FINANSES

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi un līdz 4. novembrim nodevusi publiskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tai skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, piecu gadu noilguma termiņu. Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās. Tāpat kredītiestādēm noteikts pienākums savlaicīgi informēt noguldītājus par...

Uzkrājumi Latvijas pensiju 2. līmenī pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir samazinājusies no 61,6% 2010. gadā līdz 7,9% 2024. gadā, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā Finanšu pieejamības pārskatā 2025 . Tajā skaidrots, ka būtisks priekšnoteikums kapitāla tirgus attīstības veicināšanai ir pietiekams daudzums vietējo nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību uzkrājumu, ko ir iespējams novirzīt investīcijām. Ir vairāki rādītāji, kas netieši liecina, ka šāds potenciāls Latvijā pastāv. Piemēram, kredītu un noguldījumu attiecība Latvijas kredītiestāžu sektorā ir 64%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eirozonā, kur tas ir vidēji ap 94%. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas kredītiestādēs noguldīto naudas līdzekļu netiek aktīvi izmantota tautsaimniecības finansēšanai. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir šo līdzekļu mobilizēšana, izmantojot vietējā kapitāla tirgus instrumentus. Pārskatā teikts, ka arī Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumi pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr to daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir krasi samazinājusies - no...

Kredīta devējiem kredītinformācijas birojā informācija par klientu un viņa saistībām būs jāiesniedz trīs dienu laikā. To paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām"", kas 21. oktobrī izskatīts un atbalstīts valdības sēdē. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja pienākumu minēto informāciju iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc klienta (tai skaitā galvinieka) līguma spēkā stāšanās datuma. Laika periods tiek saīsināts, lai samazinātu iespēju, ka bankām un citiem kreditoriem nav pieejama aktuālā informācija par patērētāja noslēgtajām saistībām un spējām atmaksāt kredītus. Tādējādi tiks veicināta arī patērētāju aizsardzība un samazināts to gadījumu skaits, kad patērētājs cieš finansiālus zaudējumus, jo īsā laika periodā ir saņēmis vairākus kredītus, par kuru eksistenci kreditori nav savstarpēji informēti, Veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, kredītu devējiem būs obligāts pienākums sniegt pašiem un savstarpēji apmainīties ar informāciju par kredītu ņēmēja...

Lai nodrošinātu plašāku atbalsta pieejamību un atvieglotu prasības projektu iesniedzējiem divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, valdības sēdē 21. oktobrī tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 663 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi”". Komersantiem, kas darbojas šajā jomā jeb ražo preces vai piedāvā tehnoloģijas gan civilām, gan militārām vajadzībām, būs iespēja aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un piesaistīt profesionālas zināšanas un nozares asociāciju ekspertīzi – uz projekta izmaksām attiecināmas būs izmaksas, kas saistītas ar patentiem un citu nemateriālu aktīvu iegūšanu, kā arī izmaksas par nozares ekspertīzi tirgus un tehnoloģiju izpētei, ciktāl tas nepieciešams projekta īstenošanai. “Patlaban Latvijā jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi attīsta produktus, kas izmantojami gan civilajā, gan militārajā sektorā...

Latvijā tiks palielināti maksājumi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, paredz parlamentāriešu otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencētajiem, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts...

Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) izplatīja brīdinājumu patērētājiem, atgādinot, ka kriptoaktīvi var būt riskanti un ka patērētāju tiesiskā aizsardzība, ja tāda vispār pastāv, var būt ierobežota atkarībā no tā, kuros kriptoaktīvos patērētājs ieguldījis. Brīdinājumam pievienota faktu lapa, kurā skaidrots, ko Eiropas Savienības (ES) jaunais regulējums – Kriptoaktīvu tirgu regula1 (MiCA regula) – nozīmē patērētājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 Eiropas uzraudzības iestādes iesaka konkrētus soļus, ko patērētāji var spert pirms ieguldīšanas kriptoaktīvos, lai lēmumi par šiem ieguldījumiem būtu pārdomāti, piemēram, ieteicams pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus ES. Kopš 2024. gada decembra MiCA regula attiecas uz noteiktiem kriptoaktīvu veidiem un visā ES ievieš vienotu kriptoaktīvu emitentu un kriptoaktīvu...

No 9. oktobra Eiropā stāsies spēkā prasība pirms maksājuma sākšanas maksājuma veicējam - finanšu iestādei - obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi, informē Latvijas Banka. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina ne vairāk kā piecu sekunžu laikā. Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda...

No 1. oktobra Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) varēs sākt juridisko personu kreditēšanu, informē Latvijas Bankas pārstāvji. To paredz 22. septembrī valdībā apstiprinātie jaunie noteikumi - "Krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumi", "Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību licencēšanas, to amatpersonu piemērotības izvērtēšanas un jaunu finanšu pakalpojumu vai grozījumu izvērtēšanas kārtība", kas būs spēkā no oktobra. Bankā norāda, ka tā ir iespēja KKS sektoram attīstīties un paplašināt finansējuma saņemšanas iespējas, it īpaši Latvijas reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbilstoši KKS segmenta interesēm kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) panāktas izmaiņas Krājaizdevu sabiedrību likumā, ko 5.jūnijā pieņēma Saeima. Savukārt Latvijas Banka izstrādājusi noteikumus, nosakot kārtību, kādā KKS turpmāk būs iespēja kreditēt juridiskās personas. Turklāt, uzklausot KKS pārstāvjus un kopumā meklējot iespējas mazināt administratīvo slogu, samazinātas iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības un atvieglotas politiku un procedūru, kā arī citas dokumentācijas pārskatīšanas prasības. Turpmāk KKS pēc aktīvu apjoma tiks iedalītas nozīmīgās un mazāk nozīmīgās KKS....

Fiziskās personas varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kurus valdība plāno izskatīt 23. septembra sēdē. Veiktā atzīme būs redzama ikviena kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālo krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu. Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "CREFO birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi. Jau pašlaik "CREFO birojs" savā mājas lapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "CREFO birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir uzsācis darbu pie šādas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem. Valdības publiski izziņotais izdevumu samazinājums par 171 miljonu eiro 2026. gadam un 150 miljoniem eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai, norāda sociālie partneri. LDDK un LBAS uzstāj uz ievērojami lielāku izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu, izvērtējot iepirkumus, neaizpildītās vakances, nevajadzīgas un dublētas funkcijas un citus liekos tēriņus, novirzot līdzekļus izvirzītajām prioritātēm - valsts drošībai, izglītībai, ģimeņu atbalstam, vienlaikus nodrošinot atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un valdības iepriekšējiem lēmumiem par augstāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību veselības aprūpē un transporta nozarē. Sociālie partneri kā kategoriski nepieņemamu uzskata valdības ieviesto praksi savlaicīgi nenodrošināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darba kārtībā iekļauto jautājumu dokumentu pieejamību, tādējādi neradot apstākļus efektīvai sociālā dialoga norisei un konstruktīvam darbam. 19. septembrī paredzētajā NTSP sēdē plānots izskatīt budžetu...

Saeima ceturtdien, 11. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumu Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanai finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus. Likums noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likums noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai noteikta Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām,...

Līdz 22. septembrim notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem un pieteikties dalībai var platformā https://business.gov.lv. Pieteikuma formas būs aktīvas visu uzņemšanas laiku. Uzņēmumi tiek aicināti neatlikt pieteikšanos uz pēdējo dienu, kā arī sazināties ar tuvāko pārstāvniecību, lai saņemtu konsultāciju. "No šī rudens inkubācijas programmas dalībniekiem ir palielināts līdzfinansējuma apmērs uzņēmējdarbības attīstībai un izejmateriālu iegādei līdz 70 procentiem, kas būtiski paplašina jauno uzņēmumu attīstības iespējas. Mēs ļoti gaidām uzņēmumus ar inovatīvām biznesa idejām, produktiem un eksporta ambīcijām, lai kopā sasniegtu augstākus mērķus," tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka inkubācijas programma var kalpot kā būtisks atspēriena solis uzņēmumam, kurš tikai sāk veidot savu klientu bāzi un sper pirmos soļus eksportā. Inkubācijas atbalstam var pieteikties Latvijā reģistrēti, līdz piecus gadus veci uzņēmumi, kuri ir eksportspējīgi, strādā ar tehnoloģijām, attīsta inovatīvus produktus...

Valdība 26. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus noteikumiem, kas nodrošinās augstāku atbalsta intensitāti biznesa inkubācijas komersantiem un citus nosacījumus efektīvākai finansējuma apgūšanai. Paredzēts, ka 8. septembrī tiks izsludināta jauna pieteikšanās atbalstam, kas tiks piešķirts atbilstoši jaunajiem noteikumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". EM norāda, ka izmaiņas regulējumā ļaus palielināt atbalsta intensitātes slieksni no 50% līdz 70% biznesa inkubācijas komersantu pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu un darbavietas nomai, ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ne vairāk kā diviem darbiniekam. Savukārt izejmateriālu un izejvielu iegādei atbalsta intensitātes slieksnis tiks palielināts no 30% līdz 70%. Tāpat tiks palielināts visiem komersantiem...

Ieguldījumiem pārstrādē lauksaimniekiem šogad būs pieejams atbalsts 17,69 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD). Atbalsts būs pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" otrajā kārtā. Projektus varēs iesniegt no šī gada 29. septembra līdz 29. oktobrim. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Uz atbalstu var pretendēt juridiskas personas, kas: nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi; ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi; nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos. Projekta īstenošanā izmantojamām pamatizejvielām ir jābūt lauksaimniecības produktiem, jo atbalsta mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu (tostarp bioloģisko) ražošanu, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošanu. Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei - viens gads un seši mēneši, ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi - divi gadi...

Laikā, kad aizvien vairāk ikdienas darījumu notiek tiešsaistē, droša personas identitātes apliecināšana kļūst īpaši nozīmīga. Viens no populārākajiem autentifikācijas rīkiem Latvijā ir Smart-ID lietotne, ko iedzīvotāji izmanto, lai piekļūtu internetbankai, veiktu pirkumus vai izmantotu dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Tomēr līdz ar ērtībām var pieaugt arī riski – krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, cenšoties iegūt piekļuvi citu cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma atgādina – lietojot Smart-ID, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību paziņojumiem, ko saņemat lietotnē, un vienmēr pārliecināties, kādas darbības tiek apstiprinātas. “Smart-ID lietotnes izmantošana Latvijā turpina augt – to aktīvi lieto ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, un ik mēnesi tiek veikti vidēji 30 miljoni darījumu. Smart-ID pēdējo gadu laikā ir nostiprinājis savu pozīciju kā uzticamākais eID rīks ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā – visās trīs valstīs kopā vidēji tiek veikti 75 miljoni transakciju mēnesī, turklāt Smart-ID turpina novērot stabilu lietotāju pieaugumu, kas apliecina arvien lielāku lietotnes nozīmi...