FINANSES

Vairāk nekā 90% hipotekārā kredīta ņēmēju ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR.Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.Atmaksāt ātrāk vai ieguldīt? No finanšu plānošanas viedokļa hipotēkas ātrāka atmaksa var būt izdevīga ilgtermiņā, ja ir izveidots pietiekams drošības spilvens, veikti vēlamie uzkrājumi un papildus tam pieejami brīvi līdzekļi. Vienlaikus eksperts uzsver, ka nepareiza rīcība būtu visus brīvos līdzekļus uzreiz novirzīt kredīta dzēšanai. “Šādā situācijā pastāv risks, ka neparedzētu izdevumu gadījumā nāksies izmantot vēl dārgākus...

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...

Šogad 12 Latvijas pilsētās ir atvērta 21 jauna kredītiestāžu klātienes pakalpojumu sniegšanas vieta, no tām 8 pastāvīgās un 13 alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Latvijas Bankas rosinātā prasība noteikt kritērijus kredītiestāžu klātbūtnei reģionos nodrošinās finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas sekmē visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.2026. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Kredītiestāžu likumā (73.2 pants) un Latvijas Bankas 2024. gada 25. novembra noteikumi Nr. 353 "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" (turpmāk – noteikumi), saskaņā ar kuriem lielākajām kredītiestādēm, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 73.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar noteikumiem. Tiesiskā regulējuma mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.Citadele banka ir atvērusi trīs klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām vienu...

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmais jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi,...

No 14. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumu saņemšanai, iesniedzot ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekiem EPS jāaizpilda un jāiesniedz ģeotelpiskais iesniegums, kurā jānorāda apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības un pieteiktie atbalsta veidi. Elektroniskā pieteikšanās sistēma nodrošina iespēju precīzi iezīmēt laukus kartē un pievienot nepieciešamo informāciju par saimniecībā apsaimniekotajām platībām.Ja iesniegums tiks iesniegts pēc noteiktā termiņa, to vēl būs iespējams iesniegt līdz 15. jūnijam, taču šādā gadījumā tiks piemērots atbalsta samazinājums.LAD aicina lauksaimniekus izvērtēt, kuriem atbalsta veidiem plānots pieteikties, rūpīgi pārbaudīt, vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir iekļauti visi atbilstošie atbalsta veidi, sezonas laikā ievērot dokumentu iesniegšanas termiņus un saimniekot atbilstoši noteiktajām prasībām, kā arī savlaicīgi sniegt atbildes uz LAD informācijas pieprasījumiem.Ar atbalsta veidiem un to saņemšanas nosacījumiem iespējams iepazīties LAD tīmekļvietnes sadaļā “Platību maksājumi”, savukārt informatīvais materiāls par platību un dzīvnieku maksājumiem pieejams sadaļā “Platību maksājumi → Rokasgrāmatas un veidlapas, kur sniegti detalizēti nosacījumu...

Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis augstāko līmeni - 400 miljonus eiro, informē Valsts kase. Kopš pagājušā gada novembra vietnē www.krajobligacijas.lv Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 3 mēneši, kas strauji kļuva populāras, nostiprinot savu pozīciju kopējā krājobligāciju termiņu piedāvājuma - 6 un 12 mēneši, 2, 3, 5, 7 un 10 gadi - klāstā.Nepilnu piecu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms jaunajās 3 mēnešu krājobligācijās sasniedza 35 milj. eiro un ieguldītāju skaits šobrīd pārsniedz 1300. Joprojām populāras ir arī 6 un 12 mēnešu krājobligācijas, taču ieguldītāji, kas vēlas saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu ienākumu ilgtermiņā, izvēlas garāka termiņa krājobligācijas ar augstākām procentu likmēm. Aptuveni divas trešdaļas no dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldītas atkārtoti, izmantojot arī vietnē pieejamu automātiskas pārguldīšanas iespēju. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma...

Stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai". Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas atbalstāmo pasākumu īstenošanai, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" prioritārajam pasākumam "Jaunuzņēmumu atbalstam" 2026. gadā ir paredzēts finansējums 400 000 eiro apmērā. Turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī grozījumi finansējuma apjomā, atbalstāmo pasākumu saturā un to rādītājos, lai atbalsts atbilstu jaunuzņēmumu ekosistēmas vajadzībām. Veicinās jaunuzņēmumu konkurētspējuAtbalstu paredzēts sniegt, lai veicinātu jaunuzņēmumu konkurētspēju un attīstību, atbalstot jaunu jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo jaunuzņēmumu attīstību un darba vietu radīšanu, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta palielināšanu, atzīmē EM.Projektu iesniegumus atklātā atlasē vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektus vērtēs pēc atbilstības un iesniedzēja kvalitātes kritērijiem, piešķirot punktus par...

Kārtību, kādā tiks piešķirts atbalsts un noteikti sasniedzamie rezultāti organizācijām, kuru darbības veicina jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo attīstību, konkurētspēju, investīciju piesaisti un eksporta paplašināšano, turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 “Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai”, kas stājušies spēkā 10. martā. Noteikumi tapuši saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto – paredzēt atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru. 2026. gadā jaunuzņēmumu atbalstam ir paredzēts valsts budžeta finansējums 400 000 EUR apmērā. Atbalsta intensitāte noteikta 100% apmērā, atbalsts līdz 100 tūkst. EUR.“Mūsu mērķis ir veidot Latviju par vietu, kur drosmīgas idejas pārtop globālos uzņēmumos. Jaunuzņēmumi nav tikai atsevišķs ekonomikas segments - tie ir inovāciju, produktivitātes un augstas pievienotās vērtības dzinējspēks. Tie rada labi apmaksātas darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas...

Latvijas Banka informē, ka Latvijā normatīvo aktu prasības kontu atvēršanai ir samērīgas, un aicina fiziskās un juridiskās personas zināt savas tiesības, kā arī vērsties Latvijas Bankā situācijās, kad nepieciešamo finanšu pakalpojumu saņemšana Latvijas kredītiestādēs nav iespējama. Konta atvēršana un finanšu pakalpojumi juridiskajām personāmJuridiskās personas maksājumu konta atvēršana ir kredītiestādes un tās klienta civiltiesisks darījums. Atverot maksājumu kontu, kredītiestādēm jāievēro vairāku normatīvo aktu prasības, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ( NILLTPFN likums) prasības. Kredītiestādēm likumā ir noteikts pienākums noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju apiešanas riskus. Neviens normatīvais akts vai Latvijas Bankas vadlīnijas nenosaka, ka, piemēram, atverot kontu juridiskajai personai, vienmēr jāiegūst dokumenti par visiem klienta sadarbības partneriem. Gluži pretēji, šādu dokumentu pieprasīšana visos gadījumos un nevērtējot riskus, nav uzskatāma par riskos balstītu klientu izpēti. Latvijas Banka ir konstatējusi, ka klientu izpētes laikā kredītiestādēs tiek izmantotas...

Vairākas izmaiņas, kuras ietekmēs finanšu sektoru, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un citus likuma subjektus noteic Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kuri stājās spēkā 6. martā.Zemāks klienta izpētes slieksnis valūtas maiņas darījumosValūtas maiņas darījumos uzņēmumi turpmāk varēs noteikt zemāku klienta izpētes slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro, ja tas būs pamatots ar risku novērtējumu.Tas ļaus efektīvāk identificēt situācijas, kad darījumi tiek sadalīti vairākos mazākos maksājumos, lai izvairītos no klienta identifikācijas.Kriptoaktīvu sektora regulējuma pilnveidošanaGrozījumi precizē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējumu, nostiprinot to pienākumus AML jomā, tostarp prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un atbildīgo personu noteikšanu.Plašāka piekļuve patieso labuma guvēju informācijaiGrozījumi precizē regulējumu patieso labuma guvēju informācijas pieejamībai, nosakot, ka ikvienai personai ir tiesības tieši un nekavējoties saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistē­­ – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.Šāds regulējums veicina lielāku uzņēmumu caurskatāmību un nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību, tostarp starptautisko un nacionālo...

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir parakstījusi 50 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai paplašinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.Finansējums paredzēts dažādām MVU investīcijām, tostarp tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, lauksaimniecības un ražošanas tehnikai, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam aprīkojumam), ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (tostarp lauksaimniecības un ražošanas ēkām), kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.Finansējums galvenokārt paredz aizdevumus līdz 1 miljonam eiro, daļu finansējuma novirzot mazākiem aizdevumiem – līdz 250 000 eiro – MVU lauku reģionos. Parasti MVU šos līdzekļus izmanto mežsaimniecības, lauksaimniecības un ražošanas iekārtu, kā arī smagās tehnikas iegādei. Tāpat uzņēmumi investē pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu būvniecībā vai atjaunošanā.“Šis finansējums ļaus ALTUM vēl vairāk stiprināt mūsu pieprasītāko tiešās kreditēšanas segmentu – mazos un vidējos uzņēmumus, tostarp lauksaimniekus un reģionos strādājošos uzņēmumus. Papildu resursi sniegs iespēju finansēt investīciju projektus, kas veicinās produktivitātes kāpumu, modernizēs iekārtas un infrastruktūru, kā arī kopumā sekmēs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību,” norāda ALTUM valdes...

Latvijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījusi 2,1% izaugsmi, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina 27. februārī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada griezumā paātrinājies līdz 2,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP palielinājies par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozare pieauga par 1,6%.No izlietojuma puses lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 9,8%, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, ko veicinājusi arī aktīvākā uzņēmumu kreditēšana.Spēcīgāku izaugsmi pērn uzrādījis arī privātais patēriņš, kas pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījis 0,8% kāpumu. Privātā patēriņa dinamika beidzot sāk atspoguļot pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos...

Lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes uzņēmumiem būs pieejams atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās 2,452 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) paziņojums.Atbalsts bus pieejams Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" trešajā kārtā. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 9. marta līdz 9. aprīlim.Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražotāja un pārtikas apritē iesaistīta pārstrādes uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas kvalitātes shēmās, tādējādi sekmējot kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi un pārstrādi un to nokļūšanu mazumtirdzniecībā.Pretendentiem uz atbalstu ir jābūt iesaistītiem bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā vai arī garantēto tradicionālo īpatnību shēmā.Tāpat atbalsta pretendenta saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, tam ne agrāk kā 2023. gada 1. janvārī jābūt noslēgtam apakšlicences līgumam par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes lietošanas tiesībām, kā arī ne agrāk kā...

Latvijas uzņēmēji aicināti iepazīties ar Eiropas Savienības (ES) Inovāciju fonda sniegtajām finansējuma iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Kopējais Inovāciju fonda ietvaros pieejamais finansējums šogad sasniedz 5,2 miljardus eiro.Inovāciju fonds ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu instrumentiem inovatīvu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanai. Līdz šim Inovāciju fonda ietvaros visā Eiropā atbalstīti vairāk nekā 270 projektu, to īstenošanai kopā piešķirot finansējumu 15,6 miljardu eiro apmērā.Fonds atbalsta projektus tādās jomās kā energoietilpīga rūpniecība, atjaunīgo energoresursu ražošana un uzglabāšana, ūdeņraža tehnoloģijas, mobilitāte, ēku sektors, kā arī CO₂ uztveršana un uzglabāšana. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstu inovācijas potenciālu un būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.“Inovāciju fonds ir iespēja ne tikai radīt nākotnes tehnoloģijas, bet arī stiprināt Latvijas lomu Eiropas inovāciju kartē. Pasaules mēroga pārmaiņas prasa drosmīgus risinājumus, un Latvijas uzņēmumi var tos piedāvāt. Aicinu uzņēmējus izmantot šobrīd pieejamo atbalstu, lai idejas pārvērstu eksportspējīgos produktos,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.Inovāciju fondā iesniedzamo projektu mērogs ir...

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, valdības 10. februāra sēdē apstiprinātas izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, ko noteiks jauni grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”.Noteikumu grozījumi skar vairāku laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu prasības, ekoshēmu atbalsta un saistītā atbalsta par dārzeņiem saņemšanas nosacījumus, un samazināts uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroļu daudzums.Izmaiņas veiktas atsevišķu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarta piemērošanā, augu maiņas (LLVS 7) nosacījumos ir pievienota iespēja LLVS 7 prasības izpildīt, īstenojot kultūraugu dažādošanu, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar jauniem kultūraugu apakšsugas augiem, u.c.Grozīti vairāku ekoshēmu nosacījumi, piemēram, ekoshēmā EKO2 nektāraugiem dzēsta prasība tos nopļaut, izņemta prasība starpkultūras sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas un vienkāršoti nosacījumi zaļmēslojuma augu papuvēm par audzējamiem kultūraugiem. Ekoshēmā par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO6...