TIESĪBAS

Kā jārīkojas uzņēmējam, ja tas nonācis finansiālās grūtībās un jāizšķiras, vai maksāt valstij nodokļus, vai tomēr pieejamos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un algu izmaksām? Atbildi var gūt, iepazīstoties ar Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 1. augustā pieņemto lēmumu lietā (Nr. 15830001317, SKK‑46/2025), kurā sākotnēji pirmstiesas apsūdzība bija celta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Situācijas apraksts Rēzeknes tiesa ar 2023. gada 16. janvāra spriedumu apsūdzēto atzina par nevainīgu un attaisnoja, kā arī atcēla arestu personai piederošo divu kapitālsabiedrību daļām. Savukārt pēc Austrumlatgales prokuratūras apelācijas protesta Latgales apgabaltiesa 2024. gada 24. aprīlī nosprieda Rēzeknes tiesas spriedumu atcelt daļā par atzīšanu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā un attaisnošanu, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar naudas sodu 11 minimālo mēnešalgu apmērā, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus...

Juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par PLG guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka PLG, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams, norāda Latvijas Republikas Senāts lietā SKC-836/2025. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds PLG. Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Juridiskās personas pienākums šādos gadījumos ir atklāt savu PLG - tas ir regulēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļ legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). UR datu bāzē pieejamās ziņās nebija iespējams konstatēt, ka šī juridiskā persona būtu reģistrējusi savu PLG. Tāpēc Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, jo nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par PLG reģistrāciju....

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Iecerēts pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā. Likumprojekti paredz vairākus būtiskus uzlabojumus, norāda EM. Pirmkārt, likumā būs noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem, kas paredzēti fiziskām personām, jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, ievērojot to, ka noteikumos ietveramā informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos. Tekstā terminiem jābūt skaidri definētiem, tekstam jābūt loģiski strukturētam, teikumiem jābūt vienkāršiem, kā arī jālieto citi vienkāršās valodas...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā prasītāja – fiziska persona – bija vērsusies tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa bija pārdevusi sev piederošo dzīvokļa īpašumu vienai no atbildētājām, un pilnībā atjaunot viņas īpašuma tiesības uz pārdoto dzīvokli. Apgabaltiesa bija apmierinājusi prasītājas apelācijas sūdzību un atzinusi gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem. Senāts norāda, ka, atzīstot sākotnējo nekustamā īpašuma atsavinājuma darījumu par spēkā neesošu, nevar bez atsevišķas analīzes izdarīt vispārinātu secinājumu, ka arī visi turpmākie darījumi ar šo nekustamo īpašumu nav spēkā. It īpaši jāņem vērā labticīga ieguvēja aizsardzības princips un jāpārliecinās, vai jaunais īpašnieks īpašumu ieguvis labā ticībā. Lai gan prasītāja bija norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kādēļ otrā atbildētāja nevarētu būt atzīstama par labticīgu ieguvēju, piemēram, atbildētāju savstarpējā līguma noslēgšanu bez peļņas nolūka un nespēju ticami izskaidrot, kā nonākts līdz...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem (lieta SKA-77/2025 (A420165822)). Pieteicēja – auto pārvadātāja – bija vērsusies administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka Valsts ieņēmumu dienests izdod tai labvēlīgu administratīvo aktu un piešķir atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pieteikumā bija norādīts, ka pieteicējas saimniecisko darbību ir ietekmējusi prasība darbiniekiem iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ko daļa tās darbinieku nebija vēlējušies darīt, kā arī vispārējais apgrozījuma kritums Covid-19 pandēmijas laikā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot uz to, ka laika periodā, par kuru atbalstu vēlējās saņemt pieteicēja – 2021. gada novembrī – atbalsta saņemšanai jau bija noteiktas stingrākas prasības nekā iepriekš, proti, atbalsts tika paredzēts tikai tām personām, kam saimnieciskā darbība bija ierobežota tieši un konkrēti, nevis tās tikai saskārušās ar netiešu ietekmi. Prasība iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir uzskatāma par...

Droni mūsdienās kļūst arvien populārāki – tie tiek izmantoti gan aizsardzības jomā, gan uzņēmējdarbībā un cilvēku privātajā dzīvē. Gadījumos, kad ar dronu tiek fotografēti vai filmēti kādi pasākumi vai teritorijas, Datu valsts inspekcija (DVI) saņem iedzīvotāju jautājumus par šādu darbību likumību. Kad notiek datu apstrāde? Personas datu apstrāde notiek, ja ar drona palīdzību iegūti materiāli, kuros var atpazīt konkrētu cilvēku. Tātad - ne visos gadījumos, kad cilvēka redzeslokā nonāk drons, var droši teikt, ka tiek veikta viņa personas datu apstrāde. Visbiežāk tā nebūs, piemēram, ja drons veic fiksācijas no liela attāluma vai sliktas redzamības apstākļos. Tāpat personas datu apstrāde netiek veikta, piemēram, ja tiek filmēts vai fotografēts cilvēka privātīpašums, bet pats cilvēks tajā nav saskatāms. Tiesiskais pamats Ja kāds filmē vai fotografē citus tikai personiskām vajadzībām, piemēram, lai saglabātu skaistus skatus savos arhīvos, un neplāno tos publiski izplatīt, šādai apstrādei nebūs piemērojama Datu regula, pat ja materiālos...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...

Latvijā datu aizsardzību pamatā nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā paredz, ka personas datus drīkst apstrādāt ar cilvēka piekrišanu vai citu tiesisku pamatu, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības. Personas dati var būt dažādi, piemēram, cilvēka fotoattēls, balss ieraksts, vārds un uzvārds utt. Tomēr ar to vēl viss nebeidzas – ja šādi dati tiek apstrādāti tikai savām vajadzībām, piemēram, foto nekur tālāk netiek izplatīts, tad uz tādu darbību datu aizsardzības prasības neattiecas, atgādina Datu Valsts inspekcija. Tātad, ja pircējs veikalā fotografē vai filmē citu cilvēku (piemēram, darbinieku) un pēc tam šo materiālu izmanto ne tikai personīgām vajadzībām, bet, piemēram, ievieto sociālajos tīklos vai nodod darba devējam, tā jau ir personas datu apstrāde. Uz svešu personu fotografēšanu vai filmēšanu veikalos attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz ielas vai citā publiskā vidē. Piemērs. Rita pārtikas veikalā nofotografēja ābolus, lai nosūtītu māsai šo foto un noskaidrotu, kura ābolu šķirne viņai garšo labāk. To...

Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mēs varam fiksēt kādu notikumu, lai to pēc tam to noklausītos vai noskatītos. Piemēram, cilvēks var ierakstīt lekciju vai sanāksmi, lai vēlāk to noklausītos un labāk saprastu teikto, atkārtotu zināšanas vai izmantotu ierakstu kāda uzdevuma veikšanai. Šādu ierakstu parasti veic, par to neinformējot citus cilvēkus. Gadījumos, kamēr ierakstu plānots izmantot tikai savām vajadzībām, nenododot tos citiem, nav piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Tomēr pirms ierakstu veikšanas būtu jāapsver, vai to neierobežo kādi citi noteikumi. Piemēram, ja ieraksts tiek veikts kādas skolas pasākumā, jāpārliecinās, vai iestādes iekšējās kārtības noteikumos nav noteikti ierobežojumi tehnisko ierīču izmantošanai un ierakstu veikšanai, atgādina Datu Valsts inspekcija (DVI). Tomēr ar laiku cilvēkam, kura rīcībā ir personiskām vajadzībām veikts ieraksts, var rasties vēlme šo informāciju izmantot arī citām vajadzībām. Piemēram, tas var kalpot kā pierādījums kādu savstarpēju strīdu risināšanā vai kādu nodarījumu atklāšanā. Šādos gadījumos cilvēki uzdod jautājumus DVI, vai šādus ierakstus tie...

Eiropas parlamenta deputāti 11. septembrī pieņēma savu nostāju par ceļojumu pakešu direktīvas reformu, lai nodrošinātu ceļotājiem labāku aizsardzību ceļojuma pārtraukšanas un rīkotāja bankrota gadījumos. Galvenie soļi Pārskatīt pašreizējos noteikumus par ceļotāju tiesībām uz atlīdzību un palīdzību ceļojuma pārtraukšanas vai ceļojuma rīkotāja bankrota gadījumā Saskaņot un regulēt atlīdzības kuponu sistēmu Precizēt ceļojuma atcelšanas tiesības un definēt, kas ir ceļojuma pakete Parlamenta pozīcija sarunām ar Padomi, kas sagatavota Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, atbalsta Komisijas priekšlikumu precizēt ceļotāju aizsardzības noteikumus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā un pēc vairāku lielu ceļojumu aģentūru bankrotiem. Ierosinātā tiesību aktu atjauninājuma galvenais mērķis ir precizēt ceļotāju tiesības uz informāciju un ceļojuma atcelšanu, kā arī tiesības uz atlīdzību un repatriācijas palīdzību, ja ceļojuma organizētājs bankrotē vai neparedzēti apstākļi maina ceļojuma plānus. Pārskatītajos noteikumos arī precizēts, kas uzskatāms par ceļojuma paketi, un iekļauti saskaņoti noteikumi par kuponu izmantošanu. Kuponu noteikumi Kuponi bija karsta tēma pandēmijas laikā; EP...

Apdrošināšanas līgumi būs jāveido vienkāršā un saprotamā valodā, bet polisē būs jāiekļauj informācija arī par riskiem, kas nav apdrošināti, paredz 10. septembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā. Likumprojekts paredz noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršajā valodā, lai patērētājiem būtu pēc iespējas skaidrs, kādus riskus sedz un kādus nesedz konkrētā apdrošināšana. Patērētāji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu, kas pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas ņēmēji pēc līguma saņem apdrošināšanas polisi, kurā būs skaidri jānorāda gan ietvertie, gan arī neietvertie riski. Likumprojekts paredz definēt, ka apdrošināšanas līgumu veido apdrošināšanas polise kopā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem līguma grozījumiem un papildinājumiem, par kuriem puses ir vienojušās. Deputāti atbalstīja likumprojekta virzīšanu uz Saeimu pirmajā lasījumā. Lasiet arī: Vai banku un klientu tiesības ir līdzsvarā?...

Saeimas Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam atbalstīti grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, kas paredz noteikt kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Patlaban likums neparedz izpildes kārtību nolēmumiem par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Līdz ar to ir nepieciešams risinājums gadījumos, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi ir sajaukti ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā. Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredz papildināt likumu ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā. Savukārt gadījumos, kas izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-168/2025 (A420226619)), kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme. VID norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretācija, lai tās piemērotu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. jūnija lēmums lietā Nr. A420218922, SKA-669/2025 saistīts ar Administratīvā procesa likuma 329. panta pirmajā daļā noteikto, ka kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Šajā lietā risināts strīds, vai valstī par "strādājošo" noteiktā pārceltā sestdiena ir uzskatāma par darbadienu arī procesuālo darbību termiņa ievērošanai, vai tomēr tā valstī ir brīvdiena un, ja procesuālā termiņa beigu datums iekrīt sestdienā, attiecīgi procesuālās darbības izpilde pārceļas uz nākamo darba dienu. Līdzīgi varētu būt skatāms arī jautājums, piemēram, par nodokļu samaksas vai deklarāciju iesniegšanas termiņa datumiem, ja, piemēram, tie iekrīt sestdienā, kas valstī ar valdības lēmumu noteikta kā pārceltā darba diena. Konkrētajā situācijā Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija sastādīts 2025. gada 10. aprīlī. Apgabaltiesas tiesnesis atteicās pieņemt kasācijas sūdzību 11. maijā, jo termiņa pēdējā diena – 2025. gada 10. maijs, lai arī bija sestdiena, atbilstoši Ministru...