TIESĪBAS

Veicot videonovērošanu, organizācijas ne tikai ieraksta un saglabā video materiālus, apskatot tos nepieciešamības gadījumā, bet arī izvēlas skatīt kameru fiksēto reāllaikā. Šādu pienākumu izpilde tiek uzticēta, piemēram, apsardzes darbiniekiem vai dežurantiem. Tas ir efektīvs drošības līdzeklis, jo ļauj nekavējoties reaģēt uz dažādiem incidentiem novērotajā teritorijā, norāda Datu valsts inspekcija (DVI).Gadījumos, kad kameras pietiekamā izšķirtspējā fiksē cilvēku un šis attēls tiek pārraidīts uz monitoru, kur to vēro darbinieks, tiek veikta personas datu apstrāde. Nav būtiski, vai šis attēls tiek uzglabāts ilgāku laika periodu. Pietiek ar to, ka darbinieks, izmantojot automatizētus līdzekļus, tos aplūko un interpretē. Šāda apstrāde ir likumīga tikai tad, ja tai ir atbilstošs pamats. Parasti tas ir organizācijas leģitīmās intereses, proti, aizsargāt īpašumu un rūpēties par klientu un darbinieku drošību, savlaicīgi reaģējot uz riskiem vai problēmām.Papildus jāizvērtē, vai šāda novērošana ir samērīga un vai to pašu mērķi nevar sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk iejaucas cilvēku privātumā. Šādas apstrādes piemērotība jāvērtē kopā...

Saeimā 23. aprīlī 3. lasījumā pieņemti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā". Grozījumi paredz divus galvenos virzienus: būtisku pieejamības paplašināšanu Satversmes tiesas procesā un stingrākas prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem, lai garantētu pakalpojuma kvalitāti.Augstākas prasības juridiskās palīdzības sniedzējiemLikumprojekts būtiski stiprina Tiesu administrācijas iespējas kontrolēt to personu kvalifikāciju un reputāciju, kuras vēlas sniegt valsts apmaksāto palīdzību. Jaunajā redakcijā "nevainojama reputācija" kļūst par obligātu prasību visām personām (arī advokātiem un biedrībām), nevis tikai fiziskajām personām. Ja līguma slēgšana atteikta reputācijas trūkuma dēļ, personai būs liegts slēgt jaunu līgumu nākamos trīs gadus. Iepriekš šis kritērijs likumā nebija tik nepārprotami definēts kā vispārējs nosacījums visiem subjektu veidiem.Personām (izņemot advokātus, notārus un tiesu izpildītājus) būs jāiesniedz vismaz divas atsauksmes un informācija par iepriekš vestajām lietām un to rezultātiem. Savukārt Tiesu administrācijai būs tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra par personu administratīvajiem pārkāpumiem un kriminālprocesuālo statusu.Ar likuma grozījumiem juridiskās palīdzības sniedzēju lokam pievienoti arī zvērinātu advokātu...

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 8. aprīlī nolēma atcelt Ekonomisko lietu tiesas 2024 gada 11. aprīļa lēmumu un atzina 6 620 593 eiro par noziedzīgi iegūtu mantu, ko konfiscēt valsts labā un ieskaitīt valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.Kriminālprocess, no kura izdalīti materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu, uzsākts 2020. gada februārī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, kas veikta no 2009. līdz 2018. gadam, izmantojot savstarpēji saistīto personu kontus likvidējamajā AS “ABLV Bank”. Arests tika uzlikts divu ārvalstu uzņēmumu naudas līdzekļiem un subordinētajām obligācijām. Par Ekonomisko lietu tiesas lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu sūdzību, kuru tiesā pilnā apjomā uzturēja arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors, iesniedza Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore, lūdzot šo tiesas lēmumu atcelt un atzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem, konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā. Pārbaudījusi procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiālus,...

Saeima 16. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz ieviest pilnībā automatizētu saistību piespiedu izpildes pieteikumu procesu Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS).Iecerēts, ka izmaiņas likumā palīdzēs samazināt tiesu noslodzi un administratīvo slogu.Plānotās izmaiņas paredz saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības (SPIBK) pilnīgu automatizāciju TIS bezstrīdus lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības.Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaušot tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, paredz grozījumu projekts.Plānots, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties šogad. Tas paātrinās parādu piedziņas procesu, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemainīs SPIBK procesu pēc būtības. Izmaiņas mazinās birokrātisko slogu un izmaksas, nodrošinot sabiedrībai skaidrāku...

No 14. aprīļa mainās e-pasta adrese, no kuras e-adreses lietotāji saņems automātiski ģenerētos paziņojumus par jaunajiem ziņojumiem e-adresē, informē Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA).Turpmāk paziņojumi tiks sūtīti no adreses [email protected]. Līdz šim tie tika izsūtīti no e-pasta [email protected]. Paziņojumi ir sistēmas ģenerēti, un uz tiem atbildēt nav iespējams.Kā skaidro VDAA, izmaiņas tiek veiktas, lai digitālajā komunikācijā tiktu izmantota jau ierasta noreply e-pasta prakse, ko plaši izmanto digitālajā komunikācijā, īpaši tur, kur liela daļa ziņojumu tiek ģenerēti automatizēti. E-pasta adrese parāda, ka uz šo adresi nevajag atbildēt un nevajag sūtīt dokumentus.E-pasts [email protected] nav paredzēts ziņojumu saņemšanai. Ja uz šo e-pastu tiek nosūtīta atbilde, tā netiek piegādāta un lietotājs saņem kļūdas paziņojumu no savas e-pasta sistēmas, kas vēsta, ka e-pasta adrese [email protected] netiek uzraudzīta un uz to nosūtītie ziņojumi paliek bez atbildes.VDAA aicina saziņai izmantot portāla Latvija.gov.lv sadaļu "E-adrese", adresējot ziņojumu attiecīgajai iestādei.Ja lietotājs portāla Latvija.gov.lv savā profilā ir norādījis un apstiprinājis e-pasta adresi,...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments lēmumā lietā SKK-208/2026 ir atzinis, ka informācijas rakstīšana bankas maksājumu uzdevumu sadaļā „Informācija saņēmējam” var tikt kvalificēta kā tiesas noteiktā saziņas aizlieguma pārkāpums, ja šīs ziņas pēc satura nav saistītas ar pašu maksājumu.Saziņa caur internetbankuLieta aizsākās, kad apsūdzētajam (Persona A) ar tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tika noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar cietušo (Persona B). Neskatoties uz šo aizliegumu, apsūdzētais veica naudas pārskaitījumus, kuru maksājuma uzdevumu mērķa laukos iekļāva dažāda rakstura ziņas.Kopumā tika konstatēti 29 gadījumi, kad apsūdzētais sadaļā „Informācija saņēmējam” norādīja sadzīviska rakstura tekstus. Šīs ziņas ietvēra informāciju par viņa sapņiem, vēlmēm un sajūtām, organizatoriskus jautājumus par tiesvedībām, kā arī izlīguma piedāvājumus un novēlējumus svētkos.Apsūdzētā aizstāvis kasācijas sūdzībā norādīja, ka tiesa nepamatoti konstatējusi Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmi – ļaunprātību. Aizstāvis norādīja, ka bankas maksājuma uzdevums nav uzskatāms par komunikācijas līdzekli un internetbanka nav paredzēta saziņai. Tika uzsvērts,...

Datu valsts inspekcija (DVI) bieži saņem jautājumus, vai darba devējs drīkst pieprasīt bērna dzimšanas apliecības kopiju, ja darbinieks vēlas izmantot ar bērnu saistītas sociālās garantijas, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu.DVI skaidro, ka ir saprotama darba devēja interese iegūt informāciju, tai skaitā personas datus, kas apliecina darbinieka tiesības uz papildatvaļinājumu, nepilnu darba laiku u.c. sociālajām garantijām vai to, ka uz darbinieku attiecas Darba likumā noteiktie izņēmumi atvaļinājuma piešķiršanā. Attiecībā uz informāciju, ko nepieciešams pārbaudīt saistībā ar bērniem, darba devēji nereti uzskata, ka, pieprasot iesniegt bērna dzimšanas apliecības kopiju, tie var pārliecināties par tiem interesējošajiem faktiem, kā arī saglabāt minēto informāciju kā pierādījumus piešķirto garantiju pamatotībai.Tomēr šādos dokumentos ietverto datu apjoms parasti ir plašāks par to, kas nepieciešams darba devējam, lai pārliecinātos par pamatojumu sociālo garantiju piešķiršanai. Jāatceras, ka gadījumos, kad visa pārējā informācija, ko satur dokuments, nav nepieciešama konkrēta nolūka sasniegšanai, apstrādājot (glabājot) dokumentu kopijas, tiek pārkāpti datu minimizēšanas un likumīguma principi....

Latvijas Republikas Senāts spriedumā lietā SKC-231/2026 sniedzis būtiskas atziņas par uzņēmuma līgumu interpretāciju, nošķirot profesionālu starpniecību klientu piesaistē no nesaistoša padoma vai ieteikuma.Strīds izcēlās starp diviem uzņēmumiem SIA Baltic Signs Europe (prasītāja) un SIA PALAMI (atbildētāja) par 16 123,25 eiro parāda piedziņu par starpniecības pakalpojumiem. Lietas pamatā bija 2019. gadā noslēgts līgums, kurā prasītāja apņēmās piesaistīt atbildētājai jaunus klientus. 2022. gadā puses parakstīja vienošanās aktu, apstiprinot, ka klients SIA Neste Latvija ir piesaistīts un par to pienākas atlīdzība.Starpniecība pretstatā „ieteikumam”Rīgas apgabaltiesa sākotnēji prasību noraidīja, uzskatot, ka prasītāja sniegusi tikai „ieteikumu”, kas atbilstoši Civillikumam neuzliek saistības. Tomēr Senāts šādu interpretāciju atzinis par nepareizu.Senāts norādīja, ka Civillikuma normas par padomu un ieteikumu (2318. un 2320. pants) regulē situācijas, kurās viena persona neaicināta iejaucas otras lietās, nevis gadījumus, kad ir noslēgts uzņēmuma līgums par atlīdzību. Ja puses ir vienojušās par starpniecības pakalpojumu, tās ir līgumattiecības, kurās viena puse uzņemas saistību izvest galā pasākumu — klienta...

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas stājas spēkā šā gada 1. aprīlī, tiek paplašināta Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetence civillietās un attiecīgi tiesai no 1. septembra būs piekritīgas vēl vairāku kategoriju lietas, kas saistītas ar biznesa strīdiem, taču tās darbs tiks atslogots no krimināllietām, kas nav tieši saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret ekonomiku.Ar grozījumiem Civilprocesa likumā paredzēts, ka ELT no rudens skatīs arī prasības:par kapitālsabiedrības daļu vai akciju iegūšanu;par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju, revidentu un dalībnieku nodarītajiem zaudējumiem kapitālsabiedrībai;par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem;lietas, kas izriet no finanšu instrumentiem;lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.Kā norāda likumprojekta izstrādātāja Tieslietu ministrija, līdz šim vairums ELT saņemto lietu ir bijuši kriminālprocesi, kas tiesai radījuši slodzi, kas ir būtiski lielāka par sākotnēji plānoto. Piemēram, 2024. gadā 50% no saņemto lietu skaita bijuši procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt civillietas bijušas vien 25%. Attiecīgi...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Spriedumā lietā Nr. 2025-13-01. tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā pastāv strīds par zemesgrāmatā ierakstītu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu. Šis nekustamais īpašums kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc saimnieciski neaktīvas garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas. Saskaņā ar apstrīdēto normu nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš.Apstrīdētā norma attiecas uz plašu tiesisko situāciju loku. Tāpēc Satversmes tiesa precizēja izskatāmās lietas robežas un apstrīdētās normas atbilstību...

Datu valsts inspekcija (DVI) ir saņēmusi vecāku jautājumus par situācijām, kad skola atsaka izsniegt skolēna kontroldarbu vai tā kopiju. Vecāki šo darbu pieprasa, lai varētu izvērtēt bērna sniegumu un pedagoga veiktos labojumus. Tas palīdzētu arī izlemt, kādas darbības nepieciešamas bērna zināšanu uzlabošanai. Dažkārt skola atteikumu pamato ar personas datu aizsardzības prasībām. Būtiski ņemt vērā, ka saskaņā ar izglītības procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību) ir tiesības saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām.Tiesu praksē ir vērtēts, vai pārbaudes darbā (eksāmenā) sniegtās atbildes, kā arī pārbaudes darba vērtētāja veiktās piezīmes ir uzskatāmas par personas datiem. Uzsvērts, ka atbilžu saturs atspoguļo eksaminējamās personas zināšanu un prasmju līmeni kādā konkrētā jomā, kā arī attiecīgos gadījumos tās domu gājienu, spriešanas spējas un kritisko domāšanu, un tādējādi ir saistāms ar pārbaudāmo cilvēku. Arī attiecībā uz eksaminētāja piezīmēm par skolēna atbildēm ir jākonstatē, ka tās (gluži tāpat kā skolēna eksāmenā sniegtās...

Eiropas Parlaments (EP) 10. martā apstiprinājis jaunus noteikumus, kas nodrošinās labāku maksātnespējas koordināciju starp dalībvalstīm un padarīs Eiropas Savienību (ES) pievilcīgāku ārvalstu un pārrobežu ieguldījumiem. EP deputāti apstiprināja provizorisko vienošanos ar dalībvalstīm par saskaņotākiem maksātnespējas standartiem ES, par ko tika panākta vienošanās 2025. gada novembrī, proti, tā saucamo "Harmonizācijas direktīvu".Vienkāršāka aktīvu izsekošana un labāk aizsargāti kreditoriJaunie noteikumi atvieglo maksātnespējas administratoriem maksātnespējīga uzņēmuma aktīvu izsekošanu, jo viņi iegūs piekļuvi faktisko īpašnieku reģistriem, valstu reģistriem un datubāzēm, kā arī saņems vairāk informācijas no valstu iestādēm, kurām ir piekļuve valstu banku kontu reģistriem, un no tām, kas veic pārrobežu meklēšanu. Visiem maksātnespējas administratoriem neatkarīgi no ES valsts, kurā viņi ir iecelti, tiks garantēti vienādi piekļuves nosacījumi tiesai.Ja uzņēmums noslēdz juridiskas darbības trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un tās ir izdevīgas dažiem kreditoriem, bet kaitē citiem, jaunie noteikumi nodrošina, ka tās kļūs spēkā neesošas un neizpildāmas. Lai labāk aizsargātu kreditoru intereses, būs iespēja izveidot...

Aizvadītajā gadā pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, bet samazinājies ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) apkopotie dati.2025. gadā ierosināti 127 TAP, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā, taču būtiski pieaudzis pasludināto TAP skaits - 37 procesi, kas ir par 32% vairāk nekā gadu iepriekš. Proporcija starp ierosinātajiem un pasludinātajiem TAP sasniedza 29%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Tāpat par 4% palielinājās pasludināto TAP īpatsvars pret pasludinātajiem personu maksātnespējas procesiem.Pērn par 6% samazinājās ierosināto juridisko personu maksātnespējas lietu skaits un par 5% - pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits.Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 23%. Šī lejupslīde novērojama kopš 2021. gada, norāda MKD.Kā skaidro MKD, šī tendence, visticamāk, saistāma ar valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu, līdz ar ko palielinājusies arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa.MKD statistika rāda, ka vidējais maksātnespējas procesa ilgums pērn pieaudzis līdz diviem gadiem. To...

Cilvēkam, kura dati ir apstrādāti, ir tiesības saņemt no organizācijas informāciju par saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam tie ir izpausti. Tomēr organizācijas darbinieki nav uzskatāmi par saņēmējiem, kad viņi apstrādā personas datus attiecīgās organizācijas pakļautībā un atbilstoši tās norādījumiem. Proti, veicot apstrādi organizācijas uzdevumā, darbinieki uzskatāmi par daļu no tās un to veiktā apstrāde ir vērsta uz organizācijas noteikto datu apstrādes mērķu īstenošanu. Līdz ar to - gadījumos, kad darbinieks nav pārkāpis tam dotās pilnvaras un nav izmantojis datus citiem mērķiem, organizācijai nav jāizsniedz informācija par konkrētu darbinieku identitāti, skaidro Datu valsts inspekcija.Tiesu praksē ir vērtētas situācijas, kad informācijas saņemšana par darbiniekiem, kas apstrādājuši datus, var būt nepieciešama, lai cilvēks, īstenojot piekļuves tiesības, varētu pārliecināties par savu datu apstrādes likumīgumu. Vērtējot cilvēka tiesības saņemt informāciju no organizācijas žurnalēšanas datnēm (auditācijas pierakstiem) par savu datu apstrādi, tiesa ir atzinusi, ka šāda informācija var būt nozīmīga. Tas attiecas arī uz ziņām par to, konkrēti...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā (lieta Nr. SKA-26/2025) ir nostiprinājis svarīgu atziņu nodokļu piemērošanā: ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pat ja likums viņam neuzliek obligātu pienākumu šādu deklarāciju sniegt.Lietas būtība un strīda pamatsLieta tika ierosināta pēc Nīderlandes rezidentes pieteikuma, kura 2017. un 2018. gadā guva algota darba ienākumus no Latvijas darba devēja. Persona vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar IIN pārmaksas atmaksas pieprasījumu, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.Strīds pamatā bija par to, vai nerezidentam ir tiesības koriģēt Latvijā gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, piemērojot attaisnotos izdevumus un atbilstošas nodokļa likmes, izmantojot deklarācijas iesniegšanas mehānismu.Senāta secinājumiSenāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, kalpo kā deklarēšanas atvieglojums, nevis tiesību ierobežojums. Ja nodokļu maksātājs vēlas precizēt savus taksācijas gada ienākumus, lai īstenotu tiesības uz nodokļa atmaksu, likums neaizliedz deklarāciju iesniegt...