JURIDISKIE PADOMI

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Viens no haosa teorijas pionieriem Edvards Nortons Lorencs (Edward Norton Lorenz) savulaik ieviesa terminu „tauriņa efekts” (Butterfly effect), kas nosaka savstarpējo atkarību starp sākotnējiem apstākļiem un maza starpnotikuma rezultātā radītajām izmaiņām situācijas gala rezultātā. Prozaiski jautājot, vai tauriņu spārnu vēzieni Meksikā var radīt orkānu Ķīnā? Haoss kā pārsteigumu un neparedzamā zinātne pierāda, ka var. Caur haosa teoriju paskatoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 (turpmāk – regula) prasībām, ir skaidrs, ka: katrai darbībai un bezdarbībai var iestāties konkrētas sekas, tātad arī regulas noteiktās soda sankcijas; atsaukties uz haosu kā māksliniecisko kreativitāti datu apstrādes gadījumā nedrīkst, jo kārtība ir instruments, ar kuru sevi pasargāt no “orkāna”. Daudzi uzņēmēji jautā – vai tiešām arī man būs jāievēro regulas prasības? Man ir mazs uzņēmums, rīkoju tikai dažus publiskus pasākumus gadā, dažreiz publicēju bildes no saviem pasākumiem Facebook. Neiešu taču vākt speciāli...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017. gada 11. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. SKA-80/2017 (turpmāk – spriedums), ar kuru tiek noteikti principi saistībā ar tiesībām atskaitīt izdevumus no fiziskās personas saimnieciskās darbības ienākumiem. Lietas apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar 2013. gada 8. februāra lēmumu pieteicējam samazināja 2011. gada saimnieciskās darbības izdevumus par 12 925,21 Ls. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos iekļauti izdevumi 12 925,21 Ls par darījuma ar SIA ietvaros saņemtajiem mežizstrādes un citiem pakalpojumiem. VID ieskatā minētie izdevumi nav saistīti ar deklarētajiem taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem, jo pieteicējs no SIA nav saņēmis samaksu (ienākumus) par kokmateriāliem 40 114,27 Ls. Gan ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 13. marta spriedumu, gan ar Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 10. jūnija spriedumu tika noraidīts pieteicēja pieteikums par VID lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances...

Latvijas Republikas Tiesībsargs ir izteicis iebildumus par administratīvo sodu nepamatotu piemērošanu par pašvaldības maksas stāvvietu neapmaksāšanu, kā arī vērsies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ar lūgumu – ja tiek konstatēts, ka pašvaldībās iedzīvotāji tiek administratīvi sodīti par pašvaldību maksas stāvvietu neapmaksāšanu, uzdot attiecīgajām pašvaldībām nekavējoties pārtraukt šādu praksi un izstrādāt tiesisku, normatīvajam regulējumam atbilstošu pašvaldības maksas stāvvietu pārvaldības kārtību. Tiesībsargs konstatējis nepareizu praksi Saulkrastu pašvaldības policijas rīcībā, uzliekot administratīvos sodus, ja persona nav samaksājusi par pašvaldības maksas autostāvvietu. Pašvaldības kā atvasinātas publiskās personas pašas nevar veikt darbības saistībā ar maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un uzraudzīšanu, līdz ar to šīs darbības pašvaldības interesēs un uzdevumā veic pašvaldības kapitālsabiedrības. Nesamaksājot par automašīnas novietošanu pašvaldības maksas stāvvietā, netiek pārkāpts Ceļu satiksmes likums. Pašvaldības maksas stāvvietas neapmaksāšana ir civiltiesiskas saistības neizpilde, par kuru nevar piemērot administratīvo atbildību. Nepareizi interpretējot Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes likuma normas, tādējādi līgumsoda vietā nepamatoti piemērojot administratīvos...

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c. Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt...

No 17. marta aizsākas “Brīvo juridisko profesiju dienas 2022”, kuru ietvaros iedzīvotājiem līdz 29. aprīlim ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un sertificētiem mediatoriem, risinot dažādus juridiska rakstura jautājumus. 17. martā – Tiesu izpildītāju dienas Tiesu izpildītāji iedzīvotājus konsultēs par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un parādu pārvaldību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes bezmaksas konsultācijas norisināsies visas no pulksten 9.00 līdz 17.00: 1) pa tālruni: 67290005; 2) pa e-pastu: [email protected]; 3) WhatsApp čatā: 27840355; 4) Facebook: facebook.com/LZTIP Plašāka informācija pieejama www.lzti.lv. No 21. līdz 25. martam – Advokatūras dienas Advokatūras dienu ietvaros zvērināti advokāti pēc iepriekšēja pieraksta sniegs bezmaksas konsultācijas par dažādiem tiesību jautājumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Ievērojot valstī noteiktos...

Saeima 3. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātos grozījumus Civillikumā, kas paredz uzlabot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviest jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Likums paredz trīs būtiskas lietas: Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu. Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu. Likums paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda...

Uzņēmumu reģistrs atgādina politiskajām partijām un šķīrējtiesām par ikgadējo pienākumu aktualizēt informāciju. Saskaņā ar Politisko partiju likuma 27. panta (41) daļā noteikto, politiskās partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz partiju reģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram) partijas biedru reģistru. Šķīrējtiesu likuma 8. panta sestajā daļā noteikts, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs reizi gadā līdz 1. martam Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu tam, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst šī likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.

Galīgajam lasījumam sagatavoti un Saeimas Juridiskā komisijā atbalstīti grozījumi Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību. Patlaban likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam...

Biznesa videi ir neliela izpratne par pienākumiem attiecībā uz vides aizsardzību un atbildības riskiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Jau 30 gadus Latvijā ir spēkā normas par vides aizsardzību. Šajā skaidrojumā par to, kādi ir svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības un atbilstības jomā, kā arī praktiski ieteikumi vides tiesību strīdu risināšanā. Vides aizsardzības likums definē, ka vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Jautājumus, kā uzņēmums var juridiski sakārtot savu darbību atbilstoši vides prasībām un kas ir galvenie riski, kas ir jāņem vērā, skaidro Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Zane Akermane. Kas ir galvenie šīs atbildības subjekti? Tie ir piesārņojošās darbības veicēji, kuriem ir speciālās atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, piemēram, ražošanas uzņēmumi, autoservisi u.c., kuriem ir izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājums. Uzņēmumiem ir jāņem vērā īpašais pienākumu loks, ko nosaka Vides aizsardzības likums un izdotā...

Saeima 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas noteic kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums paredz iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Likums nodrošinās iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidotu vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu). Izbeidzot dalīto īpašumu, ne tikai tiks izbeigtas piespiedu nomas attiecības, bet arī ievērojami palielināsies apvienotā nekustamā īpašuma vērtība, kas veicinās stabilitāti un civiltiesisko apgrozību nekustamo īpašumu jomā. Ko likums paredz? izbeigt dalīto īpašumu visos tajos gadījumos, kuros ēkas īpašnieku kopums to vēlas; ēkas īpašniekiem zemes atsavināšanas tiesības, kā arī drošu...

Juridiskās palīdzības administrācija informē, ka ikvienam interesentam līdz 12. novembrim būs pieejamas juridiskās konsultācijas. Zvanot darba dienās no plkst. 12.00 līdz 16.00 uz tālruņa numuriem 67 514 237 un 67 514 224, klienti neatkarīgi no materiālā vai sociālā statusa var saņemt konsultācijas ģimenes tiesībās, aizsardzībā no vardarbības, saistību izpildē, zaudējumu piedziņā, maksātnespējas procesā u.tml. Kopš 15. septembra jau ir sniegta 361 konsultācija, lielākais pieprasījums saistīts ar ģimenes tiesību, saistību un mantojumu tiesību jautājumiem. Konsultāciju sniegšanā ir iesaistījušies 24 juridiskās palīdzības sniedzēji. Daumants Krasts, zvērināts advokāts, juridiskās palīdzības sniedzējs: “Ar Juridiskās palīdzības administrāciju bezmaksas juridisko konsultāciju nodrošināšanā esmu sadarbojies jau agrāk. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu akcijām, šoreiz ir palielinājies telefonisko konsultāciju garums – ir sarunas, kas ilgst pat 40 minūtes. Šajā akcijā vēl viena atzīmējama atšķirība – klienti zvanot, ir vairāk sagatavojušies sarunai un spēj precīzāk raksturot situāciju un uzdot attiecīgus jautājumus. Akcijas dalībniekus, ko nācies konsultēt līdz šim, visbiežāk interesējuši ar mantojuma...

