JURIDISKIE PADOMI

Novērtējot iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts nodrošinātām attālinātām juridiskām konsultācijām, kas norisinājās šā gada maijā un jūnijā, Juridiskās palīdzības administrācija sadarbībā ar juridiskās palīdzības sniedzējiem un biedrību “Skalbes” arī turpmāk organizē attālinātas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem. No š.g. 1. septembra līdz 30. novembrim darba dienās plkst. 12.00 - 16.00 ikvienam būs iespēja saņemt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos varēs zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 1 1 6 0 0 6 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. ! Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju vēlams atrasties telpās Konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, izmantojot bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un...

Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam? Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti). Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi,...

Pārliecība par iespēju varbūtēja biznesa strīda gadījumā panākt taisnīgu un izsvērtu spriedumu tiesā ir drošas, plaukstošas uzņēmējdarbības vides garantija. Par aktuālāko komercstrīdos un šo strīdu tiesvedību tendencēm Latvijā, kā arī par to, vai cerētos uzlabojumus varētu ieviest jaunveidojamā Ekonomisko lietu tiesa, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMIaugusta numurā publicēta saruna ar Benno Butuli, zvērinātu advokātu biroja (ZAB)PwC Legal zvērinātu advokātu. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentā. Kā raksturojat pašreizējo situāciju komercstrīdu izskatīšanā Latvijā - kādā attīstības stadijā esam? Vai galvenās problēmas aizvien ir lietu izskatīšanas ātrums un kvalitāte? Ātrums un kvalitāte ir divi galvenie un komersantiem svarīgākie kritēriji. Pašreizējo situāciju varētu raksturot tā - ir identificētas risināmās problēmas, arī risinājumu meklēšana ir sākta, taču pagaidām vēl nav nonākts līdz to ieviešanai praksē. Lietu izskatīšanas ātrumu noteikti uzlabotu e-lietas ieviešana, tāpat arī lietu izskatīšana attālināti, ko aktualizējusi Covid-19 pandēmija. Brīdī, kad tiesas procesa dalībniekiem būs iespējams autentificēties no mājām vai jebkuras citas vietas, tad, piemēram, advokātiem...

Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī. Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā naudas parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu...

Valsts apmaksātā juridiskās palīdzības sistēma ir pilnveidojama, izdalot no tās sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību un iekļaujot tajā mediācijas pakalpojumu - tā secināts pētījumā “Pieeja tiesiskumam Latvijā”, ko Tieslietu ministrija uzticēja veikt zvērinātu advokātu birojam “O.Cers un J.Jurkāns”. Pētījuma mērķis bija analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka šīs iespējas šobrīd nav konsekventas un sistemātiskas. Kā norāda pētījuma autori, veiktās aptaujas un padziļinātās intervijas rāda, ka mērķa grupa diezgan bieži sastopas ar nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus, lai gan pārsvarā gadījumu finansiāli nevar atļauties apmaksāt jurista un mediatora pakalpojumus. Rezultātā virkne juridisko jautājumu netiek risināti vispār vai tiek risināti nepienācīgā veidā, kas var samazināt mērķa grupas tiesību aizsardzības līmeni un pieeju tiesiskumam. Pētījuma ietvaros tiek piedāvāts no pastāvošās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas izdalīt iespēju saņemt sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību vienas jurista konsultācijas veidā...

Lai uzstādītu videonovērošanas kameru kāpņu telpā, tam jābūt juridiskam pamatojumam un ir jārīkojas saskaņā ar likumiem un Eiropas regulām. Detalizētu atbildi pēc Rīgas domes pieprasījuma sagatavojusi Valsts datu inspekcija (DVI). Jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likums Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Ņemot vērā minēto, videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši iepriekš...

Vai drīkst slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu? Ir mainījušies apsaimniekotāji un šobrīd vēlas slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu un citiem nosacījumiem, kādi bija iepriekš. Atbildi sagatavoja JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pantu 2. daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta 3. daļai, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Līguma noslēgšana ar atpakaļejošu datumu neatbilst Civillikumā noteiktajiem līguma slēgšanas principiem. Līguma noslēgšana ir uz nākotni vērsts darījums. Gadījumā, ja kopības griba uzdot pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam nav konstatējama, bet pārvaldnieks ir veicis pārvaldīšanas darbības kopības interesēs, tas var būt pamats Civillikumā ietverto neuzdotās lietvedības* noteikumu piemērošanai. Redakcijas piezīme....

No 1. jūlija spēkā stājies jauns Administratīvās atbildības likums, kas ieviesis pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ieviests viens tehnoloģiskais rīks - Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēma (APAS sistēma), kuru izstrādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, APAS sistēma nav tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošina elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu vai par atteikumu procesa uzsākšanai un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Kas jāzina par administratīvajiem sodiem Jaunajā likumā paredzēts, ka pamatsodi ir brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi – dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Likumā noteikts, ka...

Rīgas šķīrējtiesa 18. jūnijā plkst. 16:00 aicina uzņēmējus tiešsaistes bezmaksas vebinārā uzzināt, kā uzņēmējam juridiski kompetenti reaģēt uz aktuālām izmaiņām starptautiskajā biznesā. Gandrīz katru darbības jomu ir skarusi šī gada vispasaules krīze. Tā vēl arī nav beigusies, taču uzņēmējiem ir jārīkojas uzreiz un tagad, lai juridiski pasargātu savu biznesu, kā arī veicinātu uzplaukumu tam. Par juridiskām niansēm, visiem svarīgākajiem jaunumiem ir iespēja uzzināt, kā arī uzdot savu jautājumu, bezmaksas vebināra laikā jau šo ceturtdien. Vebināra temats: “Kā uzņēmējam kompetenti reaģēt uz izmaiņām starptautiskajā biznesā?” Vebinārā plānots runāt par tādiem tematiem kā: Nepārvarama vara: kā pareizi to izmantot starptautiskajā biznesā? Valsts aizliedzošie pasākumi: risku samazināšanas stratēģijas. Ja ne nepārvaramas varas apstākļi, tad kā būt? Kā likumīgi uz laiku nepildīt līguma saistības? Jauna atruna. Ārzemju klienta bankrotēšana: stratēģijas darbam ar problemātiskiem klientiem. Ārvalstu klienta pārbaude un monitorings. Galveno līguma klauzulu pārbaude: no piemērojamām tiesībām līdz šķīrejtiesas klauzulai. Vebināru vadīs Konstantīns Ivanovs, tiesību zinātņu doktors,...

No 8. jūnija līdz 12. jūnijam un no 15. jūnija līdz 19. jūnijam laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam iedzīvotājam ir iespēja iegūt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos var zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 116 006 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Konsultācijas sniedz juridiskās palīdzības sniedzēji, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu; nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju; vēlams atrasties telpās. Kā informē Juridiskās palīdzības administrācija, no 18. maija līdz 29 maijam sniegtas vairāk nekā 250 attālinātas konsultācijas. Vēršoties pēc juristu palīdzības, iedzīvotāji visvairāk vēlējās noskaidrot savas tiesības ģimenes strīdu risināšanā, t.sk. aizsardzību no vardarbības, saistībā ar īpašumtiesībām, mantojuma tiesībām, saistību izpildi, par darba strīdiem, parādu piedziņu un zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību. Attālinātās bezmaksas...

Lai veicinātu ikviena iedzīvotāja informētību par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī nodrošinātu juridisku atbalstu strīdu risināšanā un iespējamo seku novēršanā, līdz 29. maijam darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam ir iespēja saņemt augsti kvalificētu juristu bezmaksas attālinātās juridiskās konsultācijas. Ar juristiem var konsultēties par šādām tēmām: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, cietušo tiesības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju norādītajā laikā, jāzvana uz bezmaksas informatīvo tālruni 116006 vai jāraksta, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku, interneta vietnē www.cietusajiem.lv. Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt savu jautājumu! Tāpat vēlams atrasties telpās un nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju. Attālinātās juristu konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums, un izmantojot bezmaksas informatīvo tālruņa 116006 tālruņa infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un darbojas atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam starp Juridiskās...

2020. gada 20. martā Komerclikumā (turpmāk – KCL) spēkā stājās grozījumi, kuri paredz iespēju sabiedrību dalībniekiem, tajā skaitā akcionāriem, piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcēs attālināti (turpmāk – grozījumi).1 Minētie grozījumi pieņemti, lai ļautu organizēt dalībnieku sapulces apstākļos, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi Covid-19 radītās krīzes situācijā. Grozījumos paredzēti trīs veidi, kā dalībnieks var īstenot savas tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē attālināti: nododot balsi rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) pirms dalībnieku sapulces (KCL 214.1 panta pirmā un otrā daļa un 277.1 panta pirmā un otrā daļa); piedaloties dalībnieku sapulcē un balsojot tajā ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem (KCL 214.1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa un 277.1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa); piedaloties sabiedrību rīkotajās e-sapulcēs (KCL 214.1 panta sestā daļa un 277.1 panta sestā daļa). Attiecīgi katram no šiem gadījumiem pastāv atšķirīgs regulējums, tādēļ tie ir analizējami atsevišķi. Balsu nodošana pirms dalībnieku sapulces Ikvienam sabiedrības dalībniekam ir tiesības savas...

Satversme paredz ikviena cilvēka tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, informē Tiesībsargs. Sniedzot atbildes uz cilvēku iesniegumiem, kā arī pieņemot lēmumus par dažādu tiesību (piemēram, pensiju, pabalstu, būvatļauju, nodokļu uzrēķinu vai pārrēķinu, vietu bērnudārzā, vai braukšanas atvieglojumu) piešķiršanu, iestādes darbojas publisko tiesību jomā, kuru regulē Administratīvā procesa likums. Kopš 2017. gada 1. marta Administratīvā procesa likums nosaka, ka sarežģītu administratīvu lietu gadījumā pēc cilvēka lūguma, ievērojot tā mantisko stāvokli, valsts vai pašvaldība var apmaksāt jurista vai advokāta pakalpojumus. Ja administratīvais process notiek iestādē, tad lēmumu par to, vai apmaksāt jurista vai advokāta pakalpojumus un cik lielā apmērā, lemj pati valsts vai pašvaldību iestāde. Savukārt, ja administratīvais process notiek tiesā, tad pēc cilvēka izteikta lūguma jurists vai advokāts var tikt piešķirts pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmuma. Ja administratīvais process ir valsts vai pašvaldību iestādē un cilvēks saprot, ka lieta ir sarežģīta un tāpēc...

Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kura mērķis ir atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas likuma nosaukumā minētajās jomās. Likumā ietvertas vairākas normas, kuras šobrīd ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1. jūlijā spēku zaudēs. Likumā paredzēts regulējums par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei, tāpat jauns regulējums būs par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts administratīvā soda veids – brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no septiņām...

Lai attālināti izsekotu darbinieku darbam veltīto laiku, uzņēmumiem var rasties kārdinājums izmantot risinājumu – programmatūru, kas izseko, kā darbinieki izmanto darba ierīci. Šo pašu risinājumu var izmantot arī ar mērķi aizsargāt darba klēpjdatorus un ierīces no nesankcionētas izmantošanas, kad ierīce ir nonākusi krāpnieku rokās. Eksistē dažādas programmatūras, kas var izsekot pat peles kustībām, taču tas rada problēmas no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - regula) prasību perspektīvas, norāda Marina Briškena, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja, pievēršoties attālinātā darba režīmā strādājošo personas datu aizsardzības un uzņēmuma datu drošības problemātikai. Attālināta darba specifikas dēļ darbinieki var strādāt ar lielākiem un biežākiem pārtraukumiem, ne vienmēr pieturoties pie stingra, biroja videi raksturīga darba laika grafika. Tas savukārt nozīmē to, ka darbinieki biežāk izmantos savas ierīces personīgajām vajadzībām un nošķirt darbinieka darbam un privātai dzīvei veltīto laiku kļūst neiespējami. Tāpēc izsekot darbinieku ierīces, nepārkāpjot viņu tiesības uz privātumu, ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam...