TIESĪBAS

Ekonomikas ministrija informē, ka privātpersonu un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kas atrodas akciju sabiedrībā „Latvijas Krājbanka”, esošie privatizācijas sertifikāti (saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 18.panta sešpadsmito daļu) ir šo personu īpašums, līdz ar to kredītiestāde var rīkoties ar šiem privatizācijas sertifikātiem tikai atbilstoši sertifikātu īpašnieku dotajiem uzdevumiem. Ekonomikas ministrija uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” turpinās savu darbību vai tiks nolemts kredītiestādes darbību izbeigt, privatizācijas sertifikāti joprojām saglabāsies to īpašnieku īpašumā un nav pakļauti riskiem. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes 2011.gada 21.novembrī pieņemtajam lēmumam – apturēt akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu –, personas ar to kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem nevarēja veikt nekādas darbības, informē Evita Urpena no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Šobrīd akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” ir pieņēmusi lēmumu, ka ar 2011.gada 24.novembri jebkādi darījumi ar tās klientiem piederošiem privatizācijas sertifikātiem akciju sabiedrībā „Latvijas Krājbanka” ir atļauti. Šobrīd kredītiestāde...

Pēc portālā publicētās informācijas „Darbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs” (/?p=4443) par Darba likuma grozījumiem, kas attiecas uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, saņemts jautājums paskaidrot, kā piemērojama Darba likuma 74. panta septītā daļa, kas noteic, ka atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika jāizmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. Vai ar to jāsaprot, ka darbiniekam, kas noslēdzis līgumu ar pagaidu darbu aģentūru par iesaistīšanos pagaidu darbos, ir tiesības saņemt minimālo algu, ja aģentūra nespēj viņam nodrošināt reālu darbu? Ko šai gadījumā saprast ar "neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ"? Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza skaidro, no Darba likuma 74. panta septītās daļas izriet, ka gadījumos, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieks laikposmā starp norīkojumiem neveic darbu, tad darba devējam ir pienākums darbiniekam...

Sakarā ar a/s „Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanu Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina visus nodokļu maksātājus, kuriem ir konti a/s „Latvijas Krājbanka” un kuriem ir radušās problēmas nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos veikt nodokļu nomaksu, vērsties VID ar iesniegumu par nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu nodokļu maksātāji var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa “Citi” - dokumentu veids “Informācija VID klientu apkalpošanas centriem”), klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī pieteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību telefoniski pa VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu „Nodokļi, Elektroniskās deklarēšanas sistēma”. VID jau iepriekš atvainojas nodokļu maksātājiem par to, ka sakarā ar nodokļu maksātāju lielo interesi šajā jautājumā VID informatīvā tālruņa līnijas ir ļoti noslogotas. Pieteikumu, iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību VID izskatīs maksimāli īsā laikā, nepārsniedzot septiņas dienas. Piešķirot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma...

Šonedēļ, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Grozījumi likumā tika skatīti 2012. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Grozījumi paredz pārskatīt fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto „ne biežāk kā vienu reizi dienā” ar „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās”, minētais ierobežojums attiecas gan uz fizisko personu, gan uz sauszemes bezsliežu transportlīdzekli, kas nav komerciāls transportlīdzeklis. Tādējādi tiks mazināts risks, ka tiek ļaunprātīgi izmantots likumā norādītais atbrīvojums no akcīzes nodokļa. Grozījumi paredz, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro spirtam tādu vielu ražošanas ietvaros, kastiek savukārt izmantotas zāļu un veterināro zāļu ražošanā. Tādējādi tiks novērsta pretruna, ka izejviela, kas tiek izmantota zāļu ražošanā, tiek aplikta ar akcīzes nodokli, savukārt saražotais galaprodukts (zāles) netiek aplikts ar akcīzes nodokli. Lai varētu iesaistīties lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas apritē, grozījumi paredz papildu nosacījumus tiem komersantiem, kuriem ir spēkā...

Portālā jau informējām par jaunākajām izmaiņām likumā “Par nodokļiem un nodevām” (/?p=4717), kur cita starpā norādīts, ka internetveikali un citas tīmekļa vietnes, kurā veic saimniecisko darbību, reģistrējamas kā uzņēmuma struktūrvienības. Līdz ar šo jaunumu radušās daudzas neskaidrības. Tā, piemēram, 16. novembrī laikraksta “Diena” portālā IT uzņēmējs Kristaps Mors stāsta, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji viņam paskaidrojuši, ka ar “saimniecisko darbību” saprot gan interneta veikalus gan jebkuru domēnu, kas pieder uzņēmumam. Tādējādi IT uzņēmējs sapratis, ka visi domēni, kas pieder juridiskajām personām, sākot ar 9. novembri, kad stājušies spēkā 13. oktobra likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, ir jāreģistrē VID kā uzņēmuma struktūrvienības. Tomēr tā likuma “Par nodokļiem un nodevām” izmaiņas nav tulkojamas, jo, kā noteic Komerclikums, saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Tas nozīmē, ka tikai tās tīmekļa vietnes reģistrējamas kā struktūrvienības VID, kuras sistemātiski un pastāvīgi sniedz maksas pakalpojumus vai pārdod preci. Sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību...

Šonedēļ, 22. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šos grozījumus Ministru kabinets apstiprināja, tagad tie vēl jāskata Saeimai, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Grozījumi tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Grozījumu mērķis ir novērst nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un papildināt likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Kā vēsta Finanšu ministrijas sagatavotā šī likumprojekta anotācija, grozījumi paredz šādas izmaiņas. Uzņēmumiem uz darbinieku rēķina optimizēt nodokļus vairs nebūs izdevīgi Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojumsattiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem– t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem...

Otrdien, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Grozījumi dod lielākas tiesības pašvaldībām lemt par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu vai atsevišķu nodokļa maksātāju kategoriju atbrīvošanu no nodokļa, kā arī tiesības variēt ar likmi likuma noteiktajos ietvaros, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Likumprojekts nosaka, ka ar nodokli netiks apliktas sociālās dzīvojamās mājas un sociālie dzīvokļi, jo nekustamā īpašuma nodokli par šiem nekustamajiem īpašumiem sedz pašvaldība. Grozījumi paredz aplikt ar nodokli arī reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi, kā izņēmumu nosakot dzīvojamās mājas, kuras tiek izmantotas reliģiskajā darbībā, labdarībai vai sociālajai aprūpei. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgā zeme ar nodokli nav apliekamas. Savukārt ar nodokli turpmāk neaplikt paredzēts tikai tās dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2, vienlaicīgi deleģējot tiesības pašvaldībām ar saistošiem noteikumiem noteikt, ka ar nodokli nav apliekamas...

Šajā pirmdienā, 21. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādā šos grozījumus, grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” top saistībā ar Fizisko persono mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu ko šonedēļ plānots skatīt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Plānots ka abi šie likumprojekti būs spēkā ar 2012. gada 1. janvāri un, pamatojoties uz tiem fiziskām personām - gan iedzīvotājiem, gan valsts amatpersonām būs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra plkst. 24 pēc Latvijas laika. Cita starpā, grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz pienākumu valsts amatpersonām, kas iesniegs deklarāciju 2012.gadā likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.panta kārtībā, piemērot Fizisko personu mantiskā stāvokļa likumprojekta 7.pantā noteikto naudas uzkrājumu deklarēšanas kārtību. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts paredz naudas uzkrājumu deklarēšanas slieksni 50 minimālo mēnešalgu apmērā (pašlaik...

Soda naudu līdz simts tūkstošiem latu par negodīgu komercpraksi, cita starpā, paredz topošie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šos grozījumus vienlaikus ar grozījumiem Reklāmas likumā izstrādājusi Ekonomikas ministrija un tie tika iekļauti 17. novembra Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā. Kā plz.lv noskaidroja Ekomikas ministrijā, šie grozījumi top, lai uzlabotu situāciju patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kā arī tāpēc, ka praksē jau bijuši gadījumi, ka patērētajam nodarītie zaudējumi pārsniedz pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās soda naudas robežas. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. panta 13 daļa “Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana” paredz šādus sodus: -par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem; - par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no...

Lai izbeigtu tiesisku strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu audita rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu, viena no iespējām ir vienošanās līguma noslēgšana nodokļu maksātāja un VID starpā. Izmaiņas šāda līguma noslēgšanā ievieš 9. novembrī spēkā stājušies 13. oktobra grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas minēti likuma 41. pantā. Visbiežāk šādi tiesiska rakstura strīdi rodas gadījumos, kad, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji. Nodokļu maksātājiem, pirms uzsākt laikietilpīgo tiesāšanās procesu, pastāv iespēja vērsties VID ar ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu. Šādu iesniegumu jāiesniedz viena mēneša laikā pēc VID ģenerāldirektora attiecīgā lēmuma saņemšanas. Tomēr, kā norādījusi Satversmes tiesa, likums neuzliek par obligātu pienākumu VID šādu vienošanās līgumu noslēgt, tāpēc atteikuma gadījumā nav vērts arī vērsties tiesā ar prasību noslēgt šādu vienošanās līgumu. Par to varat...

Būtiskas izmaiņas gan nodokļu maksātāju attiecībās ar nodokļu administrāciju – Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņos ievieš 2011. gada 13. oktobra grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājušies spēkā kopš 9. novembra. Arī neuzmanības kļūda ir pārkāpums Ja iepriekš likumā bija definēts, ka nodokļu pārkāpums ir konkrēts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ tiek pārkāpta kāda nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai ES tiesību norma, tad patlaban grozītais likums "Par nodokļiem un nodevām" noteic, ka ar nodokļu pārkāpums jāsaprot prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, tādējādi uzsverot vainas nozīmi pārkāpumā. Ņemot vērā jauno regulējumu, vairs nevarēs mēģināt attaisnoties, ja nodokļu pārkāpums būs radies paviršības un neuzmanības dēļ, bez iepriekš apzināta nodoma pārkāpt likumu. Tāpat likumā "Par nodokļiem un nodevām" no jauna definēts, kas uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu. Tas ir nodokļu pārkāpums, kas radies ne vēlāk kā triju gadu laikā no...

Sods līdz 500 latiem draud tiem , kuri publiskajos iepirkumos būs pasūtītāja lomā un izdarīs pārkāpumu. Gan jaunus sods, gan citas izmaiņas normatīvajos aktos paredz topošie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Publisko iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā, kas tika izsludināti 10. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas ir šo grozījumu izstrādātāja, pašlaik turpmāko divu nedēļu laikā tiks gaidīti attiecīgo institūciju atzinumi, kas tiks apkopoti, lai grozījumus varētu tālāk skatīt Ministru kabinetā. Kā teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, grozījumi top, lai iepirkumu procesā novērstu pasūtītāju pārkāpumus, mazinātu korupcijas riskus un patvarīgas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus valsts budžetam un sabiedrībai. Likumprojekts paredz aizstāt šobrīd spēkā esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21prim – 166.25prim pantus ar jauniem un nosaka Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci minētajos pantos noteikto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai, kā arī apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts attiecas uz minēto likumu piemērotāju – pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju,...

Šomēnes, 10.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi „Uzturēšanās atļauju noteikumos” un „Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā”. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” paredz: 1) noteikt, ka arī ārvalstu komersanta pārstāvniecībai ir tiesības uzaicināt ārzemnieku, apstiprinot izsaukumu; 2) atcelt prasību iesniegt nodarbinātā ārzemnieka izglītību un kvalifikācijas atzīšanu apliecinošu dokumentu, uzaicinot šo ārzemnieku atkārtoti vai reģistrējot uzturēšanās atļauju; 3) noteikt, ka reģistrējot uzturēšanās atļauju vai pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, informācija par kapitālsabiedrības nodokļu nomaksu 20 000 latu apmērā jāiesniedz tikai tiem ārzemniekiem, kuri veikuši ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā 25 000 latu apmērā; 4) noteikt, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā uzturēšanās atļaujas iesnieguma veidlapa jāiesniedz tām personām, kuras ir Imigrācijas likuma 4.panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība; 5) noteikt pieeju tiešsaistes formai izsaukuma pieprasījuma...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011. gada 7. oktobra kopsēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.C. pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noslēgt publisko tiesību līgumu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 22. februāra spriedumu. Šai lietā apskatīts jautājums par personas tiesībām tiesas ceļā prasīt noslēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu. AT Senāta Administratīvo lietu departaments uzskata, ka šajā lietā izšķirams jautājums, vai tiesas ceļā var prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41. pantā norādītā vienošanās ar nodokļu administrāciju atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80. pantā minētajām publisko tiesību līguma veida – administratīvā līguma pazīmēm. Tā kā pieteicējas mērķis ir panākt šāda līguma noslēgšanu, pieteicējas pieteikums uzskatāms par pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu. Administratīva procesa likuma (APL) 184. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka pieteikumu var...

Eiropas Komisija šonedēļ, 9. novembrī, pieņēmusi priekšlikumus jaunajai patērētāju tiesību aizsardzības programmai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Jauno programmu realizēs no 2014. līdz 2020. gadam, tērējot tai 197 miljonus eiro. Ar patērētāju tiesību aizsardzības programmu tiks atbalstīta ES patērētāju tiesību aizsardzības politika turpmākajiem gadiem. Tās mērķis ir vienotajā tirgū galveno uzmanību veltīt patērētājiem un sniegt tiem iespēju aktīvi piedalīties tirgū un izmantot to savā labā, jo īpaši: - palielinot produktu drošumu ar efektīvas tirgus uzraudzības palīdzību; - uzlabojot patērētājiem domāto informāciju, padziļinot izglītošanu un savu tiesību izpratni; - konsolidējot patērētāju tiesības un veicinot tiesību rezultatīvu aizsardzību, jo īpaši ar alternatīvas strīdu izšķiršanas palīdzību; - veicinot tiesību pārrobežu īstenošanu. Patērētāju tiesību aizsardzības programmas nolūks ir papildināt iepriekšējo programmu, koncentrējot darbību patērētāja ietekmes palielināšanai ar drošuma, informācijas un izglītošanas palīdzību, tiesībām, tiesiskās aizsardzības un tiesību īstenošanas darbībām. Šīs darbības koncentrēsies uz šādām darbībām: - drošuma kontroli un ievērošanu ar Eiropas mēroga sistēmām, kā RAPEX,...