FINANSES

22. martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts par protokolu, ar ko groza Norvēģijas Karalistes un Latvijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Protokols ir sagatavots, jo ar Norvēģijas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Ar grozījumiem ir paredzēts precizēt Latvijas un Norvēģijas nodokļu sarakstu, uz kuriem konvencija attiecas. Grozījumu projekts paredz samazināt maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes dividendēm to izcelsmes valstī no 5% uz 0%, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir uzņēmums, kam pieder vismaz 10% no izmaksātājas sabiedrības kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, un samazināt nodokļa likmi no 15% uz 10% visos pārējos gadījumos. Vienlaikus ir plānots noteikt, ka procentiem, ko izmaksā uzņēmumam, kas ir īstenais šo procentu īpašnieks un kam pieder vismaz 25% no izmaksājošā uzņēmuma kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām, nodokli uzliek tikai saņēmēja rezidences valstī. Turpmāk paredzēts...

Bilances 6 (282) nr., kas iznāk 15. martā, saturs: GRĀMATVEDĪBA Kolektīvā iepirkšanās ar atlaižu kuponiem – mūsdienu iespējas biznesā un grāmatvedības uzskaite Mūsdienu datorizētajā pasaulē ir daudz iespēju biznesa attīstībai un jauno klientu piesaistīšanai. Viena no tām – preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar atlaižu kuponiem. 2011. gada vidū atlaižu portālu skaits sāka strauji augt - kolektīvā iepirkšanās kļuva par iespēju uzņēmumiem izdzīvot un pat palielināt peļņu sarežģītos ekonomiskos apstākļos. NODOKĻI Elektronisko datu apmaiņa un nodokļu aspekti Latvijā ilgus gadus likumdošanas prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumentu parakstīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām bija atšķirīgas – neparakstītais nodokļa rēķins, uz kura pamata var atskaitīt priekšnodokli, nebija uzskatāms par derīgu attaisnojuma dokumentu izdevumu apliecināšanai UIN vajadzībām. Izplatītā prakse, kad komersanti elektroniski gan izsniedza, gan saņēma rēķinus, kas nebija parakstīti (vai normatīvo aktu skatījumā nebija atzīstami par parakstītiem), bija visiem labi zināma. Tomēr teorētiski šāda situācija pēc būtības padarīja bezjēdzīgus...

Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti 21.martā ar ekspertiem diskutēja par līdzšinējo pieredzi finanšu piramīdu ierobežošanā un par iespējām uzlabot to kontroli, informē Saeimas Preses dienests. „Plašais nereģistrēto un nelicenzēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības lauks visā Latvijas teritorijā raisa nopietnas bažas. Finanšu piramīdu darbība nav tikai jautājums par potenciālu krāpniecību, tas ir jautājums par valsts spēju pasargāt savus iedzīvotājus no krāpniecības,” uzsvēra Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. „Latvijā ir jau bijusi tiesu prakse, kad finanšu piramīdu tipa darbība novedusi pie graujošām sekām. Tas rada plašu negatīvu rezonansi sabiedrībā un diskreditē valsts varu,” norāda R.Ražuks. Komisijas deputātiem un ekspertiem diskutējot par to, vai būtu nepieciešami likumu grozījumi, kas sekmētu finanšu piramīdu ierobežošanu, sēdē izskanēja pārliecinošs viedoklis, ka šādi grozījumi nav nepieciešami. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka valsts iestādēm jau esošo normatīvo aktu ietvaros turpmāk vajadzētu rīkoties aktīvāk finanšu piramīdu ierobežošanas pasākumos. Finanšu un Kapitāla tirgus (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka FKTK kā...

Ar šā gada 1. aprīli spēkā būs grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” , kas kā steidzami otrajā, gala lasījumā, tika pieņemti 15. marta Saeimas sēdē un kas nosaka parādu piedziņu pēc Eiropas Savienības nodokļu administrāciju pieprasījuma. Kā vēsta Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir saistīti arī ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Civilprocesa likumā, kas arī tika pieņemti 15. marta Saeimas sēdē. Arī šie grozījumi stājas spēkā šā gada 1. aprīlī. Ko paredz grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”? Cita starpā, grozījumi, paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir arī “sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī uzturēt sakarus ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm)”. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tagad ir arī “pilnvarots vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju (kompetento iestādi) par izpildes izmaksu...

Analizējot iemeslus, kādēļ palielinās dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka situācijas risināšanai jāīsteno pasākumi divos virzienos, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, konsekventi jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas cita starpā arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Minētie priekšlikumi apkopoti informatīvajā ziņojumā, kas 20.martā tika skatīts Ministru kabineta (MK) sanāksmē. Informatīvajā ziņojumā EM piedāvā noteikt arī konkrētus uzdevumus un to izpildītājus, kas MK sēdē tika atbalstīti. Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Namu pārvaldnieku asociācijas speciālisti secinājuši, ka parādu problēma aplūkojama divos aspektos – ko darīt ar esošajiem parādiem un kā mazināt to...

Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotais pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2012.gada februārī. - Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām Komentārs/skaidrojums: Ar likuma grozījumiem 3.panta otrajā daļā aizstāts vārds "papildlikmi" ar vārdiem "objektu un likmi". 11.panta otro daļa papildināta ar 121.punktu šādā redakcijā: par atļaujas izsniegšanu šķirnes pārbaudes veikšanai. Pieņemšanas datums: 26.01.2012. Spēkā stāšanās datums: 11.02.2012. - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Komentārs/skaidrojums: Kodekss papildināts ar 165.9 pantu - Mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošana. Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par kārtības un termiņa neievērošanu attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanu kredītiestādē - uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem. Pieņemšanas datums: 23.02.2012. Spēkā stāšanās datums: 01.03.2012. - Grozījumi Maksātnespējas likumā Komentārs/skaidrojums: Pārejas noteikumu 7.punktā pirmajā un otrajā teikumā vārdi un skaitļi „no 2017.gada 1.janvāra” aizstāti ar vārdiem un skaitļiem „no 2022.gada 1.janvāra”; trešajā...

Jautājums. Ko darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā? Darbiniekam savulaik uz līguma pamata aizdota nauda (kad to vēl varēja darīt bez licences izņemšanas). Darbinieks strādā vēl uzņēmumā. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā noslēgtā aizdevuma līguma noteikumus, pastāv divi risinājuma varianti: Pirmkārt, svarīgi ir apzināties, kādi aizdevuma atmaksas nosacījumi ir paredzēti starp darba devēju un darbinieku noslēgtajā aizdevuma līgumā. Ja līgums paredz iespēju ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas, tādā gadījumā atbilstoši Darba likumam darba devējs var ieturēt šo summu no darbinieka darba algas, vienlaicīgi ievērojot Darba likuma 80.pantā paredzētos ieturējuma ierobežojumus. Otrkārt, ja aizdevuma līgums tieši neparedz ieturējumu iespēju, tādā gadījumā darba devējam nav tiesības ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas. Šādā gadījumā darba devējam visticamāk būs jāvēršas tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Turklāt, iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājam ir tiesības lūgt piemērot prasības...

Komersantiem atbalstu tajās situācijās, kad pašu kapitāla nodrošinājums nav pietiekams bankas aizdevuma saņemšanai nepieciešamajā apjomā, noteiktos gadījumos spēj nodrošināt SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Tās kapitāldaļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. Lai veicinātu pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai, LGA komersantiem piedāvā izsniegt kredīta garantijas, eksporta kredīta garantijas un mezanīna aizdevumus. Daudzi komersanti jau ir informēti par iespēju saņemt kredīta garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai un īstermiņa eksporta garantijas eksportētāju atbalstam, taču salīdzinoši jauns finanšu instruments gan Latvijā, gan arī visā Rietumeiropā ir mezanīna aizdevumi. Tā kā komersantiem vēl trūkst informācijas par šo jauno finanšu instrumentu, lūdzām par to pastāstīt LGA Garantiju un mezanīna aizdevumu daļas vadītājai Baibai Juhansonei. Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumi Nr. 613 "Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai" stājās spēkā pagājušā gada 19. augustā. Šo noteikumu izpratnē mezanīna aizdevums ir ilgtermiņa aizdevums ar paaugstinātu kredīta risku. Tas ir subordinēts attiecībā pret kredītiestādes sniegto ilgtermiņa aizdevumu un ir...

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Maksātnespējas (MNL) un Civilprocesa (CPL) likumā. TM ir izvērtējusi likumu piemērošanu praksē, tāpēc grozījumi risinās tajā atklātās problēmas, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Grozījumi CPL paredz, ka tiesnesim būs jāinformē parādnieks arī par tiesībām līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai sniegt pierādījumus par spēju segt parādsaistības. Līdz šim tiesnesis nosūtīja parādniekam tikai kreditora pieteikumu, lēmumu par lietas ierosināšanu un informēja parādnieku un kreditoru par lietas izskatīšanas dienu. „Grozījumi skaidri pateiks, ka tiesnesim ne tikai jāmeklē maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jāskatās, vai ir strīds par tiesībām un vai parādnieks ir spējīgs samaksāt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības. Ja ir strīds par tiesībām vai parādnieks spēj segt parādsaistības, tiesnesis nepasludinās maksātnespējas procesu un izbeigs lietu,” skaidrojis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Izmaiņas MNL nosaka pabeigt ātrāk (1-2 gadu laikā) pirms 2010. gada 1. novembra sāktos maksātnespējas procesus vai piemērot spēkā esošā...

8. martā ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2012. gada 14. februāra noteikumi Nr.112 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas nosaka valsts subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem 2012. gadā. Noteikumos minētajos atbalsta pasākumos iesniegumu iesniegšanas termiņš ir no noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 1.aprīlim, informē Kaspars Funts, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks. „Šogad lauksaimnieki valsts subsīdijās kopumā saņems 6,18 miljonu latu apmērā. Valsts atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu ražošanas attīstību un veicināt lauku ekonomiskās telpas attīstību. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeņa samazināšanos un ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ir ļoti būtisks valsts atbalsts, kas stimulē lauksaimnieku konkurētspēju,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. 2012. gadā valsts subsīdijas galvenokārt tiks novirzītas lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: - lopkopības attīstībai – 2 338 098 lati; - augkopības attīstībai – 264 361 lats; - pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 397 780 lati; - tirgus veicināšanai – 165...

Aicinām Jūs iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite, kas ilustrēts ar konkrētiem piemēriem. I. Vispārīgā informācija 1. Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas ir Gada pārskatu likuma subjekti un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, par to, kā grāmatvedībā veicama personisko līdzekļu ieguldījuma, ieguldīto personisko līdzekļu izņemšanas un dividendēm pielīdzināma ienākuma, kuru saņem fiziskas personas, uzskaite. 2. Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu, sagatavojot gada pārskatu, sastāda bilanci atbilstoši Gada pārskatu likumā sniegtajai bilances shēmai. 3. Arī tad, ja ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība var izvēlēties sagatavot gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma noteikumiem, tādējādi kļūstot par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju. 4. Saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma, zemnieku...

Turpinot darbu pie stabilākas finanšu sistēmas izveides, Eiropas Komisija 7. martā ierosināja izveidot Eiropā vienotu tiesisko regulējumu attiecībā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) – iestādēm, kuras ir atbildīgas par vērtspapīru norēķiniem. Šā priekšlikuma īstenošana palielinās vērtspapīru norēķinu drošību un efektivitāti Eiropā. Tā mērķis ir arī saīsināt vērtspapīru norēķinu veikšanai nepieciešamo laiku un pēc iespējas samazināt neveiktu norēķinu gadījumu skaitu, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē norādījis: "Esmu apņēmies nodrošināt, lai visi finanšu tirgi tiktu pienācīgi regulēti un uzraudzīti. Norēķini ir ļoti būtiska procedūra vērtspapīru tirgiem un mūsu ekonomikas finansēšanai, tāpēc nepieciešams garantēt to drošību un efektivitāti. Skaitļi runā paši par sevi: ar CVD starpniecību Eiropas Savienībā pēdējo divu gadu laikā tikuši veikti norēķini par darījumiem vairāk nekā viena kvadriljona (1015) eiro vērtībā. Saskaņā ar 7. marta priekšlikumu un pēc vienošanās ar mūsu starptautiskajiem partneriem tiks ieviesti visā Eiropas Savienībā kopīgi standarti attiecībā uz vērtspapīru norēķiniem un...

1.marta valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai Ekonomikas ministrija nodos izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieviešot sistēmu, kas paredzētu ērtu un drošu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām saistībām, personas ar nenokārtotām saistībām būs vieglāk identificēt un noteikt kredītresursu cenu, kas atbilst to kredītriskam, kā arī nepieciešamības gadījumā atkarībā no kredītriska iekļaut līgumā papildus nosacījumus. Atgriezeniskās saites parādīšanās starp kavētiem maksājumiem un kredītresursu cenu savukārt uzlabos personu maksāšanas disciplīnu, kā arī nevajadzīgi nesadārdzinās kredītresursu pieejamību personām, kam nav nenokārtotu saistību. Plānots, ka kredītbirojs būs juridiska persona (saimnieciskās darbības veicējs), kas apkopos informāciju no dažādiem avotiem, veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju. Lielākajā daļā Eiropas valstu kredītinformācijas datu apstrādi veic privāti komersanti – kredītbiroji, kuru darbības mērķis ir apstrādāt datus, kas ļauj komersantiem, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka no 2012.gada 1.marta, iedzīvotāji var sākt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas. Mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz fiziskajām personām, kuras uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00 bija uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem (kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus Latvijas rezidentiem . Mantiskā stāvokļa deklarācija IR jāsniedz, ja minētajām personām: - ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; - ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; - ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis; - īpašumā Latvijā ir...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 21.februārī nolēma izstrādāt un virzīt izskatīšanai Saeimā likuma grozījumus, kas novērsīs situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības vērsa komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti nolēma sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavot attiecīgas likuma izmaiņas,” norādījusi komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka šajā 12 mēnešu periodā netiek ieskaitīts laiks, kurā darbinieki darba samaksu cenšas piedzīt tiesvedības ceļā, kā arī laiks, kad izpildu lieta par darba samaksas piedziņu atrodas...