Kam jāuzņemas atbildība par regulējumu mākslīgā intelekta iespējami radītā kaitējuma atlīdzināšanai?

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums „Par atbildības noteikšanu par „Priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam””.

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotas prasības attiecībā uz dažiem ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības aspektiem par kaitējumu, kas nodarīts, izmantojot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmas.

Ar šo Direktīvas priekšlikumu paredzēts nodrošināt, ka patērētājs saņem atlīdzinājumu, ja MI tam ir nodarījis kaitējumu.

Priekšlikums nodrošina, ka no MI radīta kaitējuma cietušie saņem līdzvērtīgu aizsardzību kā no ražojumu radīta vispārēja kaitējuma cietušie. Piemēram, MI izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt vairākas pamattiesības, kas ietver tiesības uz dzīvību, fizisko neaizskaramību un nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi, norādīts VARAM ziņojumā.

Direktīvas priekšlikumā ir aplūkoti šķēršļi, kas izriet no tā, ka uzņēmumiem, kuri vēlas ražot, izplatīt un izmantot MI iespējotus ražojumus un pakalpojumus pāri robežām, nav skaidrs, vai un kā spēkā esošie atbildības režīmi attiecas uz MI radītu kaitējumu. Šī neskaidrība jo īpaši pastāv attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām uzņēmumi eksportēs vai kurās tie izmantos savus ražojumus un pakalpojumus.

Latvijai bija pienākums sadalīt starp ministrijām kompetenci, kā turpmāk skatīt šos jautājumus, kas saistīti ar MI iespējami radīto kaitējumu. Diemžēl pagājušā gada rudenī neizdevās panākt vienošanos par atbildīgās iestādes noteikšanu starp VARAM, Tieslietu ministriju (TM) un Ekonomikas ministriju (EM).

VARAM uzskata, ka atbildība par Direktīvas priekšlikumu jāuzņemas TM, bet VARAM - līdzatbildība. Direktīvas priekšlikuma tvērums attiecināms uz civilprasībām par zaudējumu atlīdzināšanu gadījumos, kad MI sistēmas radījušās kaitējumu, t.i. civiltiesiskās atbildības piemērošanas jautājumiem, pārkāpumu sastāvu, kā arī pierādījumu iegūšanu iepriekš minēto prasību par zaudējumu atlīdzību izskatīšanai.

Ārlietu ministrijas priekšlikums ir noteikt VARAM kā koordinējošo institūciju par Direktīvas priekšlikumu, jo VARAM ir iesaistīts pasākumos, kuru mērķis ir atbalstīt MI ieviešanu Eiropā. Taču Direktīvas priekšlikuma īstenošanai būs jānodrošina vairāku kompetento iestāžu, t.sk. TM, EM un Satiksmes ministrijas  sadarbība.

Alternatīvais priekšlikums ir par atbildīgo institūciju noteikt Tieslietu ministriju, ņemot vērā tās atbildību par civiltiesību jautājumiem Latvijā, un to, ka Direktīvas priekšlikums ir saistīts ar civiltiesisko regulējumu.

Galavārdu šai jautājumā pieņems, informatīvo ziņojumu izskatot valdības sēdē.