problēmu – esošais tiesiskais regulējums kavē elektronizāciju! Saņēmēja pašrocīgs paraksts kā obligāts rekvizīts? Veicot starptautiskos kravu pārvadājumus ar autotransportu vai gaisa kuģi, jānoformē autopārvadājuma pavadzīme (CMR) vai gaisa kravas pavadzīme. 1956. gada 19. maija Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija) 4. un 5. pantā noteikts, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi. Pavadzīmi noformē trijos eksemplāros, to paraksta...

Latvijā 2021. gadā kopā veikti 1439 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 66,7 milj. eiro nodokļos, nokavējuma naudā un soda naudā.1 Nodokļu risku pārvaldība, kas varētu būt daļa no uzņēmuma vispārējās biznesa stratēģijas un korporatīvās pārvaldības aspektiem, palīdz izvairīties no nevajadzīgām nodokļu izmaksām un saistītajām sekām, vienlaikus nodrošinot atbilstību nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajām normatīvo tiesību aktu prasībām. Tādējādi veiksmīgi tiek formulēta nostāja trešajām pusēm, piemēram, nodokļu administrācijai, investoriem, kā arī būtisks aspekts ir reputācijas jautājums sadarbības partneru un klientu acīs. Tāpēc ir svarīgi nodokļu risku pārvaldības jautājumiem pievērsties stratēģiski un tos, pirmkārt, apzināties un, otrkārt, sekmīgi un taktiski vadīt. Nodokļu risku pārvaldība Visbiežāk uzzināt par nodokļu riskiem uzņēmumā var, vienkārši pajautājot grāmatvedim vai finanšu direktoram, jo šīs personas noteikti zina, vai...

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Cilvēktiesību jomā pieņemts runāt par demokrātijā pastāvošām brīvībām, diskriminācijas aizliegumiem, minoritāšu tiesībām. Daudz retāk tiek uzsvērta sociālekonomisko cilvēktiesību joma. Taču arī tiesības uz pamatvajadzību nodrošināšanu, uz taisnīgu atlīdzību, uz kvalitatīvu veselības aprūpi ir starptautiski atzītas cilvēktiesības. Patlaban šo jomu aktualizē inflācija, apkures sezona energoresursu krīzē un citi iespējamie ekonomikas sarežģījumi. Par sociālekonomisko cilvēktiesību situāciju Latvijā izvaicājam tiesībsargu Juri Jansonu, Tiesībsarga biroja vadītāju. Kādi ir tiesībsarga darba izaicinājumi ekonomisko krīžu brīžos? Kā krīzes skar iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, un vai jau vērojams, ka tās kļūst aktuālākas? Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešama neliela atkāpe nesenajā vēsturē, kad vērsāmies Satversmes tiesā par vairāku sociālās tiesības regulējošu normatīvo aktu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Jau Valsts kontrole bija konstatējusi problēmas, un publiski pat izskanēja komentāri, ka šajā jomā valda haoss. Sākām ar garantēto minimālo ienākumu (GMI), jo šis regulējums bija visneskaidrākais un nejēdzīgākais, ko Satversmes tiesā spilgti apliecināja valsts puse ar liekulīgu, augstprātīgu, maldinošu,...