JURIDISKIE PADOMI

Lai attālināti izsekotu darbinieku darbam veltīto laiku, uzņēmumiem var rasties kārdinājums izmantot risinājumu – programmatūru, kas izseko, kā darbinieki izmanto darba ierīci. Šo pašu risinājumu var izmantot arī ar mērķi aizsargāt darba klēpjdatorus un ierīces no nesankcionētas izmantošanas, kad ierīce ir nonākusi krāpnieku rokās. Eksistē dažādas programmatūras, kas var izsekot pat peles kustībām, taču tas rada problēmas no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - regula) prasību perspektīvas, norāda Marina Briškena, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja, pievēršoties attālinātā darba režīmā strādājošo personas datu aizsardzības un uzņēmuma datu drošības problemātikai. Attālināta darba specifikas dēļ darbinieki var strādāt ar lielākiem un biežākiem pārtraukumiem, ne vienmēr pieturoties pie stingra, biroja videi raksturīga darba laika grafika. Tas savukārt nozīmē to, ka darbinieki biežāk izmantos savas ierīces personīgajām vajadzībām un nošķirt darbinieka darbam un privātai dzīvei veltīto laiku kļūst neiespējami. Tāpēc izsekot darbinieku ierīces, nepārkāpjot viņu tiesības uz privātumu, ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam...

Ārkārtējās situācijas ievieš izmaiņas līgumtiesisko attiecību pasaulē. Koronvīrusa un ar to saistītās Covid-19 saslimšanas izraisītā pandēmijas un globālā mēroga krīze praksē varētu aktivizēt nepārvaramās varas jeb force majeure klauzulu, kura ir ietverta daļā līgumu. Kuros gadījumos un kāda veida līgumattiecībās varētu būt pamatoti atsaukties uz force majeure, kādi papildu apstākļi jāņem vērā, un uz ko var cerēt uzņēmēji, piemērojot šo klauzulu? Par to saruna ar Evu Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri. Kas ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās definīcija? Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrētos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā, - tie ir vieni apstākļi, savukārt, ja līgums tiek slēgts brīdī, kad ziņu...

Veikt bezmaksas komerclīguma korekciju uzņēmējiem visu aprīli piedāvā Rīgas šķīrējtiesa, tā atzīmējot savu dibināšanas dienu, kas ir 1.aprīlis. Tas nozīmē, ka katram ieinteresētam Latvijas uzņēmējam vai biznesa pārstāvim ir iespēja atsūtīt uz e-pastu kompānijas stadarta līgumu, un speciālisti pārbaudīs to un veiks reālās korekcijas, padarot komerclīgumu par atbilstošāku aktuālajai likumdošanai un kompāniju par juridiski aizsargātu. Mūsdienās dokumenti nav vienkārši formalitāte, jo dokumenti ir tie, kas aizsargā biznesu. Taču, ja dokumenti ir sastādīti nekorekti, vai arī tajos ir neprecizitātes, vai nav iekļauti svarīgi punkti, tas var būt par iemeslu, lai kompānijā rastos problēmas, piemēram, ar partneriem. Kā ir zināms - likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības! Rīgas šķīrējtiesa tika dibināta 1999. gada 1. aprīlī. Tā kā plaši svinēt šobrīd nav iespējams, kā arī, ņemot vērā pasaulē esošo situāciju, ir īstais laiks, kad varam viens otram palīdzēt, ja ir šāda iespēja. Visu aprīli savu standarta komerclīgumu var pievienot pielikumā elektroniskajai vēstulei un nosūtīt uz e-pasta...

Finanšu nozares asociācija sagatavojusi juridisku skaidrojumu "Kā pildām saistības nepārvaramas varas apstākļos?" ar apsvērumiem par to, kā mūsu saistības ietekmē nepārvarama vara. COVID – 19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi būtiski ietekmē ikviena ikdienas dzīvi, darbu, saimniecisko darbību un, protams, saistību, kas ikvienā no šīm mūsu darbības sfērām ir jāpilda. Asociācija meklē atbildi uz jautājumu, vai tas, ka mūsu ikdienas dzīve un saimnieciskā darbība šobrīd nevar tikt turpināta ierastajā ritmā, nav pietiekams pamats saistību atlikšanai vai pat vispār atcelšanai? Nepārvaramas varas apstākļi jāvērtē ne tikai no personas, kam saistības jāpilda, viedokļa, norāda asociācija. Šajos apstākļos mums jānostājas objektīva vērtētāja pozīcijā un jāsaprot, vai noteiktā darbība, kas jāveic, lai saistību izpildītu, ir objektīvi iespējama spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Arī tad, ja kā objektīvs vērtētājs, konstatējam nepārvaramas varas radītu šķērsli saistību izpildīt, pati saistība tomēr netiek dzēsta. Nepārvaramas varas laikā vienkārši nesākas vai neturpinās saistību izpildes nokavējums. Izņēmums – ja noslēgtais līgums paredz saistību...

Jautājums: Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā jāmaksā viena trešdaļa no saviem ienākumiem? Vai ir kaut kas mainījies? Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. No uzdotā jautājuma Maksātnespējas kontroles dienests secina, ka personai pēc būtības nepieciešams noskaidrot, vai fiziskās personas maksātnespējas procesā viena trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā arī bankrota procedūras ietvaros, jo minētais jautājums 2019. gada nogalē ir raisījis virkni diskusiju, kā rezultātā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tātad, sākot ar 2015. gada 1. martu, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", tika noregulēts jautājums attiecībā uz to, ka fiziskai personai nav pienākuma bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkts paredz parādnieka tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajiem grozījumiem tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas likuma 137. panta 1. punktā, nosakot, ka maksātnespējas procesa administrators atver kontu uz sava vārda kredītiestādē vienīgi...

Gandrīz ikkatrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt "ierauti" kādā tiesvedībā, vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pat laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar ko pieejami tikai turīgiem cilvēkiem. Taču patiesībā tā nav! Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pakalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai maznodrošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006.gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk - JPA). Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palīdzības iespējām Latvijā. Kā tas izriet no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma...

Civillikuma 1067. pantā ir noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Pēc būtības tas nozīmē, ka vairākām personām ir īpašuma tiesība daļā uz kādu noteiktu reāli nedalītu lietu. Lieta var būt nedalīta gan tādēļ, ka to nav iespējams reāli īstenot dabā, gan tādēļ, ka lieta kā kopīpašums ir veidojusies vēsturiski un tās īpašnieki negrib vai nevar vienoties par tās reālu sadali. Kā atzīts tiesību doktrīnā, kopīpašums, attiecībā uz kuru domājamās daļās ir sadalīts vienīgi tiesību saturs, nav normālais un vēlamais kopīpašuma veids, jo parasti starp kopīpašniekiem var rasties strīdi un nesaskaņas ar kopīpašuma izmantošanu saistītos jautājumos. Lai kopīpašnieku savstarpējās nesaskaņas un nespēja vienoties nenovestu pie nespējas pienācīgi izmantot kopīpašuma objektu vai – vēl vairāk – pie kopīpašnieku intereses saglabāt kopīpašuma objektu zuduma, Civillikuma 1074. pantā ir nostiprinātas katra kopīpašnieka...

Rīgas šķīrējtiesa 20. februārī rīko izglītojošu bezmaksas juridisko semināru biznesa īpašniekiem un pārstāvjiem par tēmu "Šķīrējtiesas loma mūsdienu biznesā”. Seminārs ir domāts tiem, kas sastopas ar līguma saistību nepildīšanu no partneru vai klientu puses, un tiem, kas vēlās, lai biznesam būtu papildus uzticams juridiskais drošības spilvens. Rīgas šķīrējtiesa kā semināra organizators mudina uzņēmējus domāt par sava biznesa juridisko drošību pirms tam, kad rodas kādas problēmas. Spriežot pēc savas 20 gadu pieredzes, tā apgalvo, ka 90% juridisko biznesa problēmsituāciju, kas ir saistīti ar partneru darījuma nosacījumu nepildīšanu, izriet no līguma, kurš vienkārši neparedz šis problēmsituācijas. Bezmaksas semināra laikā apmeklētāji iegūs zināšanas par to, kā rīkoties, lai novērstu vai risinātu ātri, vienkāršoti, konfidenciāli, efektīvi un savā teritorijā strīdu ar partneri vai klientu. Seminārā plānots runāt par to, kā šķīrējtiesa palīdz stabilizēt biznesa juridiskos procesus; ar kādiem strīdiem tajā var vērsties; par šķīrējtiesas līgumu, atrunu un visu, kas ir nepieciešams dokumentos. Seminārā lektore Ilga Jansone,...

Gan Latvijas, gan ārvalstu tiesībās sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek definēta kā sabiedrība, kuras darbības pamats ir dalībnieku savstarpēja lojalitāte. Tomēr bieži laika gaitā dalībnieku starpā šī lojalitāte izzūd un rodas konflikti, kam par iemeslu mēdz būt viena vai vairāku SIA dalībnieku negodprātīga rīcība, kas nav savienojama ar tiem mērķiem, kurus dalībnieki bija nosprauduši, sabiedrību dibinot un veicot tajā investīcijas. Šādas problēmsituācijas bieži tiek risinātas, ceļot prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu no SIA saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Kā trāpīgi uzsvērusi Augstākā tiesa, “ne sabiedrībai, ne citiem tās dalībniekiem nav jāpiecieš savā sastāvā dalībnieks, kurš ne vien lojalitātes pienākumu nepilda, bet ar savu rīcību nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu, turklāt pastāv iespēja, ka viņš varētu kaitējumu nodarīt arī turpmāk” (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-34/2018 7. punktu). Praksē dalībnieka izslēgšana no sabiedrības un tai sekojošā daļu pāreja sabiedrībai izrādījies pietiekami efektīvs konfliktsituācijas starp dalībniekiem risināšanas...

2017.gada 18. janvārī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, kļuva piemērojama Eiropas parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regula Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk – regula). Ar regulu radīts jauns pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs un tādējādi efektīvāk piedzīt parādu pārrobežu procesā. Jaunais instruments tieši saistīts ar parādu atgūšanas jautājumiem pārrobežu procesā, kas ikdienā skar lielu daļu uzņēmēju. Kādos gadījumos jaunais pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments ir noderīgs? 2015. gadā ar Latvijas tiesas spriedumu piedzīts parāds no fiziskas personas par namu apsaimniekošanas un komunālajiem parādiem. Pēc tiesvedības uzsākšanas parādnieks vairākkārtīgi mainījis dzīvesvietu, šobrīd viņa dzīvesvieta un ienākumu gūšanas vieta ir Vācijā. Piedziņa Latvijā nav iespējama, jo nav aktīvu vai mantas. No publiskajiem reģistriem konstatēts, ka parādnieks Latvijā izvairās arī no uzturlīdzekļu maksājumiem. Neliels...

Civillikumā tiesību aizsardzība pašpalīdzības ceļā ir noteikta vairākos veidos, tajā skaitā, kā aizturējuma tiesību īstenošana. Kā vispārīgs noteikums, aizturējuma tiesības pastāv uz likuma pamata konkrētos gadījumos (piemēram, attiecībā uz nomu, īri u.c. gadījumos) un tās ir tiesības realizēt, ja izpildās visi likumā noteiktie priekšnoteikumi. Šī raksta ietvaros lielākoties tiks analizētas aizturējuma tiesības komercdarījumos. Aizturējuma tiesību institūtu galvenokārt regulē Civillikums, kas paredz vispārīgu regulējumu un būs attiecināms uz dažāda veida tiesiskajām attiecībām, gan juridisku, gan fizisku personu starpā, savukārt, Komerclikums satur speciālās normas un būs attiecināms uz komercdarījumiem komersantu starpā. Aizturējuma tiesības attiecībā uz pārvadājamo kravu paredzētas arī Jūras kodeksa 131. un 212. pantā. Jāievēro, ka, ja likums to tieši neparedz, aizturējuma tiesība nebūs piemērojama. Piemēram, citu starpā, svešas lietas aizturējuma tiesību kā tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja kāda no pusēm nav izpildījusi saistības, nenoteic arī Konvencija par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas reglamentē pirkuma-pārdevuma līgumu slēgšanu, pircēja un pārdevēja tiesības un...

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā. Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā, faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes. Jāatzīst, ka Latvijā faktu fiksēšana salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu, vēl netiek tik plaši izmantota. 2018. gadā zvērināti tiesu izpildītāji veikuši...

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas? Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums. Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība...

Testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai - tā uzskata 59% Latvijas iedzīvotāju, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu “pārrakstīšana” izvēlētajai personai. Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu sastāda vidēji 3 000 cilvēku katru gadu. “Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt sastādīts un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,” uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs. Daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. “Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram,...

Saeimas Juridiskā komisija 28.martā 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR*) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem. Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti. Atgādinām, 2018.gada 25.maijā Eirops Savienībā stāsies spēka jaunie personas datu apstrādes noteikumi - Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Jaunie noteikumi attieksies uz katru personu, kuras dati tiek vākti un apstrādāti, kā arī iepriekš savāktiem datiem. Kas ir personas dati? Atgādinām, ka personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Šāda informācija ir vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, automašīnas reģistrācijas numurs, etniskā izcelsme, politiskie uzskati, reliģiskā pārliecība, bankas konta numurs, informācija par veselības stāvokli, biometriskie dati, informācija par ģimenes locekļiem, personas kods, attēls, paraksts un cita tamlīdzīga informācija. Kāpēc...