JURIDISKIE PADOMI

Lai pilnveidotu vekseļu regulējumu un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību vekseļa izdošanas un izpildes procesā, Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā lēma par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Vekseļu likumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts novērst iespēju negodprātīgām personām izmantot tiesisko regulējumu ļaunprātīgos nolūkos - vienkāršo vekseļu izdošana turpmāk notiks tikai notariālā akta formā. Zvērinātam notāram būs pienākums pārliecināties par personas identitāti, kā arī izskaidrot, kādas sekas un kādi pienākumi personai radīsies ar vekseļa izdošanu. Papildus minētajam nosacījumam par notariālā akta formu tiks pilnveidots regulējums arī attiecībā uz citām darbībām vekseļu izmantošanā. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā Fiziska persona vekseli1 varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektroniski parakstītu dokumentu. Fiziska persona vairs nevarēs izdot tratu2 un būt maksātājs pēc tās – tratas turpmāk ir izmantojamas tikai komercdarbībā. Tiek precizēta vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtība, nosakot ilgāku termiņu protesta izdarīšanai vienkāršā vekseļa nesamaksas dēļ, nodrošinot personai pietiekamu laiku, lai pēc saņemtā uzaicinājuma varētu gan iepazīties ar konkrēto...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Tādējādi no iepriekšminētās normas izriet arī tas, ka kapitālsabiedrības primārais mērķis ir dalībnieku1 ekonomisko interešu īstenošana, saņemot dividendes no sabiedrības gūtās peļņas2. Tas nozīmē arī to, ka dividenžu saņemšana kā fundamentāls privāttiesību institūts ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām3 un šīs tiesības ir katram dalībniekam, kas ir bijis sabiedrības dalībnieks brīdī, kad ir ticis pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu.4 Jāņem vērā, ka dividendes ir izmaksājamas tikai un vienīgi, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, un dividenžu izmaksa bez attiecīga dalībnieku lēmuma ir atzīstama par zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai.5 Turklāt jau ar dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanu par peļņas sadali un dividenžu izmaksu aprēķinātās dividendes ir dalībnieka īpašumtiesību objekts. Vienlaikus praksē nereti rodas situācijas, kad ar lēmumu par peļņas sadali aprēķinātās dividendes netiek izņemtas uzreiz. Var gadīties,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Nodrošināt, lai uzņēmuma darbība atbilstu visām normatīvo aktu prasībām, nav viegls uzdevums, it īpaši, ja uzņēmumā nav plaša profila juristu komandas. Pārliecināties, vai tiek ievērotas to likumu un noteikumu prasības, kas attiecas uz nozari, kurā uzņēmums darbojas, var palīdzēt īpašas atbilstības pārbaudes. Kā šādas pārbaudes tiek veiktas un kādas nepilnības to laikā tiek atklātas, skaidro zvērināts advokāts Jānis Lagzdiņš, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadītājs. Ar atbilstības pārbaudi saprotam, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta veiktos nodokļu kontroles pasākumus. Bet kas no juristu viedokļa vēl ietilpst uzņēmuma atbilstības pārbaudes procedūrā? Mūsu skatījumā atbilstība ir Latvijas Republikas un attiecīgi arī Eiropas Savienības normatīvo aktu, starptautiskās prakses, kā arī uzņēmuma grupas noteikto prasību ievērošana. Tātad uzņēmumam jābūt atbilstīgam gan normatīvo aktu prasībām, gan starptautiskajai labajai praksei, gan arī uzņēmumu grupas standartiem. Atbilstības pārbaudē katru uzņēmumu vērtē individuāli. Klients pats nosaka virzienu, kurā atbilstība jāpārbauda -...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt frāzi – kādēļ tērēt laiku un lasīt līgumu, kādi „zemūdens akmeņi” tur var būt? Bet šādu nepamanītu akmentiņu var būt daudz. Jo bieži vien puse, kura gatavo līgumu, sastāda to tā, lai maksimāli aizsargātu sevi, bet otrai pusei, tieši pretēji, tiek noteikta maksimāli liela atbildība. Otrai pusei ir iespēja šo nevienlīdzību novērst, papildinot vai labojot līgumu, un šī iespēja noteikti jāizmanto. Kam tad vajadzētu īpaši pievērst uzmanību, lasot līgumu? Pirmkārt, līgumam ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz jautājumiem: kas katrai pusei ir jāizdara, kādā veidā un kādos termiņos. Pienākumi un to izpildes kārtība Tā kā līgums pēc savas būtības ir divpusējs tiesisks darījums, pienākumiem ir jābūt noteiktiem abām pusēm, nevis tikai vienai. Lai būtu drošība, ka neviens...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Vai darbinieka darba stāžs ir jāskaita kopā, ja starp darba devēju un darbinieku ir bijis noslēgts darba līgums, kas ir ticis izbeigts, bet jau pēc mēneša ir noslēgts jauns darba līgums? Atbilde Ja pirmais darba līgums ir bijis noslēgts uz noteiktu laiku, tad darba stāžu skaita kopā. Darba likuma 45. panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Tā kā 45. pants nosaka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņu, tad attiecīgā norma piemērojama tikai tad, ja pirmais darba līgums ir bijis noslēgts uz...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Lai nodibinātu kapitālsabiedrību, pietiek ieskatīties Komerclikumā, kurā noteikts, ka divi būtiskākie dokumenti, kas nepieciešami sabiedrības izveidei, ir dibināšanas līgums (kas viena dibinātāja gadījumā aizstājams ar lēmumu par sabiedrības dibināšanu) un statūti. Tomēr preventīvi daudzus jautājumus, kas nākotnē varētu dot pamatu strīdiem, var atrunāt citā juridiskā dokumentā, kas var tikt noslēgts starp partneriem – dalībnieku (akcionāru) līgumā. Praksē ne vienmēr valda vienprātība Kapitālsabiedrību dibināšana komercdarbības veikšanai ir visai ierasts un vienkārši saprotams modelis. Idejiski viss ir vienkārši – tiek nodibināta kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) un uzsākts darbs (ražošana, pārdošana, konsultēšana vai jebkuras citas aktivitātes, ko paredz konkrētās sabiedrības biznesa plāns). Praksē kapitālsabiedrībai bieži vien ir vairāk par vienu dibinātāju. Vairāku personu sadarbība ļauj apvienot zināšanas un pieredzi, kas nepieciešamas komercdarbības veikšanai, izveidot plašāku...

Uzņēmuma pāreja pēc būtības komerctiesībās sastopama ļoti bieži. Tā notiek uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārdošanas gadījumos, mantiskā ieguldījuma vai reorganizācijas veidos. Tomēr, neskatoties uz plašo pielietojumu, tiesu prakse uzņēmuma pārejas lietās ir visai skopa, tāpat arī juridiskajā literatūrā tas nav plaši analizēts temats, kas dotu plašāku izpratni par uzņēmuma pārejas robežām un tiesiskajām sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt plašāku ieskatu par uzņēmuma pārejas saturu un tās rezultātā notiekošajiem procesiem. Komerclikums sniedz vispārīgu jēdziena “uzņēmums” definīciju1, tomēr, saturiski piemērojot normu, ne vienmēr var viegli noteikt, vai notikušais darījums atbilst uzņēmuma pārejai. Īpaši gadījumos, kad notikusi uzņēmuma patstāvīgās daļas pāreja, jo jēdziens “uzņēmuma patstāvīga daļa” nav plašāk skaidrots, tādējādi var būt grūtības darījumu pareizi klasificēt. Tomēr autores ieskatā uzņēmuma pārejas izpratnē uzņēmuma patstāvīgo daļu veido tie paši komponenti, kas attiecas uz uzņēmumu kopumā, tādēļ šī raksta ietvaros netiks atsevišķi izdalīti termini “uzņēmums” vai “tā patstāvīga daļa”, pieņemot, ka saturiski šiem...

Attālināts darbs un pastiprināta informācijas tehnoloģiju izmantošana un paļaušanās uz tām ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, īpaši iepriekšējos mēnešos piedzīvotās ārkārtējās situācijas laikā. Līdzīgi kā rūpēm par veselības stāvokli, arī uzņēmumu kiberdrošībai, tai skaitā kiberhigiēnai, ir jābūt prioritārai un nepieciešams tai pievērst pastiprinātu vērību. Lai nodrošinātu efektīvu kiberdrošības pārvaldi, katram uzņēmumam ir nepieciešams ieviest kiberdrošības pārvaldības sistēmas, kas atbilst tā darbības specifikai un risku līmenim. Kiberdrošības sistēmu visbiežāk raksturo šādi pamatdokumenti: (1) informācijas tehnoloģiju un sistēmu pārvaldes politika, kas balstīta uz drošības risku izvērtējuma, (2) kārtība, kādā rīkoties informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā, (3) vadlīnijas drošam attālinātam darbam un (4) kārtība darbinieku informēšanai un apmācībām par aktuālajām kiberdrošības un kiberhigiēnas prasībām. Normatīvie akti pašlaik paredz pienākumu izstrādāt informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības dokumentus institūcijām un juridiskām personām, kuras tiek noteiktas saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu (ITDL). Tomēr jebkurai organizācijai būtu jāparedz šādu dokumentu izstrāde un...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Viens no haosa teorijas pionieriem Edvards Nortons Lorencs (Edward Norton Lorenz) savulaik ieviesa terminu „tauriņa efekts” (Butterfly effect), kas nosaka savstarpējo atkarību starp sākotnējiem apstākļiem un maza starpnotikuma rezultātā radītajām izmaiņām situācijas gala rezultātā. Prozaiski jautājot, vai tauriņu spārnu vēzieni Meksikā var radīt orkānu Ķīnā? Haoss kā pārsteigumu un neparedzamā zinātne pierāda, ka var. Caur haosa teoriju paskatoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 (turpmāk – regula) prasībām, ir skaidrs, ka: katrai darbībai un bezdarbībai var iestāties konkrētas sekas, tātad arī regulas noteiktās soda sankcijas; atsaukties uz haosu kā māksliniecisko kreativitāti datu apstrādes gadījumā nedrīkst, jo kārtība ir instruments, ar kuru sevi pasargāt no “orkāna”. Daudzi uzņēmēji jautā – vai tiešām arī man būs jāievēro regulas prasības? Man ir mazs uzņēmums, rīkoju tikai dažus publiskus pasākumus gadā, dažreiz publicēju bildes no saviem pasākumiem Facebook. Neiešu taču vākt speciāli...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017. gada 11. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. SKA-80/2017 (turpmāk – spriedums), ar kuru tiek noteikti principi saistībā ar tiesībām atskaitīt izdevumus no fiziskās personas saimnieciskās darbības ienākumiem. Lietas apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar 2013. gada 8. februāra lēmumu pieteicējam samazināja 2011. gada saimnieciskās darbības izdevumus par 12 925,21 Ls. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos iekļauti izdevumi 12 925,21 Ls par darījuma ar SIA ietvaros saņemtajiem mežizstrādes un citiem pakalpojumiem. VID ieskatā minētie izdevumi nav saistīti ar deklarētajiem taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem, jo pieteicējs no SIA nav saņēmis samaksu (ienākumus) par kokmateriāliem 40 114,27 Ls. Gan ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 13. marta spriedumu, gan ar Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 10. jūnija spriedumu tika noraidīts pieteicēja pieteikums par VID lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances...

Latvijas Republikas Tiesībsargs ir izteicis iebildumus par administratīvo sodu nepamatotu piemērošanu par pašvaldības maksas stāvvietu neapmaksāšanu, kā arī vērsies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ar lūgumu – ja tiek konstatēts, ka pašvaldībās iedzīvotāji tiek administratīvi sodīti par pašvaldību maksas stāvvietu neapmaksāšanu, uzdot attiecīgajām pašvaldībām nekavējoties pārtraukt šādu praksi un izstrādāt tiesisku, normatīvajam regulējumam atbilstošu pašvaldības maksas stāvvietu pārvaldības kārtību. Tiesībsargs konstatējis nepareizu praksi Saulkrastu pašvaldības policijas rīcībā, uzliekot administratīvos sodus, ja persona nav samaksājusi par pašvaldības maksas autostāvvietu. Pašvaldības kā atvasinātas publiskās personas pašas nevar veikt darbības saistībā ar maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un uzraudzīšanu, līdz ar to šīs darbības pašvaldības interesēs un uzdevumā veic pašvaldības kapitālsabiedrības. Nesamaksājot par automašīnas novietošanu pašvaldības maksas stāvvietā, netiek pārkāpts Ceļu satiksmes likums. Pašvaldības maksas stāvvietas neapmaksāšana ir civiltiesiskas saistības neizpilde, par kuru nevar piemērot administratīvo atbildību. Nepareizi interpretējot Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes likuma normas, tādējādi līgumsoda vietā nepamatoti piemērojot administratīvos...

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c. Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt...

No 17. marta aizsākas “Brīvo juridisko profesiju dienas 2022”, kuru ietvaros iedzīvotājiem līdz 29. aprīlim ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un sertificētiem mediatoriem, risinot dažādus juridiska rakstura jautājumus. 17. martā – Tiesu izpildītāju dienas Tiesu izpildītāji iedzīvotājus konsultēs par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un parādu pārvaldību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes bezmaksas konsultācijas norisināsies visas no pulksten 9.00 līdz 17.00: 1) pa tālruni: 67290005; 2) pa e-pastu: [email protected]; 3) WhatsApp čatā: 27840355; 4) Facebook: facebook.com/LZTIP Plašāka informācija pieejama www.lzti.lv. No 21. līdz 25. martam – Advokatūras dienas Advokatūras dienu ietvaros zvērināti advokāti pēc iepriekšēja pieraksta sniegs bezmaksas konsultācijas par dažādiem tiesību jautājumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Ievērojot valstī noteiktos...

Saeima 3. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātos grozījumus Civillikumā, kas paredz uzlabot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviest jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Likums paredz trīs būtiskas lietas: Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu. Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu. Likums paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda...

Uzņēmumu reģistrs atgādina politiskajām partijām un šķīrējtiesām par ikgadējo pienākumu aktualizēt informāciju. Saskaņā ar Politisko partiju likuma 27. panta (41) daļā noteikto, politiskās partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz partiju reģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram) partijas biedru reģistru. Šķīrējtiesu likuma 8. panta sestajā daļā noteikts, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs reizi gadā līdz 1. martam Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu tam, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst šī likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.