Ikgadējā konference "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ", ko tradicionāli rīko RMS-Forum sadarbībā ar juridisko profesiju pārstāvjiem, šogad paredzēta attālināta vebināra formātā un notiks 28. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 12.30. Šī būs jau XII profesionālā konference, un tās tematika saistīta arī ar sabiedrībā patlaban aktuālo Covid-19 pandēmijas laikā risināmo jautājumu loku. Tā, piemēram, konferences darba kārtībā pieteikti tādi temati kā "Darbinieku personas datu apstrāde attālinātā darba gadījumā, t.sk. saistībā ar Covid 19", "Darba tiesības ”Covid-19” ēnā", Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana Latvijā un ar to saistīto procesu aktualitātes pamatojums krīzes laikā. Tāpat konferencē paredzēts pievērsties citām aktualitātēm, kuras nav aizēnojusi atkārtotā ārkārtējā situācija valstī un kas daudziem uzņēmumiem ir risināmi dienas kārtībā, kā, piemēram, temati "Kā noskaidrot, vai konkurences pārkāpumi ir reāls drauds Jūsu uzņēmumam?", "Strīdu risināšanas mehānismu efektivitāte strīdos ar valsti", "Centieni regulēt tādas platformas kā Google, Facebook un Amazon". Konferences "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ 2021" moderatore būs Elīna Putniņa, sertificēta nodokļu konsultante,...

Saeima 30. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Ar likuma grozījumiem nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Līdz šim dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likuma izmaiņām visas dalītā īpašuma attiecības paredzēts regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu...

Tieslietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā grozījums Kriminālprocesa likuma (KPL) 439. pantā ar mērķi uzlabot tiesisko regulējumu procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un veicināt tā efektīvāku piemērošanu pārrobežu noziegumos. Grozījums tika izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar procesa uzsākšanu pret juridisku personu gadījumos, kad fizisko personu ārvalstī tiesā par izdarītu noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts juridiskas personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Krimināllikuma (KL) 12. un 70.1 pants paredz juridiskas personas atbildību par noziedzīgu nodarījumu, ko tās interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarījusi fiziskā persona. Atbilstoši KL 20. panta nosacījumiem par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji, savukārt par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma...

Datu valsts inspekcija informē par to, kā personai rīkoties gadījumos, ja sociālajā tīklā vai citā interneta vietnē bez saskaņošanas (vai cita likumīga pamata) publicētas tās fotogrāfijas, videoieraksti vai cita identificējoša informācija. Par šādiem gadījumiem šāgada pirmajos 4 mēnešos inspekcija saņēmusi jau gandrīz 100 sūdzības. Padarot publikāciju pieejamu nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē vai citā interneta vietnē (turpmāk-platformas), jāuzņemas atbildība par šādu personas datu apstrādi, jo uz šādu personas datu apstrādi attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības, bet persona, kas informāciju publicē atbilstoši Regulai uzskatāma par pārzini. Savukārt informācijas glabāšanai Pārzinis būs platforma, kurā publikācija ievietota. Neatkarīgi no tā, vai fotogrāfiju publicējis draugs vai svešinieks, pastāv iespēja, ka šādi ir pārkāpts attēlā redzamā cilvēka privātums, un viņam ir tiesības pieprasīt attēla dzēšanu (Regulas 17.pants). Dzēšanu datu subjektam iespējams pieprasīt no profila turētāja (lietotājs) un arī no platformas, kurā informācija tiek glabāta. Praktiski apsvērumi (piemēram, iespēja nepārprotami identificēt personu, pie kā...