TIESĪBAS

Šonedēļ, 22. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šos grozījumus Ministru kabinets apstiprināja, tagad tie vēl jāskata Saeimai, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Grozījumi tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Grozījumu mērķis ir novērst nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un papildināt likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Kā vēsta Finanšu ministrijas sagatavotā šī likumprojekta anotācija, grozījumi paredz šādas izmaiņas. Uzņēmumiem uz darbinieku rēķina optimizēt nodokļus vairs nebūs izdevīgi Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojumsattiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem– t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem...

Otrdien, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Grozījumi dod lielākas tiesības pašvaldībām lemt par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu vai atsevišķu nodokļa maksātāju kategoriju atbrīvošanu no nodokļa, kā arī tiesības variēt ar likmi likuma noteiktajos ietvaros, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Likumprojekts nosaka, ka ar nodokli netiks apliktas sociālās dzīvojamās mājas un sociālie dzīvokļi, jo nekustamā īpašuma nodokli par šiem nekustamajiem īpašumiem sedz pašvaldība. Grozījumi paredz aplikt ar nodokli arī reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi, kā izņēmumu nosakot dzīvojamās mājas, kuras tiek izmantotas reliģiskajā darbībā, labdarībai vai sociālajai aprūpei. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgā zeme ar nodokli nav apliekamas. Savukārt ar nodokli turpmāk neaplikt paredzēts tikai tās dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2, vienlaicīgi deleģējot tiesības pašvaldībām ar saistošiem noteikumiem noteikt, ka ar nodokli nav apliekamas...

Šajā pirmdienā, 21. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādā šos grozījumus, grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” top saistībā ar Fizisko persono mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu ko šonedēļ plānots skatīt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Plānots ka abi šie likumprojekti būs spēkā ar 2012. gada 1. janvāri un, pamatojoties uz tiem fiziskām personām - gan iedzīvotājiem, gan valsts amatpersonām būs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra plkst. 24 pēc Latvijas laika. Cita starpā, grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz pienākumu valsts amatpersonām, kas iesniegs deklarāciju 2012.gadā likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.panta kārtībā, piemērot Fizisko personu mantiskā stāvokļa likumprojekta 7.pantā noteikto naudas uzkrājumu deklarēšanas kārtību. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts paredz naudas uzkrājumu deklarēšanas slieksni 50 minimālo mēnešalgu apmērā (pašlaik...

Soda naudu līdz simts tūkstošiem latu par negodīgu komercpraksi, cita starpā, paredz topošie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šos grozījumus vienlaikus ar grozījumiem Reklāmas likumā izstrādājusi Ekonomikas ministrija un tie tika iekļauti 17. novembra Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā. Kā plz.lv noskaidroja Ekomikas ministrijā, šie grozījumi top, lai uzlabotu situāciju patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kā arī tāpēc, ka praksē jau bijuši gadījumi, ka patērētajam nodarītie zaudējumi pārsniedz pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās soda naudas robežas. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. panta 13 daļa “Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana” paredz šādus sodus: -par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem; - par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no...

Lai izbeigtu tiesisku strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu audita rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu, viena no iespējām ir vienošanās līguma noslēgšana nodokļu maksātāja un VID starpā. Izmaiņas šāda līguma noslēgšanā ievieš 9. novembrī spēkā stājušies 13. oktobra grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas minēti likuma 41. pantā. Visbiežāk šādi tiesiska rakstura strīdi rodas gadījumos, kad, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji. Nodokļu maksātājiem, pirms uzsākt laikietilpīgo tiesāšanās procesu, pastāv iespēja vērsties VID ar ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu. Šādu iesniegumu jāiesniedz viena mēneša laikā pēc VID ģenerāldirektora attiecīgā lēmuma saņemšanas. Tomēr, kā norādījusi Satversmes tiesa, likums neuzliek par obligātu pienākumu VID šādu vienošanās līgumu noslēgt, tāpēc atteikuma gadījumā nav vērts arī vērsties tiesā ar prasību noslēgt šādu vienošanās līgumu. Par to varat...

Būtiskas izmaiņas gan nodokļu maksātāju attiecībās ar nodokļu administrāciju – Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņos ievieš 2011. gada 13. oktobra grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājušies spēkā kopš 9. novembra. Arī neuzmanības kļūda ir pārkāpums Ja iepriekš likumā bija definēts, ka nodokļu pārkāpums ir konkrēts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ tiek pārkāpta kāda nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai ES tiesību norma, tad patlaban grozītais likums "Par nodokļiem un nodevām" noteic, ka ar nodokļu pārkāpums jāsaprot prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, tādējādi uzsverot vainas nozīmi pārkāpumā. Ņemot vērā jauno regulējumu, vairs nevarēs mēģināt attaisnoties, ja nodokļu pārkāpums būs radies paviršības un neuzmanības dēļ, bez iepriekš apzināta nodoma pārkāpt likumu. Tāpat likumā "Par nodokļiem un nodevām" no jauna definēts, kas uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu. Tas ir nodokļu pārkāpums, kas radies ne vēlāk kā triju gadu laikā no...

Sods līdz 500 latiem draud tiem , kuri publiskajos iepirkumos būs pasūtītāja lomā un izdarīs pārkāpumu. Gan jaunus sods, gan citas izmaiņas normatīvajos aktos paredz topošie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Publisko iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā, kas tika izsludināti 10. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas ir šo grozījumu izstrādātāja, pašlaik turpmāko divu nedēļu laikā tiks gaidīti attiecīgo institūciju atzinumi, kas tiks apkopoti, lai grozījumus varētu tālāk skatīt Ministru kabinetā. Kā teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, grozījumi top, lai iepirkumu procesā novērstu pasūtītāju pārkāpumus, mazinātu korupcijas riskus un patvarīgas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus valsts budžetam un sabiedrībai. Likumprojekts paredz aizstāt šobrīd spēkā esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21prim – 166.25prim pantus ar jauniem un nosaka Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci minētajos pantos noteikto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai, kā arī apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts attiecas uz minēto likumu piemērotāju – pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju,...

Šomēnes, 10.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi „Uzturēšanās atļauju noteikumos” un „Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā”. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” paredz: 1) noteikt, ka arī ārvalstu komersanta pārstāvniecībai ir tiesības uzaicināt ārzemnieku, apstiprinot izsaukumu; 2) atcelt prasību iesniegt nodarbinātā ārzemnieka izglītību un kvalifikācijas atzīšanu apliecinošu dokumentu, uzaicinot šo ārzemnieku atkārtoti vai reģistrējot uzturēšanās atļauju; 3) noteikt, ka reģistrējot uzturēšanās atļauju vai pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, informācija par kapitālsabiedrības nodokļu nomaksu 20 000 latu apmērā jāiesniedz tikai tiem ārzemniekiem, kuri veikuši ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā 25 000 latu apmērā; 4) noteikt, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā uzturēšanās atļaujas iesnieguma veidlapa jāiesniedz tām personām, kuras ir Imigrācijas likuma 4.panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība; 5) noteikt pieeju tiešsaistes formai izsaukuma pieprasījuma...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011. gada 7. oktobra kopsēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.C. pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noslēgt publisko tiesību līgumu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 22. februāra spriedumu. Šai lietā apskatīts jautājums par personas tiesībām tiesas ceļā prasīt noslēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu. AT Senāta Administratīvo lietu departaments uzskata, ka šajā lietā izšķirams jautājums, vai tiesas ceļā var prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41. pantā norādītā vienošanās ar nodokļu administrāciju atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80. pantā minētajām publisko tiesību līguma veida – administratīvā līguma pazīmēm. Tā kā pieteicējas mērķis ir panākt šāda līguma noslēgšanu, pieteicējas pieteikums uzskatāms par pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu. Administratīva procesa likuma (APL) 184. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka pieteikumu var...

Eiropas Komisija šonedēļ, 9. novembrī, pieņēmusi priekšlikumus jaunajai patērētāju tiesību aizsardzības programmai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Jauno programmu realizēs no 2014. līdz 2020. gadam, tērējot tai 197 miljonus eiro. Ar patērētāju tiesību aizsardzības programmu tiks atbalstīta ES patērētāju tiesību aizsardzības politika turpmākajiem gadiem. Tās mērķis ir vienotajā tirgū galveno uzmanību veltīt patērētājiem un sniegt tiem iespēju aktīvi piedalīties tirgū un izmantot to savā labā, jo īpaši: - palielinot produktu drošumu ar efektīvas tirgus uzraudzības palīdzību; - uzlabojot patērētājiem domāto informāciju, padziļinot izglītošanu un savu tiesību izpratni; - konsolidējot patērētāju tiesības un veicinot tiesību rezultatīvu aizsardzību, jo īpaši ar alternatīvas strīdu izšķiršanas palīdzību; - veicinot tiesību pārrobežu īstenošanu. Patērētāju tiesību aizsardzības programmas nolūks ir papildināt iepriekšējo programmu, koncentrējot darbību patērētāja ietekmes palielināšanai ar drošuma, informācijas un izglītošanas palīdzību, tiesībām, tiesiskās aizsardzības un tiesību īstenošanas darbībām. Šīs darbības koncentrēsies uz šādām darbībām: - drošuma kontroli un ievērošanu ar Eiropas mēroga sistēmām, kā RAPEX,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vakar, 9.novembrī, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz par diviem gadiem paildzināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, kā arī saglabāt vairākas citas likuma normas, kuras citādi būtu spēkā tikai līdz šī gada beigām, informē Saeimas Preses dienests. Likumprojekts, ko deputāti vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai steidzamības kārtā, paredz līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Saskaņā ar likumprojektu uz diviem gadiem plānots saglabāt arī tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Uz tādu pat termiņu plānots saglabāt patlaban spēkā esošos pensijas sākumkapitāla aprēķināšanas atvieglojumus, lai nodrošinātu, ka no nākamā gada būtiski nesamazinās atsevišķas jaunpiešķirtās pensijas. „Šie grozījumi būs būtisks atbalsts tiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kas patlaban palikuši bez darba. Komisijā vienojāmies strādāt intensīvi un konstruktīvi, lai...

Darba likumdošanā šogad ieviests jauns termins – „darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs”, kas attiecināms uz tiem personāla atlases un darbā iekārtošanas uzņēmumiem (darba aģentūrām), kuri piedāvā pagaidu darbinieku nomu. 2011. gada 16. jūnija grozījumi Darba likumā, kas stājas spēkā 2011. gada 20. jūlijā, paredz, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana sevī ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās pagaidu darba aģentūra kā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to uz laiku norīkot veikt darbu citā uzņēmumā – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja – labā un vadībā. Šāds pakalpojums ir izdevīgs, lai uz laiku aizstātu saslimušu, komandējumā vai mācībās norīkotu darbinieku, arī lai iegūtu papildu darbarokas lielāka apjoma pasūtījuma izpildīšanai, sezonālajiem darbiem vai, piemēram, uzņēmumam uz laiku piesaistītu profesionālus speciālistus. Līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai šādām ar darbinieku iznomāšanu nodibinātām tiesiskajām attiecībām tika piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, taču tie nenodrošināja Eiropas Savienības tiesībās ietvertās prasības, tostarp tiesisko regulējumu, kas noteiktu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma...

Jaunas valsts nodevas ieviešanu paredz grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas vakar, 8. novembrī, tika izskatīti Ministru kabineta sēdē. Plānots likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11. panta “Valsts nodevu objekti “ 2. daļu papildināt ar 120.punktu, nosakot, ka valsts nodeva būs jāmaksā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu parāda atgūšanai un minētās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju. Kā plz.lv noskaidroja Ekonomikas ministrijā, kas izstrādājusi šo grozījumus, ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” plānots noteikt, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt parāda atgūšanu, ja tas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci). Par licences izsniegšanu parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai ir paredzēta valsts nodeva 2500 latu apmērā, savukārt par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju pārreģistrāciju, kas plānota reizi reizi trijos gados, būs jāmaksā nodeva 1000 latu apmērā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību, licences izsniegšanu, pārreģistrāciju un anulēšanu īstenos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Paredzēts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa...

Vakar, 8. novembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīts Parāda atgūšanas likumprojekts, vēsta Ministru kabinea mājas lapa. Ekonomikas ministrijā, kas ir šī likumprojekta izstrādātāja, plz.lv noskaidroja, ka likumprojektu tālāk plānots nodot izskatīšanai Saeimā un spēkā tam būtu jāstājas nākamā gada 1. janvārī. Ekonomikas ministrija sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemtas arvien vairāk sūdzības, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras patērētāji ārpustiesas parāda atgūšanas procesā, ir šādas: - pārmērīga samaksa par parāda atgūšanas pakalpojumu (piemēram, 30,00 Ls parāda atgūšanas izdevumu noteikšana par parāda atgūšanu 3,00 Ls apmērā); - agresīva ārpustiesas parāda atgūšanas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā; - pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā veidojošām komponentēm. Parādu atgūšanas likums top tāpēc, ka pašlaik Latvijas Republikas tiesību sistēmā nav paredzēts tiesiskais...

Šomēnes, 3. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28. jūnija noteikumos Nr. 484 „Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtība”” Kā plz.lv noskaidroja Satiksmes uzraudzības birojā, jauninājums, ko paredz šie grozījumi, ir elektroniskie protokoli. Proti, plānots, ka turpmāk, ja protokola sastādītājam būs pieejams nepieciešamais tehnoloģiskais nodrošinājums, protokols par administratīvo pārkāpumu tiks sastādīts elektroniski, nevis aizpildot veidlapas, kā pašlaik, un sodītā persona saņems šī protokola izdruku. Šādu elektronisku protokolu par administratīvu pārkāpumu izrakstītu, piemēram, Valsts policija, kā arī citas valsts institūcijas, kurām ir tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem. Plānots, ka tipogrāfiski iespiestās veidlapas tiks izmantotas tikai tajos gadījumos, kad attiecīgajās institūcijas amatpersonai nebūs tehnisku iespēju sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu elektroniski. Projektā paredzēts arī noteikt, ka valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kuras saskaņā ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu uzrauga, lai tiktu ievērotas tiesību normas, par kuru pārkāpšanu ir paredzēts administratīvais sods,...