TIESĪBAS

Eiropas Parlaments (EP) 10. martā apstiprinājis jaunus noteikumus, kas nodrošinās labāku maksātnespējas koordināciju starp dalībvalstīm un padarīs Eiropas Savienību (ES) pievilcīgāku ārvalstu un pārrobežu ieguldījumiem. EP deputāti apstiprināja provizorisko vienošanos ar dalībvalstīm par saskaņotākiem maksātnespējas standartiem ES, par ko tika panākta vienošanās 2025. gada novembrī, proti, tā saucamo "Harmonizācijas direktīvu".Vienkāršāka aktīvu izsekošana un labāk aizsargāti kreditoriJaunie noteikumi atvieglo maksātnespējas administratoriem maksātnespējīga uzņēmuma aktīvu izsekošanu, jo viņi iegūs piekļuvi faktisko īpašnieku reģistriem, valstu reģistriem un datubāzēm, kā arī saņems vairāk informācijas no valstu iestādēm, kurām ir piekļuve valstu banku kontu reģistriem, un no tām, kas veic pārrobežu meklēšanu. Visiem maksātnespējas administratoriem neatkarīgi no ES valsts, kurā viņi ir iecelti, tiks garantēti vienādi piekļuves nosacījumi tiesai.Ja uzņēmums noslēdz juridiskas darbības trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un tās ir izdevīgas dažiem kreditoriem, bet kaitē citiem, jaunie noteikumi nodrošina, ka tās kļūs spēkā neesošas un neizpildāmas. Lai labāk aizsargātu kreditoru intereses, būs iespēja izveidot...

Aizvadītajā gadā pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, bet samazinājies ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) apkopotie dati.2025. gadā ierosināti 127 TAP, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā, taču būtiski pieaudzis pasludināto TAP skaits - 37 procesi, kas ir par 32% vairāk nekā gadu iepriekš. Proporcija starp ierosinātajiem un pasludinātajiem TAP sasniedza 29%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Tāpat par 4% palielinājās pasludināto TAP īpatsvars pret pasludinātajiem personu maksātnespējas procesiem.Pērn par 6% samazinājās ierosināto juridisko personu maksātnespējas lietu skaits un par 5% - pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits.Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 23%. Šī lejupslīde novērojama kopš 2021. gada, norāda MKD.Kā skaidro MKD, šī tendence, visticamāk, saistāma ar valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu, līdz ar ko palielinājusies arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa.MKD statistika rāda, ka vidējais maksātnespējas procesa ilgums pērn pieaudzis līdz diviem gadiem. To...

Cilvēkam, kura dati ir apstrādāti, ir tiesības saņemt no organizācijas informāciju par saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam tie ir izpausti. Tomēr organizācijas darbinieki nav uzskatāmi par saņēmējiem, kad viņi apstrādā personas datus attiecīgās organizācijas pakļautībā un atbilstoši tās norādījumiem. Proti, veicot apstrādi organizācijas uzdevumā, darbinieki uzskatāmi par daļu no tās un to veiktā apstrāde ir vērsta uz organizācijas noteikto datu apstrādes mērķu īstenošanu. Līdz ar to - gadījumos, kad darbinieks nav pārkāpis tam dotās pilnvaras un nav izmantojis datus citiem mērķiem, organizācijai nav jāizsniedz informācija par konkrētu darbinieku identitāti, skaidro Datu valsts inspekcija.Tiesu praksē ir vērtētas situācijas, kad informācijas saņemšana par darbiniekiem, kas apstrādājuši datus, var būt nepieciešama, lai cilvēks, īstenojot piekļuves tiesības, varētu pārliecināties par savu datu apstrādes likumīgumu. Vērtējot cilvēka tiesības saņemt informāciju no organizācijas žurnalēšanas datnēm (auditācijas pierakstiem) par savu datu apstrādi, tiesa ir atzinusi, ka šāda informācija var būt nozīmīga. Tas attiecas arī uz ziņām par to, konkrēti...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā (lieta Nr. SKA-26/2025) ir nostiprinājis svarīgu atziņu nodokļu piemērošanā: ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pat ja likums viņam neuzliek obligātu pienākumu šādu deklarāciju sniegt.Lietas būtība un strīda pamatsLieta tika ierosināta pēc Nīderlandes rezidentes pieteikuma, kura 2017. un 2018. gadā guva algota darba ienākumus no Latvijas darba devēja. Persona vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar IIN pārmaksas atmaksas pieprasījumu, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.Strīds pamatā bija par to, vai nerezidentam ir tiesības koriģēt Latvijā gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, piemērojot attaisnotos izdevumus un atbilstošas nodokļa likmes, izmantojot deklarācijas iesniegšanas mehānismu.Senāta secinājumiSenāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, kalpo kā deklarēšanas atvieglojums, nevis tiesību ierobežojums. Ja nodokļu maksātājs vēlas precizēt savus taksācijas gada ienākumus, lai īstenotu tiesības uz nodokļa atmaksu, likums neaizliedz deklarāciju iesniegt...

No 16. līdz 20. martam Advokatūras dienu laikā iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau septiņpadsmito gadu. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām.Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju Advokatūras dienu ietvaros, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību.Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai?Vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" pieejams saraksts ar tiem advokātiem, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu.Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot kāda...

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no 1. marta ir pilnībā pārņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kļūstot par centrālo institūciju, kas turpmāk koordinēs trauksmes celšanas sistēmas darbību Latvijā.Izmaiņas paredz, ka turpmāk KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts ne vien uzraudzīs Trauksmes celšanas likuma normu ievērošanu, bet arī pildīs vairākas jaunas funkcijas, tostarp KNAB izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nebūs iespējams identificēt kompetento institūciju.Tāpat KNAB nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, stiprinot vienotu un kvalitatīvu pieeju ziņojumu izskatīšanā. KNAB arī analizēs trauksmes celšanas sistēmas darbību praksē un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai šajā jomā.KNAB vērš uzmanību, ka izmaiņas neietekmē trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas kārtību. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk persona varēs iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu kompetentajai institūcijai. Ja konkrētajā situācijā nebūs iespējams skaidri noteikt atbildīgo institūciju, kurai ziņojums būtu nosūtāms, to varēs iesniegt KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunktam, kas nodrošinās ziņojuma izvērtēšanu un turpmāku virzību atbilstoši piekritībai.Kopš...

Latvija kļuvusi par pirmo valsti, kas juridiski atzīst Ukrainas e-parakstus, tā atbalstot Ukrainas digitālās integrāciju un paverot ērtākas saziņas un sadarbības iespējas Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem un pārvaldes iestādēm.Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā arLatvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju izstrādāja gan juridisko regulējumu, gan ieviesa tehnisko risinājumu.2026. gada 6. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kas nosaka Ukrainas e-parakstu atzīšanu Latvijā, padarot Latviju par pirmo valsti, kas spēra šo nozīmīgo soli, atzīstot Ukrainas e-parakstu juridisko spēku un tādējādi paužot atbalstu digitālajai integrācijai.Pamatojoties uz VARAM iniciatīvu, nacionālā līmenī tiek atzīti Eiropas Komisijas (EK) trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautie Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-paraksti, kas Latvijā tiek noteikti par līdzvērtīgiem pašrocīgam parakstam.Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri šobrīd atrodas Latvijā vai ārpus tās, un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais (kvalificētais) e-paraksts, var izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā - noformēt e-dokumentus ar juridisku spēku...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Finanšu pratības nedēļā no 16. līdz 20. martam organizēs bezmaksas klātienes un attālinātās individuālās konsultācijas patērētājiem, kuriem radušās grūtības savlaicīgi atmaksāt kredītus vai citus finanšu pakalpojumus.Pieaugošā dzīves dārdzība, ienākumu svārstības vai neparedzēti izdevumi var radīt situāciju, kad kredītsaistības kļūst apgrūtinošas. Savlaicīga rīcība šādās situācijās ir būtiska, lai nepieļautu parādu pieaugumu, līgumsodu piemērošanu vai lietas nodošanu parādu piedziņai.Konsultāciju laikā patērētāji varēs:saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;uzzināt par iespējām vienoties ar kredītdevēju par iespējamiem risinājumiem, piemēram, maksājumu grafika maiņu;noskaidrot, kā rīkoties, ja parāds jau ir nodots piedziņai;saņemt informāciju par pārkreditācijas iespējām;saņemt padomus par atbildīgu budžeta plānošanu.Klātienes konsultācijas notiks Rīgas centrā PTAC telpās Brīvības ielā 55, savukārt attālinātās konsultācijas -tiešsaistē MS Teams platformā:16., 17., 18. un 19. martā no plkst. 9.00 līdz 15.30;20. martā no plkst. 9.00 līdz 14.30.Dalība konsultācijās ir bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ PTAC aicina patērētājus pieteikties savlaicīgi, zvanot pa tālruni +371 65452554.Lai konsultācija...

Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesenā spriedumā ir viesusi būtisku skaidrību jautājumā, kas skar tūkstošiem pašnodarbināto personu: kā pareizi norādīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) gada ienākumu deklarācijā? Lai gan pašnodarbinātie, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ir pieraduši pie “kases principa”, Senāts atzinis, ka attiecībā uz sociālajām iemaksām šis princips nav piemērojams.Strīda būtība: kad maksāts un par ko maksāts?Lieta aizsākās, kad kāds nodokļu maksātājs savā 2020. gada deklarācijā kā izdevumus norādīja visas tajā gadā faktiski veiktās iemaksas, tostarp tās, kas veiktas par 2019. gada pēdējo ceturksni. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tam nepiekrita, uzskatot, ka deklarācijā drīkst norādīt tikai tās iemaksas, kas attiecas tieši uz 2020. taksācijas gadu.Sākotnēji Administratīvā apgabaltiesa nostājās nodokļu maksātāja pusē, argumentējot, ka vienkāršā ieraksta sistēmā izdevumi uzskaitāmi tad, kad tie faktiski radušies (kases princips). Tomēr Senāts šo spriedumu atcēla.Galvenās atziņas, kas jāzina katram pašnodarbinātajam:1. VSAOI nav “parasti” saimnieciskās darbības izdevumi. Senāts uzsvēra, ka VSAOI gada ienākumu deklarācijā...

Augstākā tiesa (AT) atcēlusi apelācijas instances spriedumu daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kurā apsūdzēti SIA "ET Invest" vadītāji un īpašnieki, kā arī grāmatvede.Igaunijas uzņēmējiem piederošais "ET Invest" Latvijā uzturēja alkohola mazumtirdzniecības tīklu "Alko1000".Saskaņā ar apsūdzību uzņēmuma vadītāji Einars Visnapū un Marko Palma noslēdza zīmolu attīstīšanas līgumu par 529 750 eiro, šo summu iegrāmatoja kā izdevumus un tādējādi samazināja uzņēmuma peļņu, izvairoties no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksas 105 950 eiro apmērā.Nauda vēlāk pārskaitīta starp savstarpēji saistītiem uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā.Atsevišķā epizodē viens no vadītājiem ar grāmatvedes Gintas Bormanes atbalstu iegrāmatoja 391 000 eiro rēķinu par faktiski nenotikušu darījumu, kā rezultātā valstij netika samaksāti vēl 58 650 eiro nodokļos, uzskata apsūdzība. Kopējais valstij nodarītais kaitējums pārsniedza 164 000 eiro.Ekonomisko lietu tiesa 2022. gada 19. septembrī visus trīs apsūdzētos attaisnoja, norādot, ka nav pierādīts tīšs nodokļu nemaksāšanas nolūks vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

Saeimas Juridiskā komisija 18. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, paredzot, ka turpmāk par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās.Likumprojekts paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no viena līdz trim gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.“Šis ir solis pareizajā virzienā, jo ekonomiskos pārkāpumos nevar aprobežoties tikai ar naudas sodu uzņēmumam – jāatbild arī pretlikumīgo lēmumu pieņēmējiem. Tomēr darbs ir jāturpina, lai smagākos gadījumos varētu noteikt kriminālatbildību,” pēc komisijas sēdes pauda tās priekšsēdētājs Andrejs Judins. Vienlaikus A.Judins uzsvēra, ka nākamajos lasījumos būtu jāvērtē iespēja paplašināt soda apmēru, paredzot ne tikai aizliegumu ieņemt noteiktus amatus, bet arī...

Tieslietu ministrija izstrādājusi Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformai nepieciešamos dokumentus, lai no 2026. gada 1. oktobra MKD funkcijas integrētu Tieslietu ministrijā un Tiesu administrācijā. Izstrādātie normatīvo aktu projekti vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.Aizvadīto gadu laikā būtiski stiprināta maksātnespējas procesa administratoru profesija un modernizēta maksātnespējas uzraudzības sistēma. Administratoriem ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, pilnveidota administratoru eksaminācijas kārtība, izveidots disciplināratbildības institūts, attīstīta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS), un stiprināta MKD kapacitāte. MKD ieviesa riskos balstītu uzraudzības sistēmu un mērķtiecīgi un efektīvi izmantoja iestādei pieejamos uzraudzības instrumentus. Ieviesto risinājumu un MKD darbības rezultātā ir samazinājies gan pārkāpumu, gan sūdzību skaits.Reformas gaitā Tieslietu ministrija pārņems ar administratoru amata darbību saistītās funkcijas un administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, tajā skaitā arī sūdzību izskatīšanu. Plānots, ka administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu organizēs un disciplinārlietas saistībā ar profesionālās ētikas pārkāpumiem ierosinās biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija", stiprinot nozares pašregulāciju.No šī gada 1. oktobra Tiesu administrācija administrēs...

Satversmes tiesa (ST) 2026. gada 12. februārī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-27-0103, atzīstot pašlaik spēkā esošo kārtību obligātā iepirkuma valsts atbalsta kontrolē par atbilstošu Satversmei. Šis lēmums nostiprina būtiskus principus attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un finanšu līdzekļu atmaksas riskiem.Pierādīšanas nasta gulstas uz komersantuViena no strīdīgākajām normām šajā lietā bija Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešā daļa, kas uzliek ražotājam pienākumu pierādīt, ka tas ir ievērojis visas prasības atbalsta saņemšanai. ST atzina, ka šāds "apgrieztās pierādīšanas" princips administratīvajā procesā ir pamatots.Tiesa uzsvēra, ka:informācija par elektrostacijas darbību un saražotajiem rādītājiem primāri atrodas paša ražotāja rīcībā;saņemot valsts atbalstu, komersantam ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jānodrošina dokumentu glabāšana un aktīvi jāpamato sava tiesība uz atbalstu;pierādīšanas pienākums nav neierobežots – tas attiecas uz periodu, kurā komersantam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pienākums glabāt attiecīgos dokumentus (parasti 10 gadi).Kad valsts atbalsts ir jāatmaksā?Tiesa atzina par Satversmei atbilstošiem arī Ministru kabineta noteikumus, kas paredz obligātā iepirkuma tiesību...

Satversmes tiesas (ST) 1. kolēģija 2026. gada 16. janvārī pieņēma lēmumu (pieteikums Nr. 225/2025) atteikties ierosināt lietu pēc kādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikuma, kurā tika apstrīdēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei. Strīda pamatā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums piedzīt cita komersanta nodokļu parādu no pieteikuma iesniedzējas, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu.Nodokļu parāda piedziņa no pārņēmējaLieta aizsākās, kad VID nosūtīja brīdinājumu pieteikuma iesniedzējai, konstatējot, ka pie tās ir notikusi cita komersanta (nodokļu parādnieka) uzņēmuma pāreja. Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta pirmo daļu, VID pieņēma lēmumu uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā.Pieteikuma iesniedzēja nepiekrita uzņēmuma pārejas faktam un pārsūdzēja VID lēmumus gan VID ģenerāldirektoram, gan administratīvajā tiesā, taču sūdzība tika noraidīta un tiesas lēmums kļuva nepārsūdzams.Apstrīdētās normasPieteikuma iesniedzēja vērsās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošām divas likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas:26. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļu administrācijas tiesības...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē ir izskatījis būtisku strīdu ( 2026. gada 2. februāra lēmuma lietā Nr. SKC-123/2026.) starp elektroenerģijas tirgotāju un dzīvojamo māju pārvaldnieku, kas rīkojās dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā. Senāta sniegtie skaidrojumi ievieš skaidrību jautājumos par to, kas ir uzskatāms par elektroenerģijas lietotāju un kādos gadījumos pakalpojumu sniedzējam ir pienākums samazināt parādsaistības.Pārvaldnieks ir tikai pārstāvis, nevis pakalpojuma lietotājsViens no galvenajiem strīda punktiem bija jautājums par to, kam jābūt norādītam elektroenerģijas tirdzniecības līgumā kā lietotājam. Senāts uzsvēra, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums ierobežo līgumu slēgšanas brīvību – līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks (kopība) un pakalpojuma sniedzējs.Senāts norādījis, ka pārvaldnieks, slēdzot līgumus par komunālajiem pakalpojumiem (tostarp elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām), rīkojas tikai kā dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona. Savukārt ar lietotāju ir saprotama persona, kas faktiski izmanto elektroenerģiju, nevis pārvaldnieks. Pat ja līgumā kā lietotājs norādīts pārvaldnieks, tas neatbilst likuma mērķim, jo elektroenerģiju faktiski lieto dzīvokļu īpašnieki....