JURIDISKIE PADOMI

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu optimizācija, gan uzņēmuma reorganizācija, ir divi ceļi, pa kuriem var aizvest darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Proti, sadarbības turpināšana, vienojoties par darba līguma grozījumiem (grozot atsevišķus noteikumus vai līgumu izsakot jaunā redakcijā) vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības (apbusēji vienojoties vai ar darba līguma uzteikumu). Tāpat kā darba tiesisko attiecību nodibināšana, arī...

Katru pavasari daudziem iedzīvotājiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgriež pārmaksātos nodokļus, bet parādniekiem ir jāatceras, ka šī nauda pilnībā ir novirzāma parādsaistību segšanai, informē Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka. Likums viennozīmīgi paredz: ja personai ir nenokārtotas parādsaistības, kuru piedziņu veic tiesu izpildītājs, šie naudas līdzekļi pilnībā var tikt novirzīti personas parādsaistību dzēšanai. Civilprocesa likuma 599. pants, kurā regulēta piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, paredz piedziņas vēršanu ne tikai uz nodokļu pārmaksām. Piedziņas rīkojums var tik dots arī tām personām, kurām parādnieks ir izsniedzis aizdevumu, izīrējis nekustamo īpašumu vai sniedzis citus pakalpojumus. Pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, personām ir pienākums šīs summas pilnībā pārskaitīt uz tiesu izpildītāja norādīto kontu. Savukārt tiesu izpildītājs tālāk šos naudas līdzekļus novirzīs parādnieka parādu dzēšanai. “Jāņem vērā, ka šie naudas līdzekļi, kas parādniekam uz līguma vai likuma pamata pienākas no trešajām personām, nav uzskatāmi par parādnieka darba samaksu...

Šā gada 1. maijā stājas spēkā 2021. gada 17. martā Saeimā pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – jaunais likums), kas cita starpā paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvokļa, ja īrnieks neveic dzīvojamās telpas īres maksas un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, informē Evija Kolberga, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte. Ar jauno likumu noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu apmēru vai ja neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus. Tātad likumdevējs iepretim likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) regulējumam ir no trīs uz diviem mēnešiem samazinājis maksājumu kavējumu termiņu, kuram iestājoties, izīrētājs ir tiesīgs ar īrnieku izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Jaunajā likumā, tāpat kā Īres likumā (zaudē spēku 1. maijā) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu maksājumu kavējuma dēļ...

Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē ir izveidota iespēja E-reģistrā pārbaudīt gan Latvijā, gan ārvalstīs izsniegtu publisku dokumentu, kas legalizēti Konsulārajā departamentā, legalizācijas autentiskumu. Tādējādi fiziskas un juridiskas personas var labāk izvairīties no dokumentu legalizācijas viltojumiem. E-reģistrā iespējams pārbaudīt dokumentus, kas Konsulārajā departamentā legalizēti kopš 2019. gada 1. jūlija. Tāpat sistēmā ir saglabāta iespēja pārbaudīt publisko dokumentu, kuri Konsulārajā departamentā apliecināti ar apostille līdz 2019. gada 30. jūnijam, īstumu. Lai veiktu pārbaudi, E-reģistrā jāievada Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta legalizācijas spiedoga numuru un datumu. Ja dokuments ir legalizēts, sistēma uzrādīs publiskā dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu, amatu un konsulārās amatpersonas, kura dokumentu apliecinājusi, vārdu un uzvārdu. Dokumentu legalizācija nozīmē Latvijas vai ārvalsts amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī izsniegti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts dokumenta parakstītāja tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī izdevējiestādes zīmogs. Legalizācija neapliecina dokumenta saturu. Vairāk par legalizācijas procesu un tā...

Saeima 8. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 milj. eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām.” Pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Norādāms, ka parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan ārpakalpojuma grāmatveži un zvērināti revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji un pat maksātnespējas procesa administratori. Likuma subjektu pienākums ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenā metode, kā šo mērķi sasniegt, ir ziņot speciālai institūcijai - Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), par aizdomīgiem darījumiem...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt obligātu vakcinēšanos ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no pandēmijas apstākļiem. Ministru kabinets minētā deleģējuma ietvaros ir izdevis “Vakcinācijas noteikumus” (noteikumi), kuros paredzēta obligāta rakstura vakcinācija noteiktām personu grupām pret noteiktām infekcijām. Covid-19 šajos noteikumos nav minēts, un, kā tika norādīts iepriekš, vakcinācija pret to būšot brīvprātīga. Taču...

No 15. līdz 19. martam noritēs ikgadējās Advokatūras dienas, kuru laikā iedzīvotāji visā Latvijā varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Advokāti sniegs rekomendācijas dažādās tiesību nozarēs, aptverot plašu juridisko jautājumu loku. Šogad Advokatūru dienas norisināsies jau 12. reizi, taču pirmo reizi pilnībā attālināti, advokātiem sniedzot konsultācijas tiešsaistē ar e-pasta vai video saziņas rīku starpniecību, kā arī telefoniski. Bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi no Rīgas un citām pilsētām, piemēram, Valmieras, Limbažiem, Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Bauskas, Daugavpils, Rēzeknes un citām. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Ik gadu Advokatūru dienu laikā tiek sniegtas aptuveni 1000 bezmaksas konsultācijas Latvijas iedzīvotājiem par dažādiem tiem sasāpējušiem jautājumiem, visbiežāk konsultāciju laikā tiek sniegtas rekomendācijas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, uzturlīdzekļiem un mantojuma tiesībām. “Pandēmijas seku dēļ iedzīvotājiem nākas risināt dažādus juridiskus jautājumus, kas visbiežāk saistīti ar...

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome ir izdevusi Parādnieka tiesību rokasgrāmatu. Tajā sagatavota un visiem interesentiem ir pieejama digitālā formātā: http://d1.lv/lzti/ . Drukātā formātā Parādnieka tiesību rokasgrāmatu būs iespējams saņemt klātienē visu tiesu izpildītāju birojos pēc valstī noteikto Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, kolīdz atkal būs atļauts pieņemt apmeklētājus. Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. LZTI padome ir tiesu izpildītāju pārstāvības institūcija, kuras pienākums ir rūpēties par nozarē strādājošo profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli. Lejuplādēt rokasgrāmatu: LZTI_Paradnieka_Rokasgramata

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena šogad norisināsies 10. martā, tās laikā iedzīvotāji bez maksas varēs saņemt juridiskas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas summām. “Naudas summu apķīlāšana bankas kontā ir viens no ikdienas saziņā biežāk sastopamajiem gadījumiem, kas izraisa pastiprinātu interesi un rada ļoti daudz jautājumu parādniekiem. Tostarp tiesu izpildītājiem tiek jautāts, kāpēc kontā nav saglabāta piekļuve noteiktiem pabalstiem? Kāpēc tiesu izpildītājam pašam nav iespējams pārliecināties dažādās datu bāzēs, kādas summas parādnieks saņem ik mēnesi? Pēdējo pāris nedēļu laikā ļoti aktuāls bijis jautājums par Covid-19 vienreizējā ģimenes pabalsta 500 eiro apmērā par katru bērnu saņemšanu situācijā, kad ir nenokārtotas parādsaistības. Uz visiem šiem un arī citiem jautājumiem par piedziņas procesu iedzīvotāji varēs saņemt atbildi,” informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. LZTI padome konsultācijas sniegs visas dienas garumā, no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tāpat konsultācijas telefoniski būs iespējams saņemt visu tiesu izpildītāju birojos. Tiesu izpildītāju...

No 1. marta spēkā ir Saeimā 21. janvārī veiktie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumu prioritāru apmierināšanu piedziņas procesā. Grozījumi paredz piešķirt augstāku prioritāti pārvaldīšanas izdevumu, tai skaitā, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu fonda parādu piedziņai, iekļaujot tos prasījumu grupā, kas apmierināmi trešajā kārtā uzreiz pēc fizisko personu prasījumiem par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka jau ar 1. martu, ceļot prasību tiesā, personām prasības pieteikumā būs atsevišķi jāidentificē jeb jāizdala prasījumi par pārvaldīšanas izdevumiem, prasījumi par komunālajiem pakalpojumiem, prasījumi par uzkrājumiem, lai piedziņas stadijā šīm prasījumu grupām tiktu piešķirta prioritāte. Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda savus ar likumu uzliktos pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāatbild par kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai...

Neraugoties uz ārkārtas situāciju valstī, 3. martā norisināsies gadskārtējās Notāru dienas. To laikā tiešsaistē bez maksas iespējams konsultēties mantojuma, nekustamā īpašuma iegādes un laulības šķiršanas lietās. Šogad Notāru dienas tiek rīkotas jau 16. reizi un norisināsies Facebook un Zoom platformās. Sadarbībā ar biedrību Riga TechGirls bezmaksas juridiskās konsultācijas tiks organizētas interneta vidē – notāram un apmeklētājam individuāli tiekoties īpaši izveidotajā “virtuālajā kabinetā” lietotnē Zoom. Notāri interneta vidē rīkos arī publiskas diskusijas, kurās ne tikai mudinās sakārtot dokumentus elektroniski un sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kas skar dažādas nozīmīgas dzīves sfēras, bet arī aktualizēs iedzīvotāju digitālās prasmes, skaidrojot, kā izmantot notāru pakalpojumus tiešsaistē. Apkopotie dati par 2020. gadu rāda, ka notāru sniegto attālināto pakalpojumu skaits COVID-19 laikā audzis vairāk nekā 30 reizes, tomēr tas sastāda tikai 0,6% no gada laikā veiktajām notariālajām darbībām, tāpēc arī digitālo prasmju trenēšanai “Notāru dienās” tiks pievērsta īpaša uzmanība. Līdzās juridiskām tēmām, individuālo konsultāciju laikā, notāri dos arī...

Lai veicinātu mediācijas plašāku pieejamību sabiedrībai, kā arī nodrošinātu praktisku atbalstu mediācijas pakalpojuma saņemšanai, no 19. oktobra līdz 21. decembrim tiek īstenots projekts "Mediācija civillietās", kura ietvaros Latvijas sabiedrībai bez maksas būs pieejams mediācijas koordinatora atbalsts, kā arī iespēja saņemt līdzfinansētu mediācijas pakalpojumu. Mediācijas koordinators ikvienam interesentam klātienē vai elektroniskās saziņas veidā: sniegs vispārīgu informāciju par mediāciju; palīdzēs lietas dalībniekiem jau uzsāktā tiesvedībā vai citiem interesentiem “atrast” sertificētu mediatoru; palīdzēs noorganizēt pirmo tikšanos ar sertificētu mediatoru; konsultēs par mediācijas piemērotību konkrētā strīdā. Gadījumos, kad puses tiks novirzītas mediācijai ar koordinatora starpniecību, tām būs iespēja saņemt no projekta līdzekļiem daļēji finansētu mediācijas pakalpojumu. Projekta ietvaros pusēm tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 EUR apmērā par katru sesiju. Līdzmaksājums nav jāsedz personām, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas ar tiesneša lēmumu, kā arī personām, kas atzītas par trūcīgām vai...

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju realizē pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvinātu vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka lielai daļai iedzīvotāju trūkst informācijas par viņu tiesībām un pienākumiem, par valstī esošajiem aizsardzības un atbalsta mehānismiem, kā arī ir augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski saņemt kvalificētu juridisko atbalstu jau jautājuma risināšanas agrīnā stadijā. Lai risinātu šīs problēmas, pilotprojektu, kura laikā ikviens bez maksas varēs saņemt sākotnējo juridisko atbalstu – bezmaksas profesionālu juridisko konsultāciju dažādos jautājumos. Ar pilotprojektu ir plānots noskaidrot šāda mehānisma nepieciešamību un nozīmību, lai varētu nākotnē lemt par tā ieviešanu Latvijā kopumā. Šādi mehānismi ir ieviesti daudzās valstīs un uz tiem tiek likts liels...

Tiesībsarga birojs sniedzis savu vērtējumu par situāciju, kad kredītiestāde atsaka sniegt kreditēšanas pakalpojumu senioriem, ja vienīgais vai galvenais šāda atteikuma pamatojums ir cilvēka vecums. Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru. Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam. Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors, ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu...