JURIDISKIE PADOMI

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu ikvienā uzņēmumā, taču mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ievērojami ir audzis kiberuzbrukumu skaits un mērogs. Tādēļ būtiski ir pievērst uzmanību pieaugošajiem kiberdrošības riskiem un stiprināt sabiedrības un uzņēmumu noturību, nepieļaujot kiberapdraudējumus un kiberincidentus. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148. Saeimā 2024. gada 20. jūnijā tika pieņemts jauns Aizsardzības ministrijas izstrādātais Nacionālās kiberdrošības likums, kas stājās spēkā 1. septembrī. Likums ne tikai uzlabos nacionālās kiberdrošības prasības, bet arī ievieš 2022. gadā pārskatīto Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu1 (Direktīva 2022/2555) jeb „NIS2”, ar ko paredzēts panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā (ES). Ar NIS2 direktīvas ieviešanu Latvijā un jauno likumu tiek izveidota jauna institūcija – Nacionālās...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta un septembra numuros. Piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstība Senāta 2024. gada 30. janvāra spriedumā lietā SKA–24/2024 Šajā lietā skatīts jautājums par piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstību un sekām, ja nodrošinājums neatbilst kādām nolikuma prasībām. Praksē visbiežāk piedāvājuma nodrošinājums tiek atzīts par neatbilstošu nepareizi norādīta derīguma termiņa dēļ, tomēr konkrētajā gadījumā neatbilstība bija tieši piedāvājuma nodrošinājuma tekstā par bankas garantijā noteikto garantijas spēkā esības termiņu. Kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 50. panta sestā daļa, nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu gadījumā, ja pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā nodrošinājums, ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu un ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo...

Latvijā tuvāko gadu laikā ir jāizstrādā un jāpieņem likums, kas veicinātu algu politikas caurskatāmību un lai par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu tiktu maksāts vienlīdzīgs atalgojums, neatkarīgi no strādājošā dzimuma. Eiropas Savienībā (ES) aktīvi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums, kas arī mudina darba devējus apzināties atšķirības darba samaksā starp dzimumiem un meklēt risinājumu, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā „Praktiski soļi, kā trīs gadu laikā mazināt atalgojuma atšķirības par vienādu darbu sievietēm un vīriešiem un atbilstu ES atalgojuma pārredzamības direktīvas prasībām” norādīja Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (turpmāk – direktīva par atalgojuma pārredzamību) regulējums Latvijā ir jāievieš līdz 2026....

Stingrāki informēšanas pienākumi par skaidras naudas darījumiem, jauni pienākumi bezskaidras naudas risinājumu ieviešanā, kā arī (pirmšķietami) atvieglotas prasības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem – šādas izmaiņas paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ierobežošanu. VID saņems informāciju par skaidras naudas iemaksām bankomātos Likuma grozījumu projekts paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) plašākas tiesības analizēt skaidras naudas iemaksas fizisko personu banku kontos, kas ļautu efektīvāk identificēt aplokšņu algu izmaksas (kā liecina pētījumi, aplokšņu algas veido pusi no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma). Patlaban VID rīcībā neesot ne visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, ne arī visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos. Tāpēc ar likuma izmaiņām plānots noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu reizi gadā līdz 1. februārim) informēt VID par klientiem – Latvijas rezidentiem, kuru maksājumu...

Jaunais mācību gads aizsācies, ierastie darbi turpinās. Ar ko nozīmīgs mums būs oktobris? Mēneša pirmajā svētdienā svinēsim Skolotāju dienu, bet pēdējā svētdienā pāriesim uz ziemas laiku, pagriežot pulksteņus par stundu atpakaļ. Šogad savlaicīgi oktobrī valdība apņēmusies nest uz Saeimu likumprojektu paketi, kas ietekmēs turpmāko trīs gadu valsts budžetu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad būs sagatavotas izmaiņas darbaspēka nodokļos, par ko sprieda teju divu gadu garumā. Oktobra vidū izvērtēšana notiks jau likumdevēja līmenī, tad redzēsim, vai no iecerētās reformas tiešām būs sagaidāms būtisks valsts konkurētspējas uzlabojums un līdz šim ēnā noslēpušies uzņēmēji būs gatavi maksāt visus nodokļus. Oktobris ir arī laiks, kad žurnāla abonenti tradicionāli saņem vēstules ar abonēšanas piedāvājumu nākamajam gadam. Tā kā pēdējo gadu prakse liecināja, ka drukāto žurnālu Bilances Juridiskie Padomi visbiežāk abonē komplektā ar žurnālu Bilance un portālu Bilance PLZ, izdevniecībā izšķīrāmies par lasītājiem ērtāku risinājumu – no 2025. gada Bilances Juridiskie Padomi saturs tiks integrēts žurnālā Bilance, kas...

Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 27. jūnija spriedumā lietā C–284/23 TC pret Firma Haus Jacobus Alten– und Altenpflegeheim gGmbH apskatīts jautājums par Padomes Direktīvā 92/85/EEK1nostiprināto aizliegumu atlaist no darba sievieti, kas par savu grūtniecību uzzināja pēc tam, kad bija beidzies termiņš prasības celšanai par viņas atlaišanu. 1 Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) Izskatāmās lietas ietvaros darbiniece par savu grūtniecību uzzināja jau pēc atlaišanas no darba. Minētais apstāklis bija par pamatu, lai nacionālā tiesa uzdotu prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Atbilstoši Vācijas tiesībām (Atlaišanas aizsardzības likuma, vāc. val. – Kündigungsschutz­gesetz (KSchG) 4. panta pirmajam teikumam) prasība, kuras mērķis ir apstrīdēt atlaišanu, jāceļ trīs nedēļu laikā no rakstveida paziņojuma par atlaišanu. Ja strādājoša...

Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821) Lietas faktiskie apstākļi SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, un norādīja, ka nelaimes gadījumam ir šādi celoņi: cietušais tika nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma; pirms darba uzsākšanas nebija veikta darba aizsardzības ievadapmācība un instruktāža darba vietā; cietušais netika informēts par darba vides faktoriem un no tiem izrietošiem riskiem. Nepiekrītot tam, ka cietušais bija uzņēmumā nodarbinātais, SIA aktu apstrīdēja VDI...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...

Šajā lietā Senātam pēc būtības bija jāatbild uz jautājumu, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētais termiņš prasības celšanai tiesā, ja, atbildot uz darba devēja pieprasījumu uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības biedru, darbinieku arodbiedrība ir sniegusi atbildi, ka nepiekrīt darba līguma uzteikumam un papildus norādījusi, ka ir apsverams, vai darba devējs nevar piedāvāt šim darbiniekam citu līdzvērtīgu amatu. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–410/2024 (C33524421) Darba likuma 110. pantā ir noteikti gadījumi, kad darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Ja arodbiedrība absolūti iebilst (nepiekrīt) darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Bet, kā rīkoties, ja arodbiedrības atbilde ir kvalificēta (tāda, kurā ir piedāvāts apsvērt uz darbinieka interešu ievērošanu vērstu risinājumu ārpustiesas kārtībā)? Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs...

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma uzraudzība un izmeklēšana ir viena no Konkurences padomes prioritātēm – šādi pārkāpumi ir uzskatāmi par smagiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Uzņēmumam, atrodoties dominējošā stāvoklī, jāapzinās, ka uz tiem attiecas īpaši uzvedības noteikumi, kas aizliedz kavēt normālos brīvas tirgus ekonomikas konkurences procesus. Dominējošais stāvoklis pats par sevi nav aizliegts, bet ir ir aizliegts to ļaunprātīgi izmantot, uzsvēra Ieva Dāboliņa, Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktores vietniece, KP rīkotajā izglītojošā vebinārā „Uzņēmuma dominējošais stāvoklis un ļaunprātīga tā izmantošana”. Konkurences likuma 1. panta 1. punktā ir iekļauta dominējošā stāvokļa definīcija. Regulējums nosaka, ka dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Šī definīcija, nosakot dominējošo stāvokli, ietver vairākus kritērijus, t.i., konkrēto tirgu un tirgus daļu....

Tiem, kas plāno un vēlas nostiprināt savu digitālo identitāti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū, jāatceras, ka, piesakot domēna vārdu reģistrācijai, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas vai aizskartas trešās puses tiesības, piemēram, preču zīmes īpašnieka tiesības reģistrēt atbilstoša nosaukuma domēna vārdu. Domēna vārdu lietotāju pienākums, ir ievērot domēna vārdu reģistrācijas noteikumus. No 1. oktobra .LV augstākā līmeņa domēnā ārpustiesas strīdu risināšanu nodrošinās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Šķīrējtiesas un mediācijas centrs. Līdz šim visi strīdi par jau reģistrētajiem .LV domēna vārdiem tika risināti starp pusēm pārrunu ceļā, vispārējās jurisdikcijas tiesās vai šķīrējtiesā Latvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. .LV domēna vārdu ārpustiesas strīdu risināšanas mērķis ir nodrošināt piekļuvi vienkāršai, efektīvai un ātrai iekšzemes un pārrobežu strīdu izšķiršanai, kuri rodas domēna vārda lietošanas tiesību rezultātā starp domēna vārda lietotāju un personu, kura uzskata, ka tās tiesības aizskar domēna vārda lietošana. Tā ir īpaši svarīga, kad kāda no strīdā iesaistītajām pusēm atrodas ārvalstīs. Domēna vārdu...

Šajā rakstā pievērsīsimies G20 dalībvalstu ministru pieņemtajai deklarācijai par starptautisko sadarbību nodokļu jomā un Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 29. jūlija spriedumam lietā C–623/22, kurā izskatīts jautājums par agresīvu nodokļu shēmu plānošanas apkarošanu. Deklarācija par starptautisko sadarbību nodokļu jomā G20 dalībvalstu ministri pirmo reizi ir vienojušies par visaptverošu atsevišķu nodokļu deklarāciju, kas atspoguļo līdzšinējos starptautiskās nodokļu sadarbības sasniegumus, šīs sadarbības nozīmi un apņemšanos to turpināt.1 1 Sk. https://www.oecd.org/en/about/news/press-releases/2024/07/statement-by-the-oecd-secretary-general-g20-tax-declaration.html. Riodežaneiro G20 dalībvalstu ministru deklarācijā par starptautisko sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – Deklarācija) ir uzsvērts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbs, lai padarītu starptautiskos nodokļu pasākumus godīgākus un tie efektīvāk darbotos, tostarp arī automātiskā informācijas apmaiņa, izmantojot Globālo forumu par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām (Global Forum on Transparency and Exchange of Information for Tax Purposes). Deklarācijā G20 dalībvalstis norāda, ka tās atzinīgi vērtē vietējās nodokļu reformas, ko nesen veikušas vairākas G20 dalībvalstis, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu godīgākas un progresīvākas nodokļu...

Sankciju ievērošana ir kļuvusi par svarīgu pienākumu uzņēmumiem. Katra kļūda vai nepietiekama pārbaude var novest līdz nopietnām sekām uzņēmuma reputācijai vai pat draudēt ar kriminālatbildību. Kā rīkoties uzņēmumiem, veicot klientu pārbaudi sankciju jomā, kādas grūtības var rasties, vērtējot potenciālos sadarbības partnerus, skaidro Jānis Ciguzis, zvērinātu advokātu biroja BDO Law AML un sankciju prakses grupas vadītājs. Kādi ir konkrētie pienākumi likuma subjektiem klientu pārbaudei sankciju jomā? Uz ko attiecas obligātās prasības par noteiktu procedūru veikšanu, un kas jādara tiem, uz kuriem šādas prasības neattiecas? Jūs minējāt svarīgu niansi – ir likuma subjekti, kas uzskaitīti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 3. pantā: kredītiestādes, juridisko pakalpojumu sniedzēji, zvērināti advokāti, ārpakalpojuma grāmatveži, nekustamo īpašumu darījumu starpnieki un vēl citas personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību un kurām noteikti konkrēti pienākumi, piemēram, izveidot iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Pats pamats IKS izveidei ir komersanta darbībai piemītošo risku novērtējums –...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir apkopojis ES valstu praksi saistībā ar piemērojamiem sodiem par nelikumīgām darbībām ar intelektuālo īpašumu, tādējādi radot skaidru priekšstatu par to, kādi maksimālie soda mēri ir noteikti katrā no ES dalībvalstīm attiecībā uz noziegumiem pret intelektuālo īpašumu. Noziegums pret intelektuālo īpašumu - tā neatļautu izplatīšanu, viltošanu un viltojumu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) - ir administratīvi un krimināli sodāms. Tomēr, neskatoties uz šo noziegumu, jo īpaši, viltojumu biznesa plašo izplatību un radīto zaudējumu apmēru, sodi par pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu ir salīdzinoši mazāki, nekā par citām nelikumīgām darbībām. Preču zīmju viltošana ir sodāma darbība un noziegums visās ES dalībvalstīs, un daudzās no tām atbildība par šo noziegumu ir noteikta attiecīgās valsts kriminālkodeksā (Bulgārijā, Igaunijā, Spānijā, Lietuvā, Ungārijā), izdodot speciālus normatīvos aktus (Austrija, Beļģija, Francija, Portugāle), kā arī ir valstis, kas izmanto abus veidus (piemēram, Latvija un Horvātija). Lai sodītu par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču zīmju...

Pēc šīs vasaras spēcīgās vētras un lietavām sociālajos tīklos raisījās diskusijas par iespējamajiem apdrošinātāju atteikumiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību plūdu ietekmē cietušo īpašumu īpašniekiem. Kā iemesli atteikumiem tika minēti noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumi, tajos noteiktā jēdziena „plūdi” definīcija, kā arī noteikumos paredzētie izņēmumi. Atsevišķu apdrošinātāju sākotnējā nostāja daudzos radīja arī zināmu sašutuma vētru un pārdomas par apdrošinātāju rīcības ētiskumu un tiesiskumu. Apdrošināšanas atlīdzības atteikuma gadījumi Apdrošināšanas līguma likuma 31. pantā ir noteikts, ka apdrošinātājam nav tiesību atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā, ja ir saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Vienlaikus Apdrošināšanas līguma likums paredz vairākus gadījumus, kad apdrošinātājam nav tiesību izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Vairāk izņēmumu, kad apdrošināšanas atlīdzība tomēr var netikt pilnīgi vai daļēji izmaksāta, paredz arī apdrošināšanas līgumi un to noteikumi, kuriem, slēdzot apdrošināšanas līgumus, nereti netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgs vai daļējs atteikums nenoliedzami ir fakts, kas finansiāli negatīvi ietekmē apdrošinājuma ņēmēja mantiskās intereses. Līdz...