FINANSES

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un iepriekš valdības atbalstītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā.Ar grozījumiem noteikts, kādu līmeni sasniedzot, maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.FM skaidro, ka izmaiņu izstrādes mērķis bija veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apmēru Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.Līdz šim likums paredzēja kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalstu kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības patlaban reizi ceturksnī veic maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0,05% apmērā no segto noguldījumu...

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....

Ministru kabinets otrdien, 26. maija sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Reforma izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta 2026. gada 17. marta sēdē atbalstīto lēmumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju - patērētāju tiesību un interešu aizsardzību nodot Latvijas Bankai.Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.Pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas - Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests. Tādēļ viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu...

Lai stiprinātu pozīcijas Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmumus un vienkāršotu pārvaldību, SEB apvienos trīs Baltijas bankas vienā, informē AS SEB banka. SEB grupa 22. maijā jau ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļauju veikt pārrobežu apvienošanos Baltijā. Mainot juridisko struktūru, SEB apvienos visu trīs vietējo banku spēcīgās puses Baltijas reģionā. Ar konsolidētu bilanci Baltijas līmenī SEB finansēšanas kapacitāte tiks vēl vairāk palielināta.“Trīs Baltijas banku apvienošana vienā sniegs nepārprotamus ieguvumus mūsu korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar ilgtermiņa un liela mēroga projektiem visā Baltijā. Jaunā juridiskā struktūra sniegs priekšrocības arī SEB klientiem – privātpersonām, jo vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus,“ norāda Ieva Tetere, AS SEB banka vadītāja.Pēc apvienošanās pabeigšanas SEB banku darbība un klientu apkalpošana turpināsies tāpat kā līdz šim, izmantojot jau esošos kanālus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tagad, kad ir saņemta apvienošanās atļauja no ECB, SEB uzsāks juridisko izmaiņu ieviešanu.Pārrobežu apvienošanu plānots pabeigt...

Valdība 19. maija sēdē pieņēmusi grozījumus valsts atbalsta programmā, kas būtiski paplašinās finansējuma pieejamību biometāna ražošanas un uzkrāšanas projektiem. Ekonomikas ministrijas iniciētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai" ir izstrādāti kā steidzams risinājums, lai veicinātu stratēģiski nozīmīgas investīcijas vietējo energoresursu attīstībā un mazinātu valsts atkarību no importētiem fosilajiem kurināmiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka biometāna nozarei ir augsts potenciāls, tomēr esošais de minimis atbalsta limits līdz 300 000 eiro ir bijis nepietiekams vērienīgu projektu īstenošanai, tādēļ ir nepieciešams ieviest efektīvāku atbalsta mehānismu.Jaunā iecere paredz paplašināt garantiju programmas tvērumu, ļaujot attīstības finanšu institūcijai "Altum" sniegt atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas nosacījumiem par ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšanai. Tas nozīmē, ka turpmāk maksimālais atbalsta apmērs vienam saimnieciskās darbības veicējam varēs sasniegt pat 30 miljonus eiro. Šis atbalsts tiek plānots kā integrēts risinājums, kur biometāna ražošana un uzkrāšana, ieskaitot nepieciešamo infrastruktūru, transportēšanas un ievades sistēmas tīklā, tiek...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 20. maija ievieš jaunu aizdevumu piedāvājumu uzņēmumiem Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Alūksnes novados. Aizdevumiem ALTUM nodrošinās 0% likmi un nepiemēros EURIBOR periodā līdz 2029. gada 1. janvārim. Šāds aizdevums paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijas austrumu pierobežā.Jaunais piedāvājums paredzēts uzņēmumiem novados, kuri saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un vienlaikus robežojas ar Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu – Krieviju vai Baltkrieviju. Piedāvājums būs spēkā jauniem aizdevumiem, kas pieteikti līdz 2027. gada 30. jūnijam, savukārt bezprocentu periods būs līdz 2029. gada sākumam.“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, piedāvājot bezprocentu aizdevumus, mēs vēlamies atbalstīt biznesa attīstību Latvijas austrumu reģionos, kuri gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski sastopas ar lielākiem izaicinājumiem. Lai saņemtu aizdevumu ar šiem īpašajiem nosacījumiem, uzņēmuma saimnieciskās darbības vietai jāatrodas Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas vai Alūksnes novadā. Apzinoties reģionu attīstības nozīmīgumu, ALTUM mērķtiecīgi veido reģionu izaugsmi veicinošas iniciatīvas, tai skaitā...

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā. Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% no kopējā valsts parāda - veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un...

Mūsdienu finanšu pasaule atrodas uz sliekšņa, kur ierastās sistēmas saskaras ar sarežģītiem un brīžiem grūti izprotamiem jēdzieniem – blokķēdēm, tokeniem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām. Lai gan šī tēma sākotnēji var šķist pārlieku tehniskas dabas, tās būtība ir fundamentāla. Ja runājam par maksājumu tokenizāciju, tad to visbiežāk saprot ar informācijas pārveidošanu unikālā ciparu un burtu virknējumā jeb tokenos, kas ļauj veikt darījumus, neiekļaujot sensitīvu informāciju, piemēram, kontu numurus vai personas kodus, vai citus sensitīvus datus. Šī nav vienkārši datu šifrēšana, bet gan pilnīgi jauns veids, kā definēt piederību un veikt norēķinus digitālajā laikmetā, skaidro Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.Kas slēpjas zem aktīvu tokenizācijas maskas?Aktīvu un centrālo banku naudu tokenizācijā process balstās uz blokķēdi jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas pēc savas būtības ir izkliedēts datu serveru kopums (centralizēts vai decentralizēts, kas var būt gan publisks, gan slēgts). Tajā dalībnieki veic informācijas ierakstu “ledžerī”, jeb virsgrāmatā, nodrošinot, ka dati ir...

Vairāk nekā 90% hipotekārā kredīta ņēmēju ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR.Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.Atmaksāt ātrāk vai ieguldīt? No finanšu plānošanas viedokļa hipotēkas ātrāka atmaksa var būt izdevīga ilgtermiņā, ja ir izveidots pietiekams drošības spilvens, veikti vēlamie uzkrājumi un papildus tam pieejami brīvi līdzekļi. Vienlaikus eksperts uzsver, ka nepareiza rīcība būtu visus brīvos līdzekļus uzreiz novirzīt kredīta dzēšanai. “Šādā situācijā pastāv risks, ka neparedzētu izdevumu gadījumā nāksies izmantot vēl dārgākus...

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...

Šogad 12 Latvijas pilsētās ir atvērta 21 jauna kredītiestāžu klātienes pakalpojumu sniegšanas vieta, no tām 8 pastāvīgās un 13 alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Latvijas Bankas rosinātā prasība noteikt kritērijus kredītiestāžu klātbūtnei reģionos nodrošinās finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas sekmē visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.2026. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Kredītiestāžu likumā (73.2 pants) un Latvijas Bankas 2024. gada 25. novembra noteikumi Nr. 353 "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" (turpmāk – noteikumi), saskaņā ar kuriem lielākajām kredītiestādēm, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 73.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar noteikumiem. Tiesiskā regulējuma mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.Citadele banka ir atvērusi trīs klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām vienu...

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmais jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi,...

No 14. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumu saņemšanai, iesniedzot ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekiem EPS jāaizpilda un jāiesniedz ģeotelpiskais iesniegums, kurā jānorāda apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības un pieteiktie atbalsta veidi. Elektroniskā pieteikšanās sistēma nodrošina iespēju precīzi iezīmēt laukus kartē un pievienot nepieciešamo informāciju par saimniecībā apsaimniekotajām platībām.Ja iesniegums tiks iesniegts pēc noteiktā termiņa, to vēl būs iespējams iesniegt līdz 15. jūnijam, taču šādā gadījumā tiks piemērots atbalsta samazinājums.LAD aicina lauksaimniekus izvērtēt, kuriem atbalsta veidiem plānots pieteikties, rūpīgi pārbaudīt, vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir iekļauti visi atbilstošie atbalsta veidi, sezonas laikā ievērot dokumentu iesniegšanas termiņus un saimniekot atbilstoši noteiktajām prasībām, kā arī savlaicīgi sniegt atbildes uz LAD informācijas pieprasījumiem.Ar atbalsta veidiem un to saņemšanas nosacījumiem iespējams iepazīties LAD tīmekļvietnes sadaļā “Platību maksājumi”, savukārt informatīvais materiāls par platību un dzīvnieku maksājumiem pieejams sadaļā “Platību maksājumi → Rokasgrāmatas un veidlapas, kur sniegti detalizēti nosacījumu...

Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis augstāko līmeni - 400 miljonus eiro, informē Valsts kase. Kopš pagājušā gada novembra vietnē www.krajobligacijas.lv Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 3 mēneši, kas strauji kļuva populāras, nostiprinot savu pozīciju kopējā krājobligāciju termiņu piedāvājuma - 6 un 12 mēneši, 2, 3, 5, 7 un 10 gadi - klāstā.Nepilnu piecu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms jaunajās 3 mēnešu krājobligācijās sasniedza 35 milj. eiro un ieguldītāju skaits šobrīd pārsniedz 1300. Joprojām populāras ir arī 6 un 12 mēnešu krājobligācijas, taču ieguldītāji, kas vēlas saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu ienākumu ilgtermiņā, izvēlas garāka termiņa krājobligācijas ar augstākām procentu likmēm. Aptuveni divas trešdaļas no dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldītas atkārtoti, izmantojot arī vietnē pieejamu automātiskas pārguldīšanas iespēju. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma...

Stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai". Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas atbalstāmo pasākumu īstenošanai, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" prioritārajam pasākumam "Jaunuzņēmumu atbalstam" 2026. gadā ir paredzēts finansējums 400 000 eiro apmērā. Turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī grozījumi finansējuma apjomā, atbalstāmo pasākumu saturā un to rādītājos, lai atbalsts atbilstu jaunuzņēmumu ekosistēmas vajadzībām. Veicinās jaunuzņēmumu konkurētspējuAtbalstu paredzēts sniegt, lai veicinātu jaunuzņēmumu konkurētspēju un attīstību, atbalstot jaunu jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo jaunuzņēmumu attīstību un darba vietu radīšanu, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta palielināšanu, atzīmē EM.Projektu iesniegumus atklātā atlasē vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektus vērtēs pēc atbilstības un iesniedzēja kvalitātes kritērijiem, piešķirot punktus par...