FINANSES

Kārtību, kādā tiks piešķirts atbalsts un noteikti sasniedzamie rezultāti organizācijām, kuru darbības veicina jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo attīstību, konkurētspēju, investīciju piesaisti un eksporta paplašināšano, turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 “Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai”, kas stājušies spēkā 10. martā. Noteikumi tapuši saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto – paredzēt atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru. 2026. gadā jaunuzņēmumu atbalstam ir paredzēts valsts budžeta finansējums 400 000 EUR apmērā. Atbalsta intensitāte noteikta 100% apmērā, atbalsts līdz 100 tūkst. EUR.“Mūsu mērķis ir veidot Latviju par vietu, kur drosmīgas idejas pārtop globālos uzņēmumos. Jaunuzņēmumi nav tikai atsevišķs ekonomikas segments - tie ir inovāciju, produktivitātes un augstas pievienotās vērtības dzinējspēks. Tie rada labi apmaksātas darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas...

Latvijas Banka informē, ka Latvijā normatīvo aktu prasības kontu atvēršanai ir samērīgas, un aicina fiziskās un juridiskās personas zināt savas tiesības, kā arī vērsties Latvijas Bankā situācijās, kad nepieciešamo finanšu pakalpojumu saņemšana Latvijas kredītiestādēs nav iespējama. Konta atvēršana un finanšu pakalpojumi juridiskajām personāmJuridiskās personas maksājumu konta atvēršana ir kredītiestādes un tās klienta civiltiesisks darījums. Atverot maksājumu kontu, kredītiestādēm jāievēro vairāku normatīvo aktu prasības, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ( NILLTPFN likums) prasības. Kredītiestādēm likumā ir noteikts pienākums noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju apiešanas riskus. Neviens normatīvais akts vai Latvijas Bankas vadlīnijas nenosaka, ka, piemēram, atverot kontu juridiskajai personai, vienmēr jāiegūst dokumenti par visiem klienta sadarbības partneriem. Gluži pretēji, šādu dokumentu pieprasīšana visos gadījumos un nevērtējot riskus, nav uzskatāma par riskos balstītu klientu izpēti. Latvijas Banka ir konstatējusi, ka klientu izpētes laikā kredītiestādēs tiek izmantotas...

Vairākas izmaiņas, kuras ietekmēs finanšu sektoru, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un citus likuma subjektus noteic Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kuri stājās spēkā 6. martā.Zemāks klienta izpētes slieksnis valūtas maiņas darījumosValūtas maiņas darījumos uzņēmumi turpmāk varēs noteikt zemāku klienta izpētes slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro, ja tas būs pamatots ar risku novērtējumu.Tas ļaus efektīvāk identificēt situācijas, kad darījumi tiek sadalīti vairākos mazākos maksājumos, lai izvairītos no klienta identifikācijas.Kriptoaktīvu sektora regulējuma pilnveidošanaGrozījumi precizē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējumu, nostiprinot to pienākumus AML jomā, tostarp prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un atbildīgo personu noteikšanu.Plašāka piekļuve patieso labuma guvēju informācijaiGrozījumi precizē regulējumu patieso labuma guvēju informācijas pieejamībai, nosakot, ka ikvienai personai ir tiesības tieši un nekavējoties saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistē­­ – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.Šāds regulējums veicina lielāku uzņēmumu caurskatāmību un nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību, tostarp starptautisko un nacionālo...

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir parakstījusi 50 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai paplašinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.Finansējums paredzēts dažādām MVU investīcijām, tostarp tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, lauksaimniecības un ražošanas tehnikai, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam aprīkojumam), ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (tostarp lauksaimniecības un ražošanas ēkām), kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.Finansējums galvenokārt paredz aizdevumus līdz 1 miljonam eiro, daļu finansējuma novirzot mazākiem aizdevumiem – līdz 250 000 eiro – MVU lauku reģionos. Parasti MVU šos līdzekļus izmanto mežsaimniecības, lauksaimniecības un ražošanas iekārtu, kā arī smagās tehnikas iegādei. Tāpat uzņēmumi investē pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu būvniecībā vai atjaunošanā.“Šis finansējums ļaus ALTUM vēl vairāk stiprināt mūsu pieprasītāko tiešās kreditēšanas segmentu – mazos un vidējos uzņēmumus, tostarp lauksaimniekus un reģionos strādājošos uzņēmumus. Papildu resursi sniegs iespēju finansēt investīciju projektus, kas veicinās produktivitātes kāpumu, modernizēs iekārtas un infrastruktūru, kā arī kopumā sekmēs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību,” norāda ALTUM valdes...

Latvijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījusi 2,1% izaugsmi, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina 27. februārī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada griezumā paātrinājies līdz 2,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP palielinājies par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozare pieauga par 1,6%.No izlietojuma puses lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 9,8%, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, ko veicinājusi arī aktīvākā uzņēmumu kreditēšana.Spēcīgāku izaugsmi pērn uzrādījis arī privātais patēriņš, kas pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījis 0,8% kāpumu. Privātā patēriņa dinamika beidzot sāk atspoguļot pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos...

Lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes uzņēmumiem būs pieejams atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās 2,452 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) paziņojums.Atbalsts bus pieejams Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" trešajā kārtā. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 9. marta līdz 9. aprīlim.Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražotāja un pārtikas apritē iesaistīta pārstrādes uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas kvalitātes shēmās, tādējādi sekmējot kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi un pārstrādi un to nokļūšanu mazumtirdzniecībā.Pretendentiem uz atbalstu ir jābūt iesaistītiem bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā vai arī garantēto tradicionālo īpatnību shēmā.Tāpat atbalsta pretendenta saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, tam ne agrāk kā 2023. gada 1. janvārī jābūt noslēgtam apakšlicences līgumam par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes lietošanas tiesībām, kā arī ne agrāk kā...

Latvijas uzņēmēji aicināti iepazīties ar Eiropas Savienības (ES) Inovāciju fonda sniegtajām finansējuma iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Kopējais Inovāciju fonda ietvaros pieejamais finansējums šogad sasniedz 5,2 miljardus eiro.Inovāciju fonds ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu instrumentiem inovatīvu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanai. Līdz šim Inovāciju fonda ietvaros visā Eiropā atbalstīti vairāk nekā 270 projektu, to īstenošanai kopā piešķirot finansējumu 15,6 miljardu eiro apmērā.Fonds atbalsta projektus tādās jomās kā energoietilpīga rūpniecība, atjaunīgo energoresursu ražošana un uzglabāšana, ūdeņraža tehnoloģijas, mobilitāte, ēku sektors, kā arī CO₂ uztveršana un uzglabāšana. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstu inovācijas potenciālu un būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.“Inovāciju fonds ir iespēja ne tikai radīt nākotnes tehnoloģijas, bet arī stiprināt Latvijas lomu Eiropas inovāciju kartē. Pasaules mēroga pārmaiņas prasa drosmīgus risinājumus, un Latvijas uzņēmumi var tos piedāvāt. Aicinu uzņēmējus izmantot šobrīd pieejamo atbalstu, lai idejas pārvērstu eksportspējīgos produktos,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.Inovāciju fondā iesniedzamo projektu mērogs ir...

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, valdības 10. februāra sēdē apstiprinātas izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, ko noteiks jauni grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”.Noteikumu grozījumi skar vairāku laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu prasības, ekoshēmu atbalsta un saistītā atbalsta par dārzeņiem saņemšanas nosacījumus, un samazināts uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroļu daudzums.Izmaiņas veiktas atsevišķu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarta piemērošanā, augu maiņas (LLVS 7) nosacījumos ir pievienota iespēja LLVS 7 prasības izpildīt, īstenojot kultūraugu dažādošanu, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar jauniem kultūraugu apakšsugas augiem, u.c.Grozīti vairāku ekoshēmu nosacījumi, piemēram, ekoshēmā EKO2 nektāraugiem dzēsta prasība tos nopļaut, izņemta prasība starpkultūras sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas un vienkāršoti nosacījumi zaļmēslojuma augu papuvēm par audzējamiem kultūraugiem. Ekoshēmā par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO6...

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu paketi, kas paredz, ka fiziskas personas nākotnē varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu.Grozījumi konceptuāli atbalstīti Kredītinformācijas biroju likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma.EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālu krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu.Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi.Jau pašlaik "Crefo birojs" savā mājaslapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "Crefo birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir...

Saeimas deputāti 11. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci. Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro. Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. FM skaidro, ka specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai...

Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem1 (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām Latvijas Banka 3. decembrī izsniedza licenci pirmajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam Latvijā. MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju. Līdz ar licences saņemšanu BlockBen SIA visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs. 1 - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937. BlockBen SIA izveidojis savu privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. BlockBen SIA piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties. Lai kriptoaktīvu pakalpojumu...

Latvijas Banka brīdina investorus, ka automatizētu kriptoaktīvu tirdzniecību, izmantojot dažādus robotus, kuru darbība balstīta uz mākslīgā intelekta risinājumiem, piedāvā DAO1, kas reklamē savus pakalpojumus digitālajā vidē – vebināros un sociālo mediju kanālos, tostarp latviešu valodā. Produkti tiek piedāvāti dažādās tīmekļa vietnēs, tajā skaitā sociālo mediju kanālos, piemēram: DAO1.ai; apertum.io. DAO1 apgalvo, ka tā dalībnieki var gūt pasīvus ienākumus, izmantojot automatizētu tirdzniecību un mākslīgā intelekta robotus, kas analizē tirgu un veic darījumus automātiski. Taču tirdzniecība ar jebkāda veida kriptoaktīvu ieguldījumiem rada ievērojamus finanšu riskus, tāpēc jābūt piesardzīgiem un labāk neizmantot šādus piedāvājumus. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un ieguldītājiem var nebūt iespēju tos atgūt. Latvijas Banka uzrauga tikai tos finanšu tirgus dalībniekus, kuri saņēmuši licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai Latvijā, tostarp ieguldījumu piesaistei vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Tikai darījumos ar šādiem licencētiem pakalpojumu sniedzējiem klientu aizsargā valsts. Ja jums ir nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par...

Latvijā tiks palielināti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku maksājumi, paredz 27. novembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencēšanai, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts vērā faktiskais Latvijas Bankas resursu apmērs reģistrētu...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) 20. novembrī atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu. Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam. Jaunās programmas atbalsta intensitāte būs 5-30% no attiecināmajām investīcijām, vienam projektam piešķirot līdz 10 miljoniem eiro. Atbalstu varēs saņemt eksportējoši ražošanas uzņēmumi, tostarp arī aizsardzības un divējādā pielietojuma projekti, kā arī lauksaimniecības nozares investīciju projekti. Paplašināts atbalsta saņēmēju loks Lielo investīciju programmas 4. kārtā ir paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir tas, ka programma tagad ietver arī aizsardzības nozares un divējādā pielietojuma projektus, kuriem noteiktos gadījumos paredzēta prioritāra virzība, lai stiprinātu valsts drošības un militārās industrijas attīstības kapacitāti. Tāpat šajā kārtā pirmo reizi iekļauta primārā lauksaimniecības ražošana, nodrošinot kapitāla atlaidi investīcijām modernās, eksportspējīgās un klimatneitrālās...

Saeimas deputāti 13. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci. Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. FM skaidro, ka specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai ar kapitāla